Lieta C‑221/08
Eiropas Komisija
pret
Īriju
Valsts pienākumu neizpilde – Direktīva 95/59/EK – Nodokļi, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas uzlikti tabakas izstrādājumu patēriņam – 9. panta 1. punkts – Ražotāju un importētāju veikta augstākās mazumtirdzniecības cenas brīva noteikšana saviem izstrādājumiem – Valsts tiesiskais regulējums par zemākās mazumtirdzniecības cenas noteikšanu cigaretēm – Pamatojums – Sabiedrības veselības aizsardzība – Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencija par tabakas kontroli
Sprieduma kopsavilkums
1. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Nodokļi, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas uzlikti tabakas izstrādājumu patēriņam
(Padomes Direktīvas 95/59, kas grozīta ar Direktīvu 2002/10, 9. panta 1. punkts)
2. Dalībvalstis – Pienākumi – Komisijai uzticētais uzraudzības pienākums – Dalībvalstu uzdevums
(EKL 10. pants un 226. pants)
1. Pieņemot zemāko cenu režīmu cigaretēm, kuras tiek pārdotas mazumtirdzniecībā, tiktāl, ciktāl ar šo režīmu visos gadījumos nevar izslēgt to, ka noteiktās zemākās cenas var nelabvēlīgi ietekmēt konkurences priekšrocības, kas dažiem tabakas izstrādājumu ražotājiem vai importētājiem var rasties zemākas pašizmaksas dēļ, dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Direktīvas 95/59 par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu, ko groza Direktīva 2002/10, 9. panta 1. punktā. Šāda tiesiskā regulējuma, kurā tostarp ir noteikta zemākā cena, ņemot vērā prasīto cenu tirgū, rezultātā var tikt novērstas atšķirības starp konkurējošo preču cenām un var notikt cenas virzība visdārgāko preču virzienā. Tādēļ ar minēto tiesisko regulējumu tiek nelabvēlīgi ietekmēta ražotāju un importētāju brīvība noteikt augstāko mazumtirdzniecības cenu, ko garantē Direktīvas 95/59 9. panta 1. punkta otrā daļa.
Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijai par tabakas kontroli nav ietekmes uz šāda režīma saderību ar Direktīvas 95/59 9. panta 1. punktu, jo šajā konvencijā līgumslēdzējām pusēm nav neviena konkrēta pienākuma cenu politikas tabakas izstrādājumu nozarē kontekstā un tajā ir tikai aprakstītas iespējamās rīcības alternatīvas ņemt vērā valsts veselības mērķi saistībā ar tabakas kontroli. Faktiski šīs konvencijas 6. panta 2. punktā ir tikai paredzēts, ka līgumslēdzējām pusēm būtu jāveic vai jāuztur spēkā pasākumi, kas tajā skaitā “var būt” nodokļu politikas un “attiecīgajā gadījumā” cenu politikas īstenošana tabakas izstrādājumiem.
Dalībvalstis nevar pamatoties uz EKL 30. pantu, lai attaisnotu Direktīvas 95/59 9. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības mērķi. EKL 30. pants nav jāsaprot kā tāds, ar kuru tiek pieļauti pasākumi, kas nav importa un eksporta kvantitatīvie ierobežojumi, kā arī EKL 28. un 29. pantā minētie pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.
Tomēr ar Direktīvu 95/59 dalībvalstīm netiek liegts turpināt ierobežot tabakas patēriņu, kas ir viens no sabiedrības veselības aizsardzības mērķiem.
(sal. ar 45., 46., 50., 51. un 57. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
2. Nesniedzot nepieciešamo informāciju, lai Eiropas Komisija varētu izpildīt savu pienākumu – nodrošināt, ka tiek ievērota Direktīva 95/59 par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu, ko groza Direktīva 2002/10, dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti EKL 10. pantā.
(sal. ar 62. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2010. gada 4. martā (*)
Valsts pienākumu neizpilde – Direktīva 95/59/EK – Nodokļi, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas uzlikti tabakas izstrādājumu patēriņam – 9. panta 1. punkts – Ražotāju un importētāju veikta augstākās mazumtirdzniecības cenas brīva noteikšana saviem izstrādājumiem – Valsts tiesiskais regulējums par zemākās mazumtirdzniecības noteikšanu cenas cigaretēm – Pamatojums – Sabiedrības veselības aizsardzība – Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencija par tabakas kontroli
Lieta C‑221/08
par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2008. gada 22. maijā cēla
Eiropas Komisija, ko pārstāv R. Liāls [R. Lyal] un V. Melss [W. Mölls], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,
prasītāja,
pret
Īriju, ko pārstāv D. O’Hagans [D. O’Hagan], pārstāvis, kam palīdz Dž. Hogans[G. Hogan], SC, kas norādīja adresi Luksemburgā,
atbildētāja.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: otrās palātas priekšsēdētājs, kas pilda trešās palātas priekšsēdētāja pienākumus, H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], tiesneši P. Linda [P. Lindh], A. Ross [A. Rosas], U. Lehmuss [U. Lõhmus] un A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev] (referents),
ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],
sekretāre R. Šereša [R. Şereş], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2009. gada 18. jūnija tiesas sēdi,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2009. gada 22. oktobra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Kopienu Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka:
– nosakot zemāko un augstāko mazumtirdzniecības cenu cigaretēm, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīvas 95/59/EK par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu (OV L 291, 40. lpp.), ko groza Padomes 2002. gada 12. februāra Direktīva 2002/10/EK (OV L 46, 26. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 95/59”), 9. panta 1. punktā, un,
– nesniedzot nepieciešamo informāciju par piemērojamiem Īrijas tiesību aktiem, lai Komisija varētu izpildīt savu pienākumu – nodrošināt, ka tiek ievērota Direktīva 95/59, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti EKL 10. pantā.
Atbilstošās tiesību normas
Kopienu tiesiskais regulējums
2 Direktīvas 95/59 preambulas otrais, trešais un septītais apsvērums ir šādi:
“(2) tā kā [EK] Līguma mērķis ir izveidot ekonomikas savienību, kurā ir veselīga konkurence un kuras raksturīgās iezīmes ir līdzīgas valstu vietējā tirgus raksturīgajām iezīmēm; un, lai sasniegtu šo mērķi attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, ir jāievēro priekšnoteikums, ka nodokļi, ko piemēro dalībvalstīs un kas ietekmē šīs nozares izstrādājumu patēriņu, netraucē konkurenci un nekavē šo izstrādājumu brīvu apriti Kopienā
(3) tā kā, saskaņojot akcīzes nodokļu struktūras, galvenokārt ir jāpanāk, lai vienai grupai piederīgu dažādu kategoriju tabakas izstrādājumu konkurenci netraucētu nodokļu iekasēšanas sekas un dalībvalstu tirgi tādējādi kļūtu pieejami;
[..]
(7) tā kā konkurences dēļ obligāti vajadzīga brīvi veidotu cenu sistēma visām tabakas izstrādājumu grupām.”
3 Saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punktu:
“Par tabakas izstrādājumiem uzskata:
a) cigaretes;
b) cigārus un cigarillas;
c) smēķējamo tabaku:
– sasmalcinātu tabaku, kas paredzēta cigarešu tīšanai,
– citu smēķējamo tabaku,
kā definēts 3. līdz 7. pantā.”
4 Direktīvas 95/59 8. pantā ir noteikts:
“1. Kopienā ražotām cigaretēm un cigaretēm, kas ievestas no valstīm, kuras nav dalībvalstis, uzliek proporcionālos akcīzes nodokļus, ko aprēķina pēc lielākās mazumtirdzniecības cenas, ieskaitot muitas nodokļus, un uzliek arī īpašos akcīzes nodokļus, ko aprēķina vienai izstrādājuma vienībai.
2. Proporcionālā akcīzes nodokļa likmei un īpašā akcīzes nodokļa summai jābūt vienādai visām cigaretēm.
[..]”
5 Saskaņā ar šīs direktīvas 9. panta 1. punktu:
“Fizisku vai juridisku personu, kas reģistrēta Kopienā un kas pārstrādā tabaku rūpnieciski ražotos izstrādājumos, kuri ir gatavi pārdošanai mazumtirdzniecībā, uzskata par ražotāju.
Ražotāji vai vajadzības gadījumā viņu pārstāvji vai pilnvaroti aģenti Kopienā, kā arī tabakas importētāji no valstīm, kas nav dalībvalstis, var brīvi noteikt augstākās mazumtirdzniecības cenas visiem saviem izstrādājumiem katrā dalībvalstī, kurā attiecīgos izstrādājumus paredzēts nodot patēriņam.
Punkta otrā daļa tomēr nevar traucēt ieviest valstu tiesību aktu sistēmas attiecībā uz cenu kontroli vai uzlikto cenu ievērošanu, ar noteikumu, ka šīs sistēmas ir saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem.”
6 Minētās direktīvas 16. pantā ir noteikts:
“1. Cigarešu īpašā akcīzes nodokļa summu nosaka, pamatojoties uz viszemākās cenu kategorijas cigaretēm saskaņā ar informāciju, kas pieejama katra gada 1. janvārī, sākot no 1978. gada 1. janvāra.
2. Akcīzes nodokļa īpašais komponents nevar būt mazāks par 5 % vai lielāks par 55 % no nodokļu kopapjoma, kas ir proporcionālā akcīzes nodokļa, īpašā akcīzes nodokļa un apgrozījuma nodokļa summa, ko iekasē par šīm cigaretēm.
[..]
5. Dalībvalstis var uzlikt minimālo akcīzes nodokli par cigaretēm, kuras pārdod par cenu, kas ir zemāka par mazumtirdzniecības cenu vispieprasītākās cenu kategorijas cigaretēm, ar noteikumu, ka šāds akcīzes nodoklis nepārsniedz akcīzes nodokļa summu, kuru uzliek vispieprasītākās cenu kategorijas cigaretēm.”
7 Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvā 92/79/EEK par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (OV L 316, 8. lpp.), ko groza Padomes 2003. gada 5. decembra Direktīva 2003/117/EK (OV L 333, 49. lpp.), ir noteikta vispārīgā akcīzes nodokļa minimālās likmes un apmērs, ko piemēro cigaretēm.
8 Ar Padomes 2004. gada 2. jūnija Lēmumu 2004/513/EK (OV L 213, 8. lpp.). tika apstiprināta Pasaules Veselības Organizācijas Pamatkonvencija par tabakas kontroli, kas parakstīta 2003. gada 21. maijā Ženēvā (turpmāk tekstā – “PVO konvencija”). Šīs konvencijas 6. panta ar nosaukumu “Cenu un nodokļu pasākumi tabakas pieprasījuma samazināšanai” redakcija ir šāda:
“1. Puses atzīst, ka cenu un nodokļu pasākumi ir iedarbīgs un svarīgs tabakas pieprasījuma patēriņa samazināšanas līdzeklis dažādos iedzīvotāju segmentos, īpaši jauniešu vidū.
2. Bez aizspriedumiem attiecībā uz Pušu suverenām tiesībām noteikt un nodibināt nodokļu politikas, katrai Pusei būtu jāņem vērā tās valstiskie veselības mērķi attiecībā uz tabakas uzraudzību un adopciju vai uzturēšanu, kur piemērojams, tādi pasākumi var ietvert sekojošo:
a) nodokļu politiku ieviešana un, kur piemērojams, cenu politika tabakas izstrādājumiem ar mērķi sniegt ieguldījumu veselībai tabakas patēriņa samazināšanas nolūkā, [..]
[..].”
Valsts tiesiskais regulējums
9 Atbilstoši 1978. gada Likuma par tabakas izstrādājumiem (reklāmas, sponsorēšanas un pārdošanas veicināšanas kontrole), Nr. 27/1978 (Tobacco Products (Control of Advertising, Sponsorship and Sales Promotion) Act 1978, No 27/1978), 2. panta 1. punktam Veselības ministrs var pieņemt noteikumus, lai kontrolētu tabakas izstrādājumu reklāmu, sponsorēšanu un jebkādu citu darbību, kuras mērķis ir veicināt tabakas izstrādājumu tirdzniecību.
10 Saskaņā ar šī likuma 2. panta 2. punkta i) apakšpunktu noteikumos var paredzēt “tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegumu par cenām, kas ir daudz zemākas nekā tādu līdzīgu tabakas izstrādājumu cenas noteiktā laika posmā, ja pārdošana par šādām zemākām cenām [Veselības] ministra skatījumā ir veids, kā veicināt apgrozījumu”.
11 Ar 1991. gada Noteikumiem par tabakas precēm (reklāmas, sponsorēšanas un pārdošanas veicināšanas kontrole) (Tobacco Products (Control of Advertising, Sponsorship and Sales Promotion) Regulations 1991, S.I. n° 326/1991; turpmāk tekstā – “1991. gada noteikumi”) tika izvērsts tiesiskais regulējums attiecīgajā jomā, pilnībā atceļot 1986. gada Noteikumus par tabakas precēm (reklāmas, sponsorēšanas un pārdošanas veicināšanas kontrole) (n° 2) (Tobacco Products (Control of Advertising, Sponsorship and Sales Promotion) (No 2) Regulations 1986, S.I. n° 107/1986; turpmāk tekstā – “1986. gada noteikumi”). 1991. gada noteikumu 16. pantā, kas atbilst 1986. gada noteikumu 18. pantam, ir paredzēts:
“(1) Mazumtirdzniecībā nav atļauts noteikta zīmola preces tabakas preces tirgot par cenu, kas zemāka par to, par kādu šāda zīmola prece parasti tikusi tirgota.
(2) Mazumtirdzniecībā nav atļauts piedāvāt noteikta zīmola preces tabakas preces tirgot par cenu, kas zemāka par to, par kādu šāda zīmola prece parasti tikusi tirgota, cilvēkiem izplatot kuponus vai tamlīdzīgus dokumentus.
(3) Saistībā ar tabakas preču pārdošanu vai pirkšanu nav atļauts izmantot tirdzniecības veicināšanas talonus, uzlīmes, kuponus, žetonus vai dāvanas (ieskaitot tabakas preču dāvanas).”
12 1991. gada noteikumu 17. pantā, kas atbilst 1986. gada noteikumu 19. pantam, ir noteikts:
“(1) Mazumtirdzniecībā nav atļauts tirgot tabakas izstrādājumus par cenu, saistībā ar kuru kompetentais [Veselības] ministrs, īstenojot ar [1987. gada] Likuma [par tabakas precēm] 2. panta 2. punkta i) apakšpunktu piešķirtās pilnvaras, ir nonācis pie secinājuma, ka šo produktu tirdzniecība par šādu cenu ir pārdošanas veicināšana.
(2) Minētā ministra viedokli šī panta 1. punkta izpratnē rakstveidā paziņo attiecīgajai personai.”
13 1986. gadā Veselības ministrs saistībā ar 1986. gada noteikumiem izdeva tā saukto Memorandum of Clarification. Minētā memoranda 1986. gada noteikumu 19. pantam veltītās daļas 2. punkta pirmā teikuma redakcija ir šāda:
“Vidējo sabalansēto cenu visām cigaretēm katrā to kategorijā, ko pārdod sabiedrības, kas ir [Irish Tobacco Manufacturers Advisory Council (Īrijas tabakas izstrādājumu ražotāju konsultatīvā padome)] locekles, aprēķina, pirmkārt, pamatojoties uz neto pārdošanas apjomu no noliktavas katram zīmolam par iepriekšējo gadu līdz 31. decembrim, no vienas puses, un, otrkārt, uz ieteikto piemērojamo mazumtirdzniecības cenu brīdī, kad katrai kategorijai ir noteikta vidējā sabalansētā cena.”
14 Atbilstoši minētā memoranda šīs pašas daļas 3. punktam “par pārdošanas veicināšanas pasākumu var uzskatīt to, ja ieteiktā mazumtirdzniecības cena cigarešu zīmolam ir par vairāk nekā trim procentiem mazāka nekā šīs produktu kategorijas sabalansētā vidējā cena”.
Pirmstiesas procedūra
15 Uzskatīdama, ka Īrijas tiesiskais regulējums par tabakas izstrādājumu tirdzniecību nav saderīgs ar Direktīvas 95/59 9. panta 1. punktu, Komisija 2001. gada 23. oktobrī Īrijai nosūtīja brīdinājuma vēstuli.
16 2002. gada 27. jūlijā Komisija šai dalībvalstij arī nosūtīja informācijas pieprasījumu par piemērojamajiem Īrijas tiesību aktiem.
17 Uzskatīdama, ka Īrijas 2002. gada 4. septembra atbildē uz brīdinājuma vēstuli prasītās informācijas nebija, Komisija 2002. gada 1. oktobrī šai dalībvalstij nosūtīja jaunu informācijas pieprasījumu, uz kuru atbilde netika sniegta.
18 Tādēļ Komisija attiecīgi 2003. gada 17. oktobrī un 2004. gada 9. jūlijā Īrijai nosūtīja brīdinājuma vēstuli un argumentētu atzinumu, kuros tā secināja, ka, nesniegdama lūgto informāciju, šī dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti EKL 10. pantā. Šajā argumentētajā atzinumā minētā dalībvalsts tika aicināta veikt vajadzīgos pasākumus divu mēnešu laikā kopš minētā atzinuma saņemšanas brīža.
19 2004. gada 10. decembrī Īrijas Veselības un bērnu lietu ministrija nosūtīja Medoula [Medghoul] kungam, Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas savienības [ģenerāldirektorāta] direktoram, vēstuli, kurā tā īsumā sniedza ieskatu Īrijas tiesību aktos, kuri pirms neilga laika bija pieņemti sabiedrības veselības un tabakas jomā, tomēr norādot, ka šos Īrijas tiesību aktus vērtē vairākas Īrijas tiesas un tie vēl tādējādi nav stājušies spēkā. Minētie tiesību akti vēl aizvien nebija stājušies spēkā 2006. gada 15. decembra argumentētajā atzinumā, kas minēts šī sprieduma 21. punktā, minētā termiņa beigās.
20 Uz Komisijas līguma pamata 2005. gada 10. februārī notika sanāksme, kurā piedalījās Komisija un Īrijas valsts iestādes.
21 2006. gada 10. aprīlī Komisija nosūtīja Īrijai brīdinājuma vēstuli un 2006. gada 15. decembrī – jaunu argumentētu atzinumu, kuros šī iestāde norāda, ka, ieviesdama zemāko un augstāko mazumtirdzniecības cenu cigaretēm, šī dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Direktīvas 95/59 9. panta 1. punktā. Minētajā argumentētajā atzinumā bija aicinājums veikt vajadzīgos pasākumus divu mēnešu laikā kopš tā saņemšanas brīža.
22 Īrija uz šo argumentēto atzinumu sniedza atbildi 2007. gada 15. janvārī, apgalvojot, ka aplūkojamais tiesiskais regulējums esot vajadzīgs sabiedrības veselības aizsardzībai.
23 Komisija tādējādi 2007. gada 29. jūnijā izdeva papildu argumentētu atzinumu. Uzskatīdama, ka, ņemot vērā Īrijas atbildes uz šiem argumentētajiem atzinumiem, situācija tik un tā ir palikusi neapmierinoša, Komisija cēla šo prasību.
Par prasību
Par iebildumiem saistībā ar Direktīvas 95/59 9. panta 1. punkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
24 Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, proti, kas izriet no 2005. gada 10. februāra sanāksmes protokola, tā uzskata, ka saskaņā ar aplūkojamajiem Īrijas tiesību aktiem un Īrijas iestāžu praksi, pirmkārt, ir noteiktas zemākās mazumtirdzniecības cenas cigaretēm, paredzot, ka ir aizliegts tirgot par cenām, kas zemākas par 3 % no vidējās sabalansētās cenas attiecīgajai cigarešu kategorijai, un, otrkārt, augstākās cenas, paredzot, ka ir aizliegts minēto vidējo sabalansēto cenu pārsniegt par 3 %. Šāda regulējuma rezultātā tiekot ierobežota ražotāju un importētāju brīvība savām precēm noteikt augstāko mazumtirdzniecības cenu un tādējādi tas esot pretrunā Direktīvas 95/59 9. panta 1. punktam. Tāpat kā citi līdzīgi Tiesas vērtētie tiesiskie regulējumi, arī šī sistēma liek šķēršļus cigarešu tirdzniecībai par zemāku cenu nekā attiecīgajā dalībvalstī noteiktā. Šo secinājumu neapstrīd Direktīvas 95/59 9. panta 1. punkta trešā daļa.
25 Zemāko un augstāko cenu regulējums arī neesot attaisnojams ar EKL 30. pantā minēto sabiedrības veselības aizsardzības mērķi. Faktiski it īpaši no 2007. gada 17. aprīļa lietā C‑470/03 AGM-COS.MET (Krājums, I‑2749. lpp.) izrietot, ka jautājumu par saskaņošanu nevar izvērtēt, ņemot vērā primārās tiesības, kurās paredzētas atkāpes no pamatbrīvībām.
26 Katrā ziņā dalībvalstis varot nodrošināt pietiekami augstu mazumtirdzniecības cenu līmeni tabakas izstrādājumiem, ciktāl tas nepieciešams, lai izskaustu tabakas patēriņu, tādējādi ne tikai paaugstinot vispārējo nodokļu [likmes] līmeni šiem izstrādājumiem, bet paredzot īpašu paaugstinājumu, īpaši uzsvaru liekot uz dažādiem akcīzes nodokļa komponentiem un nosakot minimālo akcīzes nodokļa [likmi]. Ar direktīvām par akcīzes nodokļa noteikšanu cigaretēm dalībvalstīm tiek piešķirta brīvība piemērot šo nodokļu regulējumu savām prioritātēm.
27 Vispirms Komisija norāda, ka Direktīvas 95/59 9. panta 1. punkts ir saderīgs ar PVO konvenciju. Pirmkārt, jo šīs konvencijas sekas nav līgumslēdzējām pusēm paredzēts pienākums tabakas izstrādājumiem noteikt zemākās cenas. Otrkārt, ar minēto konvenciju dalībvalstīm nav piešķirtas tiesības attiecībā pret Kopienu izvēlēties vai nu piemērot nodokļu politiku, vai arī cenu politiku, jo šis ir Kopienu iekšējās kārtības jautājums.
28 Attiecībā uz Īrijas minētajiem Padomes 2002. gada 2. decembra Rekomendācijas 2003/54/EK par tabakas prevenciju un pasākumiem tabakas kontrolei (OV 2003, L 22, 31. lpp.) noteikumiem, ka šajā rekomendācijā esot atsauce uz “piemērotiem pasākumiem saistībā ar tabakas izstrādājumu cenām tabakas patēriņa kontrolei”, Komisijas skatījumā minētajā rekomendācijā minētais nav saistošs un katrā ziņā to nevar interpretēt kā mudinājumu, lai pārkāptu Direktīvas 95/59 9. panta 1. punkta prasības.
29 Tāpat ar sabiedrības veselību saistīti apsvērumi nemaz neesot tikai attālināti no akcīzes nodokļa saskaņošanas [pasākumiem] tabakas izstrādājumiem.
30 Īrija uzsver, ka nedz aplūkojamā tiesiskajā regulējumā, nedz arī 1986. gada Memorandum of Clarification nav ietverts aizliegums pārsniegt 3 % no vidējās sabalansētās cenas katrai cigarešu kategorijai. Tādējādi augstākās cenas neesot noteiktas. Īrija atzīst, ka 2005. gada 10. februāra sanāksmes protokolā nav atspoguļota reālā situācija šajā sakarā.
31 Tālāk šī dalībvalsts norāda, ka Direktīvas 95/59 9. panta 1. punktā, kurā paredzēts, ka saražotās tabakas ražotāji un importētāji var brīvi noteikt augstākās mazumtirdzniecības cenas visiem saviem izstrādājumiem, nav minētas augstākās cenas un tādējādi ar to nav aizliegts noteikt šādas zemākās cenas. Zemākās cenas noteikšana ražotājus un importētājus kavē noteikt augstākās cenas tikai tehniskā nozīmē un absolūti mākslīgi. Tāpat atšķirībā no citiem Tiesas vērtētajiem valstu tiesiskajiem regulējumiem Īrijas tiesiskā regulējuma mērķis ir tikai izskaust lēto tabakas preču tirdzniecību.
32 Īrija uzskata, ka šajā lietā nevar piemērot Komisijas citēto judikatūru sava argumenta, saskaņā ar kuru uz EKL 30. pantu šajā gadījumā nevarot atsaukties, pamatošanai. Savā 2000. gada 19. oktobra spriedumā lietā C‑216/98 Komisija/Grieķija (Recueil, I‑8921. lpp.) Tiesa atzina, ka EKL 30. pants un it īpaši cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības mērķis principā var attaisnot zemākās mazumtirdzniecības cenas noteikšanu tabakas izstrādājumiem. Taču dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzībai domāto pasākumu vajadzību un piemērotību. Šajā sakarā aplūkojamie Īrijas tiesību akti atbilstot samērīguma kritērijam. Tas izriet no leģitīmas politikas izvēles starp zemāko cenu noteikšanu un nodokļu sloga palielināšanu.
33 Īrija vēl arī norāda, ka nodokļu pasākumi nav pietiekams līdzeklis sabiedrības veselības mērķa sasniegšanai, kas izpaužas kā lēto cigarešu tirdzniecības izskaušana. Šo pasākumu ietekme nav droša, ņemot vērā to, ka ražotāji var izlemt veiksmīgi tikt galā ar akcīzes nodokļa paaugstināšanos. Tāpat šī dalībvalsts efektīvi nevarot stāties pretī lēto cigarešu tirdzniecībai, nosakot minimālo akcīzes nodokļa likmi, bet neizdarot vispārējo nodokļu spiedienu attiecībā uz visām cigaretēm – spiedienu, kas jau tā Īrijā esot pietiekami liels. Turklāt akcīzes nodokļa [likmes] paaugstināšana esot pamats kontrabandas riska palielināšanai.
34 Īrijas tiesiskā regulējuma par zemākās cenas noteikšanu samērīgums salīdzinājumā ar šo mērķi esot apstiprināts ar Rekomendācijas 2003/54 7. punktu, kā arī PVO konvencijas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Īrija norāda, ka, lai arī rekomendācijas nav saistoši pasākumi, tās tomēr būtu jāņem vērā, jo tajās ir paskaidrota Kopienu tiesību interpretācija. Attiecībā uz PVO konvenciju šī dalībvalsts uzsver, ka, lai arī ar to nav noteikts pienākums piemērot zemāko cenu sistēmu, tajā tomēr ir ietverts pienākums līgumslēdzējām pusēm regulēt mazumtirdzniecības cenas tabakas izstrādājumiem vai nu ar nodokļu politikas, vai arī ar cenu politikas palīdzību atkarībā no tā, kurš risinājums liekas esam piemērotāks. Īrija atbilstoši tai piešķirtās rīcības brīvības ietvaros uzskatīja, ka cenu politika ir piemērots papildinājums savai nodokļu politikai.
35 Visbeidzot Īrija apgalvo, ka Direktīvas 95/59 pamatā ir konkurences mērķis un ka tajā nav ņemti vērā sabiedrības veselības apsvērumi. Šajā sakarā Komisija pati nesen esot ieteikusi grozīt šo direktīvu (Direktīvas priekšlikums COM(2008) 459, galīgā redakcija), lai lielā mērā kontrolētu tabakas patēriņu. Tā arī esot atzinusi, ka ar spēkā esošo Kopienu tiesisko regulējumu nav ļauts kavēt būtiskas cenu atkāpes dalībvalstu starpā un ka šīs atkāpes esot bijušas pamats kontrabandai, kā arī ļoti būtiskiem pārrobežu darījumiem, kas kropļo konkurenci tabakas tirgū, radot dalībvalstīm, kas piemēro relatīvi augstus nodokļus, zaudējumus budžetā un tādējādi apdraudot sabiedrības veselības mērķu sasniegšanu.
Tiesas vērtējums
36 Vispirms jāatgādina, ka no Direktīvas 95/59 preambulas trešā apsvēruma izriet, ka tā ir saistīta ar akcīzes nodokļu struktūras saskaņošanas politiku ar mērķi, lai netiktu traucēta vienai grupai piederīgu dažādu kategoriju tabakas izstrādājumu konkurence un dalībvalstu tirgi tādējādi kļūtu pieejami.
37 Šajā sakarā šīs direktīvas 8. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Kopienā ražotām cigaretēm un cigaretēm, kas ievestas no trešām valstīm, uzliek proporcionālos akcīzes nodokļus, ko aprēķina pēc lielākās mazumtirdzniecības cenas, ieskaitot muitas nodokļus, un uzliek arī īpašos akcīzes nodokļus, ko aprēķina vienai izstrādājuma vienībai (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Grieķija, 19. punkts).
38 Tāpat no Direktīvas 95/59 preambulas septītā apsvēruma izriet, ka konkurences dēļ obligāti vajadzīga brīvi veidotu cenu sistēma visām tabakas izstrādājumu grupām.
39 Šajā sakarā šīs direktīvas 9. panta 1. punktā ir paredzēts, ka ražotāji vai vajadzības gadījumā viņu pārstāvji vai pilnvaroti aģenti Kopienā, kā arī tabakas importētāji no trešām valstīm var brīvi noteikt augstākās mazumtirdzniecības cenas visiem saviem izstrādājumiem, lai tādējādi savstarpēji nodrošinātu efektīvu konkurenci (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Grieķija, 20. punkts). Šīs tiesību normas mērķis ir nodrošināt, lai proporcionālā akcīzes nodokļa bāzes noteikšanai tabakas izstrādājumiem, proti, augstākajai šo izstrādājumu mazumtirdzniecības cenai, visās dalībvalstīs tiktu piemēroti vieni un tie paši noteikumi. Tās mērķis ir – kā to savu secinājumu 40. punktā norāda ģenerāladvokāte – arī aizsargāt iepriekš minēto uzņēmēju brīvību, kas tiem ļauj izmantot konkurences priekšrocību, kura radusies ievestas preces ar zemāku pašizmaksu rezultātā.
40 Taču zemākās mazumtirdzniecības cenas aplikšana ar nodokli no valsts iestāžu puses nozīmē to, ka ražotāju un importētāju noteiktā augstākā mazumtirdzniecības cena katrā ziņā nevar būt zemāka par šo obligāto zemāko cenu. Tiesiskais regulējums, kurā noteikta šāda zemākā cena, tādējādi var nelabvēlīgi ietekmēt konkurences attiecības, dažus no šiem ražotājiem vai importētājiem kavējot izmantot priekšrocības, kas saistītas ar preču ar zemāku pašizmaksu, proti, atraktīvāku mazumtirdzniecības cenu piedāvāšanu.
41 Tādējādi saražotās tabakas izstrādājumu zemākās mazumtirdzniecības cenu sistēmu nevar uzskatīt par saderīgu ar Direktīvas 95/59 9. panta 1. punktu, ja tās struktūras dēļ katrā ziņā nav izslēgts, ka tiks nelabvēlīgi ietekmētas konkurences priekšrocības, kas dažiem šādu izstrādājumu ražotājiem vai importētajiem var rasties zemākas pašizmaksas dēļ, tādējādi radot konkurences izkropļojumus (skat. 2010. gada 4. marta spriedumu lietā C‑197/08 Komisija/Francija, Krājums, I‑0000. lpp., 38. punkts, un lietā C‑198/08 Komisija/Austrija, Krājums, I‑0000. lpp., 30. punkts).
42 Šo principu kontekstā tad arī ir jāvērtē aplūkojamais valsts tiesiskais regulējums.
43 Ar šo tiesisko regulējumu Īrijas tirgū aktīvajiem ražotājiem un importētājiem ir noteikta zemākā mazumtirdzniecības cena cigaretēm, kas ir 97 % no sabalansētās visu pārdoto cigarešu par pagājušo kalendāro gadu vidējās cenas.
44 Komisija, savukārt, nav pierādījusi, ka ar šo regulējumu ražotājiem un importētājiem ir jāievēro augstākā mazumtirdzniecības cena cigaretēm.
45 Katrā ziņā ir jāatzīst, ka saskaņā ar šo tiesisko regulējumu nevar izslēgt, ka noteiktās zemākās cenas var nelabvēlīgi ietekmēt konkurences priekšrocības, kas dažiem tabakas izstrādājumu ražotājiem vai importētājiem var rasties zemākas pašizmaksas dēļ. Vēl jo vairāk – kā to Komisija norādīja tiesas sēdē, ko arī neapstrīdēja Īrija, – šāda tiesiska regulējuma, kurā tostarp ir noteikta zemākā cena, ņemot vērā vidējo prasīto cenu tirgū, rezultātā var tikt novērstas atšķirības starp konkurējošo preču cenām un notikt cenas virzība visdārgāko preču virzienā. Tādēļ ar minēto tiesisko regulējumu tiek nelabvēlīgi ietekmēta ražotāju un importētāju brīvība noteikt augstāko mazumtirdzniecības cenu, ko savukārt garantē Direktīvas 95/59 9. panta 1. punkta otrā daļa.
46 Attiecībā uz PVO konvenciju – kā to savu secinājumu 50. un 51. punktā norāda ģenerāladvokāte – šajā konvencijā līgumslēdzējām pusēm nav neviena konkrēta pienākuma cenu politikas tabakas izstrādājumu nozarē kontekstā; tajā ir tikai aprakstītas iespējamās rīcības alternatīvas ņemt vērā valsts veselības mērķi tabakas kontrolei. Faktiski šīs konvencijas 6. panta 2. punktā ir tikai paredzēts, ka līgumslēdzējām pusēm būtu jāveic vai jāuztur spēkā pasākumi, kas tajā skaitā “var būt” nodokļu politikas un “attiecīgajā gadījumā” cenu politikas tabakas izstrādājumiem īstenošana.
47 Tāpat arī no Rekomendācijas 2003/54, kas turklāt nav saistoša, nevar izsecināt nekādas konkrētas norādes par atsaukšanos uz zemāko cenu sistēmām. Faktiski šis izvilkums, uz ko atsaucas Īrija, vienkārši atspoguļo ideju, ka tabakas izstrādājumu paaugstinātas cenas var ierobežot patēriņu.
48 Katrā ziņā, kā tas izriet no šī sprieduma 41. punkta, ar Direktīvu 95/59 tiek pieļauta cenu politika, ja vien tā nav pretrunā minētās direktīvas mērķim, proti, izslēgt konkurences izkropļojumus attiecībā uz dažādām, vienai un tai pašai grupai piederošām, ražotu tabakas izstrādājumu kategorijām.
49 Īrija arī uzsver, ka aplūkojamais zemāko cenu režīms ir pamatots ar EKL 30. pantā paredzēto cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības mērķi. Šīs dalībvalsts skatījumā nodokļu līmeņa paaugstināšana nevar garantēt pietiekami augstas tabakas izstrādājumu cenas, jo šo paaugstināšanos ražotāji vai importētāji var neitralizēt, ziedojot daļu savas peļņas vai pat ciešot zaudējumus.
50 Šajā sakarā ir jānorāda, ka EKL 30. pants nav jāsaprot kā tāds, ar kuru tiek pieļauti pasākumi, kas nav importa un eksporta kvantitatīvie ierobežojumi, kā arī EKL 28. un 29. pantā minētie pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību (šajā sakarā skat. 2002. gada 27. februāra spriedumu lietā C‑302/00 Komisija/Francija, Krājums, I‑2055. lpp., 33. punkts). Taču šajā gadījumā Komisija nav atsaukusies ne uz vienu no šo pēdējo minēto tiesību normu pārkāpumu.
51 Tajā pašā laikā ar Direktīvu 95/59 Īrijai netiek liegts turpināt ierobežot tabakas patēriņu, kas ir viens no sabiedrības veselības aizsardzības mērķiem.
52 Nevar teikt arī, ka šis mērķis nav ticis ņemts vērā šīs direktīvas ietvaros.
53 Faktiski, kā jau tas ir minēts Direktīvas 2002/10 preambulas septītajā apsvērumā, kura pēdējoreiz grozīta ar Direktīvu 95/59/EK, kuras 9. pants tomēr ir palicis negrozīts salīdzinājumā ar sākotnējo redakciju, EK līgumā, it īpaši tā 152. panta 1. punkta pirmajā daļā, ir paredzēts, ka Kopienas politiku, kā arī darbību definīcija un īstenošana nodrošina augstu iedzīvotāju veselības aizsardzības līmeni.
54 Šajā pašā apsvērumā ir arī precizēts, ka nodokļu līmenis ir galvenais tabakas izstrādājumu cenas faktors, un tā savukārt ietekmē patērētāju smēķēšanas ieradumus. Tāpat Tiesai jau ir nospriedusi, ka attiecībā uz tabakas izstrādājumiem nodokļu tiesiskais regulējums ir būtisks un efektīvs instruments cīņā pret šo preču patēriņu un tādējādi arī sabiedrības veselības aizsardzībā (2006. gada 5. oktobra spriedums lietā C‑140/05 Valeško, Krājums, I‑10025. lpp., 58. punkts) un ka mērķis nodrošināt, lai minēto preču cenas tiek noteiktas pietiekami augstā līmenī, atbilstoši tiktu sasniegts, palielinot nodokli šiem tabakas izstrādājumiem, jo akcīzes nodokļa paaugstināšana agrāk vai vēlāk izpaudīsies kā mazumtirdzniecības cenas paaugstināšanās, nelabvēlīgi neietekmējot cenu noteikšanas brīvību (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Grieķija, 31. punkts).
55 Tāpat dalībvalstis, ja tās pilnībā grib izskaust jebkādu iespēju ražotājiem vai importētājiem – pat uz laiku – nodokļu sekas attiecībā uz tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības cenu novērst, tos tirgojot ar zaudējumiem, tās var brīvi noteikt aizliegumu tirgot tabakas izstrādājumus par cenu, kas ir zemākas par pašizmaksu un nodokļiem kopā, tajā pašā laikā ļaujot minētajiem ražotājiem un importētājiem faktiski izmantot ar zemo pašizmaksu saistītās konkurences priekšrocības (skat. iepriekš minētos 2010. gada 4. marta spriedumus lietā Komisija/Francija, 53. punkts, un lietā Komisija/Austrija, 43. punkts).
56 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Komisijas prasība ir jāapmierina daļā par iebildumu saistībā ar zemākās mazumtirdzniecības cenas cigaretēm noteikšanu Īrijā, bet ir jānoraida daļā par iebildumu saistībā ar augstāko mazumtirdzniecības cenu cigaretēm noteikšanu šajā dalībvalstī.
57 Tādējādi ir jāatzīst, ka, noteikdama augstāko mazumtirdzniecības cenu cigaretēm, Īrija tomēr ir ievērojusi pienākumus, kas tai paredzēti Direktīvas 95/59 9. panta 1. punktā.
Par iebildumu saistībā ar EKL 10. panta pārkāpumu
Lietas dalībnieki argumenti
58 Komisijas skatījumā dalībvalstīm ir pienākums saskaņā ar EKL 10. pantu atvieglot tās uzdevumu veikšanu, it īpaši attiecībā uz piekļuvi informācijas pieprasījumiem pienākumu neizpildes procedūras ietvaros. Taču, lai gan bija Komisijas 2002. gada 27. jūlija un 1. oktobra pieprasījumi, nesniegdama informāciju par piemērojamiem Īrijas tiesību aktiem, Īrija neesot izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti minētajā pantā. Faktiski šīs dalībvalsts 2002. gada 4. septembra atbilde uz 2001. gada 23. oktobra brīdinājuma vēstuli nebija pieprasītā informācija. Tāpat Īrija arī neatbildēja ne uz 2003. gada 17. oktobra brīdinājuma vēstuli, ne arī uz 2004. gada 9. jūlija argumentēto atzinumu. Visbeidzot, nosūtīdama vēstuli 2004. gada 10. decembrī, Īrija neizpildīja pienākumus, kas tai paredzēti sadarbības jomā, jo šī vēstule tika nosūtīta vairāk nekā divus gadus pēc tai nosūtītajiem informācijas pieprasījumiem.
59 Īrija uzsver, ka Veselības un Bērnu lietu ministrija 2002. gada 30. maijā esot nosūtījusi Komisijas informācijas pieprasījumā minēto dokumentu kopijas Medoula kungam. 2002. gada 4. septembrī šī dalībvalsts esot atbildējusi gan uz 2001. gada 23. oktobra brīdinājuma vēstuli, gan uz Komisijas informācijas pieprasījumu. Visbeidzot ar 2004. gada 10. decembra vēstuli Īrijas iestādes esot informējušas par valsts tiesību aktiem, kas pirms neilga laika esot tikuši pieņemti. Tādējādi Komisija ļoti labi esot zinājusi par Īrijas tiesību aktiem. Tādējādi Īrija apstrīd, ka tā nav ievērojusi pienākumus, kas tai paredzēti EKL 10. pantā.
Tiesas vērtējums
60 No EKL 10. panta izriet, ka dalībvalstīm ir labticīgi jāsadarbojas ar Komisiju izmeklēšanā, kas uzsākta saistībā ar EKL 226. pantu, un jāsniedz tai visa informācija, ko tā šajā sakarā pieprasa (skat. 2004. gada 13. jūlija spriedumu lietā C‑82/03 Komisija/Itālija, Krājums, I‑6635. lpp., 15. punkts un tajā minētā judikatūra).
61 Taču, beidzoties 2004. gada 9. jūlija argumentētajā atzinumā, kurā bija norādīts uz EKL 10. panta pārkāpumu, noteiktajam termiņam, Īrija vēl aizvien nebija iesniegusi pieprasīto informāciju, lai arī vairākkārtīgi tika aicināta to darīt. Faktiski no lietas materiāliem izriet, ka tikai 2004. gada 10. decembra vēstulē Īrijas iestādes īsi bija sniegušas ieskatu valsts tiesību aktos sabiedrības veselības un tabakas jomā par to jaunāko attīstības stadiju.
62 Tādējādi jāatzīst, ka nesniedzot nepieciešamo informāciju par piemērojamiem Īrijas tiesību aktiem, lai Komisija varētu izpildīt savu pienākumu – nodrošināt, ka tiek ievērota Direktīva 95/59, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti EKL 10. pantā.
Par tiesāšanās izdevumiem
63 Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar šī panta 3. punktu, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Tomēr un lai arī prasība daļēji ir noraidīta jāatzīst, ka Komisijas prasība būtībā ir pamatota. Šajos apstākļos atbilstoši Komisijas prasījumiem Īrijai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
1) nosakot zemāko un augstāko mazumtirdzniecības cenu cigaretēm, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīvas 95/59/EK par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu, ko groza Padomes 2002. gada 12. februāra Direktīva 2002/10/EK, 9. panta 1. punktā;
2) nesniedzot nepieciešamo informāciju par piemērojamiem Īrijas tiesību aktiem, lai Komisija varētu izpildīt savu pienākumu – nodrošināt, ka tiek ievērota Direktīva 95/59, ko groza Direktīva 2002/10, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti EKL 10. pantā;
3) pārējā daļā prasību noraidīt;
4) Īrija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – angļu.