ĢENERĀLADVOKĀTA ĪVA BOTA [YVES BOT] SECINĀJUMI,
sniegti 2011. gada 31. martā (1)
Lieta C‑347/09
Staatsanwaltschaft Linz
pret
Jochen Dickinger,
Franz Ömer
(Bezirksgericht Linz (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts monopols loteriju rīkošanai internetā – Iespēja iegūt šo monopolu vienīgi kapitālsabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir valsts teritorijā – Aizliegums monopola īpašniekam izveidot filiāli ārvalstīs
1. Kopš 2009. gada septembra saistībā ar jautājumu par azartspēļu monopola atbilstību Kopienu tiesībās paredzētajām aprites brīvībām ir pieņemti vairāki prejudiciāli nolēmumi, kas ļāvuši Tiesai precizēt tās agrāko judikatūru (2).
2. No šiem spriedumiem vispirms izriet, ka šāds monopols var būt atbilstošs šīm brīvībām, ja tā mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa sabiedriskās kārtības un patērētāju tiesību aizsardzību un ja tas ir organizēts un darbojas tā, lai patiešām sasniegtu šos mērķus.
3. No tiem arī izriet, ka šī monopola īpašnieks var būt ne vien valsts iestāde, bet arī privāts tirgus dalībnieks (3). Šai otrajā gadījumā monopolu drīkst piešķirt, tikai ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu un pārskatāmības pienākumu, izņemot, ja minētā monopola piešķiršana privātam tirgus dalībniekam ir “in house” darījums (4).
4. Monopola piešķiršanai konkrētajā azartspēļu internetā jomā papildu pamatojums ir īpašais risks, kas saistīts ar šīm spēlēm (5).
5. Turklāt Tiesa ir norādījusi, ka dalībvalstij nav pienākuma atzīt atļauju rīkot azartspēles internetā, ko tiešsaistes spēļu pakalpojuma sniedzējam izsniegusi cita dalībvalsts, kuras teritorijā tas ir reģistrēts (6).
6. Šī Bezirksgericht Linz [Lincas iecirkņa tiesas] (Austrija) lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas Tiesā saņemts 2009. gada augusta beigās, proti, pirms nolēmumu pasludināšanas iepriekš minētajās lietās, mērķis ir izvērtēt, vai Austrijas tiesību akti, kas piemērojami elektroniskajām loterijām, atbilst pakalpojumu sniegšanas brīvībai.
7. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem uz azartspēļu piedāvāšanu Austrijas iedzīvotājiem attiecas pakalpojuma piedāvāšanas monopols, ko uz maksimālo piecpadsmit gadu laiku piešķir privātam tirgus dalībniekam, kam jāizpilda vairāki nosacījumi. Tostarp tai jābūt kapitālsabiedrībai, kuras juridiskā adrese ir Austrijā, un tā nedrīkst izveidot filiāli ārvalstīs.
8. Iesniedzējtiesa uzdod vairākus prejudiciālus jautājumus, lai varētu izvērtēt, vai šāds monopols un nosacījumi, kurus to piešķiršanai izvirza valsts tiesības, atbilst Kopienu tiesībām.
9. Atbilde uz lielāko daļu šo jautājumu rodama jurisprudencē, it īpaši spriedumos, kas pasludināti pēc lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu saņemšanas.
10. Šī lieta tomēr sniedz Tiesai iespēju veikt papildu precizējumus tās judikatūrā attiecībā uz nosacījumu, ka monopola īpašnieces sabiedrības juridiskajai adresei jābūt attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
11. Iepriekš minētajā spriedumā lietā Engelmann tika nospriests, ka tāds nosacījums, kas paredzēts tradicionālo spēļu namu, tādu kā kazino, koncesionāriem, ir nesamērīgs salīdzinājumā ar sabiedriskās kārtības kontroles un aizsardzības mērķi, ko izvirza Austrijas valdība.
12. Šajos secinājumos es ierosināšu Tiesai nospriest, ka šis pats nosacījums var būt attaisnots spēļu rīkošanas internetā monopola ļoti specifiskajā gadījumā.
13. Atgādināšu, ka monopola režīms, tā kā tas būtiski ierobežo aprites brīvības, var tikt attaisnots tikai ar mērķi nodrošināt augsta līmeņa sabiedriskās kārtības un patērētāju tiesību aizsardzību.
14. Tāpat arī atgādināšu, ka azartspēles internetā rada lielāku risku sabiedriskajai kārtībai un patērētājiem nekā tradicionālās azartspēles un tās var sniegt no attāluma bez infrastruktūras galamērķa dalībvalstī, kurā šī valsts varētu pati veikt pastiprinātu kontroli. Jānorāda, ka pašreizējās Kopienu tiesību normās nav tāda sadarbības instrumenta, kas ļautu kādai dalībvalstij gūt šādas kontroles īstenošanai vajadzīgo palīdzību no citas dalībvalsts, kuras teritorijā tiešsaistes spēļu pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts.
15. No tā secinu, ka dalībvalsts tātad var likumīgi uzlikt pienākumu pakalpojumu sniedzējam, kas ir īpašnieks monopolam rīkot azartspēles internetā valsts teritorijā, lai tā juridiskā adrese būtu šīs valsts teritorijā, lai varētu efektīvi kontrolēt šī pakalpojumu sniedzēja darbību.
16. Visbeidzot, norādīšu, ka dalībvalsts nevar aizliegt uzņēmumam, kam pieder monopols rīkot azartspēles internetā tās teritorijā, izveidot filiāli ārvalstīs, ja tas nav pierādījis, ka šis pasākums ir attaisnots ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem un ir samērīgs ar šiem mērķiem.
I – Atbilstošās tiesību normas
A – Savienības tiesības
17. Azartspēļu rīkošana līdz šim nav tikusi reglamentēta vai saskaņota Kopienu tiesībās. Šī darbība ir bijusi ārpus Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū piemērošanas jomas (7).
18. Tā kā azartspēles ir saimnieciskā darbība, tās ietilpst aprites brīvību piemērošanas jomā, it īpaši EKL 49. panta piemērošanas jomā, kas aizliedz ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību Eiropas Kopienas iekšienē dalībvalstu pilsoņiem, kas reģistrēti kādā Kopienas dalībvalstī, kura nav pakalpojumu saņēmēja dalībvalsts.
19. Atbilstoši EKL 55. un 48. pantam EKL 49. pants ir piemērojams pakalpojumiem, ko sniedz sabiedrība, kura izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, galvenā vadība vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Kopienā.
B – Austrijas tiesības
20. Austrijā azartspēles reglamentē Federālais likums par azartspēlēm (Glücksspielgesetz) (8).
21. Saskaņā ar GSpG 3. pantu tiesības rīkot azartspēles principā ir tikai federālajai valdībai. Tomēr federālais finanšu ministrs drīkst piešķirt koncesijas loteriju un elektronisko loteriju rīkošanai privātām personām.
22. Saskaņā ar GSpG 12.a pantu elektroniskās loterijas šajā kontekstā ir definētas kā “loterijas, par kurām spēles līgums ir noslēgts elektroniski, lēmumu par laimestiem un zaudējumiem pieņem vai paziņo centralizēti un dalībnieks var uzzināt rezultātu tūlīt pēc piedalīšanās spēlē”.
23. Saskaņā ar GSpG 14. pantu federālais finanšu ministrs var piešķirt vienu koncesiju loteriju un elektronisko loteriju rīkošanai. GSpG 14. panta 2. punkts paredz, ka koncesiju var piešķirt tikai vienam kandidātam,
– kurš ir kapitālsabiedrība ar juridisko adresi šajā valstī;
– kuram nav īpašnieku (dalībnieku), kam ir dominējoša ietekme un kuru ietekme liedz garantēt uzticamību tiesiskā regulējuma ziņā;
– kuram ir uzraudzības padome un iemaksātais pamatkapitāls vismaz EUR 109 000 000, kura līdzekļu likumīgā izcelsme ir pienācīgi jāpierāda;
– kurš nozīmē direktorus, kas pēc savas izglītības ir kompetenti savā profesijā, kuriem ir vajadzīgās īpašības un pieredze, lai pienācīgi veiktu šo darbu, un pret kuriem nav nekāda pamata izslēgšanai atbilstoši Amatnieku, komerciālo un rūpniecisko profesiju kodeksa 13. pantam;
– no kura, ņemot vērā apstākļus (it īpaši pieredzi, zināšanas un paša līdzekļus), federālā valdība var sagaidīt vislielākos [nodokļu] ieņēmumus (nodoklis par koncesiju un nodoklis par derībām) un
– kuram iespējamā grupas, kurā ietilpst īpašnieks vai īpašnieki ar būtisku līdzdalību uzņēmumā, struktūra netraucē koncesionāra efektīvai kontrolei.
24. Piemērojot GSpG 14. panta 3. punkta pirmo teikumu, koncesiju var piešķirt uz piecpadsmit gadu maksimālo laiku. GSpG 14. panta 5. punkta pirmais teikums paredz, ka cita koncesija nevar tikt piešķirta, kamēr viena loteriju koncesija ir spēkā.
25. Saskaņā ar GSpG 15. panta 1. punktu koncesionāram nav tiesību izveidot filiāli ārpus Austrijas teritorijas. Turklāt, lai koncesionārs iegūtu būtisku līdzdalību citās sabiedrībās, ir vajadzīga federālā finanšu ministra atļauja. Saskaņā ar GSpG 15.a pantu šāda atļauja ir vajadzīga arī koncesionāra komercdarbības paplašināšanai un to piešķir tikai tad, ja nav jābaidās par federālās valdības ienākumu samazināšanos no nodokļa par koncesiju vai no nodokļa par derībām.
26. Saskaņā ar GSpG 18. panta 1. punktu koncesionāram katru gadu jāpaziņo federālajam finanšu ministram personu, kas piedalās tā pamatkapitālā, identitāte.
27. Personai, kura nav rīkošanas koncesijas īpašniece, bet rīko azartspēles peļņas nolūkā, var iestāties kriminālatbildība, kas paredzēta Austrijas kriminālkodeksa (Strafgesetzbuch) 168. pantā.
II – Pamata lietas fakti un prejudiciālie jautājumi
28. Austrijas pilsoņi J. Dikingers [J. Dickinger] un F. Ēmers [F. Ömer], ir daudznacionālas tiešsaistes spēļu grupas bet-at-home.com dibinātāji. Šīs grupas mātes sabiedrība ir bet-at-home.com AG, kas ir saskaņā ar Vācijas tiesībām dibināta sabiedrība ar juridisko adresi Diseldorfā (Vācija), un viena no tās meitas sabiedrībām ir saskaņā ar Austrijas tiesībām dibināta sabiedrība bet-at-home.com Entertainment GmbH. Tās juridiskā adrese ir Lincā [Linz] (Austrija), un tā darbojas automātiskas datu apstrādes un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu jomā. Cita starpā tai ir atbilstoši Austrijas tiesībām derīga licence sporta derībām. Turklāt tā ir dibinājusi meitas sabiedrību bet-at-home.com Holding Ltd saskaņā ar Maltas tiesībām. Šī pēdējā minētā [sabiedrība] savukārt ir dibinājusi trīs meitas sabiedrības, proti, bet-at-home.com Internet Ltd, bet-at-home.com Entertainment Ltd, kā arī bet-at-home.com Internationale Ltd saskaņā ar Maltas tiesībām, un to visu juridiskā adrese ir Maltas teritorijā.
29. Divas no šīm Maltas sabiedrībām, proti, bet-at-home.com Entertainment Ltd un bet-at-home.com Internationale Ltd, piedāvā azartspēles un sporta derības internetā. Pirmajai minētajai sabiedrībai šajā nolūkā ir Maltas licence (“Class One Remote Gaming License”), kas derīga azartspēlēm tiešsaistē, un otrajai ir Maltas licence (“Class Two Remote Gaming License”), kas derīga sporta derībām tiešsaistē. Abas Maltas sabiedrības azartspēļu un sporta derību piedāvājumu izvietojušas interneta platformā bet-at-home.com. Interneta vietne ir pieejama spāņu, vācu, grieķu, angļu, itāļu, ungāru, holandiešu, poļu, slovēņu, turku un krievu valodā, bet ne maltiešu valodā. Šajā interneta adresē cita starpā tiek piedāvātas šādas azartspēles: pokers, “black jack”, bakara, rulete, kā arī virtuālie naudas spēļu automāti. Visas šīs spēles ir iespējams spēlēt bez likmju ierobežojuma.
30. Interneta platformas www.bet-at-home.com darbību nodrošina tikai bet-at-home.com Internet Ltd un bet-at-home.com Entertainment Ltd. Šīs Maltas sabiedrības ir atbildīgas par spēļu rīkošanu. Azartspēļu dalībnieki noslēdz atbilstošus līgumus tikai ar šīm sabiedrībām, kurām ir licences arī spēļu platformas izmantošanai nepieciešamajām datorprogrammām.
31. Līdz 2007. gada decembrim bet-at-home.com Entertainment Ltd, kā arī bet-at-home.com Internationale Ltd izmantoja serveri Austrijā, Lincā, kuru tām nodeva bet-at-home.com Entertainment GmbH, kas nodrošināja arī interneta vietnes un spēlēm nepieciešamās datorprogrammas uzturēšanu. Līdz minētajam datumam telefoniska palīdzība lietotājiem visiem spēlētājiem atradās Lincā. Rēķini par visu šo palīdzības pakalpojumu sniegšanu tika sūtīti Maltas sabiedrībām.
32. Kāda Austrijas banka ar juridisko adresi Lincā turklāt sniedza bankas pakalpojumus spēles likmju pārskaitījumiem. Attiecīgā konta īpašniece bija Maltas sabiedrība bet-at-home.com Internationale Ltd.
33. Balstoties uz šiem faktiem, pret J. Dikingeru un F. Ēmeru tika ierosināta krimināllieta par Austrijas Kriminālkodeksa 168. panta pārkāpumu, par kuru iesniedzējtiesai ir jātaisa spriedums pirmajā instancē.
34. Atbildot uz Tiesas jautāto, Austrijas valdība precizēja, ka J. Dikingers un F. Ēmers pamata lietā ir apsūdzēti saistībā ar darbošanos savu funkciju ietvaros Austrijas sabiedrībā bet-at-home.com Entertainment GmbH. Saskaņā ar valdības teikto apsūdzība izteikta šādi:
“Johens Dikingers un Francs Ēmers kā par [..] bet-at-home.com Entertainment GmbH atbildīgās personas no 2006. gada 1. janvāra līdz šai dienai, organizējot azartspēles, izdarījuši pārkāpumu saskaņā ar Kriminālkodeksa 168. panta 1. punktu par labu šai sabiedrībai, piedāvājot internetā spēles, kurās laimesti un zaudējumi vienīgi vai galvenokārt ir atkarīgi no nejaušības vai kas skaidri ir aizliegtas [..].”
35. Tiesvedībā Bezirksgericht Linz J. Dikingers un F. Ēmers izvirzīja iebildi par valsts tiesiskā regulējuma, kas piemērojams azartspēlēm, nelikumību, ņemot vērā EKL 43. un 49. pantu.
36. Bezirksgericht Linz ir nopietnas šaubas par to, ka šajā sakarā piemērojamās Austrijas Kriminālkodeksa normas, skatītas kopsakarā ar Austrijas tiesību normām par azartspēlēm, ir saderīgas ar Kopienu tiesībām. Tādējādi tā nolēma apturēt tiesvedību lietā un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) a) Vai EKL 43. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem principā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā [GSpG] 3. pants kopā ar 14.f un nākamajiem pantiem un 21. pants, saskaņā ar kuriem:
– loteriju (piemēram, elektronisko loteriju) organizēšanas licenci uz 15 gadu maksimālo laiku var piešķirt tikai vienam koncesionāram ar nosacījumu, ka tas tostarp ir kapitālsabiedrība ar atrašanās vietu Austrijā, tas nevar izveidot filiāli ārpus Austrijas, tā pamatkapitāls vai apmaksātais pamatkapitāls ir vismaz EUR 109 000 000 un no tā, ņemot vērā apstākļus, federālā valdība var sagaidīt vislielākos [nodokļu] ieņēmumus;
– kazino licenci uz 15 gadu maksimālo laiku var piešķirt ne vairāk kā divpadsmit koncesionāriem, kuriem ir jābūt akciju sabiedrībām ar juridisko adresi Austrijā, kuri nevar izveidot filiāli ārpus Austrijas, kuru apmaksātajam pamatkapitālam jābūt EUR 22 000 000 un no kuriem, ņemot vērā apstākļus, pašvaldības var sagaidīt vislielākos [nodokļu] ieņēmumus?
Šie jautājumi radušies šādā īpašā kontekstā: [..] Casino Austria AG pieder visas divpadsmit kazino koncesijas, kas 1991. gada 18. decembrī tika piešķirtas uz 15 gadu maksimālo laiku un šajā laikā tika pagarinātas bez publiskas konkursa procedūras vai publiska paziņojuma.
b) Apstiprinošas atbildes gadījumā – vai šādu tiesisko regulējumu var attaisnot ar vispārējo interesi ierobežot ar derībām saistītas darbības, ja koncesiju īpašnieki gandrīz monopola struktūrā ar intensīvu reklāmas kampaņu azartspēļu nozarē īsteno paplašināšanās politiku?
c) Apstiprinošas atbildes gadījumā – vai, izvērtējot šāda regulējuma samērīgumu, kura mērķis ir izvairīties no deliktiem tādējādi, ka šajā nozarē aktīvie tirgus dalībnieki tiek pakļauti kontrolei un azartspēļu bizness tiek vadīts tā, lai tas arī tiktu pakļauts kontrolei, iesniedzējtiesai ir jāņem vērā, ka ar šo regulējumu tiek aptverti arī pārrobežu pakalpojumu sniedzēji, kuri katrā ziņā savā reģistrācijas dalībvalstī ir pakļauti ar koncesiju saistītiem pienākumiem un kontrolei?
2) Vai EK līgumā noteiktās pamatbrīvības, it īpaši pakalpojumu sniegšanas brīvība saskaņā ar EKL 49. pantu, ir interpretējamas tādējādi, ka, neraugoties uz vēl aizvien spēkā esošo dalībvalstu kompetenci regulēt krimināltiesisko kārtību, arī dalībvalsts krimināltiesību norma ir jāizvērtē atbilstoši Kopienu tiesībām, ja tā var kavēt vai traucēt kādas no pamatbrīvībām īstenošanu?
3) a) Vai EKL 49. pants kopā ar EKL 10. pantu ir interpretējami tādējādi, ka pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas valstī veiktās kontroles un tur sniegtās garantijas ir jāņem vērā pakalpojuma sniegšanas valstī saskaņā ar savstarpējās uzticības principu?
b) Apstiprinošas atbildes gadījumā – vai EKL 49. pants tālāk ir interpretējams tādējādi, ka vispārējo interešu apsvērumu dēļ pieņemta pakalpojumu brīvības ierobežojuma gadījumā ir jāpārbauda, vai šīs vispārējās intereses jau pietiekami nav ņemtas vērā, pieņemot tiesību normas, veicot kontroli un pārbaudes, kam pakalpojumu sniedzējs ir pakļauts tā reģistrācijas valstī?
c) Apstiprinošas atbildes gadījumā – vai, izvērtējot valsts tiesību normas, kurā par pārrobežu azartspēļu pakalpojumu sniegšanu bez valstī saņemtas licences ir paredzēts kriminālsods, samērīgumu, ir jāņem vērā, ka pakalpojumu sniegšanas valsts norādītās reglamentējošās intereses pamatbrīvības ierobežošanas pamatošanai jau pietiekami ir ņemtas vērā reģistrācijas valstī, paredzot stingru atļaujas izsniegšanas un uzraudzības procedūru?
d) Apstiprinošas atbildes gadījumā – vai iesniedzējtiesai, izvērtējot šāda ierobežojuma samērīgumu, ir jāņem vērā fakts, ka attiecīgie noteikumi pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas valstī no kontroles intensitātes viedokļa ir vēl stingrāki nekā pakalpojumu sniegšanas valstī?
e) Vai azartspēļu aizlieguma gadījumā, par kura neievērošanu ir paredzēts kriminālsods un kas noteikts spēlētāju aizsardzības un cīņas pret noziedzību politikas apsvērumu dēļ, samērīguma princips arī prasa, lai iesniedzējtiesa nošķir, no vienas puses, azartspēļu pakalpojumu sniedzējus, kuriem nav nekādas atļaujas, un, no otras puses, tādus, kas reģistrēti citās [Savienības] dalībvalstīs, kur tiem ir koncesija, un kuri savu darbību veic, atsaukdamies uz pakalpojumu sniegšanas brīvību?
f) Vai, vērtējot valsts tiesību normas, ar kuru, paredzot kriminālsodu, ir aizliegts bez koncesijas vai valsts atļaujas sniegt pārrobežu azartspēļu pakalpojumus, samērīgumu, visbeidzot, ir jāņem vērā tas, ka azartspēļu pakalpojumu sniedzējs, kas likumīgi ir saņēmis licenci citā dalībvalstī, objektīvu un netieši diskriminējošu piekļuves [tirgum] šķēršļu dēļ nav varējis saņemt valsts licenci un ka licences piešķiršanas un uzraudzības procedūra reģistrācijas valstī piedāvā vismaz valsts līmenī nodrošinātajam līmenim pielīdzināmu aizsardzības līmeni?
4) a) Vai EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojumu sniegšanas pagaidu raksturs to sniedzējam izslēdz iespēju uzņemošajā dalībvalstī izveidot noteiktu infrastruktūru (kā, piemēram, serveri), to neuzskatot par reģistrētu šajā dalībvalstī?
b) Vai EKL 49. pants būtu turklāt jāinterpretē arī tādējādi, ka tiesību norma, kas attiecas uz atbalsta pakalpojumu sniedzējiem un tiem aizliedz pakalpojumu sniedzējam ar juridisko adresi citā dalībvalstī atvieglot pakalpojumu sniegšanu, ir uzskatāma par šī pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu arī tad, ja atbalsta pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti tajā pašā dalībvalstī, kur daļa pakalpojuma saņēmēju?”
III – Vērtējums
37. Vispirms nākas konstatēt, ka iesniedzējtiesas uzdotie jautājumi daļēji pārsniedz pamata lietas robežas un tajos ir tādi vaicājumi, kas acīmredzami nav vajadzīgi lietas izspriešanai. Tā tas ir it īpaši pirmā jautājuma a) punkta otrā ievilkuma gadījumā saistībā ar Austrijas tiesību aktos paredzēto koncesijas režīmu attiecībā uz kazino darbību.
38. No lēmuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu izriet un to apstiprina gan lietas materiāli, gan Austrijas valdības atbilde uz Tiesas lūgumiem sniegt paskaidrojumus, ka abas iesniedzējtiesā apsūdzētās personas ir apsūdzētas par to, ka piedāvājušas azartspēles internetā, pārkāpjot Austrijas tiesību normas. Pamata lieta nekādi neattiecas uz kazino darbību Austrijā.
39. Tāpēc iesaku Tiesai izskatīt uzdotos jautājumus tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz azartspēļu piedāvāšanu internetā.
40. Daudzie iesniedzējtiesas uzdotie jautājumi, manuprāt, ietver četrus jautājumus, kurus iesaku izskatīt šādā secībā.
41. Tādējādi iesniedzējtiesa, pirmkārt, vaicā, vai dalībvalsts tiesību normām, kas paredz kriminālsodu ikvienam, kas pārkāpj azartspēļu rīkošanas internetā monopolu, ir jāatbilst aprites brīvībām un it īpaši EKL 49. pantam, lai gan krimināltiesības ir dalībvalstu kompetencē (otrais jautājums).
42. Otrkārt, tā vēlas uzzināt, vai EKL 49. pants ir attiecināms uz šo lietu, ja, no vienas puses, Maltas sabiedrības izmanto tādus materiālos līdzekļus kā serveris, kas uzstādīts Austrijā, un, no otras puses, ja sabiedrība, kas piegādā šos līdzekļus, ir reģistrēta Austrijas teritorijā (ceturtā jautājuma a) un b) punkts).
43. Treškārt, iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai pakalpojuma piedāvāšanas monopols, kas paredzēts tās valsts iekšējās tiesībās, un nosacījumi, kādiem šī monopola piešķiršana ir pakļauta, atbilst EKL 49. pantam, it īpaši ņemot vērā pienākumus un kontroli, kādai Maltas sabiedrības ir pakļautas savā valstī (pirmā jautājuma a) punkta pirmais ievilkums un c) punkts, kā arī trešā jautājuma a)–f) punkts).
44. Ceturtkārt, tā vaicā, vai attiecīgās tiesību normas var tikt attaisnotas, ja monopola īpašnieks ar intensīvu reklāmas kampaņu īsteno izplatības politiku (pirmā jautājuma b) punkts).
A – Dalībvalstu kompetences ierobežojums krimināltiesību jomā
45. Iesniedzējtiesa pēc būtības jautā, vai dalībvalsts tiesību normām, kas paredz kriminālsodu ikvienam, kas pārkāpj azartspēļu rīkošanas monopolu, tādu kā Austrijas tiesībās paredzētais elektronisko loteriju rīkošanas monopols, ir jāatbilst aprites brīvībām un it īpaši EKL 49. pantam, ja krimināltiesības ir dalībvalstu kompetencē.
46. Tiesa, ka pamata lietas apstākļu rašanās laikā krimināltiesības bija dalībvalstu kompetencē. Un lielā mērā ir vēl aizvien, neraugoties uz reformu saskaņā ar Lisabonas līgumu. Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru katrai valstij, īstenojot sev paredzēto kompetenci, ir jāievēro saistības, ko tā uzņēmusies EK līguma ietvaros, tostarp aprites brīvības (9).
47. Dalībvalsts tiesību norma nevar būt ārpus aprites brīvību piemērošanas jomas un līdz ar to nebūt pakļauta prasībai par atbilstību šīm brīvībām tikai ar pamatojumu, ka tā ir šīs valsts krimināltiesību norma (10).
48. Šī prasība par atbilstību saistībā ar krimināltiesību normām, kuras, kā šajā lietā, paredzētas, lai garantētu azartspēļu rīkošanas monopola ievērošanu, pamatojot ar vispārējo interešu apsvērumiem, izpaužas šādi. Ja tiktu nospriests, ka šis monopols ir atbilstošs Kopienu tiesībām, tad principā tāds ir arī kriminālsods, kura mērķis ir nodrošināt tā ievērošanu, ja vien tas nav pretrunā citām tiesību normām, piemēram, pamattiesībām.
49. Savukārt, ja minētais monopols izrādās pretrunā aprites brīvībai, krimināltiesību normām, kuru mērķis ir garantēt šāda monopola ievērošanu, jāpaliek nepiemērotām. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai dalībvalsts nevar piemērot kriminālsodu par neizpildītu administratīvu formalitāti, ja šīs formalitātes izpildi atsaka vai padara neiespējamu attiecīgā dalībvalsts, pārkāpjot Kopienu tiesības (11).
50. Piedāvāju atbildēt uz izskatāmo jautājumu tādējādi, ka dalībvalsts tiesiskajam regulējumam, kurā paredzēts kriminālsods ikvienam, kas pārkāpj azartspēļu rīkošanas monopolu, tādu kā elektronisko loteriju rīkošanas monopols, kas paredzēts Austrijas tiesībās, ir jāatbilst aprites brīvībām, tostarp EKL 49. pantam, lai arī krimināltiesības ir dalībvalstu kompetencē.
B – EKL 49. panta nozīme šajā lietā
51. Iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai tās izskatāmajā lietā ir piemērojams EKL 49. pants.
52. Tātad ar ceturtā jautājuma a) punktu tā pēc būtības jautā, vai EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka var uzskatīt, ka azartspēļu rīkošanai internetā, ko veic tirgus dalībnieks, kas reģistrēts citā dalībvalstī nekā galamērķa dalībvalsts, ir pagaidu raksturs un uz to attiecas šis pants, ja šis tirgus dalībnieks izmanto tādus materiālos komunikācijas līdzekļus kā serveris un telefona centrāle, kas atrodas galamērķa dalībvalstī un ko tam piegādā trešais uzņēmums.
53. Turpinājumā ar ceturtā jautājuma b) punktu tā jautā, vai EKL 49. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas aizliedz pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti valsts teritorijā, nodrošināt sabiedrībām, kas reģistrētas citā dalībvalstī, līdzekļus, lai piedāvātu azartspēles internetā personām, kas dzīvo tās teritorijā, ir pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums.
1) Materiālo komunikācijas līdzekļu, kas atrodas galamērķa dalībvalstī, izmantošanas ietekme
54. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalstī reģistrēta tirgus dalībnieka interneta spēļu pakalpojumu sniegšana citas dalībvalsts patērētājiem ir pakalpojumu sniegšana EKL 49. panta izpratnē (12). Šī judikatūra izriet no judikatūras, saskaņā ar kuru pakalpojumu sniegšana ar komunikācijas līdzekļu starpniecību pakalpojumu saņēmējiem, kas atrodas citā dalībvalstī nekā pakalpojumu sniedzējs, šim pēdējam minētajam nepārvietojoties uz otru dalībvalsti, ir pakalpojumu sniegšana (13).
55. Iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai fakts, ka Maltas uzņēmumi, kas piedāvā azartspēles internetā Austrijā dzīvojošiem patērētājiem, izmanto materiālos līdzekļus, piemēram, serveri un telefona centrāles pakalpojumus, ko tiem nodrošina sabiedrība, kas reģistrēta Austrijas teritorijā, nozīmē, ka tie stabili un ilgstoši darbojas šajā teritorijā un līdz ar to uz tiem attiecas nevis EKL 49. pants, bet Līguma nosacījumi, kas piemērojami brīvībai veikt uzņēmējdarbību.
56. Iesniedzējtiesa nenorāda uz svarīgumu, kuru tā piešķir šim jautājumam. Uzskatu, ka tas patiesībā nav svarīgs. Būtībā, ja būtu jāpieņem, ka Maltas sabiedrībām ir pastāvīgs uzņēmums Austrijā un ka tās tur veic uzņēmējdarbību Līguma noteikumu, kas piemērojami brīvībai veikt uzņēmējdarbību, izpratnē, attiecīgā Austrijas tiesiskā regulējuma atbilstības pārbaude drīzāk saistībā ar šiem noteikumiem, nevis saistībā ar noteikumiem par pakalpojumu sniegšanas brīvību, nenovestu pie atšķirīga rezultāta (14). Abos minētajos gadījumos šis tiesiskais regulējums būtu jāizskata kā ierobežojums piemērojamās aprites brīvības īstenošanai un tā atbilstības Kopienu tiesībām izvērtējums, ņemot vērā Austrijas valdības izvirzītos attaisnojumus, novestu pie viena un tā paša secinājuma.
57. Ja tomēr ir jāsniedz atbilde uz izskatīto jautājumu, es uzskatu, ka, ņemot vērā iesniedzējtiesas sniegto informāciju, ir jāatbild noliedzoši. Tikai tas, ka tiešsaistes spēļu pakalpojuma sniedzējs izmanto materiālus komunikācijas līdzekļus, ko piedāvā galamērķa dalībvalstī reģistrēts trešais uzņēmums, pats par sevi nepierāda, ka pakalpojumu sniedzējam šajā valstī ir pastāvīgs uzņēmums, kas pielīdzināms pārstāvniecībai.
58. Šī situācija, manuprāt, ir jānošķir no tās, ko Tiesa izskatījusi iepriekš minētajā spriedumā lietā Gambelli u.c. Minētajā spriedumā Tiesa pieņēma, ka Stanley International Betting Ltd, saskaņā ar Lielbritānijas tiesībām dibināta sabiedrība, īstenoja savas tiesības uz brīvību veikt uzņēmējdarbību Itālijā, jo šī sabiedrība bija noslēgusi tirdzniecības līgumus ar Itālijas operatoriem vai starpniekiem, saskaņā ar kuriem šie pēdējie minētie vāca un reģistrēja Itālijas patērētāju derības un nodeva tās minētajai sabiedrībai.
59. Tiesa no tā secināja, ka Stanley International Betting Ltd organizēja derības Itālijā ar aģentūru organizācijas starpniecību (15).
60. Šajā lietā no lietas materiāliem neizriet, ka Maltas sabiedrības ar Austrijas sabiedrību, kas tām nodrošināja materiālos līdzekļus, būtu noslēgušas tirdzniecības līgumus ar mērķi pilnvarot šo pēdējo minēto pastāvīgi darboties to vārdā, kā to darītu pārstāvniecība, saskaņā ar Tiesas 1986. gada 4. decembra spriedumā lietā Komisija/Vācija (16) norādītajiem kritērijiem, kas atkārtoti iepriekš minētajos spriedumos lietā Winner Wetten (17) un apvienotajās lietās lietā Stoβ u.c. (18).
61. Turklāt tas, ka tirgus dalībnieks izmanto serveri, kas materiāli atrodas kādā dalībvalstī, nenozīmē, ka tas šajā dalībvalstī veic savu saimniecisko darbību. Šajā sakarā, lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (“Direktīva par elektronisko tirdzniecību”) (19) izslēdz tiešsaistes spēles no tās piemērošanas jomas (20), būtu lietderīgi uzsvērt, ka saskaņā ar tās preambulas 19. apsvērumu tāda uzņēmuma reģistrācijas vieta, kas piedāvā pakalpojumus caur interneta mājas lapu, nav tā, kur atrodas mājas lapas atbalsta tehnoloģija vai vieta, kur tā mājas lapa ir pieejama, bet gan vieta, kur tas veic savu saimniecisko darbību.
62. Ņemot vērā šos apsvērumus, uzskatu, ka uz izskatīto jautājumu jāatbild šādi: EKL 49. pants jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka interneta spēļu pakalpojumu sniedzējs izmanto tādus materiālos komunikācijas līdzekļus kā serveris un telefona centrāle, kas atrodas galamērķa dalībvalstī un ko tam piegādā trešais uzņēmums, pats par sevi neizslēdz Līguma noteikumu par pakalpojumu sniegšanas brīvību piemērošanu.
63. Tomēr pamata tiesvedības konkrētais faktiskais konteksts, manuprāt, liek papildināt šo atbildi. Ir zināms, ka abas Maltas sabiedrības, kuras piedāvā azartspēles internetā Austrijas patērētājiem, izmantojot serveri un telefona centrāles pakalpojumus, ko nodrošina saskaņā ar Austrijas tiesībām dibināta sabiedrība, proti, bet-at-home.com Entertainment GmbH, ir šīs sabiedrības netiešas meitas sabiedrības vai “mazās meitas sabiedrības”. Proti, tās ir meitas sabiedrības saskaņā ar Maltas tiesībām dibinātajai sabiedrībai bet-at-home.com Holding Ltd, kas savukārt ir Austrijas sabiedrības meitas sabiedrība.
64. Kā pamatoti norāda Austrijas valdība un Komisija, EKL 49. pants nevar tikt piemērots šajā lietā, ja izrādītos, ka šīm Maltas meitas sabiedrībām ir pilnībā mākslīgs raksturs, atklājot, ka tās tikušas dibinātas tikai tādēļ, lai to Austrijas mātes sabiedrība varētu apiet aizliegumu rīkot tiešsaistes spēles Austrijā (21).
65. Tā tas būtu gadījumā, ja izrādītos, ka šīm meitas sabiedrībām nav nekāda sakara ar saimniecisko realitāti. Kā Tiesa atgādināja savā 2006. gada 12. septembra spriedumā lietā Cadbury Schweppes un Cadbury Schweppes Overseas (22), “uzņēmējdarbības” jēdziens Līguma noteikumu par brīvību veikt uzņēmējdarbību izpratnē paredz efektīvu saimnieciskās darbības veikšanu, stabili un uz nenoteiktu laiku nodibinoties uzņemošajā dalībvalstī. Tas tādējādi paredz reālu attiecīgās sabiedrības nodibināšanos šajā valstī un efektīvu saimnieciskās darbības veikšanu tajā (23).
66. Šo reālo nodibināšanos jāspēj pārbaudīt pēc objektīviem faktiem, piemēram, sabiedrības fiziskas pastāvēšanas pakāpes telpu, personāla un aprīkojuma veidolā (24).
67. Tieši tāpēc ierosinu Tiesai papildināt iepriekšējo atbildi ar norādi, ka uz EKL 49. pantu nevar atsaukties, ja šīs lietas apstākļos izrādītos, ka Maltas meitas sabiedrībām ir pilnībā mākslīgs raksturs, kas paredzēts, lai to Austrijas mātes sabiedrība varētu apiet aizliegumu rīkot tiešsaistes spēles Austrijā.
2) Apsūdzēto personu uzņēmējdarbības Austrijā ietekme
68. Ar sava ceturtā jautājuma b) punktu iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai EKL 49. pants ir piemērojams šajā lietā, ja valsts tiesību akts, kas ir pamats kriminālvajāšanai, vēršas pret sabiedrības, kas pati reģistrēta galamērķa dalībvalstī, atbildīgajām personām.
69. Uz šo jautājumu nevajadzētu būt grūti atbildēt. Šīs lietas apstākļos EKL 49. pants savā ziņā ir “divkārši piemērojams”.
70. No vienas puses, valsts tiesību akti, kas – kā apstrīdētais Austrijas tiesību regulējums – liedz Austrijā reģistrētai sabiedrībai sniegt iespēju citā valstī reģistrētajiem tiešsaistes spēļu pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt savas spēles Austrijas patērētājiem, ierobežo šīs Austrijas sabiedrības tiesības sniegt savus atbalsta pakalpojumus šiem pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi tie ir starpnieku sabiedrības brīvības sniegt savus pakalpojumus ierobežojums (25).
71. No otras puses, dalībvalsts aizliegums, paredzot kriminālsodu, tās rezidentiem būt par starpniekiem tirgus dalībniekam, kas reģistrēts citā dalībvalstī, lai liegtu šim tirgus dalībniekam sniegt pakalpojumus aizlieguma dalībvalsts teritorijā, arī ir ierobežojums EKL 49. panta izpratnē. Tas ierobežo iespēju attiecīgajam tirgus dalībniekam piedāvāt savus pakalpojumus dalībvalstī, kas nav tā, kur tas ir reģistrēts, un patērētājiem, kas dzīvo šajā valstī, – iespēju piekļūt šiem pakalpojumiem (26).
72. Tātad es ierosinu uz šo jautājumu atbildēt, ka EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti valsts teritorijā, ir aizliegts nodrošināt sabiedrībām, kas reģistrētas citā dalībvalstī, materiālos līdzekļus, lai piedāvātu spēles internetā personām, kas dzīvo tās teritorijā, ir pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums šī panta izpratnē.
C – Monopola un tā īpašniekam izvirzīto nosacījumu pamatojums
73. Attiecīgās kriminālvajāšanas pamata lietā atbilstība Kopienu tiesībām, kā jau norādīju, ir atkarīga no monopola, kura ievērošanu tā cenšas nodrošināt, atbilstības. Iesniedzējtiesa ir uzdevusi vairākus jautājumus, lai tā varētu novērtēt šī monopola atbilstību.
74. Ar pirmā jautājuma a) punktu tā cenšas noskaidrot, vai EKL 49. pants nepieļauj loteriju rīkošanas internetā monopolu un nosacījumus, kuriem tās valsts tiesiskajā regulējumā ir pakļauta šī monopola piešķiršana. Ar pirmā jautājuma c) punktu un trešā jautājuma a)–f) punktu iesniedzējtiesa jautā, vai un, attiecīgā gadījumā, cik lielā mērā fakts, ka tiešsaistes spēļu pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti citā dalībvalstī, tajā ir pakļauti pienākumiem un kontrolei, jāņem vērā, novērtējot šī tiesiskā regulējuma samērīgumu.
75. Iesaku Tiesai izskatīt šos jautājumus kopā. Būtībā iesniedzējtiesas jautājumi par to, vai un, attiecīgā gadījumā, cik lielā mērā pastāv pienākumu un kontroles, kurām Maltas sabiedrības ir pakļautas Maltā, savstarpējas atzīšanas pienākums, apšauba strīdīgā monopola ieviešanas, kā arī zināmā mērā nosacījuma, saskaņā ar kuru monopola īpašnieces sabiedrības juridiskajai adresei jābūt Austrijā, spēkā esamību.
76. Šos iesniedzējtiesas jautājumus var saprast tādējādi, ka ar tiem būtībā tiek vaicāts, vai EKL 49. pants nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru loteriju rīkošana internetā paredzēta tikai vienam koncesionāram, kura koncesija nedrīkst pārsniegt 15 gadus, kas ir kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitāls vai apmaksātais pamatkapitāls ir vismaz EUR 109 000 000, kuras atrašanās vieta ir Austrijā un kura nevar izveidot filiāli ārvalstīs.
77. Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir secīgi jāizskata dažādie ierobežojumi, kas izriet no Austrijas tiesiskā regulējuma, proti, monopola pastāvēšana, tā ilgums, monopola īpašnieces sabiedrības juridiskā forma un tās kapitāla lielums, prasība tās juridiskajai adresei būt valsts teritorijā un, visbeidzot, aizliegums izveidot filiāli ārvalstīs.
78. Pirms šīs izpētes jāatgādina judikatūrā iedibinātie principi, kuru gaismā šī izpēte ir jāveic.
79. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalstīm ir tiesības piemērot ierobežojumus azartspēļu rīkošanai to teritorijā. Azartspēles ir tāda saimnieciskā darbība, kurai objektīvi var būt ļoti kaitīgas sekas gan attiecībā uz sabiedrību spēlētāju finansiālā stāvokļa pasliktināšanās dēļ, ko var izraisīt pārmērīga nodošanās spēlēm, gan attiecībā uz sabiedrisko kārtību kopumā, tostarp ņemot vērā spēļu radītos ienākumus.
80. Pakalpojumu sniegšanas brīvībai azartspēļu jomā var tikt noteikti ierobežojumi sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ saskaņā ar EKL 46. panta 1. punktu vai primāru sabiedrības interešu, piemēram, krāpšanas apkarošanas un patērētāju aizsardzības pret pamudināšanu uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēli, apsvērumu dēļ (27).
81. Tā kā nav veikta saskaņošana Kopienu līmenī un tā kā šajā jomā dalībvalstu vidū ir būtiskas atšķirības morāles, reliģijas un kultūras aspektos, katrai dalībvalstij atbilstoši savai vērtību skalai ir jāizvērtē attiecīgo interešu aizsardzības prasības (28).
82. Tomēr ir svarīgi, lai aprites brīvībām uzliktais ierobežojums šo interešu aizsardzībai izturētu piemērotības un samērīguma pārbaudi. Šim ierobežojumam jāspēj nodrošināt izvirzītā mērķa vai mērķu izpildi, kas nozīmē, ka tam jābūt saskanīgam un sistemātiskam, un samērīgam (29).
83. Novērtējot dalībvalsts pieņemto noteikumu nepieciešamību un samērīgumu, ir pieņemts, ka tikai tam vien, ka šī valsts ir izvēlējusies tādu aizsardzības sistēmu, kas atšķiras no tās, ko pieņēmusi cita dalībvalsts, nevar būt ietekmes, ņemot vērā, ka attiecīgā joma nav saskaņota un dalībvalstīm ir iepriekš minētā rīcības brīvība. Šie noteikumi ir jāizvērtē tikai atkarībā no attiecīgās dalībvalsts valsts iestāžu mērķiem un aizsardzības līmeņa, ko tās paredzējušas nodrošināt (30).
84. Šajā lietā no lietas materiāliem izriet, ka apstrīdētais Austrijas tiesiskais regulējums tika ieviests cīņai pret noziedzību un patērētāju aizsardzībai. Saskaņā ar Austrijas valdības teikto tā mērķis ir novērst krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī cīnīties pret noziedzību. Tā mērķis ir arī garantēt pietiekamu drošību laimestu izmaksai un aizsargāt spēlētājus no pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēli.
85. Saskaņā ar iepriekš minētajiem principiem, ņemot vērā šos mērķus, ir jāizskata, vai Austrijas tiesiskajā regulējumā ietvertos ierobežojumus, uz ko norāda iesniedzējtiesa, var uzskatīt par attaisnotiem. Es tos izskatīšu vienu pēc otra.
1) Monopola rīkot loterijas internetā piešķiršana
86. Kā jau norādīju šo secinājumu ievadā, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka azartspēļu rīkošanas monopols var būt atbilstošs Kopienu tiesībām, ja šī monopola mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa sabiedriskās kārtības un patērētāju tiesību aizsardzību.
87. Piemēram, Tiesa ir atzinusi, ka dalībvalsts iestādes var uzskatīt, ka ekskluzīvu tiesību piešķiršana publisko tiesību subjektam, kura vadība ir pakļauta tiešai valsts uzraudzībai, vai privātam uzņēmumam, pār kura darbībām valsts var īstenot stingru uzraudzību, var ļaut nodrošināt labākas efektivitātes garantijas šīs dalībvalsts sabiedriskās kārtības un patērētāju tiesību aizsardzības politikas īstenošanā, nekā tas būtu gadījumā, ja šīs darbības veiktu konkurējoši privāti uzņēmēji, pat ja uz tiem attiektos atļauju sistēma un kontroles un sankciju sistēma (31).
88. Šāda monopola piešķiršana it īpaši varētu ļaut nodrošināt labāku aizsardzību no pamudināšanas uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēli un no atkarības riska nekā vairākiem pakalpojumu sniedzējiem atvērta tirgus režīms (32).
89. Citiem vārdiem sakot, monopola piešķiršana ļauj izvairīties no tādas konkurences starp vairākiem uzņēmējiem ieviešanas nelabvēlīgajām sekām, kas varētu pamudināt sacensties ar izdomas spēju, lai padarītu savu piedāvājumu atraktīvāku, un tādā veidā palielināt patērētāju izdevumus saistībā ar spēli (33).
90. Šī judikatūra a fortiori ir piemērojama interneta azartspēļu jomā saistībā ar šo spēļu papildu risku sabiedriskajai kārtībai un patērētājiem (34). Šie riski ir apskatīti iepriekš minētajā spriedumā lietā Carmen Media Group šādi:
“102. [..] tā kā nav tieša kontakta patērētāja un [uzņēmuma] starpā, internetā piedāvātās azartspēles ietver dažāda rakstura un mēroga riskus saistībā ar iespējamu [uzņēmuma] izdarītu patērētāju krāpšanu salīdzinājumā ar šo spēļu tradicionālo tirgu (iepriekš minētais spriedums lietā Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International, 70. punkts).
103. Tāpat ir jānorāda, ka pazīmes, kuras ir raksturīgas internetā piedāvātām azartspēlēm, var izrādīties par cita veida riska avotu, kuram ir lielāka nozīme patērētāju aizsardzības jomā, īpaši attiecībā uz jauniešiem un personām, kurām ir īpaša tieksme pēc spēles vai kuri var attīstīt šādu tieksmi, salīdzinot ar tradicionāliem šādu spēļu tirgiem. Papildus iepriekš minētajai tieša kontakta starp patērētāju un uzņēmumu neesamībai īpašais vieglums un internetā piedāvāto spēļu pieejamības pastāvīgums, kā arī šāda starptautiska piedāvājuma, iespējams, palielināts apjoms un izplatība vidē, kuru turklāt raksturo spēlētāja izolētība, anonimitāte un sociālās kontroles neesamība, rada pietiekami daudz faktoru, kuri var veicināt spēļu atkarības un pārmērīgu izdevumu saistībā ar tām attīstību, kā arī attiecīgi palielināt ar to saistītās negatīvās sociālās un morālās sekas, kas uzsvērtas pastāvīgā judikatūrā.”
91. Tātad dalībvalstij ir tiesības piešķirt tiesības rīkot azartspēles internetā tās teritorijā tikai vienam privātam pakalpojumu sniedzējam.
92. Pēc šī secinājuma nav nekādas nozīmes iesniedzējtiesas jautājumiem par to, vai un, attiecīgā gadījumā, cik lielā mērā attiecīgajai dalībvalstij ir pienākums ņemt vērā pienākumus un kontroli, kam interneta spēļu pakalpojumu sniedzēji ir pakļauti dalībvalstī, kur tie ir reģistrēti.
93. Kā skaidri norādīts iepriekš minētajā spriedumā apvienotajās lietās Stoß u.c., ja dalībvalstī azartspēļu jomā ir ieviests monopols un ja izrādās, ka minētais pasākums atbilst dažādajiem nosacījumiem, kas ļauj to attaisnot, ņemot vērā judikatūrā atzītos vispārējo interešu leģitīmos mērķus, tad paša monopola esamības fakta dēļ pat hipotētiski tiek izslēgts jebkāds pienākums atzīt citās dalībvalstīs reģistrētiem privātiem uzņēmumiem izsniegtas atļaujas. Jautājums par iespējamu šādu citās dalībvalstīs izsniegtu atļauju savstarpējas atzīšanas pienākumu varētu izrādīties būtisks vienīgi gadījumā, ja attiecīgais monopols tiktu atzīts par nesaderīgu ar Kopienu tiesībām (35).
94. Šāds secinājums vēl jo vairāk izdarāms interneta spēļu jomā. Kā jau norādīju ievadā, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, ņemot vērā grūtības, ar kurām dalībvalsts varētu saskarties, novērtējot tās teritorijā reģistrēto tiešsaistes spēļu sniedzēju īpašības un godīgumu, citām dalībvalstīm ir tiesības uzskatīt, ka kontrole un pienākumi, kam šie pakalpojumu sniedzēji ir pakļauti dalībvalstī, kurā tie reģistrēti, nav pietiekama garantija tās patērētāju aizsardzībai pret krāpšanas un noziedzības riskiem (36).
95. Maltas valdība, kura, ja vien es nekļūdos, nav iestājusies iepriekšējās Tiesā izskatītajās lietās azartspēļu jomā, savos rakstveida apsvērumos ir apstrīdējusi šīs judikatūras pamatotību. Tā norāda uz savā tiesiskajā regulējumā paredzētās kontroles kvalitāti.
96. Nedomāju, ka Maltas valdības argumenti ir pamatoti, lai atgrieztos pie šīs judikatūras. Kopš pastāvīgajā judikatūrā atzīts, ka monopola piešķiršanu var attaisnot ar patērētāju augsta līmeņa aizsardzību pret pamudināšanu uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēli, Maltas valdības centieni atsākt diskusiju nešķiet atbilstoši.
97. Tomēr, tā kā monopols ir ļoti ierobežojošs pasākums, judikatūra prasa, lai tā mērķis būtu nodrošināt īpaši augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Tātad tas ir jāpapildina ar tāda tiesiskā regulējuma ieviešanu, kurš ir piemērots, lai garantētu, ka minētā monopola īpašnieks patiešām saskaņoti un sistemātiski varēs sasniegt šādi noteiktos mērķus, tostarp mērķi aizsargāt patērētājus pret pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēli, kā arī stingras valsts iestāžu kontroles īstenošanu (37).
98. Šo nosacījumu pārbaude ietilpst iesniedzējtiesas kompetencē (38).
99. Austrijas valdība šajā sakarā uzskata, ka saskaņā ar tās tiesisko regulējumu monopola īpašniekam ir jāparedz augsti spēlētāju aizsardzības standarti, piemēram, maksimālās summas EUR 800 nedēļā noteikšana, kā arī laika un personīgo likmju limits. Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka šī īpašnieka darbību Austrijas Finanšu ministrijas uzdevumā pārrauga valsts komisāri un uzraudzības padomes loceklis, kuriem ir tiesības padziļināti pārraudzīt uzņēmuma vadību, tomēr to tieši neietekmējot.
100. Valsts tiesa ir tā, kurai jāizvērtē, vai Austrijas tiesiskais regulējums, kā tas ir paredzēts un kā tiek piemērots, atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem.
101. Šajā sakarā, ņemot vērā, ka iesniedzējtiesa savos jautājumos ir atsaukusies uz valsts tiesību normām saistībā ar tādiem spēļu namiem kā kazino, var būt lietderīgi sniegt šādus precizējumus.
102. Manuprāt, šī monopola atbilstību Kopienu tiesībām nevar ietekmēt apstāklis, ka Austrijas tiesībās uz kazino darbību attiecas nevis monopols, bet mazāk ierobežojoša koncesiju sistēma, jo tā ir pieejama divpadsmit uzņēmējiem. Azartspēļu piedāvāšanai internetā un kazino ir būtiskas atšķirības, it īpaši apstākļi, kādos spēlētāji var tām piekļūt, un tas pamato, ka pirmās minētās ir pakļautas daudz stingrākam regulējumam (39).
103. Arī šī iemesla dēļ uzskatu, ka apstāklis, uz kuru tika norādīts tiesas sēdes laikā, ka loterijām internetā netiek piemērota EUR 800 nedēļā maksimālā summa tādējādi, ka spēlētājam, kurš sasniedzis šo summu, netiek liegts Austrijā nodoties cita veida tradicionālajām azartspēlēm, nevar likt apšaubīt Austrijas tiesiskā regulējuma par tiešsaistes spēlēm saskaņotību.
2) Monopola ilgums
104. Monopola ilgums pats par sevi var būt aprites brīvību ierobežojums atsevišķi no tā, kurš izriet no ekskluzīvo tiesību piešķiršanas, jo šis ilgums nosaka laika periodu, kurā attiecīgais tirgus ir slēgts citiem tirgus dalībniekiem.
105. Iepriekš minētajā spriedumā lietā Engelmann Tiesa norādīja, ka koncesija spēļu namu darbībai, kas var ilgt līdz pat 15 gadiem, pati par sevi ir pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums (40). Šāds secinājums izdarāms a fortiori tad, ja šis 15 gadu laika periods turklāt ir paredzēts monopola piešķiršanai vienam privātam tirgus dalībniekam.
106. Šajā pašā spriedumā Tiesa tomēr atzina, ka koncesiju piešķiršana uz šādu laika periodu var tikt pamatota, cita starpā ņemot vērā vajadzību koncesionāram nodrošināt pietiekami ilgu laiku, lai atgūtu ieguldījumus, kuri vajadzīgi spēļu nama izveidošanai (41).
107. Šī judikatūra man šķiet piemērojama monopola piešķiršanas spēļu rīkošanai internetā gadījumā, pat ja šīs darbības veikšanai nepieciešamie ieguldījumi šķiet a priori esam mazāki nekā kazino darbībai nepieciešamie.
108. Turklāt [spēļu] rīkošanas monopola piešķiršana uz pārāk īsu laiku varētu pamudināt pakalpojumu sniedzēju, kas ir šo īpašo tiesību īpašnieks, censties pēc iespējas palielināt savu peļņu. No šā viedokļa [spēļu] rīkošanas monopola piešķiršana uz pietiekami ilgu termiņu palīdzētu sasniegt mērķi aizsargāt patērētājus pret pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēli.
3) Juridiskā forma un pamatkapitāla apmērs
109. Attiecīgais Austrijas tiesiskais regulējums paredz, ka monopola rīkot loterijas internetā īpašniekam, pirmkārt, jābūt kapitālsabiedrībai un, otrkārt, tā pamatkapitālam vai apmaksātajam pamatkapitālam jābūt vismaz EUR 109 000 000.
110. Pirmā no šīm prasībām liedz fiziskām personām un uzņēmumiem, kas reģistrēti citā dalībvalstī, iespēju veikt strīdīgo darbību Austrijā, izmantojot citu sabiedrības formu. Otrā prasība apgrūtina kapitālsabiedrības dibināšanu, lai pretendētu uz šī monopola piešķiršanu. Līdz ar to katra no šīm prasībām ir ierobežojums brīvībai veikt uzņēmējdarbību (42). Tomēr tās var attaisnot ar Austrijas tiesiskajā regulējumā izvirzītajiem mērķiem, ja tās ir samērīgas ar šiem mērķiem.
111. Austrijas valdība šajā sakarā norāda, ka juridiskās formas nosacījums atbilst vēlmei uzlikt pienākumu, lai monopola īpašniekam būtu pārskatāma uzņēmuma struktūra, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un krāpšanu. Tā uzsver, ka Kopienu tiesībās noteikta šī pati juridiskās formas prasība attiecībā uz apdrošināšanas jomu (43). Attiecībā uz pamatkapitāla apmēru tā apgalvo, ka tas ir samērīgs, ņemot vērā laimestu summu, ko monopola īpašniekam var nākties izmaksāt dažādās spēlēs, kuru piedāvāšanai internetā tam ir atļauja, kas var būt arī vairāku miljonu laimests [jackpot].
112. Ņemot vērā šo skaidrojumu un judikatūru, šie abi nosacījumi, atstājot vērtējumu valsts tiesas ziņā, šķiet pamatoti un samērīgi.
113. Saistībā ar juridisko formu, no vienas puses, ir jānorāda, ka pretēji lietās, kurās pasludināti iepriekš minētie spriedumi lietās Gambelli u.c., kā arī Placanica u.c., aplūkotajiem tiesību aktiem Austrijas tiesiskais regulējums paver iespēju šo monopolu iegūt jebkurai kapitālsabiedrībai bez izņēmuma (44).
114. No otras puses, iepriekš minētajā spriedumā lietā Engelmann Tiesa norādīja, ka kontrole, ko dalībvalsts var paredzēt tirgus dalībniekam, kurš vēlas rīkot azartspēles tās teritorijā, var pamatot prasību, ka šim tirgus dalībniekam ir jābūt dibinātam noteiktā juridiskā formā. Tā precizēja, ka Austrijas tiesisko regulējumu, kas kazino darbību paredz tikai akciju sabiedrībām, var pamatot, ņemot vērā pienākumus, kādiem šī sabiedrību forma ir pakļauta, it īpaši saistībā ar uzskaites vešanu, pārbaudēm, ko tajās var veikt, un attiecībām ar trešām personām (45).
115. Ir jābūt iespējai šo vērtējumu piemērot nosacījumam, ka tai pēc formas jābūt kapitālsabiedrībai, ņemot vērā pienākumus, kas Kopienu tiesību aktos paredzēti kapitālsabiedrībām saistībā ar uzskaiti un pārbaudēm, kurām tās pakļautas (46).
116. Tātad mēs varam secināt, ka Austrijas tiesiskajā regulējumā izvirzītie nosacījumi, ka monopola īpašniekam jābūt nodibinātam kapitālsabiedrības formā un tā pamatkapitālam vai apmaksātajam pamatkapitālam jābūt vismaz EUR 109 000 000, var būt atbilstoši Kopienu tiesībām, tomēr ievērojot, ka to samērīgums jāpārbauda valsts tiesai.
4) Juridiskās adreses atrašanās vieta
117. Attiecīgais Austrijas tiesiskais regulējums paredz, ka loteriju rīkošanas internetā monopola īpašnieka juridiskajai adresei ir jābūt valsts teritorijā.
118. Šis nosacījums, bez šaubām, ir ierobežojums brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Iepriekš minētajā spriedumā lietā Engelmann tas tika analizēts kā diskriminējošs pasākums, jo tas ievieš atšķirīgu attieksmi pret tām sabiedrībām, kuru juridiska adrese ir valsts teritorijā, un tām, kuru juridiskā adrese ir citā dalībvalstī. Šāds nosacījums arī liedz šīm pēdējām minētajām rīkot azartspēles internetā Austrijā ar pakārtota uzņēmuma, piemēram, pārstāvniecības vai filiāles, starpniecību.
119. Šajā spriedumā Tiesa norādīja, ka, ievērojot Austrijas tiesiskā regulējuma normas attiecībā uz spēļu namiem, nosacījums, ka koncesionāru juridiskajai adresei jābūt Austrijā, arī liedz sabiedrībai, kas reģistrēta citā dalībvalstī, veikt savu darbību Austrijā ar meitas sabiedrības starpniecību. Tiesas sēdes laikā Austrijas valdība norādīja attiecībā uz monopolu rīkot loterijas internetā, ka tas var tikt piešķirts sabiedrības, kura reģistrēta citā dalībvalstī, meitas sabiedrībai.
120. Ir jāpārbauda, vai šis nosacījums var tikt attaisnots. Kā Tiesa ir norādījusi minētajā spriedumā, tā diskriminējošā rakstura dēļ tas var tikt pamatots tikai ar EKL 46. pantā noteiktajiem apsvērumiem, proti, sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības vai sabiedrības veselības aizsardzību (47).
121. Austrijas valdība apgalvo, ka juridiskā adrese valsts teritorijā ir nepieciešama, lai tiešsaistes spēles varētu tikt efektīvi kontrolētas. Tā uzskata, ka šī klātbūtne ļauj kompetentajām valsts iestādēm efektīvi uzraudzīt monopola īpašnieka lēmumus un vadību. Šīs iestādes tādējādi varētu zināt [monopola] īpašnieka lēmumus pirms to īstenošanas un iebilst pret tiem, ja tie būtu pretrunā valsts politikas mērķiem azartspēļu jomā. Tā uzsver, ka tai nebūtu šādu iespēju attiecībā uz tirgus dalībnieku, kurš reģistrēts citā dalībvalstī.
122. Tāpat kā Komisija es uzskatu, ka var piekrist Austrijas valdības pamatojumam.
123. Taisnība, ka iepriekš minētajā spriedumā lietā Engelmann Tiesa nonāca pie pretēja secinājuma attiecībā uz to pašu reģistrācijas vietas nosacījumu, kas Austrijas tiesiskajā regulējumā paredzēts spēļu namu darbības koncesijas īpašniekiem.
124. Tā uzskatīja, ka pārbaudīt koncesionāru darbību un grāmatvedības uzskaiti un tādējādi apkarot noziedzību var ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, tādiem kā, piemēram, iespēja prasīt veidot atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram spēļu namam, ko pārbaudījis neatkarīgs grāmatvedis, sistemātiski paziņot vadības struktūru lēmumus, kā arī iespēja savākt informāciju par to vadītājiem (48).
125. Tiesa piebilda, ka kontroli var veikt pār ikvienu uzņēmumu, kas ir reģistrēts kādā dalībvalstī, un tiem var noteikt sankcijas neatkarīgi no to vadītāju dzīvesvietas. Visbeidzot, tā norādīja, ka, ņemot vērā attiecīgo darbību, proti, Austrijas teritorijā esošo spēļu namu darbību, pārbaudes var veikt šo namu telpās (49).
126. Uzskatu, ka šī argumentācija un secinājums, pie kura Tiesa līdz ar to nonākusi, nav piemērojams azartspēļu rīkošanas internetā monopola gadījumā. Savu viedokli pamatošu ar šādiem apsvērumiem, kas saistīti ar sabiedriskas kārtības aizsardzību, ņemot vērā šī jēdziena definīciju judikatūrā, jo tie attiecas uz reāliem un pietiekami nopietniem draudiem sabiedrības pamatinteresēm (50).
127. Nav apstrīdams, ka azartspēles internetā rada nopietnāku risku nekā tās, ko rada tradicionālie spēļu nami, tādi kā kazino. Atgādināšu, ka šo spēļu lielākais risks izriet no tā, ka nav tieša kontakta starp spēlētāju un pakalpojumu sniedzēju, kas var veicināt krāpšanu gan no patērētāja puses saistībā ar viņa vecumu un identitāti, gan no pakalpojuma sniedzēja vai tā personāla puses saistībā ar spēles norises apstākļiem.
128. Šo bīstamību rada arī īpaši vieglais veids, kādā jebkurš var piekļūt šīm spēlēm ar datora vai mobilā telefona palīdzību, pastāvīgā pieejamība, to iespējami ļoti lielās summas un tas, ka spēlētāja vidi, kad viņš nododas [azartspēlēm], raksturo izolētība, anonimitāte un sociālās kontroles neesamība.
129. Tāpēc jāatzīst, ka šīs spēles var veicināt spēļu atkarības attīstību un pārmērīgus izdevumus, it īpaši jauniešu un personu, kurām ir īpaša tieksme uz spēlēm, vidū.
130. Līdz ar to šīs īpašās pazīmes pamato to, ka dalībvalstij ir nepieciešamie līdzekļi, lai nodrošinātu apstākļu, kādos tirgus dalībnieks, kurš pilnvarots rīkot šādas spēles tās teritorijā, faktiski veic savu darbību, efektīvu kontroli. Kā norādīja Austrijas valdība, dalībvalstij ir tiesības vēlēties, lai tā spētu pārbaudīt, ka tās tiesību normas tiek ievērotas, un vajadzības gadījumā spēt iebilst pret šī pakalpojumu sniedzēja lēmumu, kas būtu pretrunā tā pienākumiem, pirms šis lēmums tiktu īstenots un būtu radījis sociāli kaitīgas sekas.
131. Citiem vārdiem sakot, dalībvalstij ir tiesības uzskatīt, ka nepietiek ar to, ka monopola īpašnieka darbība ir reglamentēta ar ļoti precīziem noteikumiem. Tai ir pamats arī vēlēties, lai tiktu pastiprināti kontrolēta šo noteikumu ievērošana un lai tai būtu rīcības līdzekļi, kas tai preventīvi ļautu vērsties pret to pārkāpumiem.
132. Tomēr interneta spēļu īpatnība ir arī tāda, ka tās pilnībā var nodrošināt no attāluma. Pretēji tādām tradicionālām azartspēlēm kā kazino, to piedāvāšanai materiālā ziņā nav nepieciešama nekāda infrastruktūra galamērķa dalībvalsts teritorijā, ko minētās valsts iestādes pašas varētu kontrolēt.
133. Tiešsaistes spēļu, ko piedāvā no citas dalībvalsts, gadījumā galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm tātad nav nekādas iespējas pašām veikt kontroli un pārbaudes, kas tām šķistu nepieciešamas, telpās, kur pakalpojumu sniedzējs veic savu darbību. Šajā ziņā jāuzsver, ka saistībā ar cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvā 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (51), kas piemērojama kazino, kuri spēles piedāvā internetā, paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāparedz iespēja veikt kontroli uz vietas. Manuprāt, dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka šāda veida kontroli pamato arī tās patērētāju aizsardzība pret krāpšanas un pamudināšanas uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēli risku.
134. Tomēr, kā vairākas dalībvalstis uzsvēra tiesas sēdes laikā, līdz šim brīdim nav nekāda Kopienu sadarbības instrumenta, kas tiešsaistes spēļu pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas valstij liktu sniegt visu tehnisko palīdzību galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas tām varētu būt vajadzīga, lai veiktu tās tiesību aktu ievērošanas kontroli (52).
135. Turklāt, manuprāt, nav saprātīgi uzskatīt, ka tās dalībvalsts iestādes, kuras teritorijā šāds spēļu pakalpojumu sniedzējs reģistrēts, spēj cieši un padziļināti pārbaudīt, vai šis pakalpojumu sniedzējs apzinīgi un pastāvīgi pilda pienākumus, kuriem tas pakļauts katrā valstī, kurā tam ir atļauja rīkot azartspēles. Tā tas ir vēl jo vairāk tāpēc, ka, tā kā nav veikta saskaņošana, šie pienākumi ir katrā dalībvalstī atšķirīgi un katrā no tām var mainīties jebkurā brīdī.
136. Šāda analīze a fortiori ir piemērojama, ja šāda pakalpojumu sniedzēja darbība vērsta uz vairākām valstīm, kā tas, šķiet, ir bet-at-home.com Entertainment Ltd un bet-at-home.com Internationale Ltd gadījumā, kuru interneta vietne ir pieejama spāņu, vācu, grieķu, angļu, itāļu, ungāru, holandiešu, poļu, slovēņu, turku un krievu valodā.
137. Turklāt savstarpējas atzīšanas princips, ko parasti piemēro saskaņošanas neesamības gadījumā, lai būtu iespējams īstenot aprites brīvības, nav pamats iebildumam konkrēti interneta spēļu jomā. Kā jau redzējām, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka saistībā ar praktiskajām grūtībām veikt efektīvu un padziļinātu tiešsaistes spēļu pakalpojumu sniedzēja kontroli, tajā valstī, kur tas reģistrēts, veiktā kontrole citām dalībvalstīm var šķist nepietiekama (53).
138. Tiesas sēdes laikā tika uzdots jautājums, vai nepietiktu noteikt interneta spēļu pakalpojumu sniedzējam pienākumu galamērķa dalībvalstī uzstādīt serveri, kas ļautu piedāvāt spēles tās teritorijā. Beļģijas valdība atbildēja, ka šāda prasība var izrādīties nepietiekama, ja serveri izmanto no citas dalībvalsts un ja visi ar šo izmantošanu saistītie lēmumi tiek pieņemti minētajā valstī.
139. Ņemot vērā dažādos novērtējuma elementus, kas izskatīti šajā lietā, manuprāt, nemaz nešķiet, ka izvērtētais nosacījums ir nesamērīgs. Man šķiet, ka dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka tā spētu labāk veikt ciešu un efektīvu interneta spēļu pakalpojuma sniedzēja kontroli, kas tai ļautu vajadzības gadījumā iebilst pret tāda lēmuma īstenošanu, kas ir pretrunā tās tiesību aktiem, ja pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese būtu tās teritorijā.
140. Izskatot šī nosacījuma samērīgumu, manuprāt, vērā ņemams ir vēl viens arguments.
141. Jau redzējām, ka monopola atbilstība Kopienu tiesībām ir pakļauta nosacījumam, ka šī monopola mērķis ir nodrošināt augstu sabiedriskās kārtības un patērētāju aizsardzības līmeni un ka to papildina tāds tiesiskais regulējums, kas garantētu šo mērķu īstenošanu, kā arī attiecīgās dalībvalsts padziļinātu kontroli. Šīs prasības loģiski nepieciešamas, ņemot vērā aprites brīvību sistēmu, jo [spēļu] rīkošanas monopols ir šīs brīvības ļoti ierobežojošs pasākums.
142. Uzskatu par atbilstošu šai prasībai ļaut dalībvalstij interneta spēļu īpašajā jomā šī monopola īpašniekam noteikt pienākumu, lai tā juridiskā adrese būtu tās teritorijā, jo šis pasākums tai ļauj kontrolēt, kā šis tirgus dalībnieks ievēro tās patērētāju aizsardzības pret krāpšanu un atkarības rašanos politiku, daudz efektīvāk nekā tad, ja šis [īpašnieks] savu darbību veiktu no citas dalībvalsts.
143. Tiesas sēdes laikā paši atbildētāji J. Dikingers un F. Ēmers turklāt norādīja, ka sabiedrības, kuras piedāvā attiecīgās spēles, ir reģistrētas Maltas teritorijā un visas personas, kas tās veido, ir Maltas iedzīvotāji, izvirzot to citu starpā kā pierādījumu šīs valsts veiktās nopietnās kontroles patiesumam un efektivitātei. Līdz ar to nav skaidrs, kāpēc tādi paši nosacījumi, kas izvirzīti ar tādu pašu mērķi, būtu nosodāmi tikai tāpēc, ka tos izvirzījusi Austrijas Republika.
144. Tātad es iesaku Tiesai nolemt, ka EKL 49. pants neliedz dalībvalstij piemērot kapitālsabiedrībai, kurai tā piešķīrusi monopolu spēļu rīkošanai internetā tās teritorijā, nosacījumu, ka tās juridiskajai adresei jābūt šīs dalībvalsts teritorijā.
5) Aizliegums izveidot filiāli citā dalībvalstī
145. Aizliegums izveidot filiāli ārvalstīs, ciktāl tas aizliedz to izveidot citā dalībvalstī, tieši liedz vienas no tiesībām, kas EKL 43. un 48. pantā skaidri piešķirtas sabiedrībai, kuras juridiskā adrese ir dalībvalsts teritorijā. Šis aizliegums tātad var padarīt mazāk pievilcīgu monopola rīkot azartspēles internetā Austrijā īstenošanu un citā dalībvalstī reģistrētu sabiedrību tādējādi atturēt no savas kandidatūras pieteikšanas šā monopola piešķiršanai.
146. Austrijas valdība savos rakstveida apsvērumos ir norādījusi, ka minētais aizliegums tikai pārņem ideju, saskaņā ar kuru katrai dalībvalstij nākas reglamentēt azartspēļu rīkošanu tās teritorijā.
147. Uzskatu, ka šo skaidrojumu nevar pieņemt par derīgu ierobežojuma pamatojumu.
148. Ir taisnība, ka tiesības rīkot azartspēles kādā dalībvalstī ir atkarīgas no šīs valsts rīcības brīvības. Tomēr katrai valstij nākas par tām lemt un vajadzības gadījumā veikt pasākumus, lai garantētu tās tiesību aktu ievērošanu. Ja dalībvalsts nolemj atvērt azartspēļu tirgu privātiem tirgus dalībniekiem, jebkurai kādā dalībvalstī likumīgi reģistrētai sabiedrībai ir tiesības vēlēties iekļūt šajā tirgū un vajadzības gadījumā tikt pakļautai šīs valsts ieviestai atļaujas piešķiršanas procedūrai.
149. Tātad Austrijas valdība nevar likumīgi aizliegt tirgus dalībniekam, kuram tā piešķīrusi monopolu rīkot azartspēles internetā tās teritorijā, veikt šo pašu darbību ar filiāles starpniecību citā dalībvalstī, nepaskaidrojot, kādā veidā šis aizliegums ir nepieciešams, lai sasniegtu tādu likumīgu savā tiesiskajā regulējumā izteiktu mērķi kā sabiedriskās kārtības un patērētāju aizsardzība.
150. Tāpat ir nepieciešams, lai ar šādu aizliegumu šie mērķi tiktu īstenoti saskanīgi un sistemātiski. Šajā lietā varētu apšaubīt šāda pasākuma saskaņotību, jo ar šo pasākumu būtu aizliegts tikai izveidot filiāli, nevis dibināt meitas sabiedrību. Visbeidzot, aizliegumam izveidot filiāli ārvalstīs jābūt samērīgam ar izvirzītajiem mērķiem.
151. Ciktāl šajā lietā apspriede attiecas galvenokārt uz spēļu rīkošanas internetā monopola un nosacījuma par juridiskas adreses nepieciešamību valsts teritorijā likumību, nevar izslēgt, ka Austrijas valdība valsts tiesai izvirzīs argumentus izskatītā nosacījuma pamatojumam.
152. Tāpēc piedāvāju Tiesai atstāt vērtējumu par šī nosacījuma likumību valsts tiesai un atbildēt, ka EKL 43. pants nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru sabiedrībai, kas ir monopola rīkot azartspēles internetā tās teritorijā īpašniece, ir aizliegts izveidot filiāli citā dalībvalstī, izņemot, ja šis nosacījums ir likumīgi attaisnots ar kādu primāru vispārējo interešu apsvērumu un ir samērīgs ar šo mērķi.
D – Monopola īpašnieka rīcība
153. Ar pirmā jautājuma b) punktu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai azartspēļu rīkošanas internetā monopolu var attaisnot, ja šī monopola īpašnieks ar intensīvu reklāmas kampaņu īsteno paplašināšanās politiku.
154. Tiesa uz līdzīgu jautājumu ir atbildējusi, tostarp iepriekš minētajos spriedumos lietā Ladbrokes Betting & Gaming un Ladbrokes International, un apvienotajās lietās Stoß u.c.
155. No šiem spriedumiem izriet, ka apstāklis, ka [spēļu] rīkošanas monopola īpašnieks īsteno paplašināšanās politiku un reklamē savas spēles, var būt savienojams ar šāda monopola esamību un mērķi aizsargāt patērētājus pret pārmērīgu pamudināšanu uz spēlēm.
156. No judikatūras izriet, ka dalībvalsts var pamatoti atļaut monopola rīkot spēles internetā īpašniekam īstenot paplašināšanās politiku un reklamēt šīs spēles, ja vien ir pierādīts, ka nelikumīgo spēļu apmērs ir pietiekami nozīmīgs un ka līdz ar to šī paplašināšanās un reklāma ir vajadzīga, lai virzītu patērētājus uz legālu spēļu vidi (54).
157. Dalībvalsts, kas sastopas ar lielu skaitu interneta vietņu, kas piedāvā azartspēles, kurām nav atļaujas, var tātad likumīgi atļaut tiešsaistes spēļu rīkošanas monopola tās teritorijā īpašniekam noteiktā apmērā izvietot reklāmu, kas ir pietiekami pievilcīga, lai patērētājus pievērstu atļautajām spēlēm.
158. Ja dalībvalsts cenšas reizē aizsargāt patērētājus pret pārmērīgu pamudināšanu uz spēlēm un cīnīties pret krāpšanu un nelegālām spēlēm, tas, vai tās tiesiskais regulējums sekmē šo mērķu sasniegšanu saskaņoti un sistemātiski, jāvērtē, ņemot vērā šos dažādos mērķus kopumā (55).
159. Kontrolēta paplašināšanās politika, ko atbalsta noteikta apmēra reklāma ar mērķi piesaistīt spēlētājus legālajai videi, tātad principā nav jāuzskata par nesaderīgu ar mērķi aizsargāt patērētājus pret pārmērīgu pamudināšanu uz spēlēm, kaut arī tie var šķist pretrunīgi (56). Monopola īpašnieka darbībai, kādu to reglamentē attiecīgā dalībvalsts, jācenšas atrast atbilstošu līdzsvaru starp visu šo mērķu īstenošanu.
160. Līdz ar to tā ir valsts tiesa, kurai ir jāpārbauda, vai monopola īpašnieka īstenotā paplašināšanās politika un tā reklāma pēc sava apmēra un iedabas nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai virzītu spēlētājus uz legālu vidi, un paliek saderīgas ar mērķi aizsargāt patērētājus pret pārmērīgu pamudināšanu uz spēlēm (57).
161. Līdz ar to piedāvāju uz izskatīto jautājumu atbildēt, ka spēļu rīkošanas internetā monopols var būt attaisnots, pat ja šī monopola īpašnieks ar intensīvu reklāmas kampaņu īsteno paplašināšanās politiku, ja vien šī paplašināšanās un reklāma ir nepieciešamas, lai novirzītu spēlētājus spēlēt atļautas tiešsaistes spēles, un ja tās pēc sava apmēra un iedabas nav nesaderīgas ar patērētāju aizsardzību pret pamudināšanu uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēli.
IV – Secinājumi
162. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, es ierosinu uz Bezirksgericht Linz uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:
1) dalībvalsts tiesiskajam regulējumam, kurā paredzēts kriminālsods ikvienam, kas pārkāpj azartspēļu rīkošanas monopolu, tādu kā elektronisko loteriju rīkošanas monopols, kas paredzēts Austrijas tiesībās, ir jāatbilst aprites brīvībām, tostarp EKL 49. pantam, lai arī krimināltiesības ir dalībvalstu kompetencē;
2) EKL 49. pants jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka interneta spēļu pakalpojumu sniedzējs izmanto tādus materiālos komunikācijas līdzekļus kā serveris un telefona centrāle, kas atrodas galamērķa dalībvalstī un ko tam piegādā trešais uzņēmums, pats par sevi neizslēdz Līguma noteikumu par pakalpojumu sniegšanas brīvību piemērošanu.
Tomēr uz EKL 49. pantu nevar atsaukties, ja šīs lietas apstākļos izrādītos, ka Maltas meitas sabiedrībām ir pilnībā mākslīgs raksturs, kas paredzēts, lai to Austrijas mātes sabiedrība varētu apiet aizliegumu rīkot tiešsaistes spēles Austrijā.
EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti valsts teritorijā, ir aizliegts nodrošināt sabiedrībām, kas reģistrētas citā dalībvalstī, materiālos līdzekļus, lai piedāvātu spēles internetā personām, kas dzīvo tās teritorijā, ir pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums šī panta izpratnē;
3) EKL 49. pants neliedz dalībvalstij piemērot kapitālsabiedrībai, kurai tā piešķīrusi monopolu spēļu rīkošanai internetā tās teritorijā, nosacījumu, ka tās juridiskajai adresei jābūt šīs dalībvalsts teritorijā.
EKL 43. pants nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru sabiedrībai, kas ir šā monopola īpašniece, ir aizliegts izveidot filiāli citā dalībvalstī, izņemot, ja šis nosacījums ir likumīgi attaisnots ar kādu primāru vispārējo interešu apsvērumu un ir samērīgs ar šo mērķi;
4) spēļu rīkošanas internetā monopols var būt attaisnots, pat ja šī monopola īpašnieks ar intensīvu reklāmas kampaņu īsteno paplašināšanās politiku, ja vien šī paplašināšanās un reklāma ir nepieciešamas, lai novirzītu spēlētājus spēlēt atļautas tiešsaistes spēles, un ja tās pēc sava apmēra un iedabas nav nesaderīgas ar patērētāju aizsardzību pret pamudināšanu uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēli.
1 – Oriģinālvaloda – franču.
2 – 2009. gada 8. septembra spriedums lietā C‑42/07 Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International (Krājums, I‑7633. lpp.), 2010. gada 3. jūnija spriedumi lietā C‑203/08 Sporting Exchange (Krājums, I‑4695. lpp.) un lietā C‑258/08 Ladbrokes Betting & Gaming un Ladbrokes International (Krājums, I‑4757. lpp.), 2010. gada 8. septembra spriedumi lietā C‑409/06 Winner Wetten (Krājums, I‑8015. lpp.), apvienotajās lietās C‑316/07, no C‑358/07 līdz C‑360/07, C‑409/07 un C‑410/07 Stoß u.c. (Krājums, I‑8069. lpp.), lietā C‑46/08 Carmen Media Group (Krājums, I‑8149. lpp.), kā arī 2010. gada 9. septembra spriedums lietā C‑64/08 Engelmann (Krājums, I‑8219. lpp.).
3 – Iepriekš minētie spriedumi lietā Sporting Exchange (48. punkts), kā arī apvienotajās lietās Stoß u.c. (81. punkts).
4 – Spriedums lietā Sporting Exchange, minēts iepriekš (59. punkts).
5 – Iepriekš minētie spriedumi lietā Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International (69.–72. punkts), kā arī lietā Carmen Media Group (102. un 103. punkts).
6 – Iepriekš minētie spriedumi lietā Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International (69. punkts), Sporting Exchange (33. punkts), kā arī lietā Ladbrokes Betting & Gaming un Ladbrokes International (54. punkts).
7 – OV L 376, 36. lpp.
8 – BGBl. 620/1989, likums, kas grozīts ar BGBl. I, 145/2006; turpmāk tekstā – “GSpG”.
9 – Piemēram, tiešo nodokļu jomā skat. 2007. gada 18. decembra spriedumu lietā C‑101/05 A (Krājums, I‑11531. lpp., 19. punkts un tajā minētā judikatūra), attiecībā uz dalībvalstu kompetenci organizēt savu sociālā nodrošinājuma sistēmu skat. 1998. gada 28. aprīļa spriedumu lietā C‑158/96 Kohll (Recueil, I‑1931. lpp., 15., 16. un 21. punkts), kā arī veselības jomā – 2006. gada 16. maija spriedumu lietā C‑372/04 Watts (Krājums, I‑4325. lpp., 92. punkts).
10 – Skat. it īpaši 1989. gada 2. februāra spriedumu lietā 186/87 Cowan (Recueil, 195. lpp., 19. punkts).
11 – 2007. gada 6. marta spriedums apvienotajās lietās C‑338/04, C‑359/04 un C‑360/04 Placanica u.c. (Krājums, I‑1891. lpp., 69. punkts).
12 – 2003. gada 6. novembra spriedums lietā C‑243/01 Gambelli u.c. (Recueil, I‑13031. lpp., 54. punkts), kā arī spriedums lietā Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International, minēts iepriekš (46. punkts).
13 – Skat. it īpaši 1995. gada 10. maija spriedumu lietā C‑384/93 Alpine Investments (Recueil, I‑1141. lpp., 22. punkts).
14 – Šajā ziņā skat. spriedumu lietā Gambelli u.c., minēts iepriekš (59. punkts). Skat. arī spriedumu apvienotajās lietās Stoß u.c., minēts iepriekš.
15 – Minētā sprieduma 46. punkts.
16 – 205/84 (Recueil, 3755. lpp., 21. punkts).
17 – 46. punkts.
18 – 59. punkts.
19 – OV L 178, 1. lpp.
20 – Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta pēdējais ievilkums.
21 – 1998. gada 12. maija spriedums lietā C‑367/96 Kefalas u.c. (Recueil, I‑2843. lpp., 20. punkts un tajā minētā judikatūra).
22 – C‑196/04 (Krājums, I‑7995. lpp.).
23 – 54. punkts.
24 – 67. punkts.
25 – Spriedums lietā Gambelli u.c., minēts iepriekš (58. punkts).
26 – Skat. it īpaši 1999. gada 21. oktobra spriedumu lietā C‑67/98 Zenatti (Recueil, I‑7289. lpp., 24. punkts), kā arī spriedumu apvienotajās lietās Stoß u.c., minēts iepriekš (57. punkts).
27 – Spriedums lietā Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International, minēts iepriekš (56. punkts).
28 – Turpat (57. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 – Turpat (60. un 61. punkts).
30 – Turpat (58. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 – Spriedums apvienotajās lietās Stoß u.c., minēts iepriekš (81. un 82. punkts).
32 – Turpat (81. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 – Spriedums lietā Sporting Exchange, minēts iepriekš (58. punkts).
34 – Spriedums lietā Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International, minēts iepriekš (67.–70. punkts).
35 – Spriedums apvienotajās lietās Stoß u.c., minēts iepriekš (109. un 110. punkts).
36 – Iepriekš minētie spriedumi lietā Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International (69. punkts), lietā Sporting Exchange (33. punkts), kā arī lietā Ladbrokes Betting & Gaming un Ladbrokes International (54. punkts).
37 – Spriedums apvienotajās lietās Stoß u.c., minēts iepriekš (83. punkts).
38 – Iepriekš minētie spriedumi lietā Zenatti (37. punkts), lietā Gambelli u.c. (66. punkts), kā arī apvienotajās lietās Stoß u.c. (78. punkts).
39 – Skat. spriedumu apvienotajās lietās Stoß u.c., minēts iepriekš (95. un 96. punkts).
40 – 46. punkts.
41 – 48. punkts.
42 – Šajā ziņā skat. spriedumu lietā Engelmann, minēts iepriekš (28. punkts).
43 – Austrijas valdība citē Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvas 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu (OV L 345, 1. lpp.) 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmās direktīvas 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 3. lpp.), 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Direktīvas 2005/68/EK par pārapdrošināšanu un Padomes Direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī Direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK grozījumiem (OV L 323, 1. lpp.) 5. pantu kopsakarā ar Direktīvas 2005/68 I pielikumu.
44 – Šajos spriedumos attiecīgie Itālijas tiesību akti izslēdza kapitālsabiedrības, kas kotētas regulētajos tirgos. Tiesa uzskatīja, ka šis ierobežojums, pamatots ar uzņēmumu pārskatāmību, ir nesamērīgs, jo pastāv citi veidi to grāmatvedības un darbības uzraudzībai (iepriekš minētais spriedums lietā Gambelli u.c., 74. punkts).
45 – Spriedums lietā Engelmann, minēts iepriekš (30. punkts).
46 – Skat. Padomes 1968. gada 9. marta Pirmo direktīvu 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 65, 8. lpp.), un Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturto direktīvu 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OV L 222, 11. lpp.), un to grozījumus.
47 – 34. punkts.
48 – 37. un 38. punkts.
49 – 38. un 39. punkts.
50 – 2010. gada 22. decembra spriedums lietā C‑208/09 Sayn-Wittgenstein (Krājums, I‑13693. lpp., 86. punkts un tajā minētā judikatūra).
51 – OV L 309, 15. lpp.
52 – Saskaņā ar Direktīvu 2005/60 pasākumu, kas dalībvalstīm jāpieņem attiecībā uz kazino, kuri reģistrēti to teritorijā, mērķis ir tikai cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. To mērķis nav novērst jebkādu krāpšanu, kas var tikt vērsta pret patērētājiem, veicot šāda veida darbību. Tie nav arī paredzēti, lai nodrošinātu spēlētāju aizsardzību. Turklāt to mērķis nav ļaut dalībvalstij kontrolēt, vai cita dalībvalsts ievēro tās tiesisko regulējumu azartspēļu jomā.
53 – Iepriekš minētie spriedumi lietā Liga Portuguesa de Futebol Profissional un Bwin International (69. punkts), lietā Sporting Exchange (33. punkts), kā arī lietā LadbrokesBetting & Gaming un Ladbrokes International (54. punkts).
54 – Spriedums lietā Ladbrokes Betting & Gaming un Ladbrokes International, minēts iepriekš (30. punkts).
55 – Turpat (26. punkts un tajā minētā judikatūra).
56 – Spriedums apvienotajās lietās Stoß u.c., minēts iepriekš (101. punkts un tajā minētā judikatūra).
57 – Iepriekš minētie spriedumi lietā Ladbrokes Betting & Gaming un Ladbrokes International (37. punkts), kā arī apvienotajās lietās Stoß u.c. (103. punkts).