27.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/23


Prasība, kas celta 2008. gada 15. augustā — Melli Bank/Padome

(Lieta T-332/08)

(2008/C 247/45)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Melli Bank plc, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — R. Gordon, QC, M. Hoskins, Barrister, un T. Din, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

atcelt Padomes Lēmuma 2008/475/EK par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu pielikuma [B daļas] 4. punktu, ciktāl tas attiecas uz Melli Bank plc;

ja Tiesa uzskata, ka Padomes Regulas 423/2007/EK par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir saistošs, regulas 7. panta 2. punkta d) apakšpunktu atzīt par nepiemērojamu;

piespriest Padomei atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītāja lūdz atcelt Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/475/EK (1), ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, daļā, kurā prasītāja ir ietverta to fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru sarakstā, kuru naudas līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti saskaņā ar šo normu. Prasītāja šo pašu lēmumu apstrīdēja lietā T-246/08 Melli Bank/Padome (2).

Savu prasību šajā lietā prasītāja pamato ar apgalvojumu, ka Padome neesot izpildījusi savu pamatojuma norādīšanas pienākumu, jo tā nav norādījusi nevienu atsevišķu un konkrētu iemeslu prasītājas iekļaušanai sarakstā. Prasītāja apgalvo, ka tā esot ietverta sarakstā nevis tāpēc, ka tā pati būtu iesaistījusies atbalsta sniegšanā ar kodolmateriāliem saistītajām Irānas darbībām, bet gan tāpēc vien, ka tā ir meitas sabiedrība, par kuras mātes sabiedrību tiek uzskatīts, ka tā esot bijusi iesaistīta šādās darbībās.

Prasītāja turklāt apgalvo, ka gadījumā, ja Padomes Regulas (EK) Nr. 423/2007 (3) 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tas Padomei uzliek pienākumu sarakstā ietvert ikvienu meitas uzņēmumu, kas atrodas tādas mātes sabiedrības īpašumā vai kontrolē, kura pati ir bijusi ietverta to fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru sarakstā, kuru naudas līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti, attiecīgā tiesību norma esot jāatzīst par nepiemērojamu, jo tā ir pretrunā samērīguma principam.

Prasītāja uzskata, ka meitas uzņēmuma obligāta ietveršana sarakstā nav nedz vajadzīga, nedz piemērota, lai sasniegtu regulas mērķus, tā kā mātes sabiedrības ietveršana sarakstā liedz Eiropas Savienībā esošai meitas sabiedrībai pildīt savas mātes sabiedrības norādījumus, ar kuriem tieši vai netieši tiktu apietas sekas, kas iestājas, mātes sabiedrībai esot ietvertai sarakstā.

Nobeigumā prasītāja apgalvo, ka iepriekš minētās Padomes regulas 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts esot jāinterpretē tādējādi, ka tajā Padomei ir piešķirta rīcības brīvība attiecībā uz sarakstā ietvertas mātes sabiedrības meitas sabiedrības ietveršanu sarakstā, nevis uzlikts pienākums to darīt.


(1)  OV 2008 L 163, 29. lpp.

(2)  OV 2008 C 197, 34. lpp.

(3)  Padomes 2007. gada 19. aprīļa Regula (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 103, 1. lpp.)