1. Kapitāla brīva aprite – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Sabiedrību ienākuma nodoklis – Dividenžu aplikšana ar nodokli – Dividenžu saņēmējas sabiedrības līdzdalības dividenžu maksātājas sabiedrības kapitālā robežvērtība, kas ir zemāka par Direktīvā 90/435 paredzēto
(EKL 56. panta 1. punkts; Padomes Direktīvas 90/435 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
2. Starptautiskie nolīgumi – Līgums par Eiropas Ekonomikas zonas izveidošanu – Kapitāla brīva aprite – Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru dividendēm, kuras izmaksātas sabiedrībām nerezidentēm, tiek uzlikts lielāks nodoklis nekā dividendēm, kuras izmaksātas sabiedrībām rezidentēm – Nepieļaujamība
(EEZ līguma 40. pants)
1. Dalībvalsts, kura gadījumos, kad nav sasniegta Direktīvas 90/435 par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem [mātessabiedrībām] un meitasuzņēmumiem [meitassabiedrībām], kas atrodas dažādās dalībvalstīs, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/123, 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā mātessabiedrības līdzdalības meitassabiedrības kapitālā robežvērtība, – piemēro no ekonomiskā viedokļa lielāku nodokli dividendēm, kuras izmaksātas citās dalībvalstīs reģistrētām sabiedrībām, nekā dividendēm, kuras izmaksātas sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir tās teritorijā, nav izpildījusi EKL 56. panta 1. punktā paredzētos pienākumus.
Ir skaidrs, ka dalībvalstīm attiecībā uz tādu dalību sabiedrībās, uz kuru Direktīva 90/435 neattiecas, ir tiesības noteikt, vai un cik lielā mērā ir jānovērš ekonomiskā dubultā vai vairākkārtējā nodokļa uzlikšana sadalītajai peļņai, un tādēļ vienpusēji vai ar konvencijām, ko tās noslēdz ar citām dalībvalstīm, ieviest mehānismus, kuri ir paredzēti, lai novērstu vai samazinātu šo ekonomisko dubulto vai vairākkārtējo nodokļa uzlikšanu. Tomēr šis apstāklis vien tām neļauj piemērot pasākumus, kas ir pretrunā EK līgumā garantētajai aprites un pārvietošanās brīvībai.
Tiklīdz dalībvalsts vienpusēji vai noslēdzot konvenciju uzliek ienākuma nodokli ne tikai sabiedrībām rezidentēm, bet – par dividendēm, kuras tās saņem no sabiedrības rezidentes, – arī sabiedrībām nerezidentēm, minēto sabiedrību nerezidenšu situācija tuvinās tai, kādā ir sabiedrības rezidentes. Šādā gadījumā, lai dividenžu saņēmējas sabiedrības nerezidentes nesaskartos ar kapitāla brīvas aprites ierobežojumu, kas principā aizliegts EKL 56. pantā, dividenžu izmaksātājas sabiedrības rezidences valstij ir jānodrošina, ka saskaņā ar tās tiesību aktos paredzēto mehānismu, lai novērstu vai samazinātu vairākkārtēju aplikšanu ar nodokli vai ekonomisko dubulto nodokļu uzlikšanu, sabiedrībām nerezidentēm tiek piemērota attieksme, kas ir līdzvērtīga attieksmei pret sabiedrībām rezidentēm.
Šādu ierobežojumu nevar pamatot ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem. Ir skaidrs, ka pamatojums attiecībā uz vajadzību saglabāt sabalansētu nodokļu uzlikšanas kompetenču sadalījumu starp dalībvalstīm var tikt pieļauts tad, ja cita starpā attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķis ir novērst tādas darbības, kas var apdraudēt dalībvalsts tiesības īstenot tās kompetenci nodokļu jomā saistībā ar tās teritorijā veiktajām darbībām. Tomēr, ja dalībvalsts ir izvēlējusies neuzlikt nodokli šāda veida ienākumiem to saņēmējām sabiedrībām, kas ir reģistrētas tās teritorijā, tā nevar atsaukties uz vajadzību saglabāt sabalansētu nodokļu uzlikšanas kompetenču sadalījumu starp dalībvalstīm, lai pamatotu nodokļa uzlikšanu citā dalībvalstī reģistrētām dividenžu saņēmējām sabiedrībām. Nodokļu ieņēmumu samazināšanās nevar tikt uzskatīta par primāru vispārējo interešu apsvērumu, uz kuru var atsaukties, lai pamatotu pasākumu, kas principā ir pretējs kādai pamatbrīvībai. Šādu pasākumu arī nevar pamatot ar nodokļu režīma saskaņotību saistīti apsvērumi. Argumentu, saskaņā ar kuru attiecīgo nodokļa priekšrocību kompensējot neizdevīgais stāvoklis nodokļu jomā, nevar atbalstīt, jo nepastāv tieša saikne starp atbrīvojumu no nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā par dividendēm, kas izmaksātas dividenžu saņēmējām sabiedrībām rezidentēm, un šo dividenžu – kā šo sabiedrību akcionāru ienākumu vai arī kā iespējamās vēlākas ar nodokli apliekamās darbības – aplikšanu ar nodokli.
(sal. ar 48., 56., 57., 77., 78., 83., 86., 92. un 94. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
2. Dalībvalsts, kura piemēro no ekonomiskā viedokļa lielāku nodokli dividendēm, kuras izmaksātas sabiedrībām, kas reģistrētas Islandē un Norvēģijā, nekā dividendēm, kas izmaksātas sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir tās teritorijā, nav izpildījusi Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 40. pantā paredzētos pienākumus.
Kaut arī ierobežojumi kapitāla brīvai apritei starp EEZ līgumslēdzēju valstu valstspiederīgajiem ir jāvērtē, ņemot vērā minētā līguma 40. pantu un XII pielikumu, šī līguma normām ir tāda pati piemērojamība kā pēc būtības identiskajiem EKL 56. panta noteikumiem.
(sal. ar 96. un 99. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)