7.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/12

Prasība, kas celta 2008. gada 17. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-455/08)

(2009/C 32/20)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Zavvos, M. Konstantinidis un D. Kukovec)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka ar 2006. gada Statutory Instruments [Normatīvais akts] Nr. 329 49. pantu, kas ir Direktīvas 2004/18/EK (1) transponēšanas akts Īrijā, un ar 2007. gada Statutory Instruments Nr. 50 51. pantu, kas ir Direktīvas 2004/17/EK (2) transponēšanas akts Īrijā, tā ir pieņēmusi normas, kuras reglamentē līgumslēdzēju iestāžu un subjektu lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un to pamatojuma paziņošanu pretendentiem, tādā veidā, ka faktiski var izrādīties, ka tajā brīdī, kad pretendentiem ir sniegta pilnīga informācija par to piedāvājuma noraidīšanas pamatojumu, nogaidīšanas termiņš līguma noslēgšanai jau ir beidzies;

—

atzīt, ka tādējādi Īrija nav izpildījusi savus pienākumus, kas noteikti Direktīvas 89/665/EEK (3) 1. panta 1. punktā un 2. panta 1. punktā un Direktīvas 92/13/EEK (4) 1. panta 1. punktā un 2. panta 1. punktā, atbilstoši interpretācijai, ko Eiropas Kopienu Tiesa sniedza spriedumā lietā C-81/98 (5) (spriedums “Alcatel”) un lietā C-212/02 (6) (Komisija/Austrija);

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Īrijas Statutory Instruments Nr. 329

Īrijas Statutory Instruments Nr. 329, kas ir Direktīvas 2004/18/EK transponēšanas akts Īrijā, 49. pantā ir prasīts, lai pretendenti tiktu informēti par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu, izmantojot visātrākos saziņas līdzekļus, cik ātri vien iespējams pēc tam, kad līgumslēdzēja iestāde ir pieņēmusi lēmumu. Nogaidīšanas termiņš, kam jāpaiet līdz līguma noslēgšanai, skaitot no dienas, kad pretendentiem ir paziņots par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu, nevar būt īsāks par 14 dienām.

Tomēr saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem līgumslēdzējai iestādei ir pienākums sniegt piedāvājuma noraidīšanas pamatojumu tikai tad, kad tā ir saņēmusi attiecīgo pieprasījumu. Līgumslēdzējai iestādei ir jāsniedz pamatojums “cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 15 dienu laikā”. Komisija uzskata, ka tas nozīmē, ka nogaidīšanas termiņš var izrādīties jau beidzies tajā brīdī, kad neveiksmīgajam pretendentam ir sniegta pilnīga informācija par tā piedāvājuma noraidīšanas pamatojumu.

Lai izpildītu prasības, kas izriet no Tiesas judikatūras spriedumā “Alcatel” un spriedumā lietā Komisija/Austrija, ir jānodrošina, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmuma pamatojums ir sniegts laicīgi, lai ļautu to efektīvi pārsūdzēt līdz nogaidīšanas termiņa beigām. Komisija apgalvo, ka Īrijas tiesību normas neatbilst šai prasībai, jo tās nenodrošina, ka informācija par to piedāvājuma noraidīšanas pamatojumu pretendentiem tiek sniegta laicīgi un pietiekami ilgi pirms nogaidīšanas termiņa beigām. Tas pārkāpj pretendentu tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, kā prasīts Direktīvā 89/665/EEK.

Īrijas 2007. gada Statutory Instruments Nr. 50

Saskaņā ar Īrijas 2007. gada Statutory Instruments Nr.50, kas ir Direktīvas 2004/17/EK transponēšanas akts Īrijā, 51. pantu, kad līgumslēdzēji paziņo pretendentiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu, tiem ir jānorāda neveiksmīgiem pretendentiem uz “galveno iemeslu vai iemesliem, kāpēc to piedāvājums nav pieņemts”. Līgumslēdzējs paziņo neveiksmīgiem pretendentiem pieņemtā piedāvājuma “raksturojumu un salīdzinošas priekšrocības”“cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 15 dienu laikā” pēc tam, kad tas ir saņēmis attiecīgo pieprasījumu. Nogaidīšanas termiņš ir 14 dienas, skaitot no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmuma paziņošanas dienas. Komisija uzskata, ka tas nozīmē, ka nogaidīšanas termiņš var izrādīties jau beidzies tajā brīdī, kad neveiksmīgajam pretendentam ir sniegta pilnīga informācija par tā piedāvājuma noraidīšanas pamatojumu.

Komisija apgalvo, ka attiecībā uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, uz kurām attiecas Direktīva 2004/17/EK un Direktīva 92/13/EEK, Īrijas tiesību aktos ir ieviestas normas par paziņošanu pretendentiem tādā veidā, kas ierobežo neveiksmīgu pretendentu tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, un neatbilst spēka esošajām direktīvām tiesiskās aizsardzības līdzekļu jomā — Direktīvai 89/665/EEK un Direktīvai 92/13/EEK — atbilstoši Tiesas sniegtajai interpretācijai.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē [publiskā] iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 1. lpp.).

(3) Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārsūdzības] procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības] (OV L 395, 33. lpp.).

(4) Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīva 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu [publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību] piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 14. lpp.).

(5) 1999. gada 28. oktobra spriedums lietā C-81/98 — Alcatel Austria AG un citi, Siemens AG Österreich, Sag-Schrack Anlagentechnik AK/Bundesministerium für Wissenschaft und Verkehr.

(6) 2004. gada 24. jūnija spriedums lietā C-212/02 Komisija/Austrijas Republika.