Prasība, kas celta 2008. gada 3. aprīlī — Cavankee Fishing un citi/Komisija

(Lieta T-138/08)

(2008/C 142/61)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Cavankee Fishing Co. Ltd, Lifford (Īrija), Ocean Trawlers Limited, Killybegs (Īrija), Mullglen Limited, Balbriggan (Īrija), Eamon McHugh, Killybegs (Īrija), Joseph Doherty, Burtonport (Īrija), Brendan Gill, Lifford (Īrija), Eileen Oglesby, Burtonport (Īrija), Noel McGing, Killybegs (Īrija), Larry Murphy, Castletownbere (Īrija), Thomas Flaherty, Aran Islands (Īrija), Pauric Conneely, Claregalway (Īrija), Island Trawlers Limited, Killybegs (Īrija), Cathal Boyle, Killybegs (Īrija), Eugene Hannigan, Milford (Īrija), Peter McBride, Downings (Īrija), Hugh McBride, Downings (Īrija), Patrick Fitzpatrick, Aran Islands (Īrija), Patrick O'Malley, Galway (Īrija), Cecil Sharkey, Clogherhead (Īrija) (pārstāvji — A. Collins, SC, N. Travers, Barrister, D. Barry, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

Polyvalent

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītāji ir cēluši prasību par ārpuslīgumisko atbildību, kas radusies sakarā ar zaudējumiem, kuri, saskaņā ar prasītāju apgalvojumu, radušies Komisijas 2003. gada 4. aprīļa Lēmuma 2003/245/EK attiecībā uz dalībvalstu iesniegtajiem lūgumiem (1) rezultātā, ciktāl ar šo lēmumu ir noraidīts Īrijas lūgums saistībā ar prasītāju kuģiem. Ar Tiesas 2006. gada 13. jūnija spriedumu (2) šis lēmums tika atcelts daļā.

Prasītāji, pamatojot savus prasījumus, apgalvo, ka Komisija, pieņemot atcelto lēmumu, pārkāpa vairākas primāro tiesību normas, kuru mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām, būtiski un acīmredzami neņemot vērā rīcības brīvību, kas Komisijai piešķirta saskaņā ar Lēmuma 97/413/EK (3) 4. panta 2. punktu, kā to arī atzina Tiesa savā spriedumā apvienotajās lietās no T-218/03 līdz T-240/03. Prasītāji apgalvo, ka Komisija pārkāpa arī vienlīdzīgas attieksmes principu, rūpības pienākuma un labas pārvaldības principu, tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos vai profesiju un samērīguma principu. Tie apgalvo, ka, pastāvot šādiem apstākļiem, pat vienīgi Kopienu tiesību pārkāpuma fakts veido pietiekami būtisku tiesību pārkāpumu.

Tāpat prasītāji apgalvo, ka tie ir cietuši un turpina ciest ievērojamus zaudējumus un kaitējumu, kas ir tiešas sekas Komisijas rīcībai, pieņemot atcelto lēmumu, jo tiem bija jāpērk tirgū [kuģu] tonnāža, lai aizstātu pieprasīto, bet nepiešķirto drošības tonnāžu un, dažiem prasītājiem zaudējumi ir radušies jūrā zaudēto dienu dēļ. Tādējādi prasītāji apgalvo, ka to zaudējumi ir faktiski un konkrēti.

Sniedzot pierādījumu tam, ka pastāv cēloņsakarība starp konkrēto rīcību un zaudējumiem, prasītāji norāda, ka, ja Komisija nebūtu rīkojusies prettiesiski, atsakoties pareizi izvērtēt prasītāju iesniegtos pieteikumus par drošības tonnāžu, nevienam no tiem nebūtu bijusi jāpērk papildu tonnāžu.

(1)  Lēmums C(2003)1113 — galīgā versija attiecībā uz Komisijas saņemtajiem lūgumiem palielināt daudzgadu vadības programmas (MAGP IV) mērķus, lai uzlabotu drošību, kuģošanu jūrā, higiēnu, produktu kvalitāti un darba apstākļus uz zvejas kuģiem, kuru kopējais garums ir lielāks par 12 metriem (OV 2003 L 90, 48. lpp.).

(2)  Apvienotās Lietas no T-218/03 līdz T-240/03 Boyle u.c./Komisija, Krājums, II-1699. lpp.

(3)  Padomes 1997. gada 26. jūnija Lēmums par mērķiem un detalizētiem noteikumiem Kopienas zivsaimniecības sektora pārstrukturizācijai laikposmā no 1997. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim, lai sasniegtu noturīgu līdzsvaru starp resursiem un to izmantošanu (OV L 175, 27. lpp.).