—

R. Slaninas [R. Slanina] vārdā — M. Trethandls [M. Tröthandl], Rechtsanwalt,

—

Unabhängiger Finanzsenat Außenstelle Wien vārdā — V. Pavliks [W. Pavlik], pārstāvis,

—

Austrijas valdības vārdā — K. Pezendorfere [C. Pesendorfer] un M. Vinklere [M. Winkler], pārstāves,

—

Grieķijas valdības vārdā — S. Vodina [S. Vodina] un O. Pacopulu [O. Patsopoulou], pārstāves,

—

Polijas valdības vārdā — N. Dovgelevičs [M. Dowgielewicz], pārstāvis,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — F. Kreišičs [V. Kreuschitz], pārstāvis,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kura grozīta un atjaunināta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 118/97 (OV 1997, L 28, 1. lpp.; turpmāk tekstā — “Regula Nr. 1408/71”).

2

Šis lūgums radās saistībā ar prāvu starp Slaninas kundzi, šķirtu Austrijas pilsoni, kura savu dzīvesvietu pārcēlusi uz Grieķiju, un Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Wien par ģimenes pabalstu un nodokļa atlaides atmaksu, ko ieinteresētā persona saņēmusi Austrijā par savu meitu.

3

Atbilstoši Regulas Nr. 1408/71 1. panta f) un i) punktam jēdziens “ģimenes loceklis” nozīmē:

“[..] jebkuru personu, kuru par ģimenes locekli definē vai atzīst, vai par mājsaimniecības locekli uzskata tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tiek paredzēti pabalsti [..]; tomēr, ja minētie tiesību akti uzskata par ģimenes locekli vai mājsaimniecības locekli vienīgi tādu personu, kas dzīvo vienā miteklī ar darba ņēmēju, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja minētā persona atrodas galvenokārt šā darba ņēmēja apgādībā [..].”

4

Saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 2. panta 1. punktu:

“Šī regula attiecas uz darba ņēmējiem, uz kuriem ir attiekušies vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti un kuri ir kādas dalībvalsts pilsoņi, [..] kā arī uz viņu ģimenes locekļiem un viņu apgādnieku zaudējušām personām.”

5

Regulas Nr. 1408/71 13. pantā ir noteikts:

“1.   Ievērojot 14.c pantu, personas, uz kurām attiecas šī regula, ir pakļautas tikai vienas dalībvalsts tiesību aktiem. Šos tiesību aktus nosaka saskaņā ar šo sadaļu.

2.   Ievērojot 14. līdz 17. pantu:

[..].”

6

Regulas Nr. 1408/71 73. panta ar nosaukumu “Darbinieki vai pašnodarbinātas personas, kuru ģimenes locekļi dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts” redakcija ir šāda:

“Darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, uz kuru attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar VI pielikumu ir tiesības par tādiem viņa ģimenes locekļiem, kas dzīvo kādā citā dalībvalstī, uz ģimenes pabalstiem, ko paredz pirmās še minētās dalībvalsts tiesību akti, tā, it kā viņi dzīvotu šajā valstī.”

7

Regulas Nr. 1408/71 76. panta 1. punktā ar nosaukumu “Prioritātes noteikumi gadījumos, kad pārklājas tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem un saskaņā ar ģimenes locekļu dzīvesvietas valsts tiesību aktiem” ir noteikts:

“Ja vienā un tajā pašā laika posmā par vienu un to pašu ģimenes locekli sakarā ar darbu kādā profesijā tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ģimenes locekļi dzīvo, ir paredzēti ģimenes pabalsti, tad tiesības uz ģimenes pabalstiem, kas maksājami saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, attiecīgā gadījumā saskaņā ar 73. vai 74. pantu, tiek apturētas līdz tādai summai, kas paredzēta pirmās dalībvalsts tiesību aktos.”

8

Ja arī Regulā Nr. 1408/71 laika periodā, kas attiecas uz pamata prāvu, ir veikti grozījumi, tad tiem šīs prāvas iznākumā nav nozīmes.

9

Saskaņā ar 1967. gada Federālā likuma par ģimenes piemaksām pabalstu veidā (Familienlastenausgleichsgesetz; turpmāk tekstā — “FLAG”) 2. panta 1. punktu tiesības uz ģimenes pabalstu ir personām, kuras dzīvo vai pastāvīgi uzturas federālās valsts teritorijā.

10

FLAG 2. panta 2. punktā ir noteikts, ka tai personai, kuras mājsaimniecībai bērns ir pieskaitāms, ir tiesības uz ģimenes pabalstu. Personai, kuras mājsaimniecībai bērns nav pieskaitāms, bet kura pārsvarā sedz bērna uzturēšanas izdevumus, ir tiesības uz ģimenes pabalstu, ja šādas tiesības atbilstoši šim punktam nav nevienai citai personai.

11

FLAG 2. panta 8. punktā ir minēts, ka personām, kuru dzīvesvieta ir gan federālās valsts teritorijā, gan ārvalstīs, tiesības uz ģimenes pabalstu ir tikai tad, ja viņu svarīgākās dzīves intereses ir federālās valsts teritorijā un bērni pastāvīgi uzturas valsts teritorijā. Atbilstoši šai pašai tiesību normai personai svarīgākās dzīves intereses ir tās valsts teritorijā, ar kuru tai ir ciešākās personīgās un ekonomiskās attiecības.

12

FLAG 26. panta 1. punktā ir noteikts:

“Personai, kura ģimenes pabalstu ir saņēmusi nelikumīgi, attiecīgās summas ir jāatmaksā [..].”

13

No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka R. Slanina ir 1991. gadā dzimušās meitenes Ninas māte. Tad, kad R. Slaninai tika sākts maksāt ģimenes pabalsts, viņa atbilda šī pabalsta piešķiršanas nosacījumiem.

14

1997. gada vasarā R. Slanina pārcēlās uz dzīvi Grieķijā, kur Nina kopš šī paša gada rudens sāka iet skolā. Viņas tēvs, R. Slaninas bijušais vīrs, ir Austrijas pilsonis, kurš dzīvo un strādā Austrijā. Prasītāja pamata lietā veic tikai mātes pienākumus. Bērna tēvam ir jāmaksā alimenti, taču to viņš nedara.

15

R. Slanina laika posmā no 1998. gada 1. janvāra līdz par savu meitu Ninu saņēma ģimenes pabalstu un nodokļa atlaidi kopā EUR 10884,95, no kuriem EUR 7824,79 ģimenes pabalstu un EUR 3060,16 nodokļa atlaidi. Ar Finanzamt (nodokļu palāta) Mödling (Austrija) lēmumu šīs summas no viņas tika atprasītas, jo kopš 1997. gada viņa ar savu meitu pastāvīgi dzīvo Grieķijā. Minētā Finanzamt faktiski uzskatīja, ka nav izpildīts viens no ģimenes pabalsta piešķiršanas nosacījumiem saskaņā ar FLAG 2. panta 8. punktu, proti, kas saistīts ar interešu centra noteikšanu un bērna pastāvīgo dzīvesvietu Austrijā.

16

Līdz 2001. gadam R. Slanina nestrādāja un nebija Grieķijā reģistrēta kā darba meklētāja. Viņa pārtika no iekrājumiem un vecāku palīdzības. Kopš 2001. gada viņa ik gadus no maija mēneša līdz oktobra sākumam strādāja sezonas darbu par tūristu gidi Grieķijas uzņēmumā.

17

R. Slaninas celtā prasība pret Finanzamt Mödling2003. gada 22. oktobra lēmumu vispirms tika noraidīta ar iepriekšēju minētā Finanzamt lēmumu un tad ar Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Wien lēmumu. Prasītāja pamata lietā tādēļ vērsās iesniedzējtiesā. Viņa būtībā norāda, ka, ja saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem viņai neesot bijušas tiesības uz ģimenes pabalstu, tādā gadījumā būtu bijusi jāpiemēro Regula Nr. 1408/71. Tā kā Ninas tēvs, prasītājas pamata prāvā bijušais vīrs, dzīvojot un strādājot Austrijā, tad R. Slaninai saskaņā ar šīs regulas 73. pantu esot tiesības uz ģimenes pabalstu, lai gan viņa dzīvo Grieķijā.

18

Šādos apstākļos Verwaltungsgerichtshof nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:

19

Ar pirmo un otro jautājumu, kurus būtu jāvērtē kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1408/71 73. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šķirtai personai, kurai tās dalībvalsts kompetentā iestāde pārskaitīja ģimenes pabalstu, kurā tā dzīvoja un kurā aizvien turpina dzīvot personai bijušais laulātais, saglabā tiesības uz šo pabalstu, pat ja šī personai atstāj šo valsti ar savu bērnu un dodas uz citu dalībvalsti, kurā tā nestrādā, un ja bijušais laulātais, bērns tēvs, varētu saņemt minēto pabalstu savā dzīvesvietas valstī.

20

No lietas materiāliem izriet, ka R. Slanina ir tāda darbinieka bijusī laulātā, uz kuru laika posmā, kas attiecas uz pamata prāvu, attiecās Regulas Nr. 1408/71 13. panta 1. un 2. punkts un Austrijas Republikas tiesību akti — dalībvalsts, kurā viņš strādāja.

21

Saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 73. pantu darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, uz kuru attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, ir tiesības par tādiem viņa ģimenes locekļiem, kas dzīvo kādā citā dalībvalstī, uz ģimenes pabalstiem, ko paredz pirmās še minētās dalībvalsts tiesību akti, tā, it kā viņi dzīvotu šajā valstī.

22

Minētā 73. panta mērķis ir darbinieka, uz kuru attiecas tās valsts tiesību akti, kurā viņš dzīvo, ģimenes locekļiem nodrošināt otrā dalībvalstī ģimenes pabalsta piešķiršanu, ka tas ir paredzēts pirmajā minētajā valstī piemērojamos tiesību aktos (skat. 1996. gada 10. oktobra spriedumu apvienotajās lietās C-245/94 un C-312/94 Hoever un Zachow, Recueil, I-4895. lpp., 32. punkts, kā arī spriedumu lietā C-255/99 Humer, Recueil, I-1205. lpp., 39. punkts).

23

Pat ja iesniedzējtiesa Tiesai nav uzdevusi jautājumu šajā sakarā, ir jānorāda, ka tiesības uz ģimenes pabalstu, pamatojoties uz Regulas Nr. 1408/71 73. pantu, kas pārskaitīti vai nu R. Slaninai, vai arī tās bijušajam vīram, faktiski ir pakārtotas nosacījumam, ka uz bērnu attiecas Regulas Nr. 1408/71 piemērojamība personām. Tas ir definēts šīs regulas 2. pantā. Saskaņā ar šī 2. panta 1. punktu šī regula attiecas uz “darba ņēmējiem, uz kuriem ir attiekušies vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti un kuri ir kādas dalībvalsts pilsoņi, [..] kā arī uz viņu ģimenes locekļiem [..]”.

24

Jēdziens “ģimenes locekļi” ir definēts Regulas Nr. 1408/71 1. panta f) un i) punktā, minot, ka tā ir “jebkura persona, kuru par ģimenes locekli definē vai atzīst, vai par mājsaimniecības locekli uzskata tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tiek paredzēti pabalsti [..]; tomēr, ja minētie tiesību akti uzskata par ģimenes locekli vai mājsaimniecības locekli vienīgi tādu personu, kas dzīvo vienā miteklī ar darba ņēmēju, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja minētā persona atrodas galvenokārt šā darba ņēmēja apgādībā [..]”.

25

Tā vispirms šajā tiesību normā skaidri ir izdarīta atsauce uz valsts tiesību aktiem, norādot, ka “ģimenes loceklis” nozīmē “jebkuru personu, kuru par ģimenes locekli definē vai atzīst, vai par mājsaimniecības locekli uzskata tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tiek paredzēti pabalsti [..]”, proti, pamata lietā tie būtu FLAG noteikumi.

26

Tālāk Regulas Nr. 1408/71 1. panta f) un i) punktā ir ieviests labojums, saskaņā ar kuru “tomēr, ja minētie tiesību akti uzskata par ģimenes locekli vai mājsaimniecības locekli vienīgi tādu personu, kas dzīvo vienā miteklī ar darba ņēmēju, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja minētā persona atrodas galvenokārt šā darba ņēmēja apgādībā [..]”.

27

Tādējādi iesniedzējtiesai būtu jāvērtē, vai Regulas Nr. 1408/71 1. panta f) un i) punktā izvirzītais nosacījums šajā gadījumā ir izpildīts, t.i., vai bērnu, lai arī viņš ir audzis kopā ar savu tēvu attiecīgā perioda laikā, valsts likuma izpratnē un tā piemērošanas kontekstā var atzīt par sava tēva “ģimenes locekli” un — noliedzošas atbildes gadījumā — vai viņu var atzīt par “galvenokārt” viņa “apgādībā” esošu.

28

No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka R. Slaninas bijušajam vīram faktiski savai meitai Ninai bija jāmaksā alimenti. Faktam, ka tie nav tikuši maksāti, nav nozīmes jautājuma, vai bērns ir ģimenes loceklis, kontekstā.

29

Pieņemot, ka iesniedzējtiesas izdarītajiem secinājumiem būtu jāmudina to atzīt, ka aplūkojamā situācijā ir spēkā Regulas Nr. 1408/71 piemērojamība personām, rodas jautājums, vai persona tādā kā R. Slaninas situācijā var pamatoties uz šīs regulas 73. pantu. Iesniedzējtiesa arī vaicā, vai apstāklis, ka Austrijā dzīvo šķirtais vīrs, kur viņš strādā un kur viņam ir tiesības uz aplūkojamo pabalstu, jebkā var ietekmēt personas tiesības tādā kā R. Slaninas situācijā saglabāt minēto pabalstu saņemšanu.

30

Šajā sakarā vispirms jānorāda, ka faktam, ka R. Slanina un viņas bijušais vīrs ir šķīrušies, nav nozīmes. Faktiski Tiesai jau ir atzinusi, ka, ja Regulas Nr. 1408/71 mērķis skaidri nav ģimenes situācijās pēc laulības šķiršanas, tas nenozīmē, ka tajās minētā regula nav piemērojama. Faktiski viens no ierasto seku veidiem pēc laulības šķiršanas ir, ka bērna apgādības tiesības tiek piešķirtas vienam no vecākiem, pie kura bērns dzīvos. Tomēr dažādu iemeslu dēļ laulības šķiršanas dēļ viens no vecākiem, kura apgādībā ir bērns, pamet savu izcelsmes valsti un iekārtojas uz dzīvi citā dalībvalstī, lai — kā iepriekš minētajā spriedumā lietā Hummer — tur strādātu vai — kā šajā pamata lietā — lai strādātu tikai dažus gadus vēlāk pēc iekārtošanās uz dzīvi. Šādā gadījumā nepilngadīga bērna dzīvesvieta arī tiek pārcelta uz šo citu dalībvalsti (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Hummer, 42. un 43. punkts).

31

Jānorāda, ka savu raksturiezīmju dēļ ģimenes pabalstus nevar uzskatīt par indivīdam maksājamiem neatkarīgi no viņa ģimenes stāvokļa. Tādējādi nav nozīmes tam, ka ģimenes pabalsta saņēmējs drīzāk ir R. Slanina nekā pats nodarbinātais, proti, bijušais vīrs (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Hummer, 50. punkts).

32

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz pirmo un otro prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1408/71 73. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šķirta persona, kurai tās dalībvalsts kompetenta iestāde ir pārskaitījusi ģimenes pabalstu, kurā viņa ir dzīvojusi un kurā viņas bijušais vīrs dzīvo un strādā, saglabā par savu bērnu tiesības šo pabalstu saņemt ar nosacījumu, ka šis bērns ir atzīstams par minētā bijušā vīra “ģimenes locekli” minētās regulas 1. panta f) un i) punkta izpratnē, kaut arī šī persona atstāj šo valsti, lai ar savu bērnu iekārtotos uz dzīvi citā dalībvalstī, kurā viņa nestrādā, un kaut arī vīrs ir varējis minēto pabalstu saņemt savas dzīvesvietas dalībvalstī.

33

Ar savu trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai tas, ka R. Slanina Grieķijā sāka strādāt, ietekmē viņas tiesības saņemt ģimenes pabalstu Austrijā.

34

Ja būtu jāpierāda, ka minētās profesionālās darbības uzsākšana Grieķijā tik tiešām ir pamats tiesībām uz tāda ģimene pabalsta kā Austrijā saņemšanu, tad atbilde uz šo jautājumu būtu apstiprinoša.

35

No Grieķijas valdības un Komisijas iesniegtajiem apsvērumiem izriet, ka Grieķijas regulējumā ir paredzēts maksāt ģimenes pabalstu tikai dažām nodarbināto kategorijām. Šis pabalsts vienmēr ir saistīts ar darba attiecībām; dzīvesvieta Grieķijā vien nav pietiekams pamats. Iesniedzējtiesai būtu jānosaka, vai apstāklis, ka R. Slanina strādā Grieķijas Republikā, viņai dod tiesības šajā dalībvalstī saņemt ģimenes pabalstu.

36

Ja tas tā izrādīsies, tad būs jāpiemēro Regulas Nr. 1408/71 76. pantā paredzētais “antikumulatīvais” nosacījums. Šīs normas mērķis ir atrisināt tiesību pārklāšanos uz tiem ģimenes pabalstiem, kuri pienākas saskaņā ar šīs pašas regulas 73. pantu un saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā dzīvo ģimenes locekļi, kam ir radušās tiesības uz ģimenes pabalstu saistībā ar profesionālās darbības veikšanu (skat. 2005. gada 7. jūnija spriedumu lietā C-543/03 Dodl un Oberhollenzer, Krājums, I-5049. lpp., 53. punkts).

37

Saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 76. pantu pienākums maksāt ģimenes pabalstu prioritāri tādēļ ir Grieķijas Republikai kā Ninas un viņas mātes dzīvesvietas dalībvalstij. Tiesības uz Austrijas ģimenes pabalstu saskaņā ar šīs regulas 73. pantu tiks apturētas, līdz tiks noteikta Grieķijas tiesību aktos paredzētā summa.

38

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka, ja tādā situācijā, kādā atrodas prasītāja pamata lietā, esoša persona uzsāk strādāt savā dzīvesvietas dalībvalstī, kas faktiski tai dod tiesības uz ģimenes pabalstu, tas ir pamats, piemērojot Regulas Nr. 1408/71 76. pantu, apturēt tiesības saņemt ģimenes pabalstu saskaņā ar tās dalībvalsts regulējumu, kurā strādā šīs personas bijušais vīrs, līdz šīs personas dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktos paredzētās summas apmēram.

39

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: