5.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 171/41 |
Prasība, kas celta 2008. gada 9. maijā — Microsoft/Komisija
(Lieta T-167/08)
(2008/C 171/80)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Microsoft Corp. (pārstāvji — J.-F. Bellis, advokāts I. Forrester, QC)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt Eiropas Komisijas 2008. gada 27. februāra Lēmumu C(2008)764 galīgajā redakcijā, ar kuru tika noteikta kavējuma nauda par dienu, kura Microsoft Corporation tika uzlikta ar Komisijas Lēmumu C(2005)4420 gala redakcijā; |
— |
pakārtoti, atcelt vai samazināt noteikto kavējuma naudas apmēru; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Ar 2005. gada 10. novembra lēmumu, kurš tika pieņemts saskaņā ar Regulas (EK) 1/2003 (1) 24. panta 1. punktu, Komisija noteica prasītājam kavējuma naudu, jo tas nebija ievērojis pienākumu padarīt pieejamu tehnisko dokumentāciju, kura ietver sadarbspējas informāciju, ieinteresētajiem uzņēmumiem, paredzot pamatotus un nediskriminējošus nosacījumus saskaņā ar Komisijas 2004. gada 24. marta Lēmuma 2007/53/EK (2) 5. panta a) punktu. Ar apstrīdēto lēmumu tika noteikta galīgais kavējuma naudas apmērs laikposmam no 2006. gada 21. jūnija līdz 2007. gada 21. oktobrim, ieskaitot, 899 miljonu euro apmērā. Prasītājs uzskata, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ šādu iemeslu dēļ:
1. |
Komisija ir pieļāvusi kļūdu, liekot Microsoft maksāt kavējuma naudu, lai piespiestu to piemērot “pamatotus” samaksas nosacījumus, vispirms nenosakot, kādus samaksas nosacījumus Komisija uzskatītu par “pamatotiem”, lai Microsoft zinātu, kas tam ir jādara, lai izvairītos no šādas kavējuma naudas noteikšanas. |
2. |
Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi EKL 253. pantu, secinot, ka Microsoft pieņemtie un publicētie tarifi nav pamatoti un ir pretrunā 2004. gada lēmumam, neņemot vērā to, ka i) šo publicēto tarifu mērķis tieši bija atvieglot sarunas starp Microsoft un iespējamiem licences ieguvējiem un ka ii) Microsoft, konsultējoties ar Komisiju, bija radījis mehānismu, lai pilnvarotā persona varētu pārskatīt Microsoft piedāvātos tarifus, ja kāds no iespējamiem licences ieguvējiem nevarētu panākt vienošanos, un šis mehānisms faktiski bija identisks tam, kuru bija izveidojusi pati Komisija NDC Health/IMS Health: pagaidu pasākumi (“IMS Health”) (3). Komisija pieļāva arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā, i) pienācīgi nenovērtējot to, ka Microsoft šos publicētos tarifus noteica tādā apmērā, kurs bija zemāks par to, kādu trešās personas eksperts noteica par pamatotu, ii) pienācīgi nenovērtējot to, ka visi iespējamie licences ieguvēji panāca vienošanos ar Microsoft, un iii) nenovērtējot to, ka arī licences “bez patenta” ieguvējiem ir tiesības izmantot Microsoft patentus. |
3. |
Komisija pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pieprasot Microsoft pierādīt, ka tā komercnoslēpumiem ir jauninājuma raksturs atbilstoši paaugstinātam patentējamības testam, lai pamatotu atlīdzības noteikšanu licencei par šādiem komercnoslēpumiem. Komisija ir arī pārkāpusi EKL 253. pantu, neņemot vērā vairākus argumentus, kurus Microsoft izvirzīja, pamatojoties uz patentu ekspertu izstrādātiem ziņojumiem, kuros tika kritizēta Komisijas pieeja. |
4. |
Nepieņemot vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu spriedumu lietā T-201/04 (4), Komisija ir pārkāpusi EKL 233. pantu tiktāl, ciktāl Komisijas novērtējuma ziņojumi, kurus sastādīja pilnvarotā persona, tika pamatoti ar dokumentiem, kuri tika iegūti, izmantojot izmeklēšanas pilnvaras, kuras Pirmās instances tiesa atzina par prettiesiskām. |
5. |
Nenodrošinot Microsoft iespēju darīt zināmu tā viedokli pēc tam, kad bija beidzies laikposms, par kuru Microsoft tika noteikta kavējuma nauda, Komisija liedza Microsoft tiesības tikt uzklausītam, līdz ar to liedzot iespēju Microsoft komentēt visus lietas būtiskos aspektus. |
6. |
Kavējuma naudas apmērs ir pārmērīgs un nesamērīgs. Papildus citiem iemesliem Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā to, ka ar apstrīdēto lēmumu vienīgi tiek noteikts, ka atlīdzība, kuru Microsoft, iespējams, noteica par vienu atsevišķu licenci (licence “bez patenta”), nav pamatota, un līdz ar to netiek apstrīdēta i) atlīdzība, kuru Microsoft, iespējams, ir noteicis visām tā intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras ietilpst visā sadarbspējas informācijā, kura Microsoft ir jāatklāj atbilstoši 2004. gada lēmuma 5. pantam, vai ii) sadarbspējas informācijas pilnīgumu un pareizību. |
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (dokuments attiecas uz EEZ), OV 2003 L 1, 1. lpp.
(2) Komisijas 2004. gada 24. maija Lēmums par procesu saskaņā ar EK Līguma 82. pantu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 54. pantu pret Microsoft Corporation (Lieta Nr. COMP/C-3/37.792 — Microsoft) (izziņots ar dokumenta numuru K(2004)900). OV 2007 L 32, 23. lpp.
(3) Komisijas 2001. gada 3. jūlija Lēmums 2002/165/EK par procedūru atbilstoši EK Līguma 82. pantam (Lieta Nr. COMP D3/38.044 — NDC Health/IMS Health: pagaidu pasākumi) (izziņots ar dokumenta numuru C(2001) 1695), OV 2002 L 59, 18. lpp.
(4) Lieta T-201/04 Microsoft/Komisija, Krājumā vēl nav publicēta.