CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2009. gada 21. oktobrī
Lieta F‑74/08
Dominique Ramaekers‑Jørgensen
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Kopienu nodoklis – Aprēķins – Personīgā atalgojuma summas un apgādnieka zaudējuma pensijas summas saskaitīšana – Nodokļa iekasēšanas kārtība – Atskaitīšanas datums
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru D. Ramaekers‑Jørgensen lūdz, pirmkārt, atcelt iecēlējinstitūcijas 2008. gada 20. maija lēmumu noraidīt viņas sūdzību par Kopienas nodokļa, ar ko tiek aplikta apgādnieka zaudējuma pensija, aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību, kā arī, ciktāl nepieciešams, atcelt Komisijas 2007. gada 16. oktobra lēmumu, ar kuru viņai tiek piešķirta šī pensija, ciktāl pēdējā minētajā lēmumā tiek izmantota iepriekš minētā kārtība; otrkārt, atzīt par prettiesiskiem 3. un 4. pantu Padomes 1968. gada 29. februāra Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68, ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV L 56, 8. lpp.), kas pēdējo reizi grozīta ar Padomes 2008. gada 14. maija Regulu (EK, Euratom) Nr. 420/2008, ar ko no 2007. gada 1. jūlija pielāgo Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas (OV L 127, 1. lpp.), jo šajās tiesību normās ir paredzēts, lai aprēķinātu Kopienu nodokli, ierēdnim piešķirto apgādnieka zaudējuma pensiju saskaitīt ar ierēdņa atalgojumu
Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītāja sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus. Eiropas Savienības Padome, lietas dalībniece, kas iestājusies lietā Komisijas prasījumu atbalstam, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Kopsavilkums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Kopienu tiesas kompetence – Prasība atcelt nelabvēlīgu individuālu aktu – Kopienu tiesas kompetences neesamība, lai konstatētu vispārpiemērojamas tiesību normas prettiesiskumu savu spriedumu rezolutīvajā daļā
(EKL 230. pants)
2. Ierēdņi – Pensijas – Apgādnieka zaudējuma pensija
(Civildienesta noteikumu 79. pants un VIII pielikuma 17. pants; Padomes Regulas Nr. 260/68 2. pants, 3. panta 1. punkts, 4. pants un 8. pants)
3. Ierēdņi – Algas nodoklis – Dažādu likmju piemērošana dažādām ienākumu grupām
(Padomes Regulas Nr. 260/68 4. pants)
4. Ierēdņi – Pensijas – Apgādnieka zaudējuma pensija
(Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti 13. pants; Padomes Regulas Nr. 260/68 3. un 4. pants)
1. Lai gan prasībā atcelt individuālu nelabvēlīgu tiesību aktu Kopienu tiesa patiešām ir kompetenta konstatēt iespējamo vispārpiemērojamas tiesību normas, uz kuras ir balstīts apstrīdētais tiesību akts, prettiesiskumu, taču Civildienesta tiesai nav kompetences veikt šādas konstatācijas savu spriedumu rezolutīvajā daļā.
(skat. 37. punktu)
2. Kopienas nodokļu sistēmā ir paredzēta progresīvā aplikšana ar nodokli, kurā tiek ņemti vērā visi katra nodokļu maksātāja ienākumi, lai aprēķinātu nodokļu bāzi. Tādējādi Regulas Nr. 260/68, ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru, 4. pantā ir paredzēts, ka ar nodokli apliekamā summa tiek aprēķināta, piemērojot 3. pantu, kurā ir paredzēts, ka “nodoklis no algām, darba samaksas un ienākumiem, ko Kopienas izmaksā katrai personai, kam ir jāmaksā nodoklis, ir jāmaksā katru mēnesi”. Tādēļ nodokļa bāzē, no kuras ir jāmaksā Kopienas nodoklis, ietilpst algu, darba samaksas un ienākumu, ko Kopienas izmaksā katra nodokļu maksātājam, summa.
Civildienesta noteikumu 79. pantā un VIII pielikuma 17. pantā saistībā ar apgādnieka zaudēšanas pensiju nav noteikta nekāda atkāpe no vispārējā noteikuma, saskaņā ar kuru tiek saskaitīti visi ienākumi, lai aprēķinātu Kopienas nodokli. Kaut gan šajās tiesību normās apgādnieka zaudējuma pensijas pirmsnodokļu summa ir noteikta atkarībā no pārdzīvojušā laulāta karjeras, šī pensija par labu pārdzīvojušajam laulātajam ir aizvietojoši ienākumi, kas paredzēti, lai tiktu kompensēti mirušā laulātā zaudētie ienākumi. Tāpat minētā pensija ir ienākumi, kurus Kopienas maksā Regulas Nr. 260/68 3. panta 1. punkta nozīmē un kuru tiešais saņēmējs ir pārdzīvojušais laulātais šīs pašas regulas 2. panta nozīmē. Ciktāl minētais laulātais arī ir ierēdnis, viņš ir Kopienas nodokļa maksātājs no sava atalgojuma saskaņā ar minētājām tiesību normām. Līdz ar to pēdējā minētā laulātā maksājamais nodoklis patiešām ir tas, kas tiek aprēķināts saskaņā ar Regulas Nr. 260/08 3. panta 1. punktu un 4. pantu; nodokļa bāze ir minētā atalgojuma un minēto ienākumu, kas tiek maksāti katru mēnesi, summa.
Bez tiešas atkāpes normai par apgādnieka zaudējuma pensiju saskaitīšanas noteikums ir jāpiemēro maksājumam, ar kuru vienlaicīgi tiek pārskaitīts atalgojums un šāda pensija. Šo secinājumu nevar atspēkot tas, ka minētā ierēdņa algas pārskaitījums, kas tiek veikts katra mēneša 15. datumā, un viņa apgādnieka zaudējuma pensija, kas tiek maksāta mēneša beigās, netiek maksāta vienlaicīgi, jo Regula Nr. 260/68 nepakļauj saskaitīšanas noteikuma piemērošanu gadījumam, ja visi maksājumi tiek pārskaitīt kopā un vienlaicīgi. Konkrētāk, tās 3. panta 1. punktā ir noteikts, ka “nodoklis no algām, darba samaksas un ienākumiem ir jāmaksā katru mēnesi”, līdz ar to nodoklis tiek aprēķināts no visām summām, kas izmaksātas šajā periodā. Visbeidzot Regulas Nr. 260/68 8. pantā, saskaņā ar kuru “nodokli iekasē, to atskaitot no pirmavota”, ir noteikts vienīgi nodokļa iekasēšanas veids.
(skat. 48., 49. un 52.–56. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 1994. gada 1. decembris, T‑502/93 Coen-Porisini/Komisija, Recueil FP, I‑A‑303. un II‑949. lpp., 22., 28. un 29. punkts.
3. Dažādu likmju piemērošana dažādām ienākumu grupām, kas ir paredzētas Regulas Nr. 260/68, ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru, 4. pantā, neliedz veikt vienu nodokļa iekasējumu no kopējiem ienākumiem, nenošķirot, vai minētā iekasējuma procentu likme palielinās atkarībā no tā vai nodokļu maksātāja kopējie ienākumi sasniedz augstāku kategoriju.
(skat. 64. punktu)
4. Uzticot Padomei noteikt tostarp nosacījumus, saskaņā ar kuriem Eiropas ierēdņiem ir jāmaksā nodoklis Kopienām par algām, darba samaksām un ienākumiem, kurus Kopienas maksā minētajiem ierēdņiem, un paralēli nosakot atbrīvojumos no nodokļiem par minētajām algām, darba samaksām un ienākumiem, Protokola par Eiropas kopienu privilēģijām un imunitāti 13. pantā ir paredzēts nodokļu režīms, kas tieši attiecas uz Kopienu darbiniekiem. Šis režīms ar savu viendabīgo un autonomo raksturu attiecībā pret valstu nodokļu tiesību aktiem garantē vienlīdzīgu attieksmi starp Kopienu ierēdņiem. Līdz ar to Eiropas ierēdņa statuss ir atbilstošais kritērijs, lai nošķirtu šāda ierēdņa situāciju no tādu personu situācijas, kuras nesaņem Kopienu atalgojumu.
(skat. 73. un 74. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1960. gada 16. decembris, 6/60 Humblet/Beļģijas valsts, Recueil, 1125. lpp.; 1974. gada 3. jūlijs, 7/74 Brouerius van Nidek, Recueil, 757. lpp., 11. punkts; 1988. gada 3. marts, 85/86 Komisija/EIB, Recueil, 1281. lpp., 23. punkts; 2007. gada 22. marts, C‑437/04 Komisija/Beļģija, Krājums, I‑2513. lpp., 61. punkts.