Lieta T‑237/08

Abadía Retuerta, SA

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes “CUVÉE PALOMAR” reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamatojums – Vīna preču zīmes, kas ietver ģeogrāfiskas norādes – TRIPs līgums – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts)

Sprieduma kopsavilkums

1. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamatojumi – Vīna un spirtoto dzērienu preču zīmes, kuras ietver vai kuras sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas ir paredzētas tādu vīnu un spirtotu dzērienu identificēšanai, kuriem šīs izcelsmes nav – Jēdziens

(TRIPs līguma 23. pants; Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts)

2. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamatojumi – Vīna un spirtoto dzērienu preču zīmes, kuras ietver vai kuras sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas ir paredzētas tādu vīnu un spirtotu dzērienu identificēšanai, kuriem šīs izcelsmes nav

(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts un Regulas Nr. 1493/1999 52. pants)

3. Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Vīns – Kvalitatīvs vīns, ko ražo noteiktos reģionos – Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Kopienas aizsardzība – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 1493/1999 52. panta 1. punkta pirmā daļa un 54. panta 4. un 5. punkts)

4. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamatojumi – Vīna un spirtoto dzērienu preču zīmes, kuras ietver vai kuras sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas ir paredzētas tādu vīnu un spirtotu dzērienu identificēšanai, kuriem šīs izcelsmes nav – Maldinošs raksturs – Sajaukšanas iespēja – Ietekmes neesamība

(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts)

5. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamatojumi – Vīna un spirtoto dzērienu preču zīmes, kuras ietver vai kuras sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas ir paredzētas tādu vīnu un spirtotu dzērienu identificēšanai, kuriem šīs izcelsmes nav – Noteikti vai nenoteikti artikuli – Ietekmes neesamība

(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts)

6. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamatojumi – Vīna un spirtoto dzērienu preču zīmes, kuras ietver vai kuras sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas ir paredzētas tādu vīnu un spirtotu dzērienu identificēšanai, kuriem šīs izcelsmes nav – Nosaukums, kuram ir kontrolēta cilmes vietas nosaukuma statuss un kurš nav pazīstams plašai sabiedrībai vai ieinteresētajām personām – Daudznozīmīgs raksturs – Ietekmes neesamība

(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts)

1. Lai gan Līguma par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPs) noteikumiem nav tiešas iedarbības, tomēr tiesību akti par preču zīmēm, tostarp Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts, ir jāinterpretē pēc iespējas ievērojot šī līguma tekstu un mērķi.

Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā ietvertais jēdziens “vīnu identificēšanai [paredzēta] ģeogrāfiskas izcelsmes norāde” [“indication géographique destinée à identifier les vins”] franču valodas versijā atšķiras no tā, kas ir ietverts TRIPs līguma 23. pantā [“indication géographique identifiant des vins”]. Tomēr atbilstoši Nobeiguma aktam, kurā ietverti daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas rezultāti un kura teksts ir sagatavots franču, angļu un spāņu valodā, vēl divas citas valodu versijas ir autentiskas. Tātad tiesību normu angļu valodas versijā vārdi “geographical indication identifying wines” ir izmantoti gan TRIPs līguma 23. pantā, gan Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā. Turklāt vārdi “indicación geográfica que identifique vinos” ir izmantoti TRIPs līguma 23. pantā spāņu valodas versijā un vārdi “indicación geográfica que identifique el vino” – minētās regulas 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā spāņu valodas versijā. Tātad šīs regulas 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā ir domātas vīnus identificējošas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, bet ne “vīnu identificēšanai [paredzētas]” ģeogrāfiskas izcelsmes norādes.

(sal. ar 67.–72. punktu)

2. Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzētais absolūtais reģistrācijas atteikuma pamatojums ir piemērojams vārdiskam apzīmējumam “CUVÉE PALOMAR”, kura kā Kopienas preču zīmes reģistrācija ir pieteikta attiecībā uz “vīniem”, kas ietilpst 33. klasē Nicas nolīguma izpratnē, jo pastāv kontrolētais cilmes vietas nosaukums “valencia”.

Atbilstoši Spānijas tiesībām ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “valencia” aizsargātā ražošanas vieta it īpaši aptver Clariano apakšreģionu, kas tostarp ietver administratīvo apgabalu ar nosaukumu “el Palomar”.

Tādējādi atbilstoši Spānijas tiesību aktiem un līdz ar to atbilstoši Regulas Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju 52. pantam, kurā ir precizēts, ka, ja dalībvalsts lieto kāda noteikta apvidus nosaukumu, tostarp administratīva apgabala nosaukumu, lai apzīmētu noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvo vīnu, tad šādu nosaukumu nedrīkst izmantot, lai apzīmētu vīna nozares produktus, kas nav ražoti šajā apvidū, un/vai produktus, kas nav apzīmēti ar šo nosaukumu saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas vai valsts noteikumiem, nosaukums “el Palomar” ir ģeogrāfiskas izcelsmes norāde noteiktā apvidū ražotam kvalitatīvajam vīnam.

Tā kā nosaukums “el Palomar” ir noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvo vīnu identificējoša ģeogrāfiskas izcelsmes norāde, tā ir vīnus identificējoša ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkta izpratnē.

Vīna, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, izcelsme nav el Palomar administratīvajā apgabalā. Reģistrācijai pieteiktā preču zīme līdz ar to ir veidota no ģeogrāfiskas izcelsmes norādes, ar ko identificē noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu, lai gan vīnam, attiecībā uz kuru ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, nav šādas izcelsmes.

(sal. ar 82., 86.–88. un 110.–112. punktu)

3. Ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu Kopienu aizsardzība, kuru nosaka Regula Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju, pamatojas uz tādām ģeogrāfiskām norādēm, kādas ir noteiktas dalībvalstu tiesību aktos, ievērojot šīs regulas atbilstošos noteikumus. Šī aizsardzība ne izriet no autonomas Kopienu procedūras, pat ne no mehānisma, saskaņā ar kuru dalībvalstu atzītās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes būtu apkopotas Kopienu tiesību aktā ar vispārsaistošu raksturu.

Vienīgie pienākumi, kuri izriet no Regulas Nr. 1493/1999 54. panta 4. un 5. punkta, ir: dalībvalstīm – nosūtīt Komisijai to noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu sarakstu, kurus tās atzinušas, norādot par katru no tiem informāciju par valsts noteikumiem, kuri regulē to ražošanu un izgatavošanu, un Komisijai – publicēt sarakstu Oficiālā Vēstneša C sērijā, bet ne L sērijā.

Tā kā ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu aizsardzība izriet no dalībvalstu tiesību aktiem, no tā izriet, ka iespēja pretnostatīt trešām personām valsts pasākumus, ar kuriem dalībvalsts atbilstoši Regulas Nr. 1493/1999 52. panta 1. punkta pirmajai daļai kāda noteikta reģiona, vietējā administratīvā apgabala vai tā daļas, vai kādas nelielas apdzīvotas vietas nosaukumu piešķir kādam noteiktā apvidū ražotam kvalitatīvam vīnam, izriet no šo noteikumu publikācijas tās dalībvalsts Oficiālajā Vēstnesī, kura tos izdod.

(sal. ar 97.–99. punktu)

4. Tādējādi Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzētais absolūtais atteikuma pamatojums ir piemērojams, neņemot vērā jautājumu par to, vai preču zīmēm, attiecībā uz kurām ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, piemīt vai nepiemīt sabiedrību maldinošas īpašības, vai arī tās izraisa sajaukšanas iespēju sabiedrībā attiecībā uz preces izcelsmi.

(sal. ar 120. punktu)

5. Lai būtu piemērojams Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamatojums, ir pietiekami, ja šīs preču zīmes ietver vai sastāv no elementiem, kuri ļauj precīzi identificēt attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, neņemot vērā noteiktos vai nenoteiktos artikulus, kuri, iespējams, var būt tās sastāvā. Cita situācija būtu tikai tad, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde sastāvētu no vietas nosaukuma, ietverot artikulu, kas būtu neatdalāms no šī nosaukuma un kas tam sniegtu individuālu un autonomu nozīmi.

(sal. ar 125. un 126. punktu)

6. Tiktāl, ciktāl pieteiktās preču zīmes reģistrācija atbilstoši Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta j) apakšpunktam ir jāatsaka jau tādēļ vien, ka šī preču zīme ietver vai sastāv no vīnus identificējošas ģeogrāfiskas izcelsmes norādes un attiecas uz vīniem, kuriem nav šīs izcelsmes, no tā izriet, ka apstāklim, ka nosaukums, kuram ir kontrolēta cilmes vietas nosaukuma statuss, nav pazīstams lielākajai daļai sabiedrības vai ieinteresētajām personām, vai ka tam ir daudznozīmīgs raksturs, kas samazina tā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes raksturu, nav nozīmes, piemērojot šo absolūto atteikuma pamatojumu.

(sal. ar 131. punktu)

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2010. gada 11. maijā (*)

Lieta T‑237/08

Abadía Retuerta, SA, Sardona de Dvero [Sardón de Duero] (Spānija), ko pārstāv K. Fābrega Sabatē [X. Fàbrega Sabaté] un Kirels Agilā [Curell Aguilà], advokāti,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv H. Krespo Kariljo [J. Crespo Carrillo], pārstāvis,

atbildētājs,

par prasību atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 2. aprīļa lēmumu lietā R 1185/2007‑1 par vārdiska apzīmējuma “CUVÉE PALOMAR” reģistrāciju kā Kopienas preču zīmi.

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi], tiesneši E. Kremona [E. Cremona] un S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] (referents),

sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā iesniegts 2008. gada 19. jūnijā,

ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 18. septembrī,

pēc 2009. gada 24. novembra tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Atbilstošās tiesību normas

Starptautiskais tiesiskais regulējums

1 Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (turpmāk tekstā – “TRIPs līgums”), kas ir Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (PTO) 1.C pielikums, tika parakstīts Marakešā 1994. gada 15. aprīlī un apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 1. lpp.).

2 Minētā līguma 23. pantā, kura nosaukums ir “Papildu aizsardzība vīnu un spirtoto dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, ir paredzēts:

“1. Katra dalībvalsts nodrošina likumīgus līdzekļus ieinteresētajām pusēm, lai novērstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošanu, vīnus identificējot kā vīnus, kas nav izgatavoti tajā vietā, kura uzrādīta konkrētajā ģeogrāfiskajā norādē, spirtotos dzērienus identificējot kā spirtotos dzērienus, kas patiesībā nav radušies vietā, kas uzrādīta konkrētajā ģeogrāfiskajā norādē, pat ja ir norādīta patiesā preces izcelsmes vieta vai ir lietots ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tulkojums, vai to paskaidro tādi vārdi kā “šķirne”, “veids”, “paveids”, “atdarinājums” vai citi līdzīgi.

2. Tādas preču zīmes reģistrācija vīniem, kura satur vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas identificē vīnus, vai spirtotiem dzērieniem, saturot vai sastāvot no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas identificē spirtotos dzērienus, tiek atteikta vai atzīta par nederīgu ex officio, ja dalībvalsts likumdošanas akti to ļauj vai ja kāda ieinteresētā puse to lūdz, attiecībā uz vīniem vai spirtotiem dzērieniem, kuriem nav šādas izcelsmes.

3. Homonīmu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu gadījumā attiecībā uz vīniem aizsardzība tiek sniegta katrai norādei atbilstoši 22. panta 4. punkta nosacījumiem. Katra dalībvalsts nosaka praktiskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem konkrētās homonīmās norādes tiek atšķirtas viena no otras, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt objektīvu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un novērst patērētāju maldināšanu.

4. Lai atvieglotu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību vīniem, TRIPs padomē norisinās sarunas attiecībā uz vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu notifikācijas un reģistrācijas daudzpusējas sistēmas izveidošanu, kuru aizsardzība ir likumiska tajās dalībvalstīs, kuras piedalās šajā sistēmā.”

3 TRIPs līguma 24. panta 5. punktā ir paredzēts:

“Ja preču zīme ir tikusi labticīgi piemērota vai reģistrēta vai ja labticīgi ir iegūtas tiesības uz preču zīmi: [..]

b) pirms ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta tās izcelsmes valstī;

tad pasākumi, kas pieņemti, lai īstenotu šīs sadaļas prasības, nekavē tiesības uz preču zīmes reģistrāciju vai tās derīgumu, vai tiesībām lietot šo preču zīmi, pamatojoties uz to, ka šāda preču zīme ir identiska vai līdzīga ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.”

Kopienu tiesiskais regulējums

4 Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts tika iekļauts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3288/94, ar kuru grozīta Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, lai ieviestu Urugvajas raundā noslēgtās vienošanās (OV L 349, 83. lpp.). Šajā pantā, kas tagad ir Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts, ir noteikts:

“Nereģistrē: [..] j) preču zīmes vīniem, kas ietver vai sastāv no vīnus identificējošas ģeogrāfiskas [izcelsmes] norādes, [..] attiecībā pret tādiem vīniem, [..] kam nav šīs izcelsmes.”

5 Regulas Nr. 3288/94 preambulas ceturtajā apsvērumā ir precizēts:

“[TRIPs] līguma 23. panta 2. punkts paredz noraidīt vai atzīt par spēkā neesošām tās preču zīmes, kas ietver vai sastāv no nepatiesām ģeogrāfiskām norādēm attiecībā uz vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, neietverot nosacījumu, ka tām jāpiemīt sabiedrību maldinošām īpašībām, Regulas [..] Nr. 40/94 7. panta 1. punktam jāpievieno jauns j) apakšpunkts.”

6 Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 1. lpp.) šajā lietā piemērojamajā redakcijā 50. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, ievērojot noteikumus, kas izklāstīti [TRIPs] līguma 23. un 24. pantā, dotu ieinteresētajām pusēm iespēju novērst, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuru piestiprina pie produktiem, kas minēti [Regulas Nr. 1493/1999] 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, Kopienā izmanto produktiem, kuru izcelsme nav vietā, kas norādīta konkrētajā ģeogrāfiskās izcelsmes norādē, pat ja norāda produktu patieso cilmes vietu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi izmanto tulkojumā, vai arī tai pievieno tādus izteicienus kā “šķirne”, “veids”, “paveids”, “atdarinājums” vai citus līdzīgus jēdzienus.

2. Šajā pantā “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” apzīmē norādes, kas identificē produktu kā cēlušos kādas trešās valsts teritorijā, kas ir [PTO] locekle, vai šādas teritorijas apvidū vai apdzīvotā vietā, gadījumos, kad zināmu produkta kvalitāti, reputāciju vai citu konkrētu īpašību var piedēvēt galvenokārt šai ģeogrāfiskajai izcelsmes vietai.”

7 Regulas Nr. 1493/1999 52. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

“Ja dalībvalsts lieto kāda noteikta apvidus nosaukumu, lai nosauktu kādu noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvo vīnu vai vajadzības gadījumā vīnu, kas paredzēts pārstrādei šādā noteiktā apvidū ražotā kvalitatīvajā vīnā, tad šādu nosaukumu nedrīkst lietot, lai nosauktu vīna nozares produktus, kas nav ražoti tādā apvidū, un/vai produktus, kas nav apzīmēti ar šo nosaukumu saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas vai valsts noteikumiem. To piemēro arī tad, ja dalībvalsts lietojusi kāda vietējā administratīvā apgabala vai tā daļas, vai kādas nelielas apdzīvotas vietas nosaukumu tikai, lai nosauktu kādu noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvo vīnu vai vajadzības gadījumā vīnu, kas paredzēts pārstrādei šādā noteiktā apvidū ražotā kvalitatīvajā vīnā.”

8 Regulas Nr. 1493/1999 54. pantā ir noteikts:

“1. Noteiktos apvidos ražoti kvalitatīvie vīni nozīmē vīnus, kas atbilst šīs sadaļas un Kopienas noteikumiem un valsts noteikumiem, kuri pieņemti šajā sakarā.

4. Dalībvalstis nosūta Komisijai to noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu sarakstu, kurus tās atzinušas, norādot par katru no šiem noteiktos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem sīku informāciju par valsts noteikumiem, kas reglamentē šādu noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu ražošanu un izgatavošanu.

5. Komisija publicē sarakstu [Oficiālā Vēstneša] C sērijā.”

9 Komisija pirmoreiz 1999. gada 19. februāra Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (C 46, 113. lpp.) publicēja noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu sarakstu atbilstoši Regulas Nr. 1493/1999 54. panta 4. punktam. Šajā sarakstā, kas atceļ un aizvieto 1996. gada 15. novembra Oficiālajā Vēstnesī (C 344, 110. lpp.) publicēto sarakstu atbilstoši Padomes 1987. gada 16. marta Regulas (EEK) Nr. 823/87, ar ko paredz īpašus noteikumus attiecībā uz noteiktos apvidos ražotiem kvalitatīviem vīniem (OV L 84, 59. lpp.), 1. panta 3. punktam, attiecībā uz Spāniju ir minēts kontrolēts cilmes vietas nosaukums “valencia”, kā arī atsauce uz Boletín Oficial del Estado (Spānijas Oficiālais Vēstnesis) publicētajiem 1987. gada 13. jūnija (1987. gada 3. jūlija BOE), 1991. gada 11. marta (1991. gada 14. marta BOE) un 1995. gada 29. novembra (1995. gada 8. decembra BOE) ministrijas rīkojumiem.

10 Komisija 2004. gada 14. aprīļa Oficiālajā Vēstnesī (C 90, 1. lpp.) publicēja jaunu noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu sarakstu. Tajā attiecībā uz Spāniju un Valencia (Valensija) reģionu ir atsauce uz Clariano [Klariano] apakšreģionu, kā arī uz 2000. gada 19. oktobra ministrijas rīkojumu (2000. gada 3. novembra BOE) un uz ministrijas rīkojumu APA/1815/2002 (2002. gada 16. jūlija BOE).

11 Pēc tam Komisija 2006. gada Oficiālajā Vēstnesī (C 41, 1. lpp.) un 2007. gada Oficiālajā Vēstnesī (C 106, 1. lpp.) publicēja jaunus sarakstus. Šie saraksti attiecībā uz Valencia reģionu un Clariano apakšreģionu ietver tādus pašus nosaukumus, kā arī tādas pašas atsauces uz ministrijas rīkojumiem kā tās, kuras ir 2004. gada 14. aprīļa Oficiālā Vēstneša C 90 sērijā.

Valsts tiesiskais regulējums

12 Jaunā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” un tā reglamentējošās padomes nolikuma, kas ratificēts ar 2000. gada 19. oktobra ministrijas rīkojumu un publicēts 2000. gada 3. novembra Boletín Oficial del Estado, 2. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1. Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu piešķirtā aizsardzība ir tā, kas paredzēta 1970. gada 2. decembra Likuma Nr. 25/1970 81. pantā un citos piemērojamos tiesību aktos, un tā attiecas uz nosaukumu “Valencia” un uz visiem apakšreģionu, apgabalu, administratīvo apgabalu, apdzīvoto vietu un īpašumu nosaukumiem, kuri aptver 4. pantā noteiktās ražošanas un nogatavināšanas vietas.

2. Aizliegts izmantot citiem vīniem nosaukumus, pazīmes, vārdus, izteicienus un apzīmējumus, kuru to fonētiskās vai grafiskās līdzības dēļ ar tiem, kas aizsargāti ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu, minētos vīnus varētu sajaukt ar tiem, uz kuriem attiecas šis rīkojums, pat ja tos raksturo vārdi “veids”, “stils”, “vieta, kur vīns iepildīts pudelēs”, “vieta, kur vīns uzglabāts”, un citas līdzīgas norādes.”

13 Jaunā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” un tā reglamentējošās padomes nolikuma 4. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “valencia” aizsargātā ražošanas vieta aptver platības, kuras atrodas Valensijas provincē, kuras reglamentējošā padome ir atzinusi par piemērotām piektajā punktā noteikto vīnogu šķirņu audzēšanai; tā aptver apakšreģionus un tālāk norādītos administratīvos apgabalus: [..] Clariano apakšreģions: [..] Palomar [..].”

14 Jaunā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” un tā reglamentējošās padomes nolikuma 4. panta 1. punkts tika grozīts ar 2002. gada 4. jūlija ministrijas rīkojumu APA/1815/2002 (2002. gada 16. jūlija BOE Nr. 169, 25958. lpp.). Vārdi “el palomar” tajā aizstāj vārdu “palomar”.

Tiesvedības priekšvēsture

15 Prasītāja, Abadía Retuerta, SA, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2006. gada 27. novembrī iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94.

16 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “CUVÉE PALOMAR”.

17 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “vīni”.

18 Pārbaudītājs, uzskatot, ka uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi var attiecināt Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzēto absolūto atteikuma pamatojumu, ar 2007. gada 5. jūnija lēmumu reģistrācijas pieteikumu noraidīja.

19 Prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu.

20 Ar 2008. gada 2. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju pirmā padome noraidīja apelācijas sūdzību un piesprieda prasītājai segt saistībā ar procesu radušos izdevumus.

21 Apelāciju padome atgādina, ka atbilstoši judikatūrai (skat. Tiesas 2004. gada 16. novembra spriedumu lietā C‑245/02 Anheuser-Busch, Krājums, I‑10989. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra), tā kā Kopiena ir TRIPs līguma dalībniece, tai ir pienākums interpretēt savu preču zīmju tiesisko regulējumu, pēc iespējas ievērojot šī līguma tekstu un mērķi (apstrīdētā lēmuma 13. punkts).

22 Apelāciju padome precizē, ka no TRIPs līguma 22. panta 3. punkta un 23. panta 2. punkta noteikumu salīdzinājuma izriet, ka pēdējais noteikums, kura saturs tika ietverts Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā, ir “lex specialis”, kurā ir paredzēts īpašs reģistrācijas aizliegums attiecība uz vīnus un stipros alkoholiskos dzērienus identificējošām ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm. Tā norāda, ka tas ir absolūts un beznosacījuma aizliegums, jo tas nav pakļauts nosacījumam par to, ka ģeogrāfiskas izcelsmes norādes izmantošana preču zīmē, ar ko apzīmē minētos produktus, var maldināt sabiedrību par īsto izcelsmes vietu, kas ir nosacījums, kam savukārt ir tieši pakļauta TRIPs līguma 22. panta 3. punktā minētā vispārējā aizlieguma reģistrēt ģeogrāfiskas izcelsmes norādes piemērošana (16. un 17. punkts).

23 Apelāciju padome būtībā konstatē, ka “el Palomar” ir Clariano apakšreģiona administratīvā apgabala nosaukums, un saskaņā ar piemērojamo Kopienu un valsts tiesisko regulējumu tā ir ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “valencia” aizsargāta ražošanas vieta (apstrīdētā lēmuma 19. un 20. punkts).

24 Apelāciju padome uzskata, ka ir liela līdzība starp ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “valencia” aizsargāto administratīvā apgabala nosaukumu “el Palomar” un reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē iekļauto vārdu “palomar” (apstrīdētā lēmuma 26. punkts).

25 Apelāciju padome uzskata, ka tās izmantošana līdz ar to ir aizliegta atbilstoši ministrijas 2000. gada 19. oktobra rīkojuma 2. panta 2. punktam, jo Kopienas preču zīme netika pieteikta, lai apzīmētu vīnus no minētās izcelsmes vietas (apstrīdētā lēmuma 26. punkts).

26 Apelāciju padome turklāt norāda, ka, lai gan ir taisnība, ka “el Palomar” ir administratīvā apgabala oficiālais nosaukums, jēdziens “palomar” ir tas, kas identificē šo noteikto vietu, un ir galvenais jēdziens, uz kuru balstīta ģeogrāfiskas izcelsmes norāde; šis apgalvojums nevar būt atkarīgs no artikula “el” klātesamības vai neesamības. Turklāt attiecīgais administratīvais apgabals ministrijas 2000. gada 19. oktobra rīkojumā tika identificēts ar nosaukumu “Palomar” bez artikula (apstrīdētā lēmuma 26. punkts).

27 Ņemot vērā, ka kontrolēta cilmes vietas nosaukuma aizsardzību attiecina uz administratīvo apgabalu nosaukumiem, šajā lietā – “el Palomar”, un uz vārdiem, kuri varētu radīt sajaukšanu to līdzības dēļ, kā tas ir gadījumā ar reģistrācijai pieteiktā preču zīmē ietverto vārdu “palomar”, Apelāciju padome norāda, ka šī vārda klātesamību reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu saprot kā vīna identificēšanai paredzētu ģeogrāfiskas izcelsmes norādi. Ņemot vērā, ka attiecīgajām precēm nav šādas izcelsmes, Apelāciju padome uzskata, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktam nav jāatļauj reģistrēt reģistrācijai pieteikto Kopienas preču zīmi, lai apzīmētu vīnus, jo tā ietver maldīgu ģeogrāfiskas izcelsmes norādi (apstrīdētā lēmuma 30. punkts).

28 Visbeidzot, Apelāciju padome precizē, ka šis novērtējums ir arī piemērojams attiecībā uz reģistrācijas pieteikumā ietverto preču grozīto aprakstu izmaiņām, proti, “vīni, kuru izcelsmes vieta ir ar nosaukumu “Pago Palomar” pazīstamais vīna dārzs, kas atrodas administratīvajā apgabalā Sardona de Dvero (Valjadolida [Valladolid], Spānija)”. Apelāciju padome uzskata, ka šis ierobežojums neļauj atbildēt uz izteikto iebildumu, jo šis ierobežojums tikai pastiprina apstākli, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver ģeogrāfiskas izcelsmes norādi, kas neatbilst preču izcelsmei, kuru tā apzīmē, kas ir pretēji Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētajām prasībām (apstrīdētā lēmuma 31. punkts).

Process un lietas dalībnieku prasījumi

29 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– atcelt apstrīdēto lēmumu;

– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

30 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– noraidīt prasību;

– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Juridiskais pamatojums

Lietas dalībnieku argumenti

31 Prasītāja savas prasības pamatojumam izvirza tikai vienu pamatu par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkta pārkāpumu.

32 Pirmkārt, prasītāja būtībā norāda, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts esot jāinterpretē sašaurināti, jo tas ietverot [preču zīmes] reģistrācijas aizliegumu. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka šis noteikums šajā lietā neesot piemērojams, jo reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē “CUVÉE PALOMAR” neesot ietverts kontrolēts cilmes vietas nosaukums “el Palomar”.

33 Atbilstoši jaunā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” un tā reglamentējošās padomes nolikuma, kurā grozījumi izdarīti ar ministrijas rīkojumu APA/1815/2002, 4. panta 1. punktam administratīvā apgabala nosaukums esot “el Palomar”, bet ne “Palomar”.

34 Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka iebildumu neesamība pret preču zīmes reģistrācijas pieteikumu no kompetento iestāžu puses, lai aizsargātu kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “valencia”, pierādot konflikta neesamību starp minēto preču zīmi un administratīvā apgabala nosaukumu.

35 Treškārt, prasītāja norāda, ka el Palomar administratīvais apgabals aptverot mazliet vairāk nekā 500 iedzīvotāju. Līdz ar to tas esot ļoti mazs administratīvais apgabals, kas esot nezināms vidusmēra Spānijas un Eiropas patērētājam, kuram neesot zināms, ka vīni ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “valencia” tiek ražoti el Palomar. Nosaukums “el Palomar” tādējādi esot ieinteresētām personām pilnīgi nezināms ģeogrāfisks nosaukums.

36 Prasītāja būtībā norāda, ka judikatūra, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts), atbilstoši kurai nav piemērojams Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta absolūts atteikuma pamatojums gadījumos, kad preču zīmes ietver nosaukumu, kas apzīmē nezināmas ģeogrāfiskas vietas (Tiesas 1999. gada 4. maija spriedums apvienotajās lietās C‑108/97 un C‑109/97 Windsurfing Chiemsee, Recueil, I‑2779. lpp., 31.–33. punkts), esot arī jāpiemēro mutatis mutandis Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētajam absolūtam atteikuma pamatojumam.

37 Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts esot jāinterpretē tā, ka tas nozīmē, ka, lai piemērotu absolūtu reģistrācijas aizliegumu, reģistrācijai pieteiktai preču zīmei jāietver vai jāsastāv no kļūdainas ģeogrāfiskas izcelsmes norādes.

38 Pēc prasītājas domām, preču zīmes “CUVÉE PALOMAR” reģistrācijas pieteikumā neesot ietverta kļūdaina ģeogrāfiskas izcelsmes norāde un tā nesastāvot no tās. Tieši pretēji, tā apzīmējot prasītājas vīnu ģeogrāfisko izcelsmi. Ar nosaukumu “palomar” preču zīmē “CUVÉE PALOMAR” apzīmējot vīna dārzu “Palomar”, kas pastāvot kopš XIX gadsimta Retuerta [Retuertas] novadā, abatijas “Retuerta” īpašumā, Spānijas administratīvajā apgabalā Sardona de Dvero (Valjadolida).

39 Pēc prasītājas domām, esot skaidrs, ka tai kā vīna dārza “Palomar” īpašniecei ir visas tiesības apzīmēt šajā vīna dārzā radītos vīnus ar preču zīmi “CUVÉE PALOMAR”. Šī iemesla dēļ, lai apmierinātu ITSB izvirzītos iebildumus un lai izvairītos no ikvienas kļūdas saistībā ar šo preču ģeogrāfisko izcelsmi, 2007. gada 16. februārī tā esot piekritusi ierobežot preču zīmes reģistrācijas pieteikumu ar “vīniem, kuru izcelsmes vieta ir ar nosaukumu “Pago Palomar” pazīstamais vīna dārzs, kas atrodas administratīvajā apgabalā Sardona de Dvero (Valjadolida, Spānija)”.

40 Prasītāja būtībā uzskata, ka līdz ar to preču zīmes “CUVÉE PALOMAR” reģistrācijas pieteikumā neesot ietverta nekāda maldinoša ģeogrāfiskas izcelsmes norāde, ņemot vērā, ka pastāv vīna dārzs “Palomar”, kurš pieder prasītajai, un ka uz pieteikto preču zīmi tādējādi neattiecoties Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzētais absolūtais reģistrācijas aizliegums.

41 Piektkārt, prasītāja norāda, ka vīna dārza “Palomar”, kas tai pieder, nosaukums, kā tas tika norādīts šī sprieduma 38. punktā, esot atzīts kopš XIX gadsimta un esot daudz agrāks nekā el Palomar administratīvā apgabala atzīšana par aizsargātu ražošanas vietu ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “valencia”. Līdz ar to atteikums reģistrēt preču zīmi “CUVÉE PALOMAR” esot vispārēja tiesību principa pārkāpums, kas ietverts latīņu maksimā prior tempore, potior iure. Prasītāja norāda, ka ministrijas 2000. gada 19. oktobra rīkojums, saskaņā ar kuru el Palomar administratīvais apgabals tika atzīts par ražošanas vietu, ko aizsargā ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “valencia”, esot pat vēlāks par Spānijas preču zīmes Nr. 2.085.129 “CUVÉE EL PALOMAR” reģistrāciju 1997. gadā.

42 Sestkārt, prasītāja būtībā apgalvo, ka vārds “palomar” esot daudznozīmīgs vārds, kas saskaņā ar Real Academia Española vārdnīcu nozīmē: “1. lietv. Vieta, kur tiek audzēti baloži. 2. īp.v. Ja tiek runāts par auklu: tievāka un līkāka nekā parasta aukla”.

43 Tā uzskata, ka šis apstāklis samazinot apgalvoto el Palomar administratīvā apgabala ģeogrāfiskas izcelsmes norādes raksturu.

44 Tā uzskata, ka, ja apzīmējumam, ko ietver preču zīme, bez tā ģeogrāfiskas nozīmes ir arī cita nozīme, kas ir pārsvarā ģeogrāfiskai nozīmei, esot jāņem vērā tā galvenā nozīme. Tiklīdz ir īstenots šis vērtējums, esot jāpiemēro atbilstošs tiesiskais regulējums. Pēc prasītājas domām, jēdziena “palomar” galvenā nozīme, kas ir zināma visiem patērētajiem, esot “vieta, kur tiek audzēti baloži”.

45 Prasītāja izvirza argumentu, saskaņā ar kuru, tā kā vārda “palomar” apgalvotais ģeogrāfiskais raksturs esot samazināts ar šī vārda citām nozīmēm, šis vārds “palomar” varot izpildīt preču zīmei atbilstošās funkcijas. Tā uzskata, ka līdz ar to apstrīdētajā lēmumā esot kļūdaina Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkta interpretācija. Apgalvoto kopējo interešu aizsardzība, kas attaisnotu preču zīmju, kuras ir vienādas ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm, reģistrācijas atteikumu, pēc prasītājas domām, nedrīkstot radīt absurdu situāciju, kurā atsaka reģistrēt preču zīmes, kurām ir citas nozīmes vai kuras apzīmē, kā šajā lietā, konkrēto preču izcelsmes vietu.

46 Septītkārt, prasītāja būtībā apgalvo, ka tā esot dažādu Kopienas preču zīmju – “PAGO PALOMAR”, “ABADIA RETUERTA CUVÉE PALOMAR”, kuras apzīmē vīnus, kuri ietilpst 33. klasē, īpašniece, kā arī Spānijas preču zīmes “CUVÉE EL PALOMAR”, kura ietver visu el Palomar administratīvā apgabala nosaukumu, īpašniece.

47 Šajā sakarā prasītāja balstās uz TRIPs līguma 24. panta 5. punkta formulējumu (skat. šī sprieduma 3. punktu).

48 Pēc tās domām, Spānijas preču zīme Nr. 2.085.129 “CUVÉE EL PALOMAR” ir reģistrēta 1997. gadā un tādējādi tā esot agrāka par el Palomar administratīvā apgabala aizsardzību ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “valencia”, kas tika noregulēta 2000. gadā.

49 Prasītāja uzskata, ka līdz ar to preču zīmju “CUVÉE EL PALOMAR” (reģistrēta 1997. gadā) un “CUVÉE PALOMAR” (prasītāja labticīgi iesniegusi reģistrācijas pieteikumu) spēkā esamība nevarot tikt apstrīdēta, pamatojoties tikai uz to, ka šīs preču zīmes ir līdzīgas ģeogrāfiskas izcelsmes norādei, kas ir atzīta vēlāk.

50 Prasītāja turklāt uzsver, ka preču zīme “CUVÉE EL PALOMAR” esot arī aizsargāta vairākās Eiropas Savienības valstīs ar starptautisku preču zīmi Nr. 699.977, kas reģistrēta 1998. gada 23. septembrī.

51 Saistībā ar Apelāciju padomes vērtējumu, atbilstoši kuram agrākās reģistrācijas nav saistošas, jo no pastāvīgās judikatūras izriet, ka valstu lēmumi nav saistoši ITSB un tie neatbrīvo no Kopienu tiesiskā regulējuma piemērošanas konkrētā lietā, prasītāja iebilst, ka Apelāciju padome aizmirstot to, ka divas iepriekšējās reģistrācijas (proti, Kopienas preču zīmes Nr. 4.827.978 “PAGO PALOMAR” un Nr. 5.501.978 “ABADIA RETUERTA CUVÉE PALOMAR”) ITSB ir pats vērtējis un tie tādējādi neesot valstu lēmumi.

52 Prasītāja uzskata, ka apstāklis, ka Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Austrijas vai Apvienotās Karalistes preču zīmju biroji bija atļāvuši preču zīmes “CUVÉE EL PALOMAR” reģistrāciju, ITSB esot bijis jāņem vērā kā skaidrs piemērs tam, ka attiecībā uz Kopienas preču zīmi “CUVÉE PALOMAR” nebija nekāda absolūta atteikuma pamatojuma, it īpaši tāpēc, ka ITSB pats esot pieļāvis Kopienas preču zīmju “PAGO PALOMAR” un “ABADIA RETUERTA CUVÉE PALOMAR” reģistrāciju.

53 Astotkārt, prasītāja būtībā norāda, ka ITSB esot reģistrējis tādas preču zīmes, kā “CUVÉE MEDITERRANEO”, “CUVÉE DU GOLFE DE SAINT-TROPEZ” un “CUVÉE OCCITANE”.

54 Pēc prasītājas domām, šīm preču zīmēm esot tieša un acīmredzama saistība ar ģeogrāfisku vietu, kas ir zināma vīnkopības aprindās, ņemot vērā, ka Eiropas sabiedrība kopumā spējot ģeogrāfiski identificēt Vidusjūru [Méditerranée], Sentropēzas [Saint‑Tropez] līci un Oksitāniju [Occitanie].

55 Pēc prasītājas domām, no tā izrietot, ka atteikums reģistrēt preču zīmi “CUVÉE PALOMAR” ir vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums un ITSB neobjektīvs lēmums.

56 Visbeidzot, tiesas sēdē prasītāja būtībā norāda apstākli, ka Oficiālajā Vēstnesī 2007. gadā Komisijas publicētais noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu saraksts neietverot nosaukumu “el Palomar”, bet vienīgi norādot atsauci uz valsts reglamentējošiem noteikumiem, kuros ir šis nosaukums. Pēc tās domām, saraksta publicēšana Oficiālajā Vēstnesī esot nosacījums iespējai atsaukties uz cilmes vietas nosaukumiem, kuri aizsargāti valstu tiesību aktos. Tā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “el palomar” neesot tikusi publicēta Oficiālajā Vēstnesī, to tādējādi nevarot pretnostatīt prasītājai.

57 Turklāt prasītāja tiesas sēdē norādīja, ka saraksta publikācija Oficiālajā Vēstnesī esot tikusi veikta tikai 2007. gadā, proti, pēc preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, kas tika veikta 2006. gada 27. novembrī. Pēc tās domām, iespējas atsaukties uz cilmes vietas nosaukumiem, kuri aizsargāti valstu tiesību aktos, rašanās pamats esot Komisijas saraksta publikācija Oficiālajā Vēstnesī. Līdz ar to, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka ar saraksta publikāciju Oficiālajā Vēstnesī, norādot tikai uz valsts reglamentējošo noteikumu atsaucēm, kuros ir [nosaukums] “el Palomar”, pietiek, lai nodrošinātu šī nosaukuma publiskošanu, esot jākonstatē, ka publikācija tika veikta pēc preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, un tādējādi šo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu nevarot pretnostatīt prasītājai.

58 ITSB apstrīd šo argumentāciju un būtībā apgalvo, ka Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā esot veikusi pareizu apstākļu un tiesību vērtējumu.

Vispārējās tiesas vērtējums

59 Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā ir paredzēts, ka nereģistrē preču zīmes vīniem, kas ietver vai sastāv no vīnus identificējošas ģeogrāfiskas izcelsmes norādes, attiecībā pret tādiem vīniem, kam nav šīs izcelsmes.

60 Lai piemērotu šo tiesību normu, ir jānosaka jēdziena “vīnus identificējoša ģeogrāfiskas izcelsmes norāde” apjoms.

61 Regulā Nr. 40/94 nav definēts vīnus identificējošas ģeogrāfiskas izcelsmes norādes jēdziens.

62 Tomēr jānorāda, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts tika ieviests ar Regulu Nr. 3288/94.

63 Regulas Nr. 3288/94 preambulas ceturtajā apsvērumā ir precizēts, ka “[TRIPs] līguma 23. panta 2. punkts paredz noraidīt vai atzīt par spēkā neesošām tās preču zīmes, kas ietver vai sastāv no nepatiesām ģeogrāfiskas [izcelsmes] norādēm attiecībā uz vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, neietverot nosacījumu, ka tām jāpiemīt sabiedrību maldinošām īpašībām”, un ka tādējādi “Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punktam jāpievieno jauns j) apakšpunkts”.

64 Jāatgādina, ka, tā kā Kopiena ir TRIPs līguma dalībniece, tai ir pienākums interpretēt savu preču zīmju tiesisko regulējumu, pēc iespējas ievērojot šī līguma tekstu un mērķi (skat. iepriekš 21. punktā minēto spriedumu lietā Anheuser-Busch, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

65 Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Kopienas ar trešām valstīm noslēgta līguma noteikumam ir tieša iedarbība, ja, ņemot vērā tā formulējumu, kā arī šī līguma mērķi un raksturu, var secināt, ka noteikums paredz skaidru, precīzu un beznosacījuma pienākumu, kura ieviešana vai iedarbība nav atkarīga no jebkāda tālāka pasākuma veikšanas (Tiesas 2000. gada 14. decembra spriedums apvienotajās lietās C‑300/98 un C‑392/98 Dior u.c., Recueil, I‑11307. lpp., 42. punkts).

66 Tiesa tomēr ir nospriedusi, ka, pirmkārt, ņemot vērā PTO līguma un tā pielikumu būtību un mērķi, tie principā nav ietverti to normu skaitā, atbilstoši kurām Tiesa pārbauda Kopienu iestāžu tiesību aktu tiesiskumu prasības par tiesību akta atcelšanu ietvaros (iepriekš 65. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Dior u.c., 42. punkts), un, otrkārt, ka TRIPs līguma noteikumi, kas ietverti PTO līguma pielikumā, nevar radīt tiesības privātpersonām, uz kurām tās varētu tieši atsaukties tiesā saskaņā ar Kopienu tiesībām (iepriekš 65. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Dior u.c., 43. punkts).

67 No šīs judikatūras izriet, ka, lai gan TRIPs līguma noteikumiem nav tiešas iedarbības, tomēr tiesību akti par preču zīmēm, tas ir, šajā lietā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts, jāinterpretē pēc iespējas ievērojot šī līguma tekstu un mērķi.

68 Jānorāda, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā ietvertais jēdziens “vīnu identificēšanai [paredzēta] ģeogrāfiskas izcelsmes norāde” [“indications géographiques destinées à identifier les vins”] franču valodas versijā atšķiras no tā, kas ir ietverts šī sprieduma 2. punktā citētajā TRIPs līguma 23. pantā [“indication géographique identifiant des vins”].

69 Tomēr vēl divas citas valodu versijas ir autentiskas atbilstoši Nobeiguma aktam, kurā ietverti daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas rezultāti, kurš parakstīts Marakešā 1994. gada 15. aprīlī (OV L 336, 253. lpp.) un kura teksts ir sagatavots franču, angļu un spāņu valodā.

70 Jāteic, ka tiesību normu angļu valodas versijā vārdi “geographical indication identifying wines” ir izmantoti gan TRIPs līguma 23. pantā, gan Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā.

71 Turklāt vārdi “indicación geográfica que identifique vinos” ir izmantoti TRIPs līguma 23. pantā spāņu valodas versijā un vārdi “indicación geográfica que identifique el vino” – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā spāņu valodas versijā.

72 Tātad jāuzskata, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā ir domātas vīnus identificējošas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, bet ne “vīnu identificēšanai [paredzētas]” ģeogrāfiskas izcelsmes norādes.

73 Ğeogrāfiskas izcelsmes norāžu noteikšana un aizsardzība attiecībā uz vīniem ir ieviesta ar Regulu Nr. 1493/1999, kura šajā gadījumā ratione temporis ir piemērojama.

74 Turklāt jēdziens “vīnus identificējošas ģeogrāfiskas izcelsmes norāde” atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktam ir jāskata kopsakarā ar attiecīgajām Kopienu tiesību normām ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu attiecībā uz vīniem noteikšanas un aizsardzības jomā. Līdz ar to jāatsaucas uz Regulu Nr. 1493/1999, kuras mērķis arī ir nodrošināt Kopienu tiesību atbilstību TRIPs līguma noteikumiem, kā tas izriet no šīs regulas 56. un 80. apsvēruma.

75 Regulas Nr. 1493/1999 50. panta 1. punkts attiecas uz ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu aizsardzību precēm, kuru izcelsmes vieta ir trešās valstis, piemērojot TRIPs līguma 23. un 24. pantu.

76 Tomēr šīs regulas 50. panta 2. punkts definē ģeogrāfiskas izcelsmes norādes jēdzienu tikai, lai piemērotu šī noteikuma 1. punktu.

77 Līdz ar to jāatsaucas uz citiem Regulas Nr. 1493/1999 noteikumiem, lai noteiktu ģeogrāfiskas izcelsmes norādes jēdziena saturu atbilstoši šai regulai.

78 Regulas Nr. 1493/1999 47. panta 1. punktā ir noteikts:

“Noteikumi, kas attiecas uz noteiktu produktu, uz kuriem attiecas šī Regula, aprakstu, nosaukumu un prezentāciju un noteiktu datu un terminu aizsardzību, izklāstīti šajā nodaļā un VII un VIII pielikumā.”

79 Atbilstoši Regulas Nr. 1493/1999 47. panta 2. punkta e) apakšpunktam šī panta 1. punktā minētās normas it īpaši ietver noteikumus, kuri regulē ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu lietošanu.

80 Regulas Nr. 1493/1999 VI pielikuma A punktā ir paredzēts:

“1. “Noteiktais apvidus” nozīmē vīnogu audzēšanas apgabalu vai vīnogu audzēšanas apgabalu kombināciju, kurā ražo vīnus ar noteiktām kvalitātes īpašībām un kura nosaukumu izmanto, lai apzīmētu noteiktos apvidos ražotus kvalitatīvos vīnus.

2. Katram noteiktajam apvidum nosaka precīzas robežas, cik iespējams pamatojoties uz individuālo vīna dārzu vai vīna dārza zemes gabalu. Šādu robežas noteikšanu veic katra konkrētā dalībvalsts, ņemot vērā faktorus, kas veicina vīnu, kurus ražo šajos apvidos, kvalitāti, piemēram, augsnes un zemaugsnes pamatīpašības, klimatu un stāvokli individuālajā vīna dārzā vai vīna dārza zemes gabalā.

3. Noteikto apvidu nosauc pēc tā ģeogrāfiskā nosaukuma [..]

4. Ģeogrāfiskajam nosaukumam, ar ko apzīmē kādu noteiktu apvidu, jābūt pietiekami precīzam un vispārzināmi piesaistītam ražošanas apvidum tā, lai, ņemot vērā esošās situācijas, varētu novērst neskaidrību.”

81 Regulas Nr. 1493/1999 VII pielikuma B punkta 1. punkta c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā ir paredzēts:

“Ar nosacījumiem, kas vēl jānosaka, tādu produktu etiķetes, kurus iegūst Kopienā, var papildināt ar šādu informāciju: [..] attiecībā uz noteiktos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem: [..] norādi uz ģeogrāfisko apgabalu, kas ir mazāks nekā apvidus, kurš noteikts saskaņā ar noteikumiem, ko noteikusi ražotāja dalībvalsts.”

82 Regulas Nr. 1493/1999 52. panta 1. punkta pirmajā daļā ir precizēts, ka, ja dalībvalsts lieto kāda noteikta apvidus nosaukumu, lai nosauktu kādu noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvo vīnu [..], tad šādu nosaukumu nedrīkst lietot, lai nosauktu vīna nozares produktus, kas nav ražoti tādā apvidū, un/vai produktus, kas nav apzīmēti ar šo nosaukumu saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas vai valsts noteikumiem. To piemēro arī tad, ja dalībvalsts lietojusi kāda vietējā administratīvā apgabala vai tā daļas, vai kādas nelielas apdzīvotas vietas nosaukumu tikai, lai nosauktu kādu noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvo vīnu.

83 Citiem vārdiem, dalībvalstis saskaņā ar Regulu Nr. 1493/1999 ir kompetentas lietot administratīvā apgabala, tā daļas, vai kādas nelielas apdzīvotas vietas nosaukumu, lai nosauktu noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvo vīnu. Šādos gadījumos šo nosaukumu nevar lietot, lai nosauktu vīna nozares produktus, kas nav ražoti tādā administratīvā apgabalā, tā daļā vai nelielā apdzīvotā vietā, un/vai produktus, kas nav apzīmēti ar šo nosaukumu saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas vai valsts noteikumiem.

84 Līdz ar to ir jākonstatē, ka dalībvalstīm, piemērojot Regulu Nr. 1493/1999, ir jānosaka ģeogrāfiskas izcelsmes norādes, kuras tās tiecas aizsargāt to attiecīgajās teritorijās.

85 Jaunā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” un tā reglamentējošās padomes nolikuma, kuru izdevis Spānijas likumdevējs, 2. panta 1. punktā ir paredzēts, ka ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu piešķirtā aizsardzība attiecas uz nosaukumu “valencia” un uz visiem apakšreģionu, apgabalu, administratīvo apgabalu, apdzīvoto vietu un īpašumu nosaukumiem, kuri aptver ražošanas un nogatavināšanas vietas, kuras noteiktas 4. pantā.

86 Jaunā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” un tā reglamentējošās padomes nolikuma, kurā grozījumi izdarīti ar 2002. gada 4. jūlija ministrijas rīkojumu APA/1815/2002, 4. panta 1. punktā ir paredzēts, ka ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “valencia” aizsargātā ražošanas vieta it īpaši aptver Clariano apakšreģionu, kas turklāt ietver administratīvo apgabalu ar nosaukumu “el Palomar”.

87 Tādējādi atbilstoši Spānijas tiesību aktiem un līdz ar to atbilstoši Regulas Nr. 1493/1999 52. pantam nosaukums “el Palomar” ir ģeogrāfiskas izcelsmes norāde noteiktā apvidū ražotam kvalitatīvam vīnam, ko prasītāja nav apstrīdējusi, turklāt tiesas sēdē tā ir apstiprinājusi, ka tā nebija apstrīdējusi šo tiesību aktu spēkā esamību Spānijas tiesās.

88 Tā kā nosaukums “el Palomar” ir noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu identificējoša ģeogrāfiskas izcelsmes norāde, tā ir vīnus identificējoša ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkta izpratnē.

89 Ir jākonstatē, ka prasītāja turklāt neapgalvo, ka ģeogrāfiskas izcelsmes norāde “el Palomar” nebūtu izmantota, lai identificētu vīnu, kas ražots administratīvajā apgabalā ar šādu nosaukumu. Būtībā tā vienīgi apgalvo, ka tai esot tiesības izmantot nosaukumu “Palomar”, kaut arī pastāv ģeogrāfiskas izcelsmes norāde “el Palomar”.

90 Prasītāja savukārt apstrīd iespēju pretnostatīt ģeogrāfiskas izcelsmes norādi “el Palomar” tāpēc, ka Komisijas publicētajā sarakstā Oficiālajā Vēstnesī atbilstoši Regulas Nr. 1493/1999 54. panta 5. punktam nav minēts nosaukums “el Palomar” vai arī “Palomar”.

91 Šajā sakarā Regulas Nr. 1493/1999 54. panta 4. un 5. punktā ir noteikts, ka, pirmkārt, dalībvalstis nosūta Komisijai to noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu sarakstu, kurus tās atzinušas, norādot par katru no šiem noteiktos apvidos ražotajiem kvalitatīvajiem vīniem sīku informāciju par valsts noteikumiem, kuri regulē šādu noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu ražošanu un izgatavošanu, un, otrkārt, ka Komisija publicē šo sarakstu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

92 Pirmkārt, jāatgādina, ka jaunais kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” un tā reglamentējošās padomes nolikums tika publicēts 2000. gada 3. novembra BOE. Ministrijas rīkojums APA/1815/2002 tika publicēts BOE 2002. gada 16. jūlijā.

93 Otrkārt, noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu saraksts atbilstoši Regulas Nr. 1493/1999 54. panta 5. punktam pirmoreiz tika publicēts 1999. gada 19. februāra Oficiālajā Vēstnesī (C 46, 113. lpp.).

94 Kā tas tika atgādināts šī sprieduma 10. punktā, Oficiālajā Vēstnesī 2004. gada 14. aprīlī Komisija publicēja jaunu noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu sarakstu. Saistībā ar Spāniju un Valencia reģionu un Clariano apakšreģionu tajā ir norādes uz 2000. gada 19. oktobra ministrijas rīkojumu un ministrijas rīkojumu APA/1815/2002, kā arī atsauces uz šo divu rīkojumu publikāciju BOE.

95 Tādējādi, kā turklāt norādīts šī sprieduma 11. punktā, Oficiālajā Vēstnesī 2006. gadā, pēc tam – 2007. gadā Komisija publicēja jaunus sarakstus. Šajos sarakstos ietvertas identiskas norādes tām, kas ir iekļautas Komisijas 2004. gadā publicētajā sarakstā saistībā ar Valencia reģionu un Clariano apakšreģionu.

96 Līdz ar to prasītāja nevar apgalvot, ka noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu saraksts, kurā ietverta norāde uz ģeogrāfiskas izcelsmes norādi “Clariano” un atsauce uz atbilstošajām Spānijas tiesību normām, pirmoreiz tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī tikai 2007. gadā.

97 Turklāt ir jāuzskata, ka Kopienu tiesību normas par ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu aizsardzību, kuras ir noteiktas ar Regulu Nr. 1493/1999, pamatojas uz tādām ģeogrāfiskām norādēm, kādas ir noteiktas dalībvalstu tiesību aktos, ievērojot šīs regulas atbilstošos noteikumus. Šī aizsardzība ne izriet no autonomas Kopienu procedūras, ne pat no mehānisma, saskaņā ar kuru dalībvalstu atzītās ģeogrāfiskas izcelsmes norādes būtu apkopotas Kopienu tiesību aktā ar vispārsaistošu raksturu.

98 Vienīgie dalībvalstu pienākumi, kuri izriet no Regulas Nr. 1493/1999 54. panta 4. un 5. punkta, ir nosūtīt Komisijai to noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu sarakstu, kurus tās atzinušas, norādot par katru no tiem sīku informāciju par valsts noteikumiem, kuri regulē to ražošanu un izgatavošanu, un Komisijas pienākumi – publicēt sarakstu Oficiālā Vēstneša C sērijā, bet ne L sērijā.

99 Tā kā ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu aizsardzība izriet no dalībvalstu tiesību aktiem, no tā izriet, ka iespēja pretnostatīt trešām personām valsts pasākumus, ar kuriem dalībvalsts atbilstoši Regulas Nr. 1493/1999 52. panta 1. punkta pirmajai daļai kāda noteikta reģiona, vietējā administratīvā apgabala vai tā daļas, vai kādas nelielas apdzīvotas vietas nosaukumu piešķir kādam noteiktā apvidū ražotam kvalitatīvam vīnam, izriet no šo noteikumu publikācijas tās dalībvalsts Oficiālajā Vēstnesī, kura tos izdod.

100 Ir noskaidrots, ka jaunais kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” un tā reglamentējošās padomes nolikums, kā arī ministrijas rīkojums APA/1815/2002 tika publicēti BOE tātad 2000. gadā un 2002. gadā pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas 2006. gada 27. novembrī.

101 No tā, ka ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu aizsardzības pamats ir dalībvalstu tiesību aktos, arī izriet, ka noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu saraksta publikācija un atsauces uz dalībvalstu noteikumiem Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā ir vienīgi sabiedrības informēšanas pasākums par ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu aizsardzību, ko īsteno ikviena dalībvalsts savos valsts tiesību aktos.

102 Jānorāda, ka Komisijas noteiktais veids, lai publicētu Spānijas Karalistes sniegto informāciju, nešķiet visai efektīvs, lai nodrošinātu sabiedrību ar vispusīgu un pilnīgu informāciju, jo administratīvo apgabalu nosaukumi, kuriem ir izcelsmes vietas norāde, it īpaši attiecībā uz Valencia reģionu un Clariano apakšreģionu, tostarp administratīvā apgabala nosaukums “el Palomar”, neparādās Komisijas publicētajā sarakstā.

103 Tomēr ir, pirmkārt, jākonstatē, ka, šādā veidā publicējot valsts informāciju, tiek ievērotas Regulas Nr. 1493/1999 54. panta 5. punkta prasības, un, otrkārt, jāuzskata, ka ar to netiek apšaubīta aizsardzība, kas ar Regulu Nr. 1493/1999 ir piešķirta ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm, kurām piešķirta aizsardzība saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem, tostarp ģeogrāfiskas izcelsmes norādei “el Palomar”.

104 Pakārtoti turklāt ir jānorāda, ka atbilstoši Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku par vīna tirdzniecību (OV 2002, L 28, 4. lpp.) 8. pantam attiecībā uz vīniem, kuru izcelsme ir Kopienā, ir aizsargātas ģeogrāfiskas izcelsmes norādes, kas minētas II pielikumā.

105 Nolīguma II pielikuma (“Ğeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts”) A punkta (“Eiropas Kopienu izcelsmes vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes”), III (“Vīni, kuru izcelsme ir Spānijas Karalistē”), 1. (“Noteiktos reģionos ražoti kvalitatīvi vīni”), 1.2.48. (“Noteiktais reģions – Valencia”) d) apakšpunktā (“Apakšreģions – Clariano”) ir minēts nosaukums “Palomar”.

106 Nosaukums “Palomar” ir arī Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (OV 2002, L 114, 132. lpp.) pielikumos.

107 Jānorāda, ka šie nolīgumi ir stājušies spēkā pirms ar 2002. gada 4. jūlija ministrijas rīkojumu APA/1815/2002 izdarītajiem grozījumiem jaunā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” un tā reglamentējošās padomes nolikuma 4. panta 1. punktā, ar kuru nosaukuma “Palomar” vietā ietverts nosaukums “el Palomar”.

108 Nosaukums “Palomar” ir arī 1994. gadā noslēgtā Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par vīna tirdzniecību (OV L 86, 3. lpp.) pielikumos, kas ļauj secināt, ka Spānijas Karalistes noteiktā aizsardzība ģeogrāfiskas izcelsmes norādei “el Palomar” ir pastāvējusi pirms jaunā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” un tā reglamentējošās padomes nolikuma noteikumiem, kurā grozījumi izdarīti ar 2002. gada 4. jūlija ministrijas rīkojumu APA/1815/2002.

109 Šīs pārbaudes beigās jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu nereģistrē preču zīmes vīniem, kas ietver vai sastāv no vīnus identificējošas ģeogrāfiskas izcelsmes norādes attiecībā pret tādiem vīniem, kam nav šīs izcelsmes.

110 Ir noskaidrots, ka vīna, attiecībā uz kuru prasītāja ir iesniegusi Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu vārdiskam apzīmējumam “CUVÉE PALOMAR”, izcelsme nav el Palomar administratīvajā apgabalā, kas minēts jaunajā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” un tā reglamentējošās padomes nolikumā, kurš publicēts BOE pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma.

111 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme līdz ar to ir veidota no ģeogrāfiskas izcelsmes norādes, ar ko identificē noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu, lai gan vīnam, attiecībā uz kuru ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, nav šādas izcelsmes.

112 Tādējādi ir jāuzskata, ka Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi var attiecināt Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzēto absolūto reģistrācijas atteikuma pamatojumu.

113 Šo secinājumu nevar atspēkot ar argumentiem, ko prasītāja norādījusi, lai pamatotu savu vienīgo pamatu.

114 Pirmkārt, prasītāja būtībā apgalvo, ka tāpēc, ka daļai tās īpašuma ir nosaukums “Palomar”, šis nosaukums reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē neesot nepareiza izcelsmes norāde vai kļūdaina izcelsmes norāde.

115 Tomēr tam nav nozīmes, ka šī norāde nav kļūdaina, tāpēc ka vienīgais nosacījums, kas ir vajadzīgs Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzētā absolūta atteikuma pamatojuma piemērošanai, ir, ka vīns ietver vai sastāv no vīnus identificējošas ģeogrāfiskas izcelsmes norādes, lai gan šim vīnam nav šīs izcelsmes.

116 Prasītāja atzīst, ka daļa tās īpašuma, kuru sauc “Palomar”, neatrodas el Palomar administratīvajā apgabalā, kas minēts jaunajā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” un tā reglamentējošās padomes nolikumā.

117 Līdz ar to šis prasītājas norādītais arguments ir jānoraida.

118 Otrkārt, prasītāja būtībā apgalvo, ka, lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzēto atteikuma pamatojumu, reģistrācijai pieteiktai preču zīmei ir jāsastāv no kļūdainas ģeogrāfiskas izcelsmes norādes, kas apzīmē vīnus, kuru izcelsme ir atšķirīga no tās, ar kuru patērētāji asociē šo ģeogrāfiskas izcelsmes norādi, vai arī jāietver tā.

119 Regulas Nr. 3288/94 preambulas ceturtajā apsvērumā ir precizēts, ka TRIPs līguma 23. panta 2. punktā ir paredzēts noraidīt vai atzīt par spēkā neesošām tās preču zīmes, kas ietver vai sastāv no nepatiesām ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm attiecībā uz vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, neietverot nosacījumu, ka tām jāpiemīt sabiedrību maldinošām īpašībām.

120 Tādējādi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamatojums ir piemērojams, neņemot vērā jautājumu par to, vai preču zīmēm, attiecībā uz kurām ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, piemīt vai nepiemīt sabiedrību maldinošas īpašības, vai arī tās izraisa sajaukšanas iespēju sabiedrībā attiecībā uz preces izcelsmi.

121 Prasītājas argumentācija šajā sakarā ir jānoraida.

122 Treškārt, prasītāja būtībā apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme neietver nosaukumu “el Palomar”, kuram ir noteikta aizsardzība Spānijas tiesībās, bet tikai vārdu “palomar”. Pēc tās domām, esot jābūt pilnīgai homonīmijai, lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzēto atteikuma pamatojumu. Līdz ar to, nepastāvot artikulam “el” preču zīmē, attiecībā uz kuru ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, ITSB neesot varējis to atteikt reģistrēt.

123 Ilustratīvi jānorāda, ka, ja prasītājas argumentācija tiktu atbalstīta, pamatojoties uz to ļautu reģistrēt tādu preču zīmi kā “Baux de Provence” vai “Clos Vougeot”, lai gan pastāv ģeogrāfiskas izcelsmes norādes noteiktos apvidos ražotiem kvalitatīviem vīniem “Les Baux de Provence” un “Clos de Vougeot”.

124 Šāda Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkta interpretācija būtu acīmredzami pretrunā valsts tiesiskā regulējuma un Kopienu tiesiskā regulējuma mērķim aizsargāt ģeogrāfiskas izcelsmes norādes noteiktos apvidos ražotiem kvalitatīviem vīniem.

125 Ir jāuzskata, ka, lai tiktu piemērots Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētais atteikuma pamatojums, ir pietiekami, ja šīs preču zīmes ietver vai sastāv no elementiem, kuri ļauj precīzi identificēt attiecīgo ģeogrāfiskas izcelsmes norādi, neņemot vērā noteiktos vai nenoteiktos artikulus, kuri, iespējams, var būt tās sastāvā.

126 Cita situācija būtu tikai tad, ja ģeogrāfiskas izcelsmes norāde sastāvētu no vietas nosaukuma, ietverot artikulu, kas būtu neatdalāms no šī nosaukuma un kas tam sniegtu individuālu un patstāvīgu nozīmi.

127 Šajā lietā ir jākonstatē, ka nosaukumam “el Palomar” nav individuālas un patstāvīgas nozīmes, kas atšķirtos no nosaukuma “Palomar”.

128 Tādējādi ir jāsecina, ka preču zīme, attiecībā uz kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, proti, “CUVÉE PALOMAR”, ietver vai sastāv no elementiem, kuri ļauj precīzi identificēt ģeogrāfiskas izcelsmes norādi “el Palomar”, proti, ietver vārdu “palomar”.

129 Tātad prasītājas arguments, saskaņā ar kuru artikulam “el” šajā lietā esot noteicoša ietekme Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzētā atteikuma pamatojuma piemērošanā, ir jānoraida.

130 Ceturtkārt, prasītāja būtībā norāda, ka esot bijis jāņem vērā apstāklis, ka nosaukums “el Palomar”, kuram ir noteikts kontrolēts cilmes vietas nosaukums, kas ir aizsargāts Spānijas tiesībās, esot nezināms lielākajai daļai sabiedrības vai ieinteresētajām personām un ka tam ir daudznozīmīgs raksturs, kas samazina nosaukuma ģeogrāfiskas izcelsmes norādes raksturu.

131 Tomēr tiktāl, ciktāl reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācija ir jāatsaka jau tādēļ vien, ka šī preču zīme ietver vai sastāv no vīnus identificējošas ģeogrāfiskas izcelsmes norādes un attiecas uz vīniem, kuriem nav šīs izcelsmes, no tā izriet, ka apstāklim, ka nosaukums, kuram ir noteikts kontrolēts cilmes vietas nosaukums, ir nezināms lielākajai daļai sabiedrības vai ieinteresētajām personām, vai ka tam ir daudznozīmīgs raksturs, kas samazina tā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes raksturu, nav nozīmes, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzēto absolūto atteikuma pamatojumu.

132 No tā arī izriet, ka nevar atbalstīt prasītājas argumentāciju, saskaņā ar kuru esot jāpiemēro pēc analoģijas judikatūra par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, atbilstoši kurai Tiesa uzskatīja, ka nebija jāpiemēro šajā normā paredzētais absolūtais atteikuma pamatojums to preču zīmju gadījumā, kuras sastāv no nosaukuma, kas apzīmē nezināmas ģeogrāfiskas vietas.

133 Šī judikatūra nav piemērojama attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā paredzēto absolūto atteikuma pamatojumu, jo šajā normā netiek noteikta prasība pēc jebkādas iespējamās sajaukšanas iespējas analīzes.

134 Lai tiktu atteikta reģistrācija, ir pietiekami, ka preču zīme, kas identificē vīnu, ietver vai sastāv no vīnus identificējošas ģeogrāfiskas izcelsmes norādes, lai gan vīnam, attiecībā uz kuru ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, nav šīs izcelsmes.

135 Piektkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu par iebildumu neesamību pret preču zīmes reģistrācijas pieteikumu no kompetento iestāžu puses, lai aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “valencia”, jāuzskata, ka, tā kā preču zīmes reģistrācijas pieteikums netika publicēts, jo preču zīmes reģistrācija tika atteikta, trešās personas, tostarp kontrolēta cilmes vietas nosaukuma reglamentējošā padome un centrālā un autonomās pārvaldes, netika uzaicinātas sniegt savus apsvērumus par reģistrācijai pieteikto preču zīmi.

136 Katrā ziņā, pat pieņemot, ka šīm iestādēm ir bijusi iespēja celt iebildumus pret reģistrācijai pieteikto preču zīmi un tās to nav darījušas, no šīs iebildumu neesamības nevar pamatoti secināt, ka preču zīmi var pienācīgi reģistrēt pretēji Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkta noteikumiem.

137 Sestkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, atbilstoši kuram reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācija esot tikai valsts un starptautisku reģistrāciju, kuras ir tās rīcībā, turpinājums Kopienu ietvaros, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru apzīmējuma spēja tikt reģistrētam kā Kopienas preču zīmei ir jāvērtē, vienīgi pamatojoties uz atbilstošo Kopienu tiesisko regulējumu. ITSB un attiecīgajā gadījumā Kopienu tiesai nav saistošs dalībvalsts vai trešās valsts līmenī pieņemts lēmums, ar ko pieļauj šī paša apzīmējuma spēju tikt reģistrētam kā valsts preču zīmei (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (“STREAMSERVE”), Recueil, II‑723. lpp., 47. punkts, un 2005. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑19/04 Metso Paper Automation/ITSB (“PAPERLAB”), Krājums, II‑2383. lpp., 37. punkts).

138 Dalībvalstīs pastāvošās reģistrācijas ir vienīgi fakts, ko Kopienas preču zīmes reģistrācijas kontekstā var ņemt vērā, un reģistrācijai pieteiktā preču zīme kā tāda ir jāvērtē, pamatojoties tikai uz atbilstošo Kopienu tiesisko regulējumu. No tā izriet, ka ITSB nav pienākuma nedz pieņemt tās iestādes prasības un vērtējumu, kam ir kompetence preču zīmju jomā izcelsmes valstī, nedz reģistrēt reģistrācijai pieteikto preču zīmi, pamatojoties uz Spānijas preču zīmju reģistrācijas biroja lēmuma esamību (šajā ziņā skat. Tiesas 2007. gada 25. oktobra spriedumu lietā C‑238/06 P Develey/ITSB, Krājums, I‑9375. lpp., 66.–73. punkts).

139 Līdz ar to apstāklis, ka pastāv valstu un starptautiskas reģistrācijas, pēc savas dabas nerada šķērsli preču zīmes reģistrācijas atteikumam saskaņā ar Kopienu tiesisko regulējumu.

140 No tā izriet, ka prasītājas argumentācija šajā sakarā arī ir jānoraida.

141 Septītkārt, attiecībā uz prasītājas iebildumu, saskaņā ar kuru būtībā neesot šķēršļu preču zīmes “CUVÉE PALOMAR” reģistrācijai, jo ITSB ir piekritis reģistrēt prasītājas preču zīmes “PAGO PALOMAR” un “ABADÍA RETUERTA CUVÉE PALOMAR”, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru lēmumi, ko apelāciju padomes pieņem saskaņā ar Regulu Nr. 40/94 attiecībā uz apzīmējuma reģistrēšanu kā Kopienas preču zīmi, tiek pieņemti, īstenojot saistošo kompetenci, nevis diskrecionāro varu. Līdz ar to minēto apelāciju padomju lēmumu likumība ir jāizvērtē, pamatojoties tikai uz šo regulu, kā to ir interpretējusi Kopienu tiesa, nevis pamatojoties uz apelāciju padomju agrāko lēmumu praksi (skat. Tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā C‑412/05 P Alcon/ITSB, Krājums, I‑3569. lpp., 65. punkts un tajā minētā judikatūra).

142 No tā izriet, ka prasītājas iebildums ir jānoraida.

143 Astotkārt, prasītāja būtībā apgalvo, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts jāinterpretē, ņemot vērā TRIPs līguma atbilstošos noteikumus, it īpaši tā 24. panta 5. punktu. Tā kā prasītāja ir Spānijas preču zīmes “CUVÉE EL PALOMAR” īpašniece kopš 1997. gada, esot jāņem vērā šīs preču zīmes agrākums salīdzinājumā ar el Palomar administratīvā apgabala nosaukuma aizsardzību kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” ietvaros, kas tika noregulēta 2000. gadā.

144 Prasītāja būtībā apgalvo, ka, tā kā saskaņā ar TRIPs līguma 24. panta 5. punktu ar kontrolēta cilmes vietas nosaukuma atzīšanu 2000. gadā valsts preču zīme “CUVÉE EL PALOMAR”, kas ir reģistrēta iepriekš, netiekot atzīta par spēkā neesošu un šīs agrākas valsts preču zīmes esamība pieļaujot preču zīmes “CUVÉE PALOMAR” reģistrāciju, kas pieteikta labā ticībā, šī reģistrācija nevarot tikt atteikta tikai tādēļ, ka šī preču zīme ietver ģeogrāfiskas izcelsmes norādi, kas ir atzīta pēc valsts preču zīmes reģistrācijas.

145 Atbilstoši šī sprieduma 64.–67. punktā norādītajai judikatūrai, lai gan TRIPs līguma noteikumiem nav tiešas iedarbības un tie nevar radīt tiesības privātpersonām, uz kurām tās varētu tieši atsaukties tiesā saskaņā ar Kopienu tiesībām, tomēr Regula Nr. 40/94 ir jāinterpretē, pēc iespējas ievērojot šī līguma tekstu un mērķi.

146 Saskaņā ar TRIPs līguma 24. panta 5. punktu, ja preču zīme ir tikusi labticīgi pieteikta reģistrācijai vai reģistrēta vai ja ar labticīgu izmantošanu ir iegūtas tiesības uz preču zīmi, pirms ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta tās izcelsmes valstī, pasākumi, kas veikti, lai īstenotu TRIPs līguma pirmās sadaļas, kurā ietverts 24. pants, prasības, nekavē tiesības uz preču zīmes reģistrāciju vai tās derīgumu, vai tiesības lietot šo preču zīmi, pamatojoties uz to, ka šāda preču zīme ir identiska vai līdzīga ģeogrāfiskas izcelsmes norādei.

147 Tādējādi šīs normas piemērošanas nosacījums ir tas, ka preču zīme ir labticīgi reģistrācijai pieteikta vai reģistrēta, pirms ģeogrāfiskas izcelsmes norāde ir aizsargāta tās izcelsmes valstī, vai ka preču zīme, attiecībā uz kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, ir labticīgi izmantota, pirms ģeogrāfiskas izcelsmes norāde ir aizsargāta tās izcelsmes valstī.

148 Šajā lietā jānorāda, ka preču zīmes “CUVÉE PALOMAR” reģistrācijas pieteikums tika iesniegts 2006. gadā, tas ir, pēc tam, kad ģeogrāfiskas izcelsmes norāde “el Palomar” tika aizsargāta tās izcelsmes valstī ar jauno kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” un tā reglamentējošās padomes nolikumu, kurā grozījumi izdarīti ar 2002. gada 4. jūlija ministrijas rīkojumu APA/1815/2002.

149 Turklāt prasītāja nepierāda, ka tā ir labticīgi izmantojusi nosaukumu “CUVÉE PALOMAR”, pirms ģeogrāfiskas izcelsmes norāde “el Palomar” tiek aizsargāta izcelsmes valstī.

150 Visbeidzot, pieņemot, ka prasītāja var pieprasīt agrākuma priekšrocības attiecībā uz tās 1997. gada Spānijā reģistrēto preču zīmi “CUVÉE EL PALOMAR”, tomēr tā var attiecīgajā gadījumā pieprasīt priekšrocības tikai par šo esošo preču zīmi, bet ne lai reģistrētu jaunas preču zīmes, kuras nepastāvēja brīdī, kad tika izlemts par ģeogrāfiskas izcelsmes norādes aizsardzību, un kuras arī sastāv no šīs ģeogrāfiskas izcelsmes norādes.

151 Tādējādi prasītāja nevar pieprasīt TRIPs līguma 24. panta 5. punkta priekšrocības, lai preču zīme, attiecībā uz kuru tika iesniegts reģistrācijas pieteikums, tiktu reģistrēta.

152 Pakārtoti Vispārējā tiesa norāda, ka Komisija ir publicējusi 1999. gada 19. februāra Oficiālajā Vēstnesī noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo vīnu sarakstu saskaņā ar Regulas Nr. 823/87 1. panta 3. punktu. Šajā sarakstā ir minēts ministrijas rīkojums par kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “valencia” un tā 1987. gada 13. jūnija reglamentējošās padomes nolikumu, kurā grozījumi izdarīti ar 1995. gada 29. novembra rīkojumu, kas publicēts 1995. gada 8. decembra BOE. Šajā nolikumā, kurā izdarīti grozījumi, ir minēts Palomar administratīvais apgabals kā daļa no Clariano apakšreģiona, kas pats ir daļa no ģeogrāfiskas vietas, kurai ir kontrolētais cilmes vietas nosaukums “valencia”. No tā izriet, ka 1995. gadā, tas ir, pirms valsts preču zīmes “CUVÉE EL PALOMAR” reģistrācijas, administratīvā apgabala [nosaukums] “Palomar” bija ar valsts tiesību un Kopienu tiesību aktiem aizsargāta ģeogrāfiskas izcelsmes norāde.

153 Devītkārt, attiecībā uz prasītājas argumentāciju, saskaņā ar kuru būtībā ITSB esot reģistrējis tādas preču zīmes kā “CUVÉE MEDITERRANEO”, “CUVÉE DU GOLF SAINT-TROPEZ” un “CUVÉE OCCITANE” un līdz ar to neesot nekādu šķēršļu, lai reģistrētu preču zīmi “CUVÉE PALOMAR”, jānorāda, ka prasītāja nav ne pierādījusi, ne apgalvojusi, ka “Mediterraneo”, “Golfe de Saint‑Tropez” un “Occitane” ir bijušas aizsargātas vīnus identificējošas ģeogrāfiskas izcelsmes norādes.

154 Tādējādi prasītājas argumentācija atkal neattiecas uz lietu un tā ir jānoraida.

155 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasība ir pilnībā noraidāma.

Par tiesāšanās izdevumiem

156 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

157 Tā kā prasītājai spriedums nav labvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt ITSB tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tā prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)

nospriež:

1) prasību noraidīt;

2) Abadía Retuerta, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus

Azizi

Cremona

Frimodt Nielsen

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 11. maijā.

[Paraksti]

*Tiesvedības valoda – spāņu.