a)

Vai tas ir likumīgs mērķis Direktīvas 2000/78/EK 6. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē, ja darba devējs, nosakot maksimālo vecumu pieņemšanai darbā, īsteno savu interesi, lai darbā pieņamamo ierēdņu aktīvu darba attiecību laiks būtu pēc iespējas ilgāks?

b)

Vai šāda mērķa īstenošana jau tad ir neatbilstīga, ja ar to tiek panākts, ka ierēdņi strādā ilgāk nekā ir nepieciešams, lai iegūtu likumā garantēto minimālo pensiju, ko tie iegūst pēc 5 gadu darba stāža, priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā?

c)

Vai šāda mērķa īstenošana tikai tad ir neatbilstīga, ja ar to tiek panākts, ka ierēdņi strādā ilgāk nekā nepieciešams, pašlaik 19,51 gads, lai nopelnītu likumā garantēto minimālo pensiju, priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā?

a)

Vai tas ir likumīgs mērķis Direktīvas 2000/78/EK 6. panta 1. punkta nozīmē, ja, nosakot pēc iespējas zemu maksimālo vecumu pieņemšanai darbā, tiek panākts, ka darbā pieņemamo ierēdņu kopējais skaits būtu pēc iespējas mazāks, lai pēc iespējas mazāks būtu arī atsevišķos gadījumos veicamo maksājumu skaits, piemēram, pabalsti nelaimes vai slimības gadījumos (pabalsti arī ģimenes locekļiem)?

b)

Kāda nozīme attiecībā uz iepriekš minēto ir apstāklim, ka, palielinoties [ierēdņu] vecumam, pabalsti sakarā ar nelaimes vai slimības gadījumiem (arī ģimenes locekļiem) ir augstāki nekā gados jaunākiem ierēdņiem, tātad, pieņemot darbā gados vecākus ierēdņus vai ierēdnes šie izdevumi varētu būt lielāki?

c)

Vai attiecībā uz iepriekš minēto ir nepieciešamas drošas prognozes vai statistika, vai arī ir pietiekami ar vispārējiem varbūtības pieņēmumiem?

a)

Vai tas ir likumīgs mērķis Direktīvas 2000/78/EK 6. panta 1. punkta nozīmē, ja darba devējs [ierēdņu] pieņemšanai darbā grib piemērot noteiktu maksimālo vecumu, lai “attiecīgajā profesionālajā karjerā nodrošinātu līdzsvarotu vecuma struktūru”?

b)

Kādas prasības, iespējams, ir jāizpilda apsvērumiem attiecībā uz šādas vecuma struktūras īstenošanu, lai izpildītu attaisnojoša pamatojuma priekšnoteikumus (atbilstība un nepieciešamība, vajadzība)?

a)

Vai minimālā darba stāža nepieciešamība ir attaisnojama vienīgi kā ekvivalents kvalifikācijas iegūšanai pie darba devēja, ko finansē darba devējs viens pats (tiesības veidot ugunsdzēsības dienesta vidējā personāla profesionālo karjeru), lai, ņemot vērā šādu kvalifikāciju, nodrošinātu atbilstīgu tālāku nodarbinātības laika posmu pie šī darba devēja, tādējādi darbiniekam pamazām atpelnot savas izglītības izmaksas?

b)

Cik ilgs drīkst būt maksimālais profesionālās izglītības laika posmam sekojošais darba laika posms? Vai tas var pārsniegt 5 gadus; ja var, tad, kādiem nosacījumiem tam, ir jāatbilst?

c)

Vai minimālā darba laika posma atbilstība un nepieciešamība neatkarīgi no 7. punkta a) apakšpunkta var tikt pamatota, ņemot vērā apsvērumu, ka ierēdņu, kuru vecuma pensiju finansē darba devējs viens pats, prognozējamajam aktīvā darba laika posmam ir jābūt pietiekamam, lai līdz pensijas vecuma sasniegšanai tie nopelnītu likumā garantēto minimālo pensiju, kura pašlaik tiek piešķirta, ja darba stāžs ir 19,51 gadi?

d)

Vai gluži pretēji Direktīvas 2000/78/EK 6. panta 1. punktam atbilstošs atteikums pieņemt darbā ir pamatojums tikai tad, ja persona tiek pieņemta darbā tādā vecumā, kas, iestājoties paredzamajam pensijas vecumam, novestu pie tā, ka būtu jāmaksā minimālā pensija, lai gan tā vēl nav nopelnīta?

a)

Vai, lai novērtētu jēdziena pensijas vecuma iestāšanās saskaņā ar Direktīvas 2000/78/EK 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ir jāņem vērā likumā noteiktā vecuma robeža attiecībā uz pensionēšanos, pēc tam saņemot vecuma pensiju, vai arī ir jāņem vērā statistiski konstatētais ierēdņu vai profesionālās grupas vidējais pensionēšanās vecums?

b)

Kādā mērā attiecīgi ir jāņem vērā tas, ka atsevišķiem ierēdņiem tiesisko pensionēšanās vecumu var pagarināt līdz pat diviem gadiem? Vai šis apstāklis rada to, ka darbā pieņemšanas maksimālais vecums tiek attiecīgi pagarināts?