Lieta T-58/08 P

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Anton Pieter Roodhuijzen

“Apelācija — Civildienests — Ierēdņi — Sociālais nodrošinājums — Kopējā veselības apdrošināšanas sistēma — Neprecētā partnera apdrošināšana”

Pirmās instances tiesas (apelāciju palāta) 2009. gada 5. oktobra spriedums   II ‐ 3801

Sprieduma kopsavilkums

1. Tiesvedība – Prasība – Kopienu tiesas kompetence – Ierobežojumi – Aizliegums pārsniegt prasījuma robežas

2. Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Piemērojamība personām – Ierēdņa neprecēts partneris – Jēdziens – Kopienu tiesas kompetence veikt jēdziena interpretāciju

   (Civildienesta noteikumu 72. panta 1. punkts; VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) daļa)

3. Kopienu tiesības – Interpretācija – Principi – Autonoma interpretācija – Ierobežojumi – Atsaukšanās noteiktos gadījumos uz dalībvalstu tiesībām

4. Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Piemērojamība personām – Ierēdņa neprecēts partneris – Jēdziens – Autonoms, Civildienesta noteikumos paredzēts jēdziens

   (Civildienesta noteikumu 72. panta 1. punkts; VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) daļa)

1.  Tā kā Kopienu tiesa, kam iesniegta prasība atcelt tiesību aktu, nevar lemt ultra petita, tai nav tiesību ne pārdefinēt prasības galveno priekšmetu, ne arī pēc savas iniciatīvas izvirzīt pamatu, izņemot īpašus gadījumus, kuros sabiedrības intereses prasa tās iejaukšanos. Strīdā, ko noteikuši lietas dalībnieki, Kopienu tiesa, kurai ir jālemj tikai par lietas dalībnieku lūgumu, var ņemt vērā ne tikai argumentus, ko lietas dalībnieki pauduši savu prasījumu pamatojumam, jo citādi tā būtu spiesta savu lēmumu pamatot ar juridiski nepareiziem apsvērumiem.

   Strīdā starp lietas dalībniekiem, kas ir saistīts ar Kopienu tiesību normas interpretāciju un piemērošanu, strīda atrisināšanai atbilstošās tiesību normas Kopienu tiesai ir jāpiemēro faktiem, kurus tai zināmus ir darījuši lietas dalībnieki. Saskaņā ar iura novit curia principu likuma jēgas noteikšana neietilpst tā principa piemērošanas jomā, atbilstoši kuram lietas dalībnieki var brīvi noteikt strīda robežas, un līdz ar to Kopienu tiesai lietas dalībniekiem nav jāizpauž interpretācija, ko tā ir paredzējusi sniegt, lai tie varētu paust savu nostāju šajā jautājumā.

   (sal. ar 34.–36. punktu)

2.  Civildienesta tiesai ir jāinterpretē un jāpiemēro Civildienesta noteikumu 72. panta 1. punktā un to VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) daļā paredzētais jēdziens “partnerattiecības, kas nav laulība”, jo šajās normās nav paredzēts lēmums, kura pieņemšana ir tikai attiecīgās dalībvalsts kompetencē un kurš ir pakļauts tiesas kontrolei, kas paredzēta šīs valsts tiesību sistēmā.

   Autonoma jēdziena “partnerattiecības, kas nav laulība” interpretācija neietekmē dalībvalstu ekskluzīvo kompetenci jautājumā par personu civilo stāvokli un par no tā izrietošo priekšrocību noteikšanu. Tā kā sniegtā definīcija attiecas uz Civildienesta noteikumos paredzētu jēdzienu, tās piemērošanas jomu noteikti ierobežo Civildienesta noteikumi. Tajā ir reglamentēta tikai atsevišķu tādu sociālu priekšrocību piešķiršana, kas Civildienesta noteikumos ir piešķirtas Eiropas Kopienu ierēdņiem vai darbiniekiem, un nerada nekādas sekas dalībvalstīs, kas brīvi nosaka tādu tiesisko režīmu ieviešanu, saskaņā ar kuriem juridiski tiek atzītas citas savienības formas, kas nav laulība.

   (sal. ar 44., 45. un 87. punktu)

3.  Kopienu tiesību normas noteikumi, kuros nav nekādas tiešas atsauces uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu to nozīmi un piemērojamību, parasti ir jāinterpretē autonomi, ņemot vērā noteikuma kontekstu un attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi. Tomēr, nepastāvot tiešai atsaucei uz dalībvalstu tiesībām, Kopienu tiesību piemērošanai attiecīgā gadījumā var būt nepieciešams atsaukties uz dalībvalstu tiesībām, ja Kopienu tiesa no Kopienu tiesībām vai no vispārējiem Kopienu tiesību principiem nevar secināt apstākļus, kas tai ļautu precizēt Kopienu noteikumu saturu un piemērojamību, veicot autonomu interpretāciju.

   (sal. ar 70. punktu)

4.  Attiecībā uz Civildienesta noteikumu 72. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām uz veselības apdrošināšanas pakalpojumiem jēdziens “partnerattiecības, kas nav laulība” ir vienots jēdziens. Ņemot vērā valsts tiesību aktu lielo neviendabīgumu saistībā ar tādu tiesību normu ieviešanu, kurās juridiski tiek atzītas dažādas savienības formas, kas nav laulība, Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmajā teikumā paredzētais jēdziens “ierēdnis, kurš ir reģistrēts kā pastāvīgs partneris, kas nav laulātais” nevar tikt interpretēts kā tāds, ar kuru veikta atsauce uz noteikumu par “reģistrētām partnerattiecībām”, kurš skaidri ir noteikts visās dalībvalstīs. Šajā aspektā un šajā dažādu valsts tiesību sistēmu attīstības stadijā jēdziens “reģistrētas partnerattiecības” tādējādi atšķiras no “laulības” jēdziena, kura robežas ir skaidri noteiktas visās dalībvalstīs.

   No tā izriet, ka Civildienesta noteikumos paredzēto jēdzienu “reģistrētas partnerattiecības” var definēt, tikai ņemot vērā visas attiecīgās Civildienesta noteikumu normas, īpaši ņemot vērā norādes, kas izriet no Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Tā kā nepastāv vispārēji atzīts “reģistrētu partnerattiecību” jēdziens, atsauce vien uz šādām partnerattiecībām šī panta pirmajā teikumā nesniedz pietiekamu norādi uz šī jēdziena definīciju. Turklāt iepriekš minētajā pirmajā teikumā paredzētais jēdziens “reģistrēts” attiecas tikai uz atsevišķiem formāliem aspektiem, kas ir precizēti pirmajā nosacījumā, kurš paredzēts Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un tas nenozīmē, ka tiek izvirzīts īpašs nosacījums par “reģistrāciju” vai ka tiek prasīts, ka partnerattiecībām jābūt “reglamentētām likumā” tāpat kā laulībai.

   Turklāt jēdziens “neprecēti partneri”, kas izriet no Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, ir jāaplūko, ņemot vērā Regulas Nr. 723/2004 preambulas astoto apsvērumu, kurā Kopienu likumdevējs precētiem pāriem piešķirtās priekšrocības ar zināmiem nosacījumiem ir vēlējies attiecināt arī uz “ierēdņiem, kas iesaistījušies attiecībās, kas nav laulība un ko dalībvalsts ir atzinusi par pastāvīgām partnerattiecībām”.

   Līdz ar to partnerattiecību, kas nav laulība, Civildienesta noteikumu nozīmē pastāvēšana ir saistīta, pirmkārt, ar divu personu savienību, izņemot apgādājamās personas, kas ir paredzētas citās Civildienesta noteikumu tiesību normās, un, otrkārt, ar formāliem aspektiem, piemēram, oficiāla dokumenta iesniegšanu, kas apliecina ieinteresēto personu neprecētu partneru statusu, un to, ka šo dokumentu attiecīgā dalībvalsts ir atzinusi par oficiālu.

   No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka atbilstošās Civildienesta noteikumu normas jēdzienu “partnerattiecības, kas nav laulība” ļauj definēt tā, ka tam piemīt zināma līdzība ar laulību. Šajās tiesību normās tomēr nav prasīts, lai “partnerattiecības, kas nav laulība” tiktu pielīdzinātas laulībai. Šāda prasība nozīmētu izvirzīt papildu nosacījumu, kāds Civildienesta noteikumos nav paredzēts, kas radītu diskrimināciju attiecībā uz atsevišķiem ierēdņiem viņu partnerattiecību abstraktās formas dēļ, kaut gan piemērojamajos valsts tiesību aktos šīs partnerattiecības ir atzītas un Civildienesta noteikumos paredzētie nosacījumi ir izpildīti. Kaut arī Civildienesta noteikumos, lai atzītu “partnerattiecību, kas nav laulība”, esamību, ir prasīts pierādīt kopdzīvi, ko raksturo zināms pastāvīgums, tajos nav prasīts, ka partneriem būtu jābūt saistītiem ar īpašām savstarpējām tiesībām un pienākumiem. Civildienesta noteikumos prasītā līdzība ar laulību izriet tieši no šādas kopdzīves, kā arī no prasības par dažiem formāliem aspektiem.

   (sal. ar 73., 75.–77., 81.–86., 91. un 96. punktu)