Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Televīzijas apraides darbības – Direktīva 89/552 – Reklāmas klipa jēdziens
(Padomes Direktīvas 89/552 18. panta 2. punkts)
Direktīvas 89/552 par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/36, 3. panta 2. punktā noteiktās prasības nepilda dalībvalsts, kura pieļauj, ka tādu noteiktu veidu reklāmas kā reklāmraidījumi, televīzijas reklāmas kampaņas klipi, reklāmas paziņojumi par sponsorēšanu un īsreklāmas valsts televīzijas kanālos tiek raidītas ilgāk par minētās direktīvas 18. panta 2. punktā paredzēto maksimālo robežu – 20 % raidlaika diennakts stundā. Šo veidu reklāma ietilpst reklāmas klipu jēdzienā un tādēļ uz to attiecas nupat minētajā tiesību normā paredzētie raidlaika ierobežojumi.
Proti, “reklāmas klips” Direktīvas 89/552 izpratnē principā ir ikviena televīzijas reklāma, ko raida starp raidījumiem vai pauzēs, ja vien attiecīgā veida reklāma nav kāda cita veida reklāma, kas īpaši regulēta minētajā direktīvā, kā tas konkrēti ir gadījumā ar “televeikalu”, vai arī sava pasniegšanas veida dēļ tai jābūt ilgākai par reklāmas klipiem, ja, piemērojot minētajiem reklāmas klipiem paredzētos raidlaika ierobežojumus, attiecīgā veida reklāmai tiktu nepamatoti radīts ne tik izdevīgs stāvoklis kā šiem [reklāmas] klipiem. Tādēļ, pat ja konkrēta kāda veida reklāma pēc savas dabas, proti, sava pasniegšanas veida dēļ, ir nedaudz ilgāka, nekā mēdz būt reklāmas klipi, ar šo apstākli vien nepietiek, lai to kvalificētu kā “cita veida reklāmu” Direktīvas 89/552 18. panta 1. punkta izpratnē.
(sal. ar 52., 53., 55. un 56. punktu un rezolutīvo daļu)