1. Tiesību aktu tuvināšana – Preču zīmes – Regulas Nr. 40/94 un Direktīvas 89/104 interpretācija – Preču zīmes īpašnieka tiesības iebilst pret identiska apzīmējuma izmantošanu attiecībā uz identiskām precēm, ko veic trešā persona – Preču zīmes izmantošana regulas 9. panta 1. punkta un direktīvas 5. panta 1. un 2. punkta izpratnē
(Padomes Regulas Nr. 40/94 9. panta 1. punkts un Padomes Direktīvas 89/104 5. panta 1. un 2. punkts)
2. Tiesību aktu tuvināšana – Preču zīmes – Regulas Nr. 40/94 un Direktīvas 89/104 interpretācija – Preču zīmes īpašnieka tiesības iebilst pret identiska apzīmējuma izmantošanu attiecībā uz identiskām precēm, ko veic trešā persona – Preču zīmes izmantošana regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta un direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē
(Padomes Regulas Nr. 40/94 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Padomes Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
3. Tiesību aktu tuvināšana – Preču zīmes – Regulas Nr. 40/94 un Direktīvas 89/104 interpretācija – Preču zīmes īpašnieka tiesības iebilst pret identiska apzīmējuma izmantošanu attiecībā uz identiskām precēm, ko veic trešā persona – Reklāma atsauces pakalpojumā internetā
(Padomes Regulas Nr. 40/94 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Padomes Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
4. Tiesību aktu tuvināšana – Preču zīmes – Regulas Nr. 40/94 un Direktīvas 89/104 interpretācija – Preču zīmes īpašnieka tiesības iebilst pret identiska apzīmējuma izmantošanu attiecībā uz identiskām precēm, ko veic trešā persona – Reklāma atsauces pakalpojumā internetā
(Padomes Regulas Nr. 40/94 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Padomes Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
5. Tiesību aktu tuvināšana – Elektroniskā tirdzniecība – Direktīva 2000/31 – Starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31 14. pants)
1. Atsauces pakalpojuma internetā sniedzējs, kurš uzglabā preču zīmei identisku apzīmējumu kā atslēgvārdu un nodrošina reklāmu parādīšanu atbilstoši tam, neizmanto šo apzīmējumu Direktīvas 89/104 par preču zīmēm 5. panta 1. un 2. punkta vai Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 9. panta 1. punkta izpratnē.
Ir skaidrs, ka šis pakalpojuma sniedzējs veic komercdarbību un sagaida ekonomisku labumu, atsevišķu savu klientu vārdā glabājot preču zīmēm identiskus apzīmējumus kā atslēgvārdus, un nodrošina reklāmas parādīšanu atbilstoši tiem.
Nav arī strīda par to, ka šis pakalpojums tiek sniegts ne tikai šo preču zīmju īpašniekiem vai uzņēmējiem, kuriem ir tiesības tirgot preču zīmju īpašnieku preces vai pakalpojumus, bet īstenots bez īpašnieku piekrišanas un tiek sniegts īpašnieku konkurentiem vai imitētājiem.
Lai gan no šiem faktiem izriet, ka atsauces pakalpojuma sniedzējs darbojas “komercdarbībā”, atļaujot reklāmas devējiem izvēlēties preču zīmēm identiskus apzīmējumus kā atslēgvārdus, glabā šos apzīmējumus un parāda savu klientu reklāmas atbilstoši atslēgvārdiem, no tā tomēr neizriet, ka šis pakalpojumu sniedzējs pats “izmantotu” šos apzīmējumus Direktīvas 89/104 5. panta un Regulas Nr. 40/94 9. panta izpratnē.
Ja trešā persona izmanto preču zīmes īpašnieka preču zīmei identisku vai līdzīgu apzīmējumu, tas nozīmē, ka šī trešā persona vismaz izmanto apzīmējumu savā komercsaziņā. Atsauces pakalpojuma sniedzēja gadījumā tas ļauj saviem klientiem izmantot preču zīmēm identiskus vai līdzīgus apzīmējumus, pats šos apzīmējumus neizmantodams.
Šo secinājumu neatspēko fakts, ka šis pakalpojuma sniedzējs saņem atlīdzību par to, ka viņa klienti izmanto šos apzīmējumus. Tas, ka tiek radīti vajadzīgie tehniskie apstākļi, lai izmantotu apzīmējumu, un tiek saņemta atlīdzība par šo pakalpojumu, nenozīmē, ka pakalpojuma sniedzējs sniedz šo pakalpojumu, pats izmantodams šo apzīmējumu.
(sal. ar 53.–57., 105. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
2. Kad reklāmas devējs izmanto konkurenta preču zīmei identisku apzīmējumu kā atslēgvārdu, sniedzot internetā atsauces pakalpojumu, lai lietotājs uzzinātu ne tikai par šī konkurenta piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem, bet arī par reklāmas devēja precēm vai pakalpojumiem, tā ir izmantošana attiecībā uz šī reklāmas devēja precēm vai pakalpojumiem.
Turklāt, pat ja reklāmas devēja mērķis, izmantojot preču zīmei identisku apzīmējumu kā atslēgvārdu, nav parādīt lietotājiem savas preces vai pakalpojumus kā alternatīvu preču zīmes precēm vai pakalpojumiem, bet gluži pretēji, lai maldinātu lietotājus par tā preču vai pakalpojumu izcelsmi, liekot uzskatīt, ka tie pieder preču zīmes īpašniekam vai ar to ekonomiski saistītam uzņēmumam, tā ir izmantošana “attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem”. Šāda izmantošana katrā ziņā ir tad, ja trešā persona preču zīmei identisku apzīmējumu izmanto tādā veidā, ka tiek radīta saikne starp šo apzīmējumu un precēm, ko tirgo, vai pakalpojumiem, ko piedāvā trešā persona.
No tā izriet, ka tas, ka reklāmas devējs izmanto preču zīmei identisku apzīmējumu kā atslēgvārdu, sniedzot internetā atsauces pakalpojumu, ietilpst izmantošanas “attiecībā uz precēm un pakalpojumiem” jēdzienā Direktīvas 89/104 par preču zīmēm 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.
(sal. ar 71.–73. punktu)
3. Direktīvas 89/104 par preču zīmēm 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks var aizliegt reklāmas devējam, izmantojot šai preču zīmei identisku atslēgvārdu, ko šis reklāmas devējs bez šī preču zīmes īpašnieka piekrišanas ir izvēlējies atsauces pakalpojumā internetā, sniegt reklāmu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta šī preču zīme, ja šī reklāma neļauj vai tikai ar lielām grūtībām ļauj samērā informētam un apdomīgam lietotājam zināt, vai reklāmā atainotās preces vai pakalpojumi pieder preču zīmes īpašniekam vai ar to ekonomiski saistītam uzņēmumam vai, tieši pretēji, trešajai personai.
Šādā situācijā, kurai turklāt raksturīgs apstāklis, ka attiecīgais paziņojums parādās tūlīt pēc tam, kad attiecīgais lietotājs ir ievadījis preču zīmi kā meklējamo vārdu, un tiek parādīts brīdī, kad preču zīme kā meklējamais vārds ir norādīta ekrānā, lietotājs var kļūdīties attiecībā uz attiecīgo preču vai pakalpojumu izcelsmi. Šādos apstākļos, ja trešā persona izmanto preču zīmei identisku apzīmējumu kā atslēgvārdu, kā rezultātā tiek parādīta šī reklāma, tas var radīt pārliecību, ka pastāv būtiska saikne komercdarbībā starp attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem un preču zīmes īpašnieku.
Ņemot vērā preču zīmes būtisko funkciju, kas elektroniskās tirdzniecības jomā ir ļaut lietotājiem, pārlūkojot paziņojumus, kas parādīti atbildē uz meklējumu par konkrētu preču zīmi, nošķirt šīs preču zīmes īpašnieka preces vai pakalpojumus no citas izcelsmes precēm vai pakalpojumiem, šim preču zīmes īpašniekam ir jābūt tiesībām aizliegt parādīt tādu trešo personu reklāmas, kuras lietotāji varētu maldīgi uzskatīt par preču zīmes īpašnieka reklāmu.
Valsts tiesai ir jānovērtē katrā konkrētā gadījumā, vai tajā izskatāmās lietas apstākļos ir redzams, ka tiek apdraudēta vai varētu tikt apdraudēta izcelsmes norādes funkcija.
Ja trešās personas reklāma liek domāt par ekonomisku saistību starp šo trešo personu un preču zīmes īpašnieku, ir jāsecina, ka tiek apdraudēta izcelsmes norādes funkcija.
Ja reklāma, neliekot domāt par ekonomisku saistību, ir tik neskaidra attiecībā uz attiecīgo preču vai pakalpojumu izcelsmi, ka samērā informēts un apdomīgs lietotājs nespēj zināt, pamatojoties uz reklāmas saiti un tam pievienoto komercpaziņojumu, vai reklāmas devējs ir trešā persona attiecībā pret preču zīmes īpašnieku, vai, tieši pretēji, ir ar to ekonomiski saistīta, arī tad ir jāsecina, ka tas apdraud šo preču zīmes funkciju.
(sal. ar 84., 85, 87.–90., 99. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
4. Tā kā komercdarbībai raksturīgs plašs preču un pakalpojumu piedāvājums, preču zīmes īpašnieka mērķis varētu būt ne tikai norādīt ar šo preču zīmi savu preču vai pakalpojumu izcelsmi, bet arī izmantot savu preču zīmi reklāmas nolūkos, lai informētu un pārliecinātu patērētāju.
Tādējādi preču zīmes īpašnieks var aizliegt bez tā piekrišanas izmantot savai preču zīmei identisku apzīmējumu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem šī preču zīme ir reģistrēta, ja šī izmantošana traucē preču zīmes īpašniekam izmantot preču zīmi kā tirdzniecības apjomu veicinošu faktoru vai kā komercstratēģijas elementu.
Attiecībā uz to, ka reklāmas devēji internetā izmanto citiem piederošai preču zīmei identisku apzīmējumu kā atslēgvārdu, lai parādītu reklāmas paziņojumus, ir acīmredzams, ka šādai izmantošanai var būt zināma ietekme uz to, kā preču zīmes īpašnieks izmanto šo preču zīmi reklāmā, kā arī uz tā komercstratēģiju.
Ņemot vērā būtisko vietu, kas reklāmai internetā ir darījumu dzīvē, ir visai ticams, ka preču zīmes īpašnieks norāda savu preču zīmi kā atslēgvārdu atsauces pakalpojuma sniedzējam, lai parādītu reklāmu rubrikā “sponsorētas saites”. Ja tas tā ir, preču zīmes īpašniekam attiecīgā gadījumā ir jāpiekrīt maksāt augstāku cenu par klikšķi nekā atsevišķiem citiem tirgus dalībniekiem, ja viņš vēlas, ka viņa reklāma parādās virs šo uzņēmēju reklāmas, kas arī ir izvēlējušies viņa preču zīmi kā atslēgvārdu. Turklāt, pat ja preču zīmes īpašnieks ir gatavs maksāt augstāku cenu par klikšķi nekā ir trešo personu, kas arī ir izvēlējušās šo preču zīmi, piedāvātā cena, nav pārliecības, ka tā reklāma parādīsies virs šo trešo personu reklāmām, ņemot vērā, ka reklāmu parādīšanas kārtības noteikšanā tiek ņemti vērā arī citi faktori.
Tomēr šie traucēkļi, ja trešās personas izmanto preču zīmei identisku apzīmējumu, paši par sevi neapdraud preču zīmes reklāmas funkciju.
(sal. ar 91.–95. punktu)
5. Direktīvas 2000/31 par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) 14. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā norādītā norma ir piemērojama atsauces pakalpojuma internetā sniedzējam, ja šim pakalpojuma sniedzējam nav bijusi aktīva loma, kas tam ļāva zināt par vai kontrolēt uzglabāto informāciju. Ja viņam nav bijusi šāda loma, šis pakalpojuma sniedzējs nevar tikt saukts pie atbildības par pēc reklāmas devēja pieprasījuma uzglabātajiem datiem, ja vien, uzzinot par šo datu vai šī reklāmas devēja darbību prettiesisko raksturu, viņš nav nekavējoties šos datus izņēmis vai liedzis tiem pieeju.
Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai atsauces pakalpojuma internetā sniedzējam ir neitrāla loma, jo tā rīcība ir tikai tehniska, automātiska un pasīva, netieši norādot uz nezināšanu par informāciju, ko viņš uzglabā, vai tās nekontrolēšanu.
(sal. ar 114., 119., 120 punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)