1. Starptautiskie nolīgumi – EEK un Turcijas Asociācijas līgums – Ar EEK un Turcijas Asociācijas līgumu izveidotā Asociācijas padome – Lēmums Nr. 1/80 – Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Ierobežojumi, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem – Apjoms – Pastāvīgie iedzīvotāji
(Padomes Direktīvas 2003/109 12. pants; EEK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmās daļas otrais ievilkums un 14. panta 1. punkts)
2. Starptautiskie nolīgumi – EEK un Turcijas Asociācijas līgums – Ar EEK un Turcijas Asociācijas līgumu izveidotā Asociācijas padome – Lēmums Nr. 1/80 – Aizsardzība pret izraidīšanu – Pastāvīgie iedzīvotāji
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts; EEK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmās daļas otrais ievilkums un 14. panta 1. punkts)
1. EEK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 14. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām, runājot par tādu ārvalstnieku, kurš uzņemošās dalībvalsts teritorijā ir likumīgi nodzīvojis vairāk nekā desmit gadus pēc kārtas, piemērojamo Savienības tiesību kopumu veido Direktīvas 2003/109 par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, 12. pants, kurš, tā kā EEK un Turcijas asociācijas tiesībās labvēlīgākas tiesību normas nav paredzētas, ir minimālā aizsardzības pret izraidīšanu norma, kas ir piemērojama ikvienam trešās valsts pilsonim, kuram kādas dalībvalsts teritorijā ir likumīga pastāvīga iedzīvotāja statuss.
Turklāt ar sabiedrisko kārtību saistītais izņēmums darba ņēmēju – Savienības dalībvalstu pilsoņu – brīvas pārvietošanās, kura ir paredzēta Līgumā un pēc analoģijas ir piemērojama EEK un Turcijas asociācijas ietvaros, jomā, kā atkāpe no šīs pamatbrīvības ir jāsaprot šauri, un dalībvalstis tā apjomu nevar noteikt vienpusēji. Tāpat ar sabiedrisko kārtību vai valsts drošību pamatotie pasākumi var tikt veikti tikai tad, ja valsts kompetentās iestādes, atsevišķi izvērtējot katru konkrēto gadījumu, konstatē, ka attiecīgās personas personīgā rīcība rada pastāvošu, faktisku un pietiekami nopietnu apdraudējumu sabiedrības pamatinteresēm. Veicot šādu vērtējumu, šīm iestādēm turklāt ir jānodrošina gan samērīguma principa, gan ieinteresētās personas pamattiesību, it īpaši tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, ievērošana. Šādus pasākumus nevar veikt automātiski, pamatojoties uz kriminālsodāmību, ne arī vispārējās prevencijas, kas ir paredzēta, lai atturētu citus ārvalstniekus no pārkāpumu izdarīšanas, mērķiem. Ja, lai pamatotu izraidīšanu, ar kuru Turcijas pilsonim tiek atņemtas no Lēmuma Nr. 1/80 attiecībā uz viņu tieši izrietošās tiesības, vairāku kriminālsodāmību pastāvēšanai pašai par sevi nav nozīmes, tam pašam, vēl jo vairāk, ir jābūt piemērojamam attiecībā uz pamatojumu saistībā ar attiecīgajai personai piemērotās brīvības atņemšanas ilgumu. Valsts tiesai, tādējādi ņemot vērā šīs personas pašreizējo situāciju, ir jāizvērtē nepieciešamība veikt paredzēto iejaukšanos viņa uzturēšanās tiesībās, lai aizsargātu uzņemošās dalībvalsts likumīgo mērķi, un integrācijas faktoru, kas ļauj no jauna iekļaut ieinteresēto personu uzņemošās dalībvalsts sabiedrībā, esamība.
(sal. ar 78., 79., 81.–83. un 85. punktu)
2. EEK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 14. panta 1. punkts ir jāinterpretē šādi:
– aizsardzībai pret izraidīšanu, kas ar šo tiesību normu ir piešķirta Turcijas pilsoņiem, nav tāda paša apjoma kā aizsardzībai, kas atbilstoši Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 28. panta 3. punkta a) apakšpunktam ir piešķirta Savienības pilsoņiem, no kā izriet, ka, lai noteiktu šī 14. panta 1. punkta nozīmi un apjomu, šo Savienības pilsoņiem piemērojamo aizsardzības pret izraidīšanu režīmu nevar mutatis mutandis piemērot minētajiem Turcijas pilsoņiem;
– ar šo Lēmuma Nr. 1/80 tiesību normu netiek aizliegts, ka attiecībā uz Turcijas pilsoni, kuram ir tiesības, kas viņam piešķirtas atbilstoši minētā lēmuma 7. panta pirmās daļas otrajam ievilkumam, tiek piemērots izraidīšanas pasākums, kura pamatā ir sabiedriskās kārtības apsvērumi, ciktāl ieinteresētās personas personīgā rīcība rada pastāvošu, faktisku un pietiekami nopietnu apdraudējumu uzņemošās dalībvalsts sabiedrības pamatinteresēm un ciktāl šis pasākums šādu interešu aizsardzībai ir nepieciešams. Valsts tiesai, ņemot vērā visus atbilstošos attiecīgā Turcijas pilsoņa situāciju raksturojošos apstākļus, ir jānovērtē, vai izskatājamā gadījumā šādam pasākumam ir likumīgs pamats.
(sal. ar 86. punktu un rezolutīvo daļu)