1

Prasītājai Shenzhen Taiden Industrial Co. Ltd pieder Kopienas dizainparaugs, kas reģistrēts ar numuru 214/903-0001 un iesniegts 2004. gada 11. augustā un attiecībā uz kuru tā pieprasa atzīt 2004. gada 22. aprīli par prioritātes datumu (turpmāk tekstā —“apstrīdētais dizainparaugs”). Apstrīdētais paraugs, kuru paredzēts piemērot “sakaru iekārtām”, ir attēlots šādi:

2

Persona, kas iestājusies lietā, Bosch Security Systems BV2005. gada 2. septembrī iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, pamatojoties uz Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pieteikumā par spēkā neesamības atzīšanu persona, kas iestājusies lietā, apgalvoja, ka apstrīdētais dizainparaugs neesot jauns un tam nepiemītot individuāls raksturs Regulas Nr. 6/2002 4. panta izpratnē, to aplūkojot kopsakarā ar šīs pašas regulas 5. un 6. pantu.

3

Sava pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam persona, kas iestājusies lietā, ir atsaukusies uz starptautisko dizainparaugu, kas reģistrēts 2000. gada 17. maijā ar numuru DM/055655 un darīts pieejams sabiedrībai ar tā publicēšanu Pasaules Intelektuālā Īpašuma Organizācijas Biļetenā (PIĪO) [World Intellectual Property Organization (WIPO)] 2001. gada 31. maijā un kas būtu jāpiemēro “konferencsistēmām paredzētajiem aparātiem” (turpmāk tekstā — “starptautiskais dizainparaugs”). Starptautiskais dizainparaugs ir attēlots šādi:

4

Persona, kas iestājusies lietā, ir uzrādījusi arī vienu brošūru, izvilkumus no preses publikācijām, kā arī reklāmas sludinājumus, kuri datēti ar 2000. un 2001. gadu un kuros attēlots konferencsistēmas aparāta dizainparaugs (turpmāk tekstā — “4. punktā attēlotais dizainparaugs”), kas tās ieskatā esot identisks starptautiskajam dizainparaugam. Personas, kas iestājusies lietā, iesniegto attēlu vidū bija šādi attēli:

5

Ar 2006. gada 15. septembra lēmumu ITSB Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.

6

Persona, kas iestājusies lietā, 2006. gada 6. novembrī saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 55.–60. pantu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

7

Ar 2008. gada 11. februāra lēmumu (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju trešā padome ir apmierinājusi apelācijas sūdzību. Veicot salīdzinājumu starp apstrīdēto dizainparaugu, no vienas puses, un starptautisko dizainparaugu, to aplūkojot kopsakarā ar diviem 4. punktā attēlotā dizainparauga attēliem, no otras puses, Apelāciju padome, pirmkārt, ir uzskatījusi, ka apstrīdētais dizainparaugs ir jauns, jo attiecīgie dizainparaugi nav identiski un to atšķirības nav nenozīmīgas. Otrkārt, Apelāciju padome, norādot uz relatīvi augstu brīvības pakāpi tāda dizainparauga izstrādē, kas paredzēts izmantošanai konferencsistēmas aparātos, tomēr ir secinājusi, ka atšķirības starp attiecīgajiem dizainparaugiem nav pietiekami uztveramas, lai informētam lietotājam radītu atšķirīgu kopējo iespaidu. Līdz ar to Apelāciju padome ir secinājusi, ka apstrīdētajam dizainparaugam nepiemīt individuāls raksturs.

8

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

9

ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

10

Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

11

Tiesas sēdē persona, kas iestājusies lietā, atteicās no sava otrā prasījuma, kā arī no tās trešā prasījuma tiktāl, ciktāl tas attiecas uz izdevumiem, kas radušies procesā Anulēšanas nodaļā.

12

Prasītāja izvirza divus pamatus, kas saistīti, pirmkārt, ar Regulas Nr. 6/2002 63. panta 1. punkta pārkāpumu un, otrkārt, ar šīs pašas regulas 4. panta 1. punkta un 6. panta pārkāpumu.

13

Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 6/2002 63. panta 1. punktu, jo tā esot ņēmusi vērā apstākļus, kurus persona, kas iestājusies lietā, nebija pierādījusi. Pirmkārt, persona, kas iestājusies lietā, neesot pierādījusi, ka brošūra un citi dokumenti, kuros ietverts 4. punktā attēlotais dizainparaugs, ir bijuši darīti pieejami [sabiedrībai], jo tā neesot sniegusi pierādījumus, kas liecinātu par to publicēšanas datumu un adresātiem. Otrkārt, persona, kas iestājusies lietā, neesot pierādījusi, ka 4. punktā attēlotais dizainparaugs ir identisks starptautiskajam dizainparaugam, un līdz ar to neesot pierādījusi vienotā agrāka dizainparauga pastāvēšanu. Dažos 4. punktā attēlotā dizainparauga attēlojumos ir redzams konferencsistēmas aparāts ar pacelto skaļruni, savukārt starptautiskajā dizainparaugā nekādu salīdzināmu attēlojumu nav.

14

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

15

Atbilstoši prasības pieteikuma tekstam pirmais pamats ir saistīts ar to, ka esot pārkāpts Regulas Nr. 6/2002 63. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru spēkā neesamības atzīšanas procesā ITSB pārbauda tikai pušu iesniegtos faktus, pierādījumus un argumentus [pamatus] un izskata tikai pušu iesniegtās prasības.

16

Taču prasītāja būtībā norāda uz pierādījumu nepietiekamību attiecībā uz to, ko persona, kas iestājusies lietā, uzrāda kā vienotu agrāku dizainparaugu. Līdz ar to ir jāuzskata, ka pirmo pamatu veido divas daļas, kas patiesībā ir saistītas, pirmkārt, ar Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta un 7. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar 4. punktā attēlotā dizainparauga darīšanu pieejamu sabiedrībai un, otrkārt, ar šīs pašas regulas 6. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar to, ka Apelāciju padome ir pielīdzinājusi 4. punktā attēloto dizainparaugu starptautiskajam dizainparaugam.

17

Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu tiek uzskatīts, ka reģistrētajam Kopienas dizainparaugam ir individuāls raksturs, ja kopējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no kopējā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma vai, ja pieprasa prioritāti, pirms prioritātes datuma.

18

Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punktā ir precizēts, ka tiek uzskatīts, ka dizainparaugs ir darīts pieejams sabiedrībai, ja tas ir publicēts pēc reģistrācijas vai citādi vai izstādīts, izmantots tirdzniecībā vai citādi nodots atklātībai pirms Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā datuma, izņemot, ja par šiem notikumiem parastā uzņēmējdarbības gaitā praktiski nav varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas Eiropas Savienībā.

19

Aplūkojamajā lietā ir jāpārbauda, vai no pierādījumiem, kas bija iesniegti ITSB, izriet, ka 4. punktā attēlotais dizainparaugs ir bijis darīts pieejams sabiedrībai pirms 2004. gada 22. aprīļa — prioritātes datuma, ko pieprasa prasītāja attiecībā uz apstrīdēto dizainparaugu.

20

Šajā sakarā no izvilkuma no publikācijas specializētajā spāņu žurnālā El Instalador de Telecomunicación, ko persona, kas iestājusies lietā, uzrādīja procesā Anulēšanas nodaļā, izriet, ka konferencsistēmas aparāts ar nosaukumu “Concentus”, kuras ārējais izskats atbilst 4. punktā attēlotajam dizainparaugam, tika demonstrēts publikai 2000. gadā Madridē rīkotajā izstādē Matelec. Citos reklāmas sludinājumos un izvilkumos no preses publikācijām, ko persona, kas iestājusies lietā, uzrādīja procesā Anulēšanas nodaļā, ir norādes uz konferencsistēmas aparātu ar tādu pašu nosaukumu un fotoattēli, kas, lai gan tie uzņemti no citiem leņķiem un ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi, atbilst konferencsistēmas aparātam, kas attēlots izvilkumā no publikācijas žurnālā El Instalador de Telecomunicación.

21

Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka persona, kas iestājusies lietā, ir pierādījusi procesā ITSB, ka 4. punktā attēlotais dizainparaugs ir bijis darīts pieejams [sabiedrībai] kopš 2000. gada — komerciālajā izstādē, kā arī specializētajā presē. Personas, kas specializējas konferencsistēmas aparātu nozarē un darbojas Savienībā, parastā uzņēmējdarbības gaitā seko izstādēm un preses izdevumiem, kas specializējas šajā nozarē.

22

Tātad ir jāsecina, ka persona, kas iestājusies lietā, procesā ITSB ir sniegusi pierādījumus tam, ka 4. punktā attēlotais dizainparaugs ir bijis darīts pieejams sabiedrībai pirms 2004. gada 22. aprīļa, kas ir attiecībā uz apstrīdēto dizainparaugu pieprasītais prioritātes datums. Līdz ar to Apelāciju padome varēja ņemt vērā 4. punktā attēloto dizainparaugu, un tādēļ šis iebildums ir jānoraida.

23

Tā kā Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punktā ir norāde uz atšķirību starp kopējo iespaidu, ko rada attiecīgie dizainparaugi, Kopienas dizainparauga individuāla rakstura izvērtēšanu nevar veikt attiecībā uz īpašiem elementiem, kas izriet no dažādiem agrākiem dizainparaugiem.

24

Līdz ar to salīdzinājums ir jāveic starp kopējo iespaidu, ko rada apstrīdētais Kopienas dizainparaugs, no vienas puses, un kopējo iespaidu, ko rada katrs no agrākiem dizainparaugiem, uz kuriem pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs ir likumīgi atsaucies, no otras puses.

25

Pienākums veikt attiecīgo dizainparaugu radītā kopējā iespaida salīdzinājumu neizslēdz iespēju ņemt vērā — kā tā paša agrāka dizainparauga attēlojumus — elementus, kas tikuši darīti pieejami sabiedrībai dažādos veidos, it īpaši, pirmkārt, ar reģistrācijas publikāciju un, otrkārt, demonstrējot sabiedrībai kādu ražojumu, kurā izmantots reģistrētais dizainparaugs. Dizainparauga reģistrācijas mērķis ir iegūt ekskluzīvās tiesības tostarp ražot un tirgot ražojumu, kurā iekļauts šis dizainparaugs, kas nozīmē, ka reģistrācijas pieteikumā iekļautie attēli parasti ir cieši saistīti ar tirgū laistā ražojuma izskatu.

26

Šajos apstākļos ir jāpārbauda, vai aplūkojamajā lietā starptautiskais dizainparaugs un 4. punktā attēlotais dizainparaugs — uz kādiem persona, kas iestājusies lietā, atsaucās procesā ITSB — patiešām ir viena un tā paša agrāka dizainparauga attēlojumi.

27

Šajā sakarā dažādu starptautiskā dizainparauga, no vienas puses, un 4. punktā attēlotā dizainparauga, no otras puses, attēlu, ko persona, kas iestājusies lietā, uzrādīja procesā ITSB, apskate nesniedz elementus, kas liecinātu, ka šie divi dizainparaugi atšķiras no attiecīgā ražojuma izskata viedokļa. Šajā kontekstā, lai gan ir tiesa, ka starptautiskā dizainparauga attēlojumi neietver aparāta ar pacelto vāku attēlu un ka dažādos 4. punktā attēlotā dizainparauga attēlos aparāts parasti ir redzams šajā pēdējā stāvoklī, tomēr salokāma vāka esamība — kas varētu tikt pacelts — izriet no starptautiskā dizainparauga 1.1. un 1.6. attēla.

28

Tātad, lai gan 4. punktā attēlotais dizainparaugs ietver papildu elementus salīdzinājumā ar starptautisko dizainparaugu attiecībā uz vāka iekšējo pusi un aparāta korpusa augšējo virsmu, kas segta ar vāku, tajā ir atrodami visi starptautiskā dizainparauga izskata aspekti.

29

Turklāt prasītāja ir tikai vispārīgā veidā apstrīdējusi starptautiskā dizainparauga un 4. punktā attēlotā dizainparauga identiskuma pierādījumus, nenorādot ne argumentus attiecībā uz konkrētām īpašībām, kurās tie atšķiras, ne arī kādus citus faktiskus apstākļus, kas liecinātu, ka runa nav par diviem viena un tā paša dizainparauga attēlojumiem.

30

Šajos apstākļos ir jāsecina, ka Apelāciju padome varēja pamatoti uzskatīt, ka starptautiskais dizainparaugs un 4. punktā attēlotais dizainparaugs ir dažādi viena un tā paša agrāka dizainparauga (turpmāk tekstā — “agrāks dizainparaugs”) attēlojumi.

31

Līdz ar to ir jānoraida šis iebildums un tādējādi arī pirmais pamats kopumā.

32

Prasītāja norāda, ka Apelāciju padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 6/2002 4. panta 1. punktu un 6. pantu, uzskatot, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura, ņemot vērā kopējo iespaidu, ko tas rada informētam lietotājam.

33

Pirmkārt, ar informācijas tehnoloģijām saistīto iekārtu jomā autora brīvība ir ierobežota ar šo aparātu funkcionalitāti, kā arī ar vispārējo tendenci, saskaņā ar kuru priekšroka ir dodama neliela izmēra, plakaniem un taisnstūrainiem aparātiem, kuros bieži vien ir salokāmi elementi.

34

Informēts lietotājs, kam ir pazīstami attiecīgie ražojumi, zina par minētajiem ierobežojumiem. Līdz ar to dizainparauga radītajā kopējā iespaidā šis lietotājs estētiskiem, patvaļīgiem vai neparastiem elementiem piešķir lielāku nozīmi nekā funkcionāliem elementiem.

35

Otrkārt, ņemot vērā ierobežojumus un tendenci, kuriem pakļauta konferencsistēmas aparāta konfigurācija, apstrīdētā dizainparauga radīto kopējo iespaidu nenosakot tā pamata konfigurācija vai detaļas, kas attiecas uz funkcionāliem elementiem. Tātad informēta lietotāja uztverē apstrīdēto dizainparaugu no estētiska viedokļa raksturojot it īpaši, pirmkārt, asimetrija, ņemot vērā kombināciju, ko veido salokāms skaļrunis no labās puses un neliels panelis no kreisās puses, otrkārt, zīmējums stilizētā ērgļa attēla veidā uz salokāmā skaļruņa vāka aparāta augšējā pusē un, visbeidzot, mikrofona galviņas un tā kājas pamatnes dizains.

36

Treškārt, saistībā ar salīdzinājumu starp apstrīdēto dizainparaugu un agrāku dizainparaugu Apelāciju padome esot pamatojusies uz līdzībām, ko nosaka funkcionālie vai tehniskie apsvērumi, nevis uz kopējo iespaidu, kurā estētiskajiem elementiem ir svarīgāka loma. Attiecīgie dizainparaugi atšķiroties tikai minētajos elementos, jo agrākam dizainparaugam esot raksturīga tā dažādo elementu simetrisks izvietojums un tā augšējā daļā neesot zīmējuma stilizētā ērgļa attēla veidā.

37

Tāpat attiecīgie dizainparaugi atšķiroties daudzās detaļās, kurām ir zināma nozīme kopējā iespaidā. Šīs atšķirības attiecoties uz skaļruņa ventilācijas caurumu formu, mikrofonu, mikrofona kāju, konferencsistēmas aparāta korpusa sāniem un tā aizmugurējo daļu.

38

Prasītāja piebilst, ka tas, ka abos konferencsistēmas aparātos ir salokāms skaļrunis, kuru var pacelt, esot tikai funkcionāla iezīme, kas atrodama daudzās iekārtās informācijas tehnoloģiju nozarē, tādās kā pārnēsājamie datori vai mobilie tālruņi. Tāpat mikrofons esot jāizvieto no kreisās puses, lai netraucētu skaļruņa atvēršanu un lai ņemtu vērā, ka vairākums lietotāju ir labroči. Šā paša iemesla dēļ karšu nolasītājs ir izvietots labajā priekšpusē.

39

Turklāt argumentam, ka atšķirības vāku līmenī nav redzamas tad, kad tie ir pacelti, neesot nozīmes, jo tas attiecoties tikai uz vienu no septiņiem apstrīdētā dizainparauga skatiem un līdz ar to šis arguments neesot balstīts uz apstrīdētā dizainparauga radīto kopējo iespaidu. Turklāt attiecīgais zīmējums esot redzams pat tad, kad vāks ir pacelts, jo to neaizsedzot nekāds cits elements aparāta aizmugurējā daļā.

40

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

41

Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 4. panta 1. punktu dizainparaugs ir aizsargāts kā Kopienas dizainparaugs tikai tad, ja tas ir jauns un tam ir individuāls raksturs.

42

Kā jau atgādināts, saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu tiek uzskatīts, ka reģistrētajam Kopienas dizainparaugam ir individuāls raksturs, ja kopējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no kopējā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma vai, ja pieprasa prioritāti, pirms prioritātes datuma. Turklāt Regulas Nr. 6/2002 6. panta 2. punktā ir precizēts, ka, novērtējot individuālo raksturu, ir jāņem vērā autora brīvības pakāpe dizainparauga izveidošanā.

43

Visbeidzot no Regulas Nr. 6/2002 preambulas 14. apsvēruma izriet, ka, novērtējot dizainparauga individuālu raksturu, būtu jāņem vērā tā ražojuma būtība, kuram dizainparaugs ir izmantots vai kurā tas ir iekļauts, un tostarp tās ražošanas nozares raksturs, uz kuru attiecas šis ražojums.

44

Aplūkojamajā lietā, kā izriet no pirmā pamata analīzes, agrāks dizainparaugs tika darīts pieejams sabiedrībai pirms 2004. gada 22. aprīļa — prioritātes datuma, kas pieprasīts attiecībā uz apstrīdēto dizainparaugu.

45

Līdz ar to ir jāpārbauda, vai — no informēta lietotāja viedokļa un ņemot vērā konferencsistēmas aparāta dizaina autora brīvības pakāpi — apstrīdētā dizainparauga radītais kopējais iespaids atšķiras no agrāka dizainparauga radītā kopējā iespaida.

46

Saistībā ar informēta lietotāja jēdziena interpretāciju ir jāuzskata, ka “lietotāja” statuss nozīmē, ka attiecīgā persona lieto ražojumu, kurā iekļauts dizainparaugs, atbilstoši šā ražojuma mērķim.

47

Savukārt īpašības vārds “informēts” norāda uz to, ka lietotājam, kas nav projektētājs vai tehnisks eksperts, ir pazīstami dažādi dizainparaugi, kas pastāv attiecīgajā nozarē, ka viņam ir noteiktas zināšanas par elementiem, kas parasti ietverti šajos dizainparaugos, un ka viņš, ņemot vērā viņa ieinteresētību attiecīgajos ražojumos, to lietošanas laikā izrāda relatīvi augstu uzmanības līmeni.

48

Tomēr pretēji prasītājas apgalvojumiem šis apstāklis nenozīmē, ka informēts lietotājs var — ārpus pieredzes, ko viņš uzkrājis, lietojot attiecīgo ražojumu, — nošķirt ražojuma izskata aspektus, kurus nosaka ražojuma tehniskās funkcijas, no tiem, kas ir patvaļīgi.

49

Aplūkojamajā lietā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 18. punktā ir konstatējusi, ka informēts lietotājs var būt “jebkura persona, kas regulāri piedalās konferencēs vai oficiālajās sanāksmēs, kuru laikā dažādu dalībnieku rīcībā ir konferencsistēmas aparāts, kas aprīkots ar mikrofonu un novietots viņu priekšā uz galda”.

50

Šī definīcija atbilst iepriekš izklāstītajai informēta lietotāja jēdziena interpretācijai. Konferences vai sanāksmes dalībnieks lieto konferencsistēmas aparātu atbilstoši tā mērķim, kas ir atvieglot — pateicoties ziņojumu pārsūtīšanai un ar to saistītajām funkcijām, tādām kā balsošana vai personu identifikācija — viedokļu un informācijas apmaiņu starp dalībniekiem. Tāpat, tā kā informēts lietotājs regulāri piedalās konferencēs un sanāksmēs, viņam ir pazīstami dažādi konferencsistēmas aparātu modeļi, kā arī elementi, kas parasti tajos ir ietverti. Turklāt, tā kā lietotājam ir jāiepazīstas ar dažādām konferencsistēmas aparāta funkcijām un saskarni, lai tas varētu pildīt savu uzdevumu, viņš izrāda pietiekami augstu uzmanības līmeni, lietojot attiecīgos ražojumus.

51

Apstrīdētā lēmuma 21. punktā Apelāciju padome ir norādījusi, ka, lai gan konferencsistēmas aparātam ir jābūt noteiktām īpašībām, lai tas pildītu savas funkcijas, konferencsistēmas aparāta dizaina autora brīvības pakāpe tomēr ir relatīvi augsta.

52

Apstrīdot šā secinājuma pamatotību, prasītāja norāda, pirmkārt, ka daudzus konferencsistēmas aparāta elementus, kā arī to konfigurāciju nosaka aparāta tehniskās funkcijas un, otrkārt, ka pastāv vispārēja tendence, saskaņā ar kuru priekšroka ir dodama neliela izmēra, plakaniem un taisnstūrainiem aparātiem, kuros bieži vien ir salokāmi elementi.

53

Attiecībā uz pirmo apstākli — ir tiesa, ka, lai tas varētu pildīt savu galveno funkciju, konferencsistēmas aparātā ir jābūt vismaz skaļrunim un mikrofonam, kas orientēti tādējādi, lai lietotājs dzirdētu skaņas, kas tiek atskaņotas ar skaļruņa starpniecību, un lai viņa vārdi tiktu uzņemti ar mikrofonu. Tāpat pogas, kas pieejamas lietotājam, ir nepieciešamas, lai cita starpā iedarbinātu mikrofonu un regulētu skaļruņa skaļumu. Turklāt tiktāl, ciktāl konferencsistēmas aparātos ir paredzētas arī ar to saistītās funkcijas, no funkcionālā viedokļa var izrādīties nepieciešami tādi elementi kā balsošanas pogas, ekrāns un karšu nolasītājs.

54

Tomēr, kā norāda ITSB un persona, kas iestājusies lietā, šie ierobežojumi attiecas uz noteiktu elementu esamību konferencsistēmas aparātā, bet būtiski neietekmē to konfigurāciju un līdz ar to arī paša konferencsistēmas aparāta formu un vispārējo izskatu. It īpaši salokāms elements nav vajadzīgs, lai nodrošinātu kādu aparāta funkcionalitāti.

55

Šo secinājumu apstiprina to dizainparaugu kopums, kurus persona, kas iestājusies lietā, bija uzrādījusi procesā ITSB un kuri atspoguļo dažādas konferencsistēmas aparātu formas un konfigurācijas, kas ievērojami atšķiras no apstrīdētajā dizainparaugā izmantotās formas un konfigurācijas. Piemēram, atkarībā no konkrēta modeļa mikrofonam ir kājiņa vai nav, tas tiek izvietots aparāta korpusa kreisajā pusē, labajā pusē vai pa vidu. Tāpat, lai gan karšu nolasītājs parasti tiek izvietots labajā pusē, tas parasti tiek ierīkots nevis konferencsistēmas aparāta skaļrunī, bet pašā aparāta korpusā. Turklāt kāda salokāma elementa esamība ir drīzāk izņēmums nekā norma.

56

Savukārt prasītāja nav sniegusi pierādījumus, kas pamatotu tās apgalvojumu, ka tehniskās vai funkcionālās prasības būtiski ierobežojot konferencsistēmas aparāta projektētāja brīvību.

57

Līdz ar to minētajam apgalvojumam nevar piekrist.

58

Attiecībā uz apgalvoto vispārējo tendenci, saskaņā ar kuru priekšroka esot dodama neliela izmēra, plakaniem un taisnstūrainiem aparātiem, kuros bieži vien ir salokāmi elementi, ir jānorāda, ka jautājumam, vai kāds dizainparaugs atbilst vai neatbilst vispārējai tendencei dizaina jomā, ir nozīme, lielākais, tikai saistībā ar attiecīgā dizainparauga uztveri no estētiskā viedokļa un tas tātad var, iespējams, ietekmēt ražojuma, kurā ir iekļauts šis dizainparaugs, komerciālos panākumus. Turpretim šim jautājumam nav nozīmes saistībā ar attiecīgā dizainparauga individuāla rakstura pārbaudi, kurā ir jānoskaidro, vai šā dizainparauga radītais kopējais iespaids atšķiras no kopējiem iespaidiem, ko rada dizainparaugi, kuri tikuši darīti pieejami [sabiedrībai] agrāk, neatkarīgi no estētiskiem vai komerciāliem apsvērumiem.

59

Turklāt prasītāja nav pamatojusi tendences, uz ko tā atsaucas, esamību, jo tā nav sniegusi tādu konferencsistēmas aparātu piemērus, kuriem būtu tās minētās īpašības. Vēl jo vairāk, tās apgalvojuma ticamību liek apšaubīt to dizainparaugu kopums, kurus persona, kas iestājusies lietā, bija uzrādījusi procesā ITSB. Iesniegtie pierādījumi ietver informāciju par konferencsistēmas aparātiem, kuriem ir dažādas formas — taisnstūrainas, trīsstūrainas vai apaļas — un dažādi izmēri un kuriem pārsvarā nav salokāma skaļruņa vai kāda cita salokāma elementa.

60

Šajā sakarā prasītāja norāda arī uz pārnēsājamajiem datoriem un mobilajiem tālruņiem ar salokāmu ekrānu, kā arī plakanā ekrāna televizoriem. Tomēr, tā kā dizainparauga individuāla rakstura pārbaudē ir jāņem vērā tā ražojuma būtība, kurā iekļauts šis dizainparaugs, minētajiem piemēriem nav nozīmes.

61

Salokāms ekrāns ļauj samazināt aparāta izmēru, jo tas ir būtisks raksturlielums pārnēsājamo datoru un mobilo tālruņu gadījumā. Līdzīgā veidā plakans ekrāns ļauj ievērojami samazināt televizora dziļumu un līdz ar to atvieglot tā izvietošanu. Savukārt konferencsistēmas aparāts parasti nav paredzēts pārnešanai un plakanas formas izvēlei nav būtisku seku attiecībā uz tā ierīkošanai vajadzīgo vietu. Līdz ar to konferencsistēmas aparāts nav pakļauts tādiem pašiem ierobežojumiem kā prasītājas minētie aparāti.

62

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka konferencsistēmas aparāta dizaina autora brīvības pakāpe ir relatīvi augsta.

63

Ņemot vērā to, kas bija norādīts attiecībā uz konferencsistēmas aparāta dizaina autora brīvības pakāpi, ir jāuzskata, ka kopējo iespaidu, kuru rada apstrīdētais dizainparaugs, nosaka šādi elementi:

64

Turklāt uz skaļruņa vāka ir iespiests stilizētais zīmējums. Tomēr, lai gan šis elements sniedz ieguldījumu kopējā iespaidā, ko rada apstrīdētais dizainparaugs, tā loma ir mazāk svarīga nekā šā sprieduma 63. punktā uzskaitītajiem elementiem.

65

Kā norādījusi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 20. punktā, konferencsistēmas aparāta lietošanas laikā skaļrunis ir pacelts, lai tas varētu pildīt savu funkciju. Līdz ar to attiecīgais zīmējums atrodas aparāta aizmugurējā daļā un tātad ārpus lietotāja tiešā redzes loka, kas nozīmē, ka tam nebūs lielas ietekmes uz lietotāja uztveri. Labākajā gadījumā lietotājs var uztvert to pašu zīmējumu citu dalībnieku, kas atrodas viņa priekšā, aparātu aizmugurējās daļās. Tomēr šāda uztvere parasti notiek no attāluma, kas nozīmē, ka skaļruņa vāka konfigurācijas detaļas ir mazāk redzamas.

66

Ir arī jānorāda, ka — pretēji prasītājas apgalvojumiem — skaļruņa vāka samazinātas redzamības ņemšana vērā nav pretrunā principam, saskaņā ar kuru ir jāizvērtē kopējais iespaids, ko informētam lietotājam rada apstrīdētais dizainparaugs. Nosakot šo iespaidu, ir obligāti jāņem vērā arī attiecīgā ražojuma izmantošanas veids, it īpaši atkarībā no operācijām, kas ar to tiek veiktas šajā sakarā.

67

Pārējiem elementiem, kurus uzsvērusi prasītāja, nav nozīmes. Pirmkārt, drusku asimetrisks salokāma skaļruņa izvietojums ir daudz mazāk acīs krītošs nekā paša skaļruņa esamība. Turklāt, pat ja pieņemtu, ka informēts lietotājs uztver konferencsistēmas aparāta asimetriju kā būtisku īpašību, viņš to darīs pirmām kārtām mikrofona kājiņas sāniskās un tātad asimetriskās pozīcijas dēļ.

68

Otrkārt, mikrofona galviņas un mikrofona kājiņas pamatnes forma ir nenozīmīgi konferencsistēmas aparāta izskata elementi, kuriem informēts lietotājs nepievērsīs uzmanību, kā to konstatējusi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 19. punktā.

69

Attiecībā uz agrāka dizainparauga radīto kopējo iespaidu — to galvenokārt nosaka īpašības, kas uzskaitītas šā sprieduma 63. punktā. Aparāta korpuss kopumā ir taisnstūrains, tā augšējā virsma ir vērsta uz lietotāju un tam ir salokāms skaļrunis. Skaļrunim ir tāda pati taisnstūra forma, un tajā arī ir ierīkots karšu nolasītājs ar tādu pašu ārējo izskatu. Panelis zem skaļruņa gan tā dažādu elementu formas ziņā, gan to konfigurācijas ziņā atbilst panelim, kas apstrīdētajā dizainparaugā atrodas tādā pašā vietā. Tāpat kā apstrīdētajam dizainparaugam — agrākam dizainparaugam ir mikrofons uz kājiņas, kas izvietots kreisajā pusē.

70

Kā norādījusi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 20. punktā, vienīgā atšķirība starp diviem attiecīgajiem dizainparaugiem, kurai varētu būt zināma nozīme, attiecas uz salokāma skaļruņa vāku, jo agrākā dizainparaugā uz tā nav iespiests stilizētais zīmējums, kāds ir apstrīdētajā dizainparaugā.

71

Tomēr, pirmkārt, šī atšķirība nav īpaši izteikta, ņemot vērā, ka abu dizainparaugu vākiem ir reljefs un ka zīmējums apstrīdētajā dizainparaugā ir ļoti stilizēts.

72

Otrkārt, kā konstatēts šā sprieduma 64. un 65. punktā, šā atšķirtspējīgā elementa nozīmīgums ir samazināts, ņemot vērā konferencsistēmas aparāta vāka mazāku redzamību aparāta lietošanas laikā.

73

Līdz ar to ir jāatzīst, ka stilizētais zīmējums, kas ietverts apstrīdētajā dizainparaugā, nevar līdzsvarot konstatētās līdzības un tātad nav pietiekams, lai piešķirtu minētajam dizainparaugam individuālo raksturu.

74

Citām atšķirībām, uz kurām norādījusi prasītāja, saistībā ar skaļruņa ventilācijas caurumu formu, mikrofona galviņu un mikrofona kājiņas pamatni, kā arī konferencsistēmas aparāta korpusa sāniem un aizmugurējo daļu ir maz nozīmes kopējā iespaidā, ko rada divi attiecīgie dizainparaugi. Šīs atšķirības nav pietiekami izteiktas, lai nošķirtu divus aparātus informēta lietotāja uztverē, vēl jo vairāk tāpēc, ka pārsvarā tās attiecas uz konferencsistēmas aparāta elementiem, kuriem informēts lietotājs nepievērš uzmanību.

75

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka apstrīdētais dizainparaugs un agrāks dizainparaugs rada informētam lietotājam vienādu kopējo iespaidu. Līdz ar to Apelāciju padome ir pamatoti izdarījusi šo pašu konstatējumu apstrīdētā lēmuma 20. punktā un no tā secinājusi, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē.

76

Tādēļ ir jānoraida otrais pamats un līdz ar to arī prasība kopumā.

77

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.

78

Turklāt saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem uzskata nepieciešamos izdevumus, kas ir radušies, izskatot lietu ITSB Apelāciju padomē. Līdz ar to ir jāpiespriež prasītājai atlīdzināt izdevumus, kas šajā sakarā ir radušies personai, kas iestājusies lietā, saskaņā ar minētās personas prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

nospriež: