Prasība, kas celta 2008. gada 21. oktobrī — AES-Tisza/Komisija

(Lieta T-468/08)

(2009/C 6/74)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AES-Tisza Erőmű kft (AES-Tisza kft), Tiszaújváros (Ungārija) (pārstāvji — T. Ottervanger un E. Henny, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 4. jūnija lēmumu C (2008) 2223 galīgā redakcija, ar kuru tika atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu Ungārijas iestāžu piešķirtais valsts atbalsts konkrētiem elektroenerģijas ražotājiem ilgtermiņa elektrības iepirkuma līgumu (IIL) veidā, kas tika noslēgti starp operatoru Magyar Villamos Müvek Rt. (“MVM”), kuras īpašniece ir Ungārijas valsts, un šiem ražotājiem, pirms Ungārijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai [Valsts atbalsts C 41/2005 (agrāk NN 49/2005) — Ungārijas “Standartizmaksas”]. Prasītājs apstrīdētajā lēmumā ir norādīts kā iespējamā valsts atbalsta saņēmējs un ar šo lēmumu Ungārijai ir uzdots atgūt valsts atbalstu, ieskaitot procentus, no prasītāja.

Prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamas kļūdas vērtējumā, un pārkāpusi Eiropas tiesību pamatprincipus, nolemjot, ka iepirkuma pienākums IIL starp MVM un prasītāju ir nelikumīgs valsts atbalsts. Savas prasības pamatojumam prasītājs norāda septiņus pamatus.

Savā pirmajā pamatā prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 87. panta 1. punktu, jo tā ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā un acīmredzamas kļūdas vērtējumā, nenosakot atbilstoši noteiktajam standartam, ka norādītais atbalsta pasākums piešķīra prasītājam īpašas priekšrocības, izmantojot valsts resursus.

Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka, kvalificējot prasītāja IIL kā atbalstu un pieprasot to atgūt, ar šo lēmumu ir pārkāpti Kopienu tiesību pamatprincipi. Prasītājs apgalvo, ka Komisija pārkāpa tā procesuālās tiesības, neievērojot tā tiesības tikt uzklausītam. Pēc prasītāja domām Komisija pārkāpa arī tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības pamatprincipu tiktāl, ciktāl tā piemēroja ex post iespējamā atbalsta pasākumu vērtējumu, vadoties no iedibinātas ex ante vērtējuma normas un bez spēkā esoša pamatojuma. Tālāk prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi neitralitātes un vienlīdzīgas attieksmes principu.

Treškārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā attiecībā uz EKL 87. panta 1. punktā noteiktā kumulatīvā kritērija piemērošanu prasītāja IIL laika posmā pēc iestāšanās [ES].

Ceturtkārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija nav ievērojusi tās pienākumu norādīt pamatojumu, kas ir noteikts EKL 253. pantā, it īpaši attiecībā uz secinājumiem par IIL klasificēšanu valsts atbalsta kategorijā no 2004. gada 1. maija un uz “hipotētiskā” tirgus piemērošanu.

Piektkārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, jo tā neatzina prasītāja IIL lomu nepieciešamo ieguldījumu modernā un mūsdienīgā rūpnīcā nodrošināšanā.

Sestkārt, prasītājs uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi tās pienākumu sniegt tiesisko specifiku attiecībā uz [valsts atbalsta] atgūšanu, nav kvalificējusi “iepirkšanas pienākuma” apmēru un vērtību un pamatojusi savu lēmumu par atgūšanu ar hipotētiskiem elementiem.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Kopienu tiesību pamatprincipus, izdodot rīkojumu atgūt norādīto valsts atbalstu.