5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 171/25

1)

Vai jēdziens “gadījuma rakstura darījumi ar nekustamo īpašumu” Sestās PVN direktīvas (1) 19. panta 2. punkta otrajā teikumā ir interpretējams kā tāds, kas attiecas uz būvniecības uzņēmuma darbībām, kam ir piemērojams PVN saistībā ar vēlāku nekustamā īpašuma, ko būvniecības uzņēmums ir uzbūvējis par saviem līdzekļiem, pārdošanu kā darbību, kas ir pilnībā apliekama ar PVN ar mērķi to pārdot tālāk?

2)

Lai atbildētu uz 1. jautājumu, vai ir nozīme tam, kādā mērā pārdošanas darījumi, aplūkojot tos atsevišķi, ir saistīti ar preču un pakalpojumu, kam piemērojams PVN, izmantošanu?

3)

Vai ar PVN tiesību neitralitātes principu ir saderīgs tas, ka būvniecības uzņēmumam, kam atbilstoši attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem — balstoties uz Sestās direktīvas 5. panta 7. punktu un 6. panta 3. punktu — ir pienākums maksāt PVN par saviem iekšējiem pirkumiem saistībā ar ēkas būvniecību par saviem līdzekļiem ar mērķi to pārdot tālāk, ir tikai daļējas tiesības atskaitīt PVN par vispārējiem izdevumiem, kuri radušies būvniecības dēļ, ja vēlāka nekustamā īpašuma pārdošana saskaņā ar dalībvalsts PVN tiesību aktiem ir atbrīvota no PVN, pamatojoties uz Sestās PVN direktīvas 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu, lasot kontekstā ar F pielikuma 16. punktu?