6.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 313/20

Prasība, kas celta 2008. gada 20. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-456/08)

(2008/C 313/29)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Zavvos, M. Konstantinidis un D. Kukovec)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nosakot valsts tiesību aktos, kuros regulētas pretendentu tiesības vērsties tiesā publiskā iepirkuma procedūrās, noteikumus par termiņiem un nepaziņojot lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecīgajam sūdzības par šo lēmumu iesniedzējam, Īrija saistībā ar piemērojamajiem termiņiem nav izpildījusi Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK (1) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, 1. panta 1. punktā un saistībā ar nepaziņošanu — Direktīvas 89/665/EEK 1. panta 1. punktā, kā to interpretējusi Tiesa, kā arī Padomes Direktīvas 93/37/EEK (2) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, 8. panta 2. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka Īrijas tiesību akti neatbilst tiesiskās drošības pamatprincipam un efektivitātes prasībai saskaņā ar Direktīvu 89/665/EEK, kurā tiek piemērots minētais princips, jo pretendenti tiek atstāti neziņā par savu situāciju, ja tie vēlas pārsūdzēt līgumslēdzējas iestādes lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu divpakāpju procedūrās, kur labākais piedāvājums tiek izvelēts pirms galīgā lēmuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas. Īrijai ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka pretendentiem ir skaidri un noteikti zināms, kuru līgumslēdzējas iestādes lēmumu tie var pārsūdzēt un no kura brīža tiek skaitīti termiņi. Pretendentiem ir jābūt skaidram, vai Rīkojums 84A ir piemērojams ne vien lēmumiem par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, bet arī līgumslēdzējas iestādes starplēmumiem, kas pieņemti līguma piešķiršanas procedūras gaitā (piemēram, attiecībā uz labākā piedāvājuma izvēli), kā rezultātā starplēmumā aprakstītos apstākļus nevar apstrīdēt pēc tāda termiņa beigām, kas tiek skaitīts no tā pieņemšanas brīža, bet lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu nevar apstrīdēt tāpēc, ka tā apstākļi jau ir bijuši minēti starplēmumā.

Rīkojumā 84A tiek prasīts, lai prasības tiktu celtas “pēc iespējas ātrāk un nekādā ziņā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā”. Komisija uzskata, ka šis formulējums atstāj pretendentus neziņā par to situāciju, kad tie apsver iespēju izmantot savas Kopienu tiesībās paredzētās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, vēršoties pret līgumslēdzējas iestādes lēmumu. Komisija uzskata, ka pretendentiem ir jāizskaidro, kādā termiņā ir jāceļ prasības par līgumslēdzējas iestādes lēmumiem, un, ņemot vērā pienākumu ievērot tiesiskās drošības pamatprincipu, piemērojamais termiņš ir jānosaka tā, lai visi pretendenti to varētu interpretēt skaidri un paredzami.

(1) OV L 395, 33. lpp.

(2) OV L 199, 42. lpp.