Lieta C-52/09
Konkurrensverket
pret
TeliaSonera Sverige AB
(Stockholms tingsrätt lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 102. pants — Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Telekomunikāciju operatora piemērotās cenas — ADSL starppakalpojumi — Platjoslas savienojumu pakalpojumi galapatērētājiem — “Nepietiekama konkurentu cenu starpība jeb ”tarifu šķēru efekts”
Ģenerāladvokāta J. Mazaka [J. Mazák] secinājumi, sniegti 2010. gada 2. septembrī I - 538
Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 17. februāra spriedums I - 564
Sprieduma kopsavilkums
Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Tarifu šķēru efekts – Jēdziens
(LESD 102. pants)
Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Tarifu šķēru efekts – Jēdziens – Vērtējuma kritēriji
(LESD 102. pants)
Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Cenu prakses ļaunprātīgais raksturs
(LESD 102. pants)
Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Jēdziens – Konkurenci ierobežojoša rīcība
(LESD 102. pants)
Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Tarifu šķēru efekts – Piekļuves pakalpojums fiksētai telefona līnijai, izmantojot asimetrisku numuru savienojumu – Rīcība, kuras rezultātā tiek ierobežota konkurence
(LESD 102. pants)
Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Tarifu šķēru efekts – Ekonomiski attaisnojama cenu politika – Nosacījumi
(LESD 102. pants)
Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Tarifu šķēru efekts – Dominēšanas attiecīgajā tirgū pakāpe – Ietekmes neesamība
(LESD 102. pants)
Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Rīcība blakus dominances pārņemtajam tirgum esošā tirgū
(LESD 102. pants)
Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Tarifu šķēru efekts – Vērtējums no esošo un potenciālo klientu viedokļa
(LESD 102. pants)
Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Cenu, kas ir zemākas par konkrētu izmaksu līmeni, prakse
(LESD 102. pants)
Konkurence – Dominējošais stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Tarifu šķēru efekts – Strauji augoši tirgi, kuros jauno tehnoloģiju esamības dēļ ir jāveic būtiski ieguldījumi
(LESD 102. pants)
Nepastāvot nekādam objektīvam pamatojumam, tas, ka vertikāli integrēts uzņēmums, kurš ir dominējošā stāvoklī asimetrisku numuru savienojumu starppakalpojumu vairumtirdzniecības tirgū, piemēro tādu cenu politiku, kuras rezultātā cenu starpība starp piemērojamajām cenām šajā tirgū un tām, ko piemēro mazumtirdzniecības tirgū, sniedzot galapatērētājiem platjoslas savienojumu pakalpojumus, nav pietiekama, lai nosegtu īpašās šī paša uzņēmuma izmaksas, kas tam ir jāsedz, lai piekļūtu pēdējam tirgum, var būt dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana LESD 102. panta izpratnē. Izvērtējot, vai šāda darbība ir ļaunprātīga, ir jāņem vērā katra gadījuma konkrētie apstākļi.
(sal. ar 112. un 113. punktu un rezolutīvo daļu)
Dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums savu stāvokli izmanto ļaunprātīgi, ja tas īsteno tādu cenu politiku, kas paredzēta, lai izstumtu no tirgus konkurentus, kuri, iespējams, ir tikpat efektīvi kā šis uzņēmums, bet kuri to nelielo finanšu resursu dēļ nav spējīgi turēties pretī konkurencei, kas pret tiem tiek vērsta. Lai izvērtētu dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma piemērotās cenu politikas tiesiskumu, principā ir jāatsaucas uz cenu kritērijiem, kuri balstīti uz izmaksām, kuras radušās dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam, un tā stratēģiju.
It īpaši, novērtējot cenu politikas, kuras rezultātā tiek iznīcināta cenu starpība, ļaunprātīgo raksturu, principā un vispirms ir jāņem vērā attiecīgā uzņēmuma cenas un izmaksas mazumtirdzniecības tirgū.
Šādu analīzes kritēriju izmantošana ļauj pārbaudīt, vai šis uzņēmums ir bijis pietiekami efektīvs, lai piedāvātu pakalpojumus mazumtirdzniecības tirgū galapatērētājiem, neciešot zaudējumus, ja tam iepriekš bija pienākums samaksāt sevis noteiktās vairumtirdzniecības cenas par starppakalpojumiem. Ja šis dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums varētu piedāvāt savus mazumtirdzniecības pakalpojumus tikai ar zaudējumiem, tad tas nozīmētu, ka konkurentus, kurus var izstumt no tirgus minētās cenu politikas piemērošanas dēļ, nevarētu uzskatīt par mazāk efektīviem nekā šis uzņēmums un tādēļ to izstumšanas no tirgus risks būtu radies traucētās konkurences dēļ. Šāda konkurence balstītos tikai uz attiecīgajiem šo uzņēmumu nopelniem. Šāda pieeja ir īpaši pamatota, jo tā ir arī saderīga ar vispārējo tiesiskās drošības principu, jo dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma izmaksu ņemšana vērā ļauj šim uzņēmumam, ņemot vērā tā īpašo atbildību saskaņā ar LESD 102. pantu, novērtēt tā rīcības tiesiskumu. Lai gan dominējošais uzņēmums zināja savas izmaksas un tarifus, tas tomēr principā nezināja savu konkurentu izmaksas un tarifus.
Tomēr, tiklīdz nav iespējams, ņemot vērā apstākļus, atsaukties uz minētajām cenām un izmaksām, nevar izslēgt, ka konkurentu cenas un izmaksas pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgū var izrādīties nozīmīgas, pārbaudot dominējošā uzņēmuma cenu politiku.
It īpaši tā tas varētu būt tad, ja dominējošā uzņēmuma izmaksu struktūru nevar precīzi identificēt objektīvu iemeslu dēļ vai ja konkurentiem sniegtais pakalpojums ir tikai infrastruktūras izmantošana, kuras izmantošanas izmaksas jau ir amortizētas, tādā veidā piekļuve šādai infrastruktūrai vairs nav dominējošā uzņēmuma izmaksas, kas būtu ekonomiski salīdzināmas ar tām izmaksām, kuras tā konkurentiem ir jāsedz, lai piekļūtu šai infrastruktūrai, vai arī ja tirgus īpašie konkurences apstākļi to pieprasa, piemēram, apstākļa, ka dominējošā uzņēmuma izmaksu līmenis ir atkarīgs tieši no tādas konkurencei izdevīgas situācijas, kādā dominējošais stāvoklis šo uzņēmumu nostāda, dēļ.
(sal. ar 40.–46. punktu un rezolutīvo daļu)
LESD 102. pants attiecas tikai uz darbībām, kas ir vērstas pret konkurenci un kuras uzņēmumi veica pēc savas iniciatīvas. Ja pret konkurenci vērstu rīcību uzņēmumam uzspiež valsts tiesību akti vai ja to rada tiesību normas, kas izslēdz jebkādu iespēju rīkoties atbilstoši konkurencei, LESD 102. pants nav piemērojams. Šajā gadījumā konkurences ierobežojumu cēlonis, kā to paredz šis noteikums, nav šo uzņēmumu neatkarīga rīcība. Savukārt LESD 102. pants var tikt piemērots, ja tiek konstatēts, ka valsts tiesību akti neliedz uzņēmumiem veikt autonomu rīcību, ar kuru tiek liegta, ierobežota vai kavēta konkurence.
Ja runa ir par vertikāli integrētu uzņēmumu, kuram ir dominējošs stāvoklis asimetrisku numuru savienojumu pakalpojumu vairumtirdzniecības tirgū, tad tam, ka šim uzņēmumam nav tiesību aktos noteikta pienākuma sniegt šos pakalpojumus konkurējošiem operatoriem, nav nozīmes attiecībā uz cenu politikas ļaunprātīgo raksturu, kuras rezultātā konkurentu cenu starpība tiek iznīcināta vismaz tikpat veiksmīgi kā šī paša uzņēmuma cenu starpība.
Ja vertikāli integrētam dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam ir rīcības brīvība mainīt tikai savas mazumtirdzniecības cenas, tas šī vienīgā iemesla dēļ tam var pārmest cenu starpības samazināšanu. Vēl jo vairāk, ja tas ir pilnīgi autonoms izvēlēties savu rīcību tirgū, tam ir piemērojams LESD 102. pants. Īpašā dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma atbildība nekaitēt ar savu rīcību iekšējā tirgus efektīvai un nesakropļotai konkurencei attiecas tieši uz aktīvu vai pasīvu rīcību, kādu šis uzņēmums pēc savas iniciatīvas nolemj īstenot.
(sal. ar 49.–53. un 59. punktu un rezolutīvo daļu)
Dominējošā uzņēmuma izvēlētā cenu politika ir ļaunprātīga rīcība LESD 102. panta nozīmē, ja tai attiecībā uz konkurentiem, kuri ir tikpat efektīvi kā šis uzņēmums, ir izstumjoša iedarbība, kura izpaužas kā cenu starpības samazināšanās un kura pati par sevi var padarīt šo konkurentu ienākšanu tirgū ļoti grūtu vai neiespējamu. No tā izriet, ka, lai noteiktu, vai šāda prakse ir ļaunprātīga, tirgū ir jāpastāv tās pret konkurenci vērstām sekām, bet tām nav obligāti jābūt konkrētām, pietiek ar to, ka var pierādīt to potenciālo pret konkurenci vērsto ietekmi, kuras rezultātā konkurenti, kuri ir vismaz tikpat efektīvi kā dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums, tiek izstumti no tirgus.
Ja dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums patiešām īsteno cenu politiku, kuras rezultātā vismaz tikpat efektīviem konkurentiem tiek samazināta cenu starpība un kuras mērķis ir izstumt tos no attiecīgā tirgus, apstāklis, ka iecerētais rezultāts, proti, konkurentu izstumšana, nav galīgi sasniegts, negroza šīs rīcības kvalificēšanu par ļaunprātīgu rīcību LESD 102. panta nozīmē. Tomēr, ja attiecībā uz konkurentu konkurētspējas situāciju nav nekādu seku, tāda cenu prakse nevar tikt uzskatīta par izstumjošu, ja tā nepadara šiem konkurentiem iekļūšanu attiecīgajā tirgū grūtāku.
(sal. ar 63.–66. punktu)
Lai pārbaudītu, vai dominējoša uzņēmuma cenu politikas rezultātā vismaz tikpat efektīviem konkurentiem tiek samazināta cenu starpība un šiem konkurentiem tiek traucēts veikt darbību mazumtirdzniecības tirgū, sniedzot galapatērētājiem platjoslas savienojumu pakalpojumus, jāņem vērā visi īpašie lietas apstākļi.
It īpaši, pirmkārt, ir jāapskata funkcionālās attiecības starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības precēm. Vairumtirdzniecības preču neaizstājamībai var būt nozīme, izvērtējot cenu starpības samazināšanās sekas. Ja piekļuve vairumtirdzniecības preču piegādei ir nepieciešama, lai pārdotu preci mazumtirdzniecībā, konkurenti, kuri ir vismaz tikpat efektīvi kā vairumtirdzniecības tirgū dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums un kuri var darboties mazumtirdzniecības tirgū tikai ar zaudējumiem vai, katrā ziņā, ar pazeminātas peļņas nosacījumiem, cieš no konkurences nelabvēlīgās situācijas šajā tirgū, kas tiem neļauj piekļūt vai ierobežo to piekļuvi šim tirgum vai viņu darbības attīstīšanai šajā tirgū. Šādā gadījumā ir iespējamas cenu starpības samazināšanās pret konkurenci vērstās sekas, vismaz potenciālas. Tomēr, ņemot vērā attiecīgā uzņēmuma dominējošo stāvokli tirgū, nevar izslēgt, ka tādēļ vien, ka vairumtirdzniecības prece nav neaizstājama pakalpojuma sniegšanai mazumtirdzniecības tirgū, tāda cenu politika, kuras rezultātā tiek samazināta cenu starpība, nevar radīt pret konkurenci vērstas sekas, pat potenciālas. Tādējādi ir arī jāpārliecinās, ka pat tad, ja vairumtirdzniecības prece nav neaizstājama, cenu politika pati par sevi var radīt pret konkurenci vērstas sekas atbilstošajos tirgos.
Otrkārt, jāpārbauda, ciktāl tādu konkurentu cenu starpība, kas ir vismaz tikpat efektīvi kā dominējošais uzņēmums, ir samazināta. Ja starpība ir negatīva, proti, vairumtirdzniecības cena par asimetrisku numuru savienojumu starppakalpojumiem ir augstāka nekā mazumtirdzniecības cena galapatērētājiem, tad, ņemot vērā faktu, ka šādā situācijā dominējošā uzņēmuma konkurentiem, pat ja tie ir tikpat efektīvi vai pat vēl efektīvāki nekā šis uzņēmums, būs pienākums pārdot ar zaudējumiem, ir iespējams vismaz potenciāls izstumšanas efekts. Savukārt, ja šāda starpība ir pozitīva, tad ir jāpierāda, ka šādas cenu politikas piemērošana, piemēram, tādēļ, ka ar to tikusi samazināta peļņa, var attiecīgajiem operatoriem apgrūtināt to darbības veikšanu atbilstošajā tirgū.
(sal. ar 67.–74. punktu un rezolutīvo daļu)
Lai noteiktu, vai tāda dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma cenu politika, kuras rezultātā samazinās konkurentu, kuri ir vismaz tikpat efektīvi kā šis uzņēmums, cenu starpība, ir ļaunprātīga, ir jāpierāda, ka, it īpaši ņemot vērā vairumtirdzniecības preču neaizstājamību, šī politika mazumtirdzniecības tirgū var izraisīt pret konkurenci vērstas sekas – vismaz potenciālas – un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.
No uzņēmuma var pieprasīt pierādīt, ka tā cenu politika, lai gan tai ir izstumjoša ietekme, ir ekonomiski pamatota. Cenu politikas, kurai var būt izstumjoša ietekme, ekonomiskā pamatojuma izvērtēšanai ir jānotiek, pamatojoties uz visiem attiecīgā gadījuma apstākļiem. Šajā sakarā ir svarīgi noteikt, vai konkurencei nelabvēlīgās izslēgšanas sekas, kas izriet no šādas politikas, var tikt līdzsvarotas, pat pārspētas, ar priekšrocībām efektivitātes ziņā, ko bauda arī patērētājs. Ja šīs sistēmas izslēgšanas sekas nav saistītas ar tirgus un patērētāju priekšrocībām vai ja tas pārsniedz šo priekšrocību sasniegšanai nepieciešamo, minētā politika ir uzskatāma par ļaunprātīgu izmantošanu.
(sal. ar 75.–77. punktu un rezolutīvo daļu)
Tādas cenu politikas piemērošana, ar kuru uzņēmums izraisa cenu starpības samazināšanos, var būt dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ja šim uzņēmumam ir tāds stāvoklis, un šajā ziņā principā nav nozīmes dominances līmenim attiecīgajā tirgū. LESD 102. pantā nav noteiktas dominējošā stāvokļa definīcijas atšķirības, kā arī nekāda veida šāda stāvokļa pakāpe. Ja uzņēmumam ir ekonomiskā ietekme tirgū, kādu pieprasa LESD 102. pants, lai pierādītu, ka tam konkrētajā tirgū ir dominējošs stāvoklis, tā rīcība ir jāizvērtē atbilstoši šai normai. Tomēr tirgus ietekmes līmenis principā drīzāk ietekmē to, cik nopietnas būs aplūkojamā uzņēmuma rīcības sekas, nevis ļaunprātīgās rīcības kā tādas pastāvēšanu.
(sal. ar 80.–82. punktu un rezolutīvo daļu)
Vertikāli integrēta uzņēmuma, kurš ir dominējošā stāvoklī asimetrisku numuru savienojumu starppakalpojumu vairumtirdzniecības tirgū, īstenotās cenu politikas, kuras rezultātā tiek samazināta šī uzņēmuma konkurentu cenu starpība platjoslas savienojumu pakalpojumu galapatērētājiem mazumtirdzniecības tirgū, ļaunprātīgais raksturs nav atkarīgs no tā, vai šim uzņēmumam ir dominējošs stāvoklis šajā pēdējā tirgū.
Šajā ziņā LESD 102. pants neietver nekādas tiešas norādes par prasībām attiecībā uz to, ka ļaunprātīgai rīcībai būtu jābūt lokalizētai preču tirgū. Tādējādi īpašās dominējošā uzņēmuma atbildības materiālā piemērošanas joma ir jāizvērtē, ņemot vērā katras lietas būtiskos apstākļus un pierādot konkurences pavājināšanos.
No tā izriet, ka par ļaunprātīgu var kvalificēt tādu konkrētu rīcību tirgos, kas nav tie, kuros uzņēmums dominē, kura ietekmē vai nu šos pēdējos tirgus, vai tirgus, kuros dominances nav. Lai gan LESD 102. panta piemērošanas priekšnosacījums ir tāds, ka jāpastāv saiknei starp dominējošo stāvokli un, iespējams, ļaunprātīgo rīcību, kuras parasti nav, ja rīcība tajā tirgū, kas atšķiras no dominētā tirgus, rada sekas šajā pašā tirgū, tomēr, runājot par nošķirtiem, bet saistītiem tirgiem, īpaši apstākļi var attaisnot LESD 102. panta piemērošanu saistītajā nedominances tirgū konstatētajai rīcībai, kas izraisa sekas šajā pašā tirgū.
Šādi apstākļi var pastāvēt tad, ja augšupējā tirgū dominējošā stāvoklī esoša vertikāli integrēta uzņēmuma rīcība ir mēģinājums izstumt vismaz tikpat efektīvus konkurentus no pakārtotā tirgus, tostarp samazinot viņu cenu starpību. Šāda rīcība – it īpaši tādēļ, ka attiecīgie tirgi ir cieši saistīti, – var izraisīt konkurences pavājināšanos pakārtotajā tirgū. Vispār šādā situācijā, nepastāvot nekādam citam objektīvam ekonomiskam pamatojumam, šādu rīcību var izskaidrot tikai ar to, ka dominējošam uzņēmumam ir bijis nodoms traucēt konkurences attīstību lejupējā tirgū un nostiprināt savu stāvokli vai pat iegūt dominējošo stāvokli šajā tirgū, izmantojot dažādus paša līdzekļus.
(sal. ar 84.–89. punktu un rezolutīvo daļu)
Dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma cenu politikas, kuras rezultātā tiek samazināta konkurentu, kas ir vismaz tikpat efektīvi kā uzņēmums pats, cenu starpība, ļaunprātīgais raksturs būtībā izpaužas tādējādi, ka šāda rīcība var traucēt normālu konkurētspēju blakus dominances pārņemtajam tirgum esošā tirgū un tā rezultātā šī uzņēmuma konkurenti var tikt izstumti no šī pēdējā tirgus.
Šajā ziņā apstāklim, ka attiecīgie operatori ir jauni vai jau pastāvoši dominējošā uzņēmuma klienti, nav nozīmes. Turklāt tāpat nav nozīmes apstāklim, ka runa ir par jauniem klientiem, kuri vēl nedarbojas attiecīgajā tirgū. Cenu politikas ļaunprātīgais raksturs ir jānovērtē, ņemot vērā ne tikai iespēju, ka šīs politikas rezultātā no attiecīgā tirgus tiks izstumti tikpat efektīvi operatori, kas tajā jau darbojas, bet arī ņemot vērā eventuālos šķēršļus, kurus var radīt potenciāliem tikpat aktīviem operatoriem, kas vēl nedarbojas tirgū.
(sal. ar 91.–94. punktu un rezolutīvo daļu)
Lai konstatētu, ka dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma cenu politika, kuras rezultātā tiek samazināta konkurentu, kas ir vismaz tikpat efektīvi kā uzņēmums pats cenu starpība, ir ļaunprātīga, nav nozīmes tam, vai dominējošajam uzņēmumam ir iespēja atgūt zaudējumus, kuri tam, iespējams, radīsies šīs pašas cenu politikas piemērošanas dēļ.
Cenu starpības samazināšana, ja nepastāv objektīvs attaisnojums, var būt ļaunprātīga izmantošana LESD 102. panta nozīmē. Šī samazināšana izriet no starpības starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumiem, nevis no paša šo cenu līmeņa. It īpaši šī starpības samazināšanās var izrietēt ne tikai no pārāk zemām cenām mazumtirdzniecības tirgū, bet arī no pārāk augstām cenām vairumtirdzniecības tirgū. Līdz ar to uzņēmums, kurš īsteno tādu cenu politiku, kuras rezultātā samazinās tā konkurentu cenu starpība, ne vienmēr piedzīvo zaudējumus.
Katrā ziņā, pat pieņemot, ka, lai mazinātu savu konkurentu cenu starpību, dominējošais uzņēmums ciestu zaudējumus, no tā, lai varētu konstatēt, ka pastāv ļaunprātīga izmantošana, nevar pieprasīt sniegt pierādījumus par iespēju šādus eventuālos zaudējumus atgūt. Iespēja, ka konkurenti tiks izstumti no tirgus, nav atkarīga ne no apstākļa, ka dominējošais uzņēmums cieš zaudējumus, ne no tā, ka šis uzņēmums var atgūt šos zaudējumus, bet tikai no starpības starp dominējošā uzņēmuma piemērotajām cenām attiecīgajos tirgos, kuras eventuāli var radīt zaudējumus nevis pašam dominējošajam uzņēmumam, bet tā konkurentiem.
Visbeidzot, gadījumā, ja dominējošais uzņēmums mazumtirdzniecības tirgū tomēr piemērotu tik zemas cenas, ka pārdošana tam radītu zaudējumus, papildus tam, ka šāda rīcība varētu būt autonoms ļaunprātīgas rīcības veids, jo tiktu piemērotas pārāk zemas cenas, Tiesa pat šādā gadījumā katrā ziņā jau ir izslēgusi, ka pierādījums par iespēju atgūt ciestos zaudējumus, kas radušies, dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam piemērojot cenas, kuras kādā noteiktā mērā ir zemākas par izmaksām, ir nepieciešams nosacījums, lai pierādītu šādas cenu politikas ļaunprātību.
(sal. ar 97.–103. punktu un rezolutīvo daļu)
Izvērtējot, vai dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma cenu politika, kuras rezultātā tiek samazināta konkurentu, kas ir vismaz tikpat efektīvi kā uzņēmums pats, cenu starpība, ir ļaunprātīga rīcība LESD 102. panta izpratnē, apstāklim, ka tirgi, kurus skar minētā uzņēmuma dominējoša stāvokļa izmantošana, ir strauji augoši un tajos ir notikušas tehnoloģiskas pārmaiņas, kuru dēļ jāveic nozīmīgi ieguldījumi, principā nav nozīmes.
Pirmkārt, LESD 102. pantā nekādi nav nošķirtas tirgu, kurus skar uzņēmuma dominējošā stāvokļa izmantošana, attīstības pakāpes.
Otrkārt, strauji augošā tirgū konkurences priekšrocība, kas izriet no uzņēmuma esamības dominējošā stāvoklī blakus esošā otrajā tirgū, var traucēt konkurenci pirmajā tirgū, ņemot vērā apstākli, ka šajā pirmajā tirgū operatori ir spiesti konkrētu laiku darboties ar zaudējumiem vai vismaz rēķināties ar zemāku peļņas līmeni. Tieši šādos apstākļos operatora darbības turpmāka peļņas pazemināšanās, kas izriet no cenu starpības samazināšanās aplūkojamās cenu politikas rezultātā, var traucēt izveidot vai attīstīt normālus konkurences apstākļus konkrētajā tirgū.
Treškārt, ņemot vērā konkurences normu mērķi, to piemērošana nevar būt atkarīga no apstākļa, ka konkrētais tirgus jau ir sasniedzis zināmu stabilitāti. It īpaši strauji augošā tirgū LESD 102. pantā ir pieprasīts iejaukties pēc iespējas agrāk, lai novērstu, ka šajā tirgū izveidojas un nostiprinās tāda konkurences struktūra, kuru izkropļo viena šajā – vai blakus cieši saistītā – tirgū dominējoša uzņēmuma ļaunprātīga stratēģija, t.i., iejaukties, pirms rodas šīs stratēģijas pret konkurenci vērstās sekas.
Tas jo vairāk tā ir piekļuves pakalpojumu interneta platjoslas savienojumiem tirgū, kurš ir cieši saistīts ar otru tirgu, proti, piekļuves vietējam tīklam telekomunikāciju jomā tirgu. Šis pēdējais tirgus ne tikai nav nekādā veidā ne jauns, ne augošs, bet arī tā konkurences struktūra joprojām atspoguļo veco monopolistisko struktūru. Tādējādi uzņēmumu iespēja izmantot savu dominējošo stāvokli šajā pēdējā tirgū tā, ka konkurences attīstība blakus strauji augošā tirgū tiktu traucēta, pieprasa, lai netiktu pieļautas nekādas atkāpes no LESD 102. panta.
Lai gan tirgū dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums nevar atsaukties uz tā veiktajiem ieguldījumiem, kas veikti, lai iekļūtu blakus esošā tirgū un mēģinātu no tā izstumt savus tikpat efektīvos esošos vai potenciālos konkurentus, tomēr ir jāņem vērā dominētā tirgus konkurences nosacījumi, un it īpaši dominējošā uzņēmuma dibināšanas un ieguldījumu izmaksas tajā, analizējot šī uzņēmuma izmaksas, kurām bija jārodas, lai konstatētu, vai cenu starpība samazinās.
(sal. ar 105.–111. punktu un rezolutīvo daļu)