Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 25. septembra spriedumu lietā F-44/05 Strack/Komisija 2008. gada 3. decembrī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-526/08 P)

(2009/C 44/93)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Krämer un B. Eggers)

Cits lietas dalībnieks: Guido Strack, Ķelne (Vācija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir par Civildienesta tiesas 2008. gada 25. septembra spriedumu lietā F-44/05 Strack/Komisija. Ar šo spriedumu tika atcelts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroja lēmums noraidīt prasītāja kandidatūru Publiskā iepirkuma un līgumu nodaļas vadītāja amatam un Komisijai tika piespriests samaksāt EUR 2 000 atlīdzību par morālo kaitējumu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzības pamatojumā izvirza divus pamatus.

1.   Kopienu tiesību pārkāpums, atzīstot intereses pastāvēšanu celt prasību atcelt lēmumu

Komisija, pirmkārt, apgalvo, ka lūgums atcelt noraidošo lēmumu tika atzīts par pieņemamu, kaut gan prasītājam nebija intereses celt prasību atcelt lēmumu par personas iecelšanu amatā, jo vienlaikus ar to tika celta prasība par zaudējumu atlīdzību. Tādējādi esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un tā rezultātā, iespējams, varot rasties neskaidrība attiecībā uz vajadzīgo pasākumu veikšanu saskaņā ar EKL 233. pantu. Princips, saskaņā ar kuru prasības atcelt lēmumu nepieņemamība automātiski rada ar to tieši saistītas prasības par zaudējumu atlīdzību nepieņemamību, neesot piemērojams, ja nepastāv risks, ka ar prasību par zaudējumu atlīdzību tiek apieta atbilstošā pirmstiesas procedūra vai citi pieņemamības nosacījumi, tāpēc prasība par zaudējumu atlīdzību varot būt pieņemama arī tad, ja prasība atcelt lēmumu nav pieņemama sakarā ar interešu celt prasību neesamību.

2.   Pamatojuma nesniegšana saistībā ar morālā kaitējuma sastāva interpretāciju un piemērošanu

Otrkārt, Civildienesta tiesa esot pieļāvusi kļūdu pārsūdzētā sprieduma 219. punktā, konstatējot, ka prasītājam faktiski bija nodarīts morālais kaitējums, jo viņam tika liegtas tiesības uz viņa kandidatūras likumīgu izvērtēšanu. Šāds secinājums noteikti nozīmējot, ka tāda lēmuma nelikumība, ar kuru noraidīta kandidatūra, pati par sevi rada morālu kaitējumu. Šādā interpretācijā netiekot ņemts vērā tas, ka, lai iestātos Kopienu ārpuslīgumiskā atbildība, ir jābūt izpildītiem trim kumulatīviem nosacījumiem: pirmkārt, iestādei pārmestās rīcības nelikumībai, otrkārt, faktiski jāpastāv apgalvotajiem zaudējumiem un, treškārt, cēloņsakarībai starp šiem abiem elementiem.