21.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 69/21


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Rechtbank Assen (Nīderlande) 2008. gada 22. decembra rīkojumu — 1. Combinatie Spijker Infrabouw/de Jonge Konstruktie 2. van Spijker Infrabouw BV 3. de Jonge Konstruktie BV/Provincie Drenthe

(Lieta C-568/08)

(2009/C 69/39)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Assen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji:

1.

Combinatie Spijker Infrabouw/de Jonge Konstruktie

2.

van Spijker Infrabouw BV

3.

de Jonge Konstruktie BV

Atbildētāja: Provincie Drenthe

Prejudiciālie jautājumi

1.

a)

Vai Direktīvas 89/665/EEK (1) 1. panta 1. un 3. punkts un 2. panta 1. un 6. punkts jāinterpretē tā, ka šīs tiesību normas netiek ievērotas, ja tiesību aizsardzība, kas strīdos par publiskiem iepirkumiem saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir jānodrošina valsts tiesai, tiek apgrūtināta tādējādi, ka sistēmā, kad gan administratīvai tiesai, gan civillietu tiesai var būt jurisdikcija vienā un tajā pašā lietā un pār tās sekām, vienlaikus var tikt pieņemti pretrunīgi nolēmumi?

b)

Vai šajā sakarā ir pieļaujams, ka administratīvās tiesas kompetencē ir tikai lemt par lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un attiecīgi pieņemt savu nolēmumu, un, ja atbilde ir apstiprinoša, kāpēc un/vai ar kādiem nosacījumiem?

c)

Vai šajā sakarā ir pieļaujams, ka Vispārējā administratīvā procesa likumā, kurā vispārīgi ir regulētas iespējas vērsties administratīvajā tiesā, ir izslēgta iespēja celt prasību par lēmumiem par līguma noslēgšanu starp konkursa rīkotāju iestādi un vienu pretendentu, un, ja atbilde ir apstiprinoša, kāpēc un/vai ar kādiem nosacījumiem?

d)

Vai šajā kontekstā ir nozīme atbildei uz otro jautājumu?

2.

a)

Vai Direktīvas 89/665/EEK 1. panta 1. un 3. punkts un 2. panta 1. un 6. punkts jāinterpretē tā, ka šīs tiesību normas netiek ievērotas, ja, lai panāktu ātru nolēmumu, ir pieejama tikai viena procedūra, kurai ir raksturīgs tas, ka principā tās nolūks ir ātri noteikt administratīvu pasākumu, nenotiek apmaiņa ar pārstāvju procesuālajiem rakstiem, parasti tiek iesniegti (tikai) rakstveida pierādījumi un netiek piemērots tiesiskais regulējums par pierādījumiem?

b)

Ja atbilde ir noliedzoša, vai tā var uzskatīt arī tad, ja spriedumā tiesiskās attiecības netiek noteiktas galīgi un tas nav arī daļa no lēmuma pieņemšanas procedūras, kuras rezultātā tiek pieņemts šāds galīgs nolēmums?

c)

Vai šajā sakarā kaut ko maina tas, ka spriedums ir saistošs tikai lietas dalībniekiem, lai gan var būt arī cita ieinteresētā persona?

3.

Vai Direktīvai 89/665/EEK nav pretrunā tas, ka tiesnesis “kort geding” tiesvedībā uzdod konkursa rīkotājai iestādei pieņemt lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, bet vēlāk pamata tiesvedībā tiek atzīts, ka šis lēmums neatbilst Kopienu tiesību aktiem par publiskiem iepirkumiem?

4.

a)

Ja uz šo jautājumu atbilde ir noliedzoša, vai par to ir atbildīga konkursa rīkotāja iestāde, un, ja atbilde ir apstiprinoša, kādā ziņā?

b)

Vai tā var uzskatīt arī tad, ja uz šo jautājumu atbilde ir apstiprinoša?

c)

Ja šai iestādei būtu jāatlīdzina zaudējumi, vai Kopienu tiesību aktos ir noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem var konstatēt un aprēķināt šādus zaudējumus, un, ja atbilde ir apstiprinoša, kādi ir šie kritēriji?

d)

Ja konkursa rīkotāju iestādi nevar uzskatīt par atbildīgu, vai saskaņā ar Kopienu tiesību aktiem var noteikt citu atbildīgo personu un kāds ir tā pamatojums?

5.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai atbildēm uz iepriekš minētajiem jautājumiem izrādās, ka praktiski nav iespējams vai ir pārmērīgi sarežģīti īstenot atbildību, kas šādā gadījumā ir jādara valsts tiesai?


(1)  Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 33. lpp.).