Lieta C‑241/09
Fluxys SA
pret
Commission de régulation de l’électricité et du gaz (CREG)
(Cour d’appel de Bruxelles lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas kompetence – Prasītāja pamata lietā daļēja atteikšanās no prasības – Atbilstošo tiesību normu maiņa – Lietas risinājumam vairs nevajadzīga Tiesas atbilde – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas
Sprieduma kopsavilkums
Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas
(LESD 267. pants)
Noteikti vajadzīgs, lai Tiesas rīcībā būtu ziņas par pamata lietas faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu, jo lūgumos sniegt prejudiciālu nolēmumu sniegtā informācija noder ne tikai tam, lai Tiesa varētu sniegt lietderīgu atbildi, bet arī tam, lai dotu dalībvalstu valdībām un citām ieinteresētām personām iespēju sniegt apsvērumus saskaņā ar Tiesas Statūtu 23. pantu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar šo tiesību normu ieinteresētās personas tiek iepazīstinātas tikai ar lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesai ir jārūpējas, lai šī iespēja tiktu nodrošināta. Tādējādi, lai arī Tiesai ir jāvar pēc iespējas vairāk paļauties uz valsts tiesas vērtējumu par tai uzdoto jautājumu nepieciešamību, tai ir arī jāspēj veikt jebkuru ar tās funkciju pildīšanu saistītu vērtējumu, tostarp, lai vajadzības gadījumā pārbaudītu, kā tas jādara ikvienai tiesai, vai lieta ir tai piekritīga.
Gadījumā, ja prejudiciālais jautājums par to, kā interpretējama Direktīva 2003/55 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30 atcelšanu, ir uzdots saistībā ar tiesvedību prasībā atcelt kādu valsts tiesību aktam pretrunā esošu lēmumu par gāzes pārvades tarifu noteikšanu, Tiesa par tai uzdoto jautājumu vairs nespēj spriest apstākļos, kad pēc lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas, pirmkārt, konkrēto tiesību aktu attiecīgās dalībvalsts konstitucionālā tiesa ir atcēlusi un tādēļ pamata lietā vairs nav piemērojamas valsts tiesas lēmumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu aprakstītās valsts tiesību normas un, otrkārt, prasītājs ir atteicies no prasības pamatiem saistībā ar strīdīgā valsts tiesību akta pārkāpumu.
(sal. ar 30., 31., 33. un 34. punktu)
TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2010. gada 9. decembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas kompetence – Prasītāja pamata lietā daļēja atteikšanās no prasības – Atbilstošo tiesību normu maiņa – Lietas risinājumam vairs nevajadzīga Tiesas atbilde – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas
Lieta C‑241/09
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Cour d’appel de Bruxelles (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2009. gada 29. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2009. gada 3. jūlijā, tiesvedībā
Fluxys SA
pret
Commission de régulation de l’électricité et du gaz (CREG).
TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], tiesneši K. Šīmans [K. Schiemann], L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], K. Toadere [C. Toader] (referente) un A. Prehala [A. Prechal],
ģenerāladvokāte V. Trstenjaka [V. Trstenjak],
sekretāre R. Šereša [R. Şereş], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 17. jūnija tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Fluxys SA vārdā – R. Gonne [R. Gonne], avocat,
– Commission de régulation de l’électricité et du gaz (CREG) vārdā – L. Korneliss [L. Cornelis] un P. de Bands [P. de Bandt], avocats,
– Beļģijas valdības vārdā – M. Žakobsa [M. Jacobs], pārstāve, kurai palīdz Ž. F. de Boks [J.‑F. De Bock], avocat,
– Čehijas valdības vārdā – M. Smoleks [M. Smolek], pārstāvis,
– Apvienotās Karalistes valdības vārdā – L. Sīboruts [L. Seeboruth], pārstāvis,
– Eiropas Komisijas vārdā – O. Beinē [O. Beynet] un B. Šima [B. Schima], pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2010. gada 28. septembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (OV L 176, 57. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 12. nod., 2. sēj., 230. lpp.) 1., 2. un 18. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Regulas (EK) Nr. 1775/2005 par dabasgāzes pārvaldes tīklu piekļuves nosacījumiem (OV L 289, 1. lpp.) 3. pantu.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp uzņēmumu Fluxys SA, kuram ir uzticēta dabasgāzes pārvades tīkla pārvaldīšana Beļģijā (turpmāk tekstā – “Fluxys”), un Commission de régulation de l’électricité et du gaz [Elektroenerģijas un gāzes pakalpojumu regulēšanas komisija] (CREG) par šīs pēdējās 2008. gada 6. jūnija lēmumu par izplatīšanai valsts tirgū paredzētās gāzes pārvades tarifu noteikšanu laikposmam no 2008. līdz 2011. gadam.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Direktīvas 2003/55 1. panta 1. punktā ir noteikts:
“Šī direktīva nosaka kopīgus dabasgāzes pārvades, sadales, piegādes un uzglabāšanas noteikumus. Tā paredz noteikumus, kas attiecas uz dabasgāzes nozares organizāciju un darbību, pieeju [piekļuvi] tirgum, kritērijiem un procedūrām, kas piemērojamas, lai piešķirtu atļaujas dabasgāzes pārvadei, sadalei, piegādei un uzglabāšanai un sistēmu [tīklu] ekspluatācijai.”
4 Direktīvas 2003/55 2. panta 3. punktā jēdziens “pārvade” tās izpratnē tiek definēts šādi:
“Dabasgāzes transportēšana pa augsta spiediena vadu tīklu, izņemot gāzes piegādes tīklu, lai to nogādātu līdz patērētājiem, bet tā neietver piegādi.”
5 Direktīvas 2003/55 18. panta 1. punktā ir noteikts:
“Dalībvalstis nodrošina tādas sistēmas ieviešanu, kas trešai personai dod pieeju [piekļuvi] pārvades un sadales sistēmai [tīkliem] un [sašķidrinātās dabasgāzes] objektiem, pamatojoties uz publicētu tarifu [publicētiem tarifiem], ko piemēro visiem tiesīgiem patērētājiem, tostarp piegādes uzņēmumiem, un piemēro objektīvi un bez sistēmas [tīkla] lietotāju diskriminācijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka šos tarifus vai metodiku, ko izmanto tarifu aprēķināšanā, 25. panta 1. punktā minētā pārvaldes [regulatīvā] iestāde apstiprina pirms to stāšanās spēkā, un ka šie tarifi un metodika, ja apstiprina vienīgi metodiku, tiek publicēti pirms to stāšanās spēkā.”
6 Regulas Nr. 1775/2005 3. panta 1. punktā ir piebilsts:
“Tarifi vai metodoloģijas, kas izmantotas to aprēķināšanai, kurus piemēro pārvades sistēmu [tīkla] operatori un apstiprinājušas regulatīvās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2003/55[..] 25. panta 2. punktu [..], ir pārskatāmi, ņem vērā vajadzību pēc sistēmas viengabalainības un tās uzlabošanas un atspoguļo faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un ir pārredzamas, tajā pašā laikā ietverot attiecīgu peļņu no investīcijām un vajadzības gadījumā ņemot vērā tarifu salīdzinošo novērtēšanu, ko izstrādājušas regulatīvās iestādes. Tarifus vai metodoloģijas, kas izmantotas, lai tos aprēķinātu, piemēro bez diskriminācijas.
[..]”
Valsts tiesības, kādas tās izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu
7 Beļģijā dabasgāzes sadale ir reglamentēta 1965. gada 12. aprīļa Likumā par gāzveida un citu produktu pārvadi pa cauruļvadiem [Loi du 12 avril 1965 relative au transport de produits gazeux et autres par canalisations] (1965. gada 7. maija Moniteur belge, 5260. lpp.). No lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu secināms, ka šā lēmuma laikā pamata lietā piemērojamās tiesību normas izrietēja no šā likuma redakcijas ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2009. gada 10. marta Likumu par grozījumu izdarīšanu 1965. gada 12. aprīļa Likumā par gāzveida un citu produktu pārvadi pa cauruļvadiem (2009. gada 31. marta Moniteur belge, 25173. lpp.; turpmāk tekstā – “Gāzes likums”).
8 Gāzes likuma 1. panta 7.a punktā “tranzīts” ir definēts šādi:
“Dabasgāzes pārvade, neveicot nedz dabasgāzes sadali, nedz piegādi Beļģijas teritorijā.”
9 Šā likuma 15/5.c pantā ir noteikts:
“1. Dabasgāzes pārvades tīkla operators, dabasgāzes uzglabāšanas iekārtas operators, [sašķidrinātās dabasgāzes] iekārtas operators atsevišķi iesniedz lūgumu [CREG] apstiprināt savus attiecīgos tarifus, kā arī papildpakalpojumu tarifus. Šos attiecīgajām darbībām apstiprinātos tarifus tie katrs publicē atbilstoši šajā nodaļā izklāstītajām pamatnostādnēm.
[..]
4. Operatori apstiprināšanai [CREG] iesniedz priekšlikumu par ieņēmumiem un tarifiem, kas izstrādāti, par pamatu ņemot 15/5.a pantā minēto ieņēmumu kopsummu.
[..]”
10 Minētā likuma 15/5.d panta 1. punktā ir noteikts:
“[..] šīs nodaļas un Karaļa 2007. gada 8. jūnija dekrēta par taisnīgu peļņu ietverošu ieņēmumu kopsummas noteikšanas metodoloģiju, vispārējo tarifu struktūru, pamatprincipiem tarifu noteikšanas jomā, procedūrām, tarifu izsludināšanu, gada pārskatiem, grāmatvedību, izmaksu kontroli, atšķirībām operatoru ieņēmumos un objektīvu indeksācijas formulu, ko paredz 1965. gada 12. aprīļa Likums par gāzveida un citu produktu pārvadi pa cauruļvadiem, redakcijā, kas 2007. gada 29. jūnijā publicēta Moniteur belge, noteikumi ir piemērojami dabasgāzes tranzīta tarifiem un dabasgāzes pārvades tīkla operatoram, kurš nodarbojas ar tranzītu, ievērojot šādas atkāpes:
1) tarifus piemēro noteiktu laiku, kas paredzēts līgumā starp pārvades tīkla operatoru un šā tīkla lietotājiem;
2) lai garantētu cenu noturīgumu nākotnē, 15/5.a panta 2. punktā minētais regulējuma periods drīkst pārsniegt četrus gadus;
3) taisnīga peļņa no tranzīta ir noteikta saskaņā ar iepriekš minētā Karaļa 2007. gada 8. jūnija dekrēta 4.–8. pantu ar nosacījumu, ka:
a) reglamentēto tranzīta aktīvu sākotnējo vērtību 2007. gada 31. decembrī ir apstiprinājusi [CREG] pēc operatora piedāvājuma, ņemot vērā visas Beļģijā esošās pārvades iekārtas, kuras tiek izmantotas tranzītam;
b) beta koeficienta un riska prēmijas iznākums kā iepriekš minētā Karaļa dekrēta 6. pantā paredzētās peļņas procenta R sastāvdaļa ir noteikts 7 % apmērā;
[..].”
11 Gāzes likuma 15/19. pantā ir noteikts, ka līgumi, kuri atbilstoši Padomes 1991. gada 31. maija Direktīvas 91/296/EEK par dabasgāzes tranzītu pa cauruļvadu tīkliem (OV L 147, 37. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 12. nod., 1. sēj., 151. lpp.) 3. panta pirmajai daļai noslēgti līdz 2004. gada 1. jūlijam (turpmāk tekstā – “vēsturiskie līgumi”), ir spēkā un tiek pildīti atbilstoši minētās direktīvas noteikumiem.
Pamata lieta un prejudiciālais jautājums
12 2007. gadā saskaņā ar Gāzes likuma 15/5.c pantu Fluxys iesniedza CREG apstiprināšanai tarifu piedāvājumus gan attiecībā uz izplatīšanai kādā citā valstī paredzētas gāzes pārvades darbībām (turpmāk tekstā – “tranzīts”), gan attiecībā uz sadalīšanai Beļģijā paredzētas gāzes pārvades (turpmāk tekstā – “nogāde”) un uzglabāšanas darbībām laikposmā no 2008. līdz 2011. gadam.
13 Par tarifu piedāvājumiem attiecībā uz tranzīta darbībām CREG attiecīgi 2008. gada 15. maijā un 6. jūnijā pieņēma divus lēmumus. Ar Cour d’appel de Bruxelles [Briseles apelācijas tiesas] 2008. gada 10. novembra spriedumu lietā šo lēmumu izpilde tika apturēta, pamatojoties uz to pirmšķietamo [prima facie] prettiesiskumu.
14 Fluxys tarifu piedāvājumus nogādes un uzglabāšanas darbībām CREG atteicās apstiprināt un 2007. gada 19. decembra lēmumā pati noteica pagaidu tarifus, turklāt šim uzņēmumam uzdodot iesniegt jaunas budžeta aplēses ar jauniem tarifu piedāvājumiem. Pēc tam, kad šie piedāvājumi tika iesniegti, 2008. gada 6. jūnijā CREG pieņēma jaunu lēmumu, kurā tā noteica pagaidu tarifus nogādes un uzglabāšanas darbībām. Šajā lēmumā tā norādīja, ka tā nespēj, pamatojoties uz Fluxys sniegto informāciju, noteikt, kā izmaksas attiecinātas uz dažādām tās veiktajām pārvades darbībām, un tādēļ ir veikusi jaunu aprēķinu, no jauna sadalot izmaksas šo darbību starpā. Pamatojoties uz minēto aprēķinu, CREG nolēma attiecībā uz nogādes darbību noteikt tarifus, kas ir zemāki par šīs sabiedrības piedāvātajiem.
15 Apstrīdēdama CREG nogādes un uzglabāšanas tarifu noteikšanai izmantoto metodi, 2008. gada 27. jūnijā Fluxys cēla prasību Cour d’appel de Bruxelles, lai panāktu, ka minētā 2008. gada 6. jūnija lēmuma par šiem tarifiem izpilde tiek apturēta un tas tiek atcelts. Tā uzskata, ka daļu no tās nogādes darbības operatīvajām izmaksām CREG esot kļūdaini attiecinājusi uz tranzīta darbību. Fluxys tostarp apgalvo, ka CREG nav ievērojusi Gāzes likumu, kurā attiecībā uz tranzīta darbībām, no vienas puses, un nogādes un uzglabāšanas darbībām, no otras puses, ir paredzēti atšķirīgi tarifu aprēķināšanas noteikumi, jo vienus un tos pašus noteikumus piemērojusi attiecībā uz visam šīm darbībām.
16 Pamata lietā CREG norāda tostarp, ka Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā, it īpaši Direktīvā 2003/55, ir liegts tāds valsts tiesiskais regulējums kā Beļģijas tiesībās spēkā esošais, kurā dažādiem dabasgāzes pārvades veidiem ir noteiktas atšķirīgas tarifikācijas metodes.
17 Lēmumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu Cour d’appel de Bruxelles uzsver, ka strīda izspriešanā ir jāizvērtē Beļģijas tiesību akti, it īpaši Gāzes likuma 15/5.d pants redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2009. gada Gāzes likumu, no kura izriet, ka tranzīta darbību tarifu noteikšanas metode atšķiras no citu dabasgāzes pārvades darbību tarifu noteikšanai izmantotās. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem tranzīta darbību tarifu noteikšanā netiek ņemtas vērā izmaksas, kas saistītas ar tīkla ekspluatāciju visam operatora darbību kopumam. Ievērojot šos apsvērumus, iesniedzējtiesa apturēja CREG 2008. gada 6. jūnija lēmuma izpildi.
18 Šajos apstākļos Cour d’appel de Bruxelles nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai Direktīvas [2003/55] 1., 2. un 18. pants un Regulas [Nr. 1775/2005] 3. pants liedz valsts tiesību aktos noteikt īpašu tarifu režīmu attiecībā uz tranzīta darbību, kurā ir izdarītas atkāpes no noteikumiem par pārvadi, pārvades darbībā “nogādi” nodalot no “tranzīta”?”
Tiesvedība Tiesā
19 2010. gada 7. aprīļa vēstulē, kas Tiesas kancelejā tika saņemta 2010. gada 28. aprīlī, Fluxys pārstāvji Tiesai darīja zināmu, ka “[..] ar CREG [tikusi] panākta vienošanās par tāda tarifu režīma piemērošanu, kura pamatā vairs nav nogādei valstī veiktās pārvades nošķiršana no tranzīta un kurā, pamatojoties uz to pašu metodiku, ir atspoguļotas katras darbības nodrošināšanai sniegto un ar to saistīto pakalpojumu izmaksas”. Šajā vēstulē tika vienlīdz norādīts, ka “tā, kā paredz šī vienošanās, Fluxys ir atteikusies no visiem prasības pamatiem, ko tā izvirzījusi Cour d’appel de Bruxelles pret CREG lēmumiem, tostarp saistībā ar tranzīta nošķiršanu [no] iekšzemes pārvades”, atskaitot vienīgi prasības pamatu saistībā ar vēsturiskajiem līgumiem, attiecībā uz kuriem ir paredzēts izņēmums.
20 Ņemot vērā šo vēstuli, Tiesa lūdza iesniedzējtiesai norādīt, kā šī atteikšanās ietekmē prejudiciālā nolēmuma tiesvedību.
21 Vēstulē, kura Tiesas kancelejā tika saņemta 2010. gada 17. maijā, Cour d’appel de Bruxelles darīja zināmu, ka tā uztur lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, jo, lai arī Fluxys daļēji ir atteikusies no prasības, CREG 2008. gada 6. jūnija lēmums nav atcelts un “Fluxys uztur savu prasību” šo lēmumu “atcelt” saistībā ar tiem prasības pamatiem, no kuriem tā nav atteikusies un kuri attiecas uz Gāzes likuma noteikumu par tarifu aprēķināšanas metodi neievērošanu. Turklāt tā informēja Tiesu, ka saskaņā ar Beļģijas code judiciaire [Tiesu iekārtas kodeksa] 825. pantu Fluxys daļējās atteikšanās no prasības spēkā esamība “ir pakārtota nosacījumam, ka to akceptē pretējā puse” un ka tiesvedībā pamata lietā CREG šo atteikšanos no prasības nav akceptējusi. Noslēgumā tā piebilda, ka “saistībā ar sabiedriskās kārtības jomā ietilpstošu jautājumu” tai ir neierobežota kompetence un tādējādi nav pienākuma spriest tikai par prasības pamatiem, ko izvirzījuši lietas dalībnieki.
22 Vēstulē, kura Tiesas kancelejā tika saņemta 2010. gada 1. jūnijā, Beļģijas valdība Tiesai paziņoja, ka Eiropas Komisijas saskaņā ar LESD 258. pantu jautājumā par Gāzes likumu nosūtītās brīdinājuma vēstules rezultātā šajā likumā ir izdarīti grozījumi ar 2010. gada 29. aprīļa Likumu par grozījumu izdarīšanu 1965. gada 12. aprīļa Likumā par gāzveida un citu produktu pārvadi pa cauruļvadiem attiecībā uz tranzīta tarifiem (2010. gada 21. maija Moniteur belge, 31397. lpp.).
23 No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem vienlīdz izriet, ka iepriekš minēto 2009. gada 10. marta likumu tostarp tāpēc, ka tas bija pretrunā Direktīvai 2003/55 un Regulai Nr. 1775/2005, ar 2010. gada 8. jūlija spriedumu Cour constitutionnelle [Konstitucionālā tiesa] ir atcēlusi ex tunc.
Par lūgumu atkārtoti uzsākt mutvārdu procesu
24 2010. gada 17. novembra vēstulē CREG lūdza atkārtoti uzsākt mutvārdu procesu, apgalvodama būtībā, ka “jautājums par Gāzes direktīvas 32. panta 1. punktā attiecībā uz tā dēvētajiem [vēsturiskajiem] līgumiem noteiktā izņēmuma spēkā esamību, kā arī piemērošanu laikā” ir jāiztirzā uz sacīkstes principu balstītā procedūrā tāpēc, ka ģenerāladvokāte secinājumos ir pamatojusies uz informāciju un apsvērumiem, kas esot pavisam jauni un par ko CREG neesot varējusi sniegt apsvērumus.
25 Šajā ziņā jāatgādina, ka Tiesa pēc savas ierosmes vai ievērojot ģenerāladvokāta ieteikumu vai arī lietas dalībnieku lūgumu var izdot rīkojumu par atkārtotu mutvārdu procesa sākšanu atbilstoši tās Reglamenta 61. pantam, ja tā uzskata, ka tai nav pietiekami skaidri lietas apstākļi vai ka lieta ir jāizskata, ņemot vērā argumentu, ko lietas dalībnieki nav apsprieduši (skat. it īpaši 2009. gada 8. septembra spriedumu lietā C‑42/07 Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International, Krājums, I‑7633. lpp., 31. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
26 Eiropas Savienības Tiesas Statūtos un tās Reglamentā lietas dalībniekiem turpretim nav paredzēta iespēja iesniegt apsvērumus par ģenerāladvokāta sniegtajiem secinājumiem (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International, 32. punkts).
27 Uzklausījusi ģenerāladvokāti, Tiesa uzskata, ka, tā kā uz prejudiciālo jautājumu vairs nav jāatbild, pieteikums par mutvārdu procesa atkārtotu uzsākšanu ir noraidāms.
Par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu
28 No Tiesas judikatūras izriet, ka vienīgi valsts tiesu, kuras izskata lietu un kurām ir jāuzņemas atbildība par tiesas nolēmuma pieņemšanu, ziņā ir, ievērojot katras lietas īpatnības, novērtēt gan prejudiciāla nolēmuma nepieciešamību savu spriedumu taisīšanai, gan arī Tiesai uzdoto jautājumu atbilstību (skat. it īpaši 1995. gada 15. jūnija spriedumu apvienotajās lietās no C‑422/93 līdz C‑424/93 Zabala Erasun u.c., Recueil, I‑1567. lpp., 14. punkts).
29 Tomēr, izmantojot savu rīcības brīvību, valsts tiesa sadarbībā ar Tiesu pilda tām kopīgi uzticētu uzdevumu, lai nodrošinātu, ka Savienības tiesību piemērošanā un interpretēšanā tiktu ievērots tiesiskums. Tādēļ problēmas, kas var rasties saistībā ar valsts tiesai esošās rīcības brīvības izmantošanu, un tās atbilstoši LESD 267. pantam ar Tiesu uzturētās attiecības ietilpst tikai un vienīgi Savienības tiesību jomā (skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Zabala Erasun u.c., 15. punkts).
30 Tamdēļ ir noteikti vajadzīgs, lai Tiesas rīcībā būtu ziņas par pamata lietas faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu, jo lūgumos sniegt prejudiciālu nolēmumu sniegtā informācija noder ne tikai tam, lai Tiesa varētu sniegt lietderīgu atbildi, bet arī tam, lai dotu dalībvalstu valdībām un citām ieinteresētām personām iespēju sniegt apsvērumus saskaņā ar Tiesas Statūtu 23. pantu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar šo tiesību normu ieinteresētās personas tiek iepazīstinātas tikai ar lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesai ir jārūpējas, lai šī iespēja tiktu nodrošināta (1982. gada 1. aprīļa spriedums apvienotajās lietās no 141/81 līdz 143/81 Holdijk u.c., Recueil, 1299. lpp., 6. punkts, kā arī 2000. gada 28. jūnija rīkojums lietā C‑116/00 Laguillaumie, I‑4979. lpp., 14. punkts).
31 Tādējādi, lai arī Tiesai ir jāvar pēc iespējas vairāk paļauties uz valsts tiesas vērtējumu par tai uzdoto jautājumu vajadzību, tai ir arī jāspēj veikt jebkuru ar tās funkciju pildīšanu saistītu vērtējumu, tostarp, lai vajadzības gadījumā pārbaudītu, kā tas jādara ikvienai tiesai, vai lieta ir tai piekritīga (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Zabala Erasun u.c., 16. punkts).
32 Šajā gadījumā no vēstulēm, kas Tiesā saņemtas pēc lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas, izriet, pirmkārt, ka Fluxys ir atteikusies no prasības pamatiem, kas iesniedzējtiesā bija izvirzīti jautājumā par CREG iesniedzējtiesā apstrīdētajā lēmumā izmantotās tarifu noteikšanas metodes prettiesiskumu, un lēmumus, kas apstrīdēti Cour d’appel de Bruxelles, lūdz atcelt vairs tikai saistībā ar vēsturiskajiem līgumiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar Direktīvas 2003/55 32. panta 1. punktu ir paredzēts izņēmums. Otrkārt, pēc Cour constitutionnelle 2010. gada 8. jūlija sprieduma iesniedzējtiesas piemērojamais valsts tiesiskais regulējums vairs nav tas pats, kas tika ņemts vērā, izdodot lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
33 Šajos apstākļos Tiesai atliek vien konstatēt, pirmkārt, ka Cour d’appel de Bruxelles lēmumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu aprakstītās valsts tiesību normas pamata lietā vairs nav piemērojamas, lai arī, pēc minētās tiesas domām, jautājums par iepriekš minētā Cour constitutionnelle sprieduma rezultātā no jauna piemērojamo valsts noteikumu saderību ar Savienības tiesībām ir tikpat aktuāls kā ar minēto spriedumu atcelto noteikumu gadījumā, un, otrkārt, ka prasītāja pamata lietā vairs nevaino CREG Gāzes likuma 15/5.d panta pārkāpumā.
34 No iepriekš minētā izriet, ka, ņemot vērā tiesvedības attīstības gaitu iesniedzējtiesā gan procesuālā, gan piemērojamo tiesību ziņā, Tiesa vairs nespēj spriest par tai uzdoto jautājumu.
Par tiesāšanās izdevumiem
35 Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
Uz lietā C‑241/09 uzdoto prejudiciālo jautājumu vairs nav jāatbild.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – franču.