30.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 223/26

1.

Vai uz aizraušanās ar azartspēlēm kontroli orientēta, ierobežojoša valsts azartspēļu politika, kas patiesi veicina to, ka ar attiecīgo valsts regulējumu noteiktie mērķi, proti, spēļu atkarības ierobežošana un krāpšanas novēršana, tiek sasniegti tādā veidā, ka, pateicoties azartspēļu regulētajam piedāvājumam, spēļu apjoms paliek (daudz) ierobežotāks nekā tas būtu bez valsts regulēšanas sistēmas, atbilst Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā, it īpaši 2003. gada 6. novembra spriedumā lietā C-243/01 Gambelli (Recueil, I-13031. lpp.) formulēto priekšnosacījumu, ka ar derībām saistītas darbības tiek ierobežotas saskaņotā un sistemātiskā veidā arī tad, ja atļaujas īpašniekam/īpašniekiem ir atļauts savu azartspēļu piedāvājumu padarīt atraktīvu ar jaunu azartspēļu ieviešanu, ar reklāmu pievēršot plašas sabiedrības uzmanību savam piedāvājumam un tādā veidā atturot (potenciālos) spēlētājus no azartspēļu nelegālā piedāvājuma (skat. Tiesas 2007. gada 6. marta spriedumu apvienotajā lietās C-338/04, C-359/04 un C-360/04 Placanica u.c. (Krājums, I-1891. lpp., 55. punkta beigās)?

2.

a Pieņemot, ka azartspēļu politikas valsts tiesiskais regulējums atbilst EKL 49. pantam, valsts tiesnesim attiecībā uz tā piemērošanu konkrētā gadījumā tad būtu vienmēr jāpārbauda, vai klasificētais pasākums, piemēram, rīkojums, šeit pieejamā interneta mājas lapas programmatūra attiecīgās dalībvalsts rezidentiem var padarīt nepieejamu dalību tajā piedāvātajām azartspēlēm konkrētajos apstākļos un atbilst arī priekšnosacījumam, ka patiesi atbilst valsts tiesiskā regulējuma pamatojumam izvirzītajiem mērķiem, un vai no šī regulējuma un tā piemērošanas izrietošais pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums, ņemot vērā šos mērķus, nav nesamērīgs?

2.

b Vai, atbildot uz 2. a jautājumu, izšķiroša nozīme ir tam, vai attiecīgo pasākumu ierosina un uzliek nevis valsts iestāde valsts tiesiskā regulējuma piemērošanas ietvaros, bet gan civilprocesa ietvaros, kad azartspēļu rīkotājs, kurš darbojas ar nepieciešamo atļauju, pieprasa uz civiltiesību pamata klasificēt pasākumu, kas ir pret viņu vērsta neatļauta darbība, jo pretējā puse procesā neievēro attiecīgo valsts tiesisko regulējumu un tādā veidā gūst negodīgu pārsvaru pār lietas dalībnieku, kam ir darbības veikšanai nepieciešamā atļauja?

3.

Vai EKL 49. pants ir interpretējams tādējādi, ka šī nosacījuma piemērošanas rezultātā kādas dalībvalsts atbildīgā valsts iestāde, pamatojoties uz šajā dalībvalstī pastāvošo slēgto atļauju sistēmu azartspēļu pakalpojuma piedāvāšanai, nevar aizliegt to, ka pakalpojuma sniedzējs, kam citā dalībvalstī jau ir izdota atļauja šo pakalpojumu sniegšanai internetā, šos pakalpojumus ar interneta starpniecību sniedz arī pirmajā dalībvalstī?