TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2009. gada 19. martā ( *1 )

“Eksporta kompensācijas — Diferencēta kompensācija — Pieteikuma iesniegšanas brīdis — Eksporta deklarācija — Pierādījumu neesamība par formalitāšu nokārtošanu, nododot produktu patēriņam galamērķa valstī — Sods”

Lieta C-77/08

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Graz (Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2008. gada 4. februārī un kas Tiesā reģistrēts , tiesvedībā

Dachsberger & Söhne GmbH

pret

Zollamt Salzburg, Erstattungen .

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts] (referents), tiesneši T. fon Danvics [T. von Danwitz], E. Juhāss [E. Juhász], Dž. Arestis [G. Arestis] un J. Malenovskis [J. Malenovský],

ģenerāladvokāts J. Mazaks [J. Mazák],

sekretārs B. Fileps [B. Fülöp], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2009. gada 22. janvāra tiesas sēdi,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

—	Dachsberger & Söhne GmbH vārdā — O. Venclafs [O. Wenzlaff], Rechtsanwalt,

—	Austrijas valdības vārdā — K. Pezendorfere [C. Pesendorfer], pārstāve,

—	Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — M. Folkommere [M. Vollkommer] un F. Erlbahers [F. Erlbacher], pārstāvji,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Prejudiciālu nolēmums tiek lūgts par to, kā interpretēt Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 351, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2945/94 (OV L 310, 57. lpp.), 11. panta 1. punkta otro daļu.

2	Šis lūgums tika iesniegta tiesvedībā starp saskaņā ar Austrijas tiesībām dibinātu sabiedrību Dachsberger & Söhne GmbH un Zollamt Salzburg, Erstattungen (Zalcburgas Muitas pārvaldes Kompensāciju nodaļa) par cūkgaļas eksportu ārpus Eiropas Kopienas.

Atbilstošās tiesību normas

Kopienu tiesiskais regulējums

Vispirms ir jānorāda, ka, tā kā pamata tiesvedība ir par eksporta kompensāciju maksājumiem, eksportējot cūkgaļu ārpus Kopienas, par ko ir iesniegta deklarācija 1999. gada janvārī, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāizskata, ņemot vērā Regulu Nr. 3665/87, kas grozīta ar Komisijas 1997. gada 18. marta Regulu (EK) Nr. 495/97 (OV L 77, 12. lpp.; turpmāk tekstā — “Regula Nr. 3665/87”).

Regulas Nr. 3665/87 3. pantā ir noteikts:

“1. “Eksporta diena” nozīmē dienu, kad muitas dienests pieņem eksporta deklarāciju, kurā ir teikts, ka tiks prasīta kompensācija.

2. Datums, kad pieņemta eksporta deklarācija, ir būtisks, lai noteiktu:

a)	piemērojamo kompensācijas likmi, ja kompensācija nav noteikta iepriekš;

b)	jebkurus pielāgojumus, kas jāizdara kompensācijas likmei, ja tā ir noteikta iepriekš.

3. Jebkura cita darbība, kam ir tāds pats likumīgais spēks kā eksporta deklarācijas pieņemšanai, tiek uzskatīta par līdzvērtīgu šādai pieņemšanai.

4. Eksporta dienu izmanto, lai noteiktu eksportētā produkta daudzumu, būtību un īpašības.

5. Dokumentā, ko pievieno eksportam, lai pretendētu uz kompensāciju, ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu kompensāciju:

a)	produktu apraksts, kas veidots saskaņā ar eksporta kompensāciju nomenklatūru;

b)	produktu neto svars vai, vajadzības gadījumā, daudzums, izteikts mērvienībās, ko izmanto, aprēķinot kompensāciju,

[..]

6. Šīs pieņemšanas vai šīs darbības veikšanas brīdī produktus novieto muitas uzraudzībā līdz to izvešanai no Kopienas muitas teritorijas.”

Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punkts ir par nepamatoti izmaksāto eksporta kompensāciju summu atgūšanu un par soda maksājumiem. Šī 1. punkta pirmā līdz trešā un septītā daļa ir izteiktas šādi:

“1. Ja atklājas, ka eksportētājs, kas pretendē uz eksporta kompensāciju, ir iesniedzis pieteikumu par lielāku kompensāciju, nekā viņam pienāktos, tad pamatotā kompensācija par attiecīgo eksportu ir tā, kas piemērojama faktiski eksportētajam produktam un no kuras ir atskaitītas šādas summas:

a)	puse no starpības starp to kompensāciju, par kuru tika iesniegts pieteikums, un to, kas piemērojama faktiskajam eksportam;

b)	divkārša starpība starp to kompensāciju, par kuru tika iesniegts pieteikums un to, kas piemērojama, ja eksportētājs ar nolūku iesniedz nepatiesu informāciju.

Par kompensāciju, par kuru ir iesniegts pieteikums, uzskata summu, kas aprēķināta, izmantojot informāciju, kas iesniegta, ievērojot 3. pantu vai 25. panta 2. punktu. Ja kompensācijas likme mainās atkarībā no galamērķa, tad kompensācijas, par kuru iesniegts pieteikums, diferencēto daļu aprēķina, izmantojot informāciju par daudzumu, svaru un galamērķi, kas iesniegta, ievērojot 47. pantu.

Soda maksājumu, kas paredzēts pirmās daļas a) apakšpunktā, nepiemēro:

a)	force majeure gadījumos;

izņēmuma gadījumos, ja eksportētājs pēc savas iniciatīvas, tiklīdz viņš ir uzzinājis, ka kompensācija, par kuru ir iesniegts pieteikums, ir pārmērīga, rakstiski paziņo par to kompetentajai iestādei, ja vien kompetentā iestāde nav paziņojusi eksportētājam par savu nodomu pārbaudīt pieteikumu vai arī ja eksportētājs kaut kā citādi nav uzzinājis par šādu nodomu, vai arī ja kompetentā iestāde jau ir konstatējusi, ka pieprasītā kompensācija nav pareiza;

c)	gadījumos, kad ir pieļauta acīmredzama kļūda attiecībā uz pieprasīto kompensāciju un kompetentās iestādes to ir atzinušas;

d)	gadījumos, kad kompensācijas pieteikums atbilst Komisijas Regulai (EK) Nr. 1222/94 un it īpaši tās 3. panta 2. punktam un kompensācija ir aprēķināta, pamatojoties uz vidējiem daudzumiem, ko izmanto kādā noteiktā laikposmā;

e)	gadījumos, kad tiek pielāgots svars, tiktāl, ciktāl svara starpība ir radusies atšķirīgo izmantoto svēršanas paņēmienu dēļ.

[..]

Soda maksājumus nepiemēro tikai tad, ja pieprasītā kompensācija ir lielāka par kompensāciju, kas piemērojama, ievērojot 2.a panta 2. punktu, 20. panta 3. punktu, 33. panta 2. punktu un/vai 48. pantu.”

6	16. panta, kurš ir Regulas Nr. 3665/87 2. sadaļas 2. iedaļā “Diferencētā kompensācija”, 1. punktā ir paredzēts, ka, ja kompensācijas likme mainās atkarībā no galamērķa, tad kompensācijas maksā ar papildu nosacījumiem, kas noteikti šīs regulas 17. un 18. pantā, kas ir šajā pašā sadaļā.

Saskaņā ar Regulas Nr. 3665/87 17. panta 1. punktu produktus jāimportē nemainītā stāvoklī trešā valstī vai kādā no trešām valstīm, kurai piemēro kompensāciju, 12 mēnešu laikā pēc dienas, kad pieņemta eksporta deklarācija. Saskaņā ar šīs regulas 17. panta 3. punktu produktu uzskata par importētu, kad ir pabeigtas muitas formalitātes, nododot produktu patēriņam trešā valstī

8	Šīs regulas 18. panta 1. punktā uzskaitīti dokumenti, kurus atzīst par pierādījumu, ka formalitātes, nododot produktu patēriņam trešā valstī, ir nokārtotas.

9	Regulas Nr. 3665/87 20. panta 1. punktā ir paredzēta atkāpe no tās 16. panta, saskaņā ar kuru daļu kompensācijas samaksā pēc tam, kad ir iesniegts pierādījums, ka produkts ir izvests no Kopienas muitas teritorijas.

10	Saskaņā ar šīs regulas 20. panta 2. punktu šī daļa atbilst kompensācijas summai, ko eksportētājs saņemtu, ja tā produkts sasniegtu galamērķa valsti, kurai noteikta zemākā kompensācijas likme, likmes nenoteikšanu uzskatot par zemāko likmi.

Šīs pašas regulas 20. panta 3. punktā ir noteikts:

“Ja netiek ievērots galamērķis, kas norādīts ar iepriekš noteiktu kompensāciju izsniegto licenču 7. ailē, tad rīkojas šādi:

a)	ja kompensācijas likme, kas atbilst faktiskajam galamērķim, ir vienāda ar vai lielāka par likmi tam galamērķim, kas norādīts 7. ailē, tad piemēro kompensāciju tam galamērķim, kas norādīts 7. ailē;

ja kompensācijas likme, kas atbilst faktiskajam galamērķim, ir mazāka par likmi tam galamērķim, kas norādīts 7. ailē, tad maksājamā kompensācija ir:

—	tā, kas iegūta, piemērojot likmi, kas atbilst faktiskajam galamērķim;

—	samazināta, izņemot force majeure gadījumus, par 20% no starpības starp kompensāciju, kas pienākas 7. ailē norādītajam galamērķim, un kompensāciju faktiskajam galamērķim.

Pirmās daļas piemērošanas gadījumos likmes, kas jāņem vērā, ir tās, ko piemēro tajā dienā, kad tiek iesniegts licences pieteikums.

Ja šā punkta pirmo un otro daļu un 11. pantu piemēro vienai un tai pašai eksporta operācijai, tad summu, kas iegūta, piemērojot pirmo daļu, samazina par soda maksājumu, kas paredzēts 11. pantā.”

Regulas Nr. 3665/87 4. sadaļā ar nosaukumu “Kompensācijas samaksas procedūra” ir 47. pants, kurš izteikts šādi:

“1. Kompensācijas izmaksā tikai pēc eksportētāja īpaša iesnieguma, un to dara tā dalībvalsts, kuras teritorijā tika pieņemta eksporta deklarācija.

Kompensācijas pieteikumu iesniedz:

a)	rakstveidā, un dalībvalstis šim nolūkam var paredzēt speciālu veidlapu;

b)	elektroniski, izmantojot datoru, saskaņā ar noteikumiem, ko izstrādājušas kompetentās iestādes pēc vienošanās ar Komisiju.

[..]

2. Izņemot force majeure gadījumus, dokumenti, kas attiecas uz kompensācijas samaksu vai garantijas ķīlas atmaksu, ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā no eksporta deklarācijas pieņemšanas dienas.

[..]”

Valsts tiesiskais regulējums

13	Kopš 1998. gada 1. aprīļa Austrijas tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka informācija, kas atbilst kompensācijas pieteikumam, kurš paredzēts Regulas Nr. 3665/87 47. panta 1. punktā, var tikt izklāstīta tieši eksporta deklarācijā.

Pamata tiesvedības rašanās fakti un prejudiciālie jautājumi

14	Prasītāja pamata tiesvedībā 1999. gada 18. janvārī eksportam no Kopienas deklarēja cūkgaļu saldētu liemeņu un pusliemeņu veidā ar tarifa pozīciju 020321109000, norādot, ka galamērķa valsts ir Krievija, un vienlaikus eksporta deklarācijā pieprasīja piešķirt eksporta kompensāciju.

Eksporta licence, kurā ir noteikts kompensācijas avanss un kas tika iesniegta, šo gaļu atmuitojot eksportam, norāda 1999. gada 14. janvāri kā termiņu iepriekš noteiktajai kompensācijai. Saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2634/98, ar ko nosaka eksporta kompensācijas cūkgaļai (OV L 333, 24. lpp.), šajā datumā attiecībā uz tarifu pozīciju, par kuru ir pamata tiesvedība, bija piemērojamas kompensāciju likmes, kuru apmērs atkarīgs no galamērķa valsts, ECU 20/100 kg neto svara attiecībā uz Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Polijas Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, kā arī Slovākijas Republiku, Krievijas Federācijai — ECU 70/100 kg neto svara un ECU 40/100 kg pārējām galamērķa valstīm.

16	1999. gada 18. februārīZollamt Salzburg, Erstattungen, Austrijas maksājumu iestādei, tika iesniegts Krievijas iestāžu izsniegts atmuitošanas sertifikāts un preču kravas pavadzīmes kopija. Šī iestāde ar lēmumu piešķīra lūgto eksporta kompensāciju.

Tomēr pēc tam, kad tika konstatēts, ka atmuitošanas sertifikāts, kas tika iesniegts, lai pierādītu muitas formalitāšu nokārtošanu, nododot patēriņam Krievijā, nebija īsts, Zollamt Salzburg, Erstattungen ar 2002. gada 14. februāra lēmumu pieprasīja atmaksāt piešķirtās eksporta kompensācijas diferencēto daļu un turklāt noteica prasītājai pamata tiesvedībā soda maksājumu, piemērojot Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punkta pirmo daļu. Tā kā tika pierādīts, ka attiecīgais produkts tika izvests no Kopienas muitas teritorijas, kompensācija pamatoti tika piešķirta tikai attiecībā uz pamata kompensācijas summu.

18	Tā kā administratīvā sūdzība par šo lēmumu tika noraidīta, prasītāja pamata tiesvedībā iesniedza prasību tiesā 2006. gada 27. februārī, kas jāizskata Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Graz [Grācas Neatkarīgajā Nodokļu palātā].

Iesniedzējtiesā prasītāja pamata tiesvedībā apstrīdēja tai piemērotā soda samērīgumu. Šajā sakarā šī tiesa norāda, ka Tiesa savā 2002. gada 11. jūlija spriedumā C-210/00 Käserei Champignon Hofmeister (Recueil, I-6453. lpp.) apstiprināja Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punkta pirmās daļas a) punktā paredzētās sodu (soda maksājumu) sistēmas saderīgumu ar samērīguma principu. Iesniedzējtiesa uzskata tomēr, ka pastāv zināmas šaubas par noteiktā soda maksājuma likumību, un uzdod sev jautājumu, uz kuru datumu būtu jāpamatojas diferencētās kompensācijas gadījumā, lai noteiktu kompensāciju, kas lūgta Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē.

Šajos apstākļos Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Graz nolēma apturēt tiesvedību lietā un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai Regulas [Nr. 3665/87], saskaņā ar kuru diferencētas kompensācijas gadījumā pieteiktās kompensācijas aprēķināšanai “diferencēto daļu aprēķina, izmantojot informāciju par daudzumu, svaru un galamērķi, kas iesniegta, ievērojot 47. pantu”, 11. panta 1. punkta otrās daļas otrais teikums ir interpretējams tādējādi, ka ar frāzi “informāciju par daudzumu, svaru un galamērķi, kas iesniegta, ievērojot 47. pantu” tiek norādīts uz informāciju 47. panta 1. punktā minētajā īpašajā iesniegumā [pieteikumā] un līdz ar to kompensācijas diferencētā daļa tiek pieprasīta tikai tajā brīdī, kad ir iesniegts pieteikums 47. panta 1. punkta izpratnē?

Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši, vai minētais noteikums ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja Regulas [Nr. 3665/87] 47. panta 1. punktā paredzētais kompensācijas pieteikums ir iesniedzams jau eksportēšanā izmantojamajā dokumentā, lai pretendētu uz kompensāciju (šajā lietā — eksporta deklarācija), pieteiktās kompensācijas summa saistībā ar diferencēto daļu aprēķināma, izmantojot informāciju eksporta deklarācijā, un tātad kompensācijas diferencētās daļas maksājums tiek arī pieprasīts ar eksporta deklarāciju?

Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiktu atbildēts noliedzoši, vai minētais noteikums ir interpretējams tādējādi, ka pieprasītās kompensācijas aprēķināšana saistībā ar diferencēto daļu ir jāveic, pamatojoties uz dokumentiem, kas iesniedzami saskaņā ar Regulas [Nr. 3665/87] 47. pantu, un tas nozīmē, ka kompensācijas diferencētā daļa ir pieprasīta tikai tajā brīdī, kad ir iesniegti “dokumenti, kas attiecas uz kompensācijas samaksu”, Regulas [Nr. 3665/87] 47. panta 2. punkta izpratnē?

Gadījumā, ja uz trešo jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši, vai minētais noteikums ir interpretējams tādējādi, ka kompensācijas diferencētās daļas pieprasīšanai pietiek iesniegt arī tādus dokumentus Regulas [Nr. 3665/87] 47. panta 2. punkta izpratnē, kas ir nepilnīgi, kā rezultātā tiesiskās sekas ir tādas, ka arī attiecībā uz kompensācijas diferencēto daļu ir piemērojami Regulas [Nr. 3665/87] 11. panta noteikumi par soda maksājumiem?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo un trešo jautājumu

Ar pirmo un trešo jautājumu, kuri jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punkta otrās daļas otrajā teikumā izdarītā atsauce, ka diferencēto daļu aprēķina, izmantojot informāciju par daudzumu, svaru un galamērķi, kas iesniegta, ievērojot 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka diferencētās kompensācijas gadījumā kompensācijas diferencētā daļa ir pieprasīta, iesniedzot Regulas Nr. 3665/87 47. panta 1. punktā paredzēto pieteikumu vai šīs regulas 47. panta 2. punktā paredzēto dokumentu, kas attiecas uz kompensācijas samaksu.

22	Vispirms ir jāatgādina eksporta kompensācijas maksājuma nosacījumi, kādi tie izriet no Regulas Nr. 3665/87.

23	Pirmkārt, eksportētājam ir jāiesniedz Regulas Nr. 3665/87 3. panta 5. punktā norādītais dokuments, ar kuru tas parāda savu gribu veikt lauksaimniecības produktu eksportu, saņemot kompensāciju.

Šajā sakarā Tiesa konstatēja, ka Regulas Nr. 3665/87 3. pantā minētā informācija ir paredzēta ne tikai precīzas kompensācijas summas matemātiskam aprēķinam, bet drīzāk un vispirms tam, lai noteiktu tiesību uz šādu kompensāciju esamību vai neesamību, un tā var būt par iemeslu kompensācijas pieteikuma pārbaudes sistēmas piemērošanai, kas var izraisīt soda maksājumu piemērošanu saskaņā ar minētās regulas 11. panta 1. punktu (šajā sakarā skat. 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā C-385/03 Käserei Champignon Hofmeister, Krājums, I-2997. lpp., 22., 29. un 36. punkts; spriedumu lietā C-309/04 Fleisch-Winter, Krājums, I-10349. lpp., 41. punkts, kā arī pēc analoģijas spriedumu lietā C-27/05 Elfering Export, Krājums, I-3681. lpp., 25. un 27. punkts).

25	Otrkārt, eksportētājam saskaņā ar Regulas Nr. 3665/87 47. panta 1. punktu ir jāiesniedz pieteikums, ar kuru tas nepārprotami informē muitas iestādes par savu lūgumu izmaksāt kompensāciju.

Šajā sakarā Tiesa jau nosprieda, ka šis maksājuma pieteikums ir tehnisks un procesuāls dokuments, kas eksportētājam jāiesniedz, lai saņemtu kompensācijas maksājumu. Šis pieteikums, būdams kompensācijas izmaksāšanas priekšnosacījums, tomēr nav juridiskais pamats tiesībām uz šādu maksājumu (šajā sakarā skat. iepriekš minēto 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā Käserei Champignon Hofmeister, 26. un 27. punkts, kā arī spriedumu lietā Fleisch-Winter, 40. punkts).

Saskaņā ar šiem apsvērumiem Tiesa nosprieda, ka nediferencētās kompensācijas ietvaros Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punkta pirmās un otrās daļas izpratnē lūgtā kompensācija tiek aprēķināta, tikai pamatojoties uz šīs regulas 3. panta 5. punktā paredzētajiem dokumentiem, proti, eksporta deklarāciju vai jebkuru citu eksportam izmantoto dokumentu (šajā sakarā skat. iepriekš minēto 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā Käserei Champignon Hofmeister, 22. un 23. punkts). Šajā dokumentā norādīta kļūdaina informācija, kuras rezultātā varētu izmaksāt lielāku kompensāciju nekā piemērojamā kompensācija, ir iemesls, lai piemērotu Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punkta pirmajā un otrajā daļā paredzēto sankciju [soda maksājumu] (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Käserei Champignon Hofmeister, 36. punkts un rezolutīvā daļa).

Attiecīā uz diferencēto kompensāciju Regulas Nr. 3665/87 20. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts pamata kompensācijas maksājums, kas aprēķināts pēc zemākās kompensācijas likmes, kuru piemēro eksporta dienā, kad eksportētājs ir iesniedzis pierādījumu, ka produkts ir izvests no Kopienas muitas teritorijas. Kompensācijas diferencētās daļas samaksa savukārt ir atkarīga no šīs regulas 17. un 18. pantā definētajiem papildu nosacījumiem. Eksportētājam 12 mēnešu laikā pēc deklarācijas pieņemšanas ir jāpierāda, ka produkts ir ievests trešā valstī vai kādā no trešām valstīm, kam piemēro kompensāciju, iesniedzot pierādījumus muitas formalitāšu nokārtošanai, nododot produktu patēriņam šajā valstī.

Tādējādi ir jāpārbauda, vai diferencētās kompensācijas gadījumā atsauce Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punkta otrās daļas otrajā teikumā uz informāciju, kas iesniegta, piemērojot šīs regulas 47. pantu, nozīmē, ka kompensācijas diferencētā daļa ir pieprasīta, nevis iesniedzot Regulas Nr. 3665/87 3. panta 5. punktā paredzēto dokumentu, bet brīdī, kad ir iesniegts maksājuma pieprasījums vai Regulas Nr. 3665/87 47. pantā paredzētais dokuments, kas attiecas uz kompensācijas samaksu.

30	Ir jānorāda, ka tāda funkcionālā atšķirība starp Regulas Nr. 3665/87 3. un 47. pantu, kāda ir norādīta šī sprieduma 23.–27. punktā, nav atkarīga no tā, vai maksājums ir diferencēts vai nav.

No Regulas Nr. 3665/87 3. panta 5. punkta izriet, ka tajā paredzētajā dokumentā, lai kā to sauktu, “ir ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu kompensāciju”, “it īpaši” tā, kuras attiecas, pirmkārt, uz produktu aprakstu saskaņā ar kompensāciju nomenklatūru, otrkārt, šo produktu neto svaru un daudzumu un, treškārt, ja tas ir vajadzīgs, lai aprēķinātu kompensāciju, šo produktu sastāvu. Tiesa jau ir norādījusi, ka šajā 5. punktā minētā informācija nav izsmeļošs uzskaitījums (iepriekš minētie spriedumi lietā Fleisch-Winter, 29. punkts, un lietā Elfering Export, 25. punkts). Termins “it īpaši” [franču valodas redakcijā] nozīmē, ka Kopienu likumdevējs noteikti norāda tikai dažus no šiem datiem. Izteikumam “visa informācija” jāietver visa informācija, kas attiecas uz eksporta kompensācijas piešķiršanas nosacījumiem (šajā sakarā attiecībā uz Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 102, 11. lpp.), ar kuru tika aizstāta Regula Nr. 3665/87, 5. panta 4. punkta a) apakšpunktu skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Elfering Export, 26. punkts).

Tādējādi Regulas Nr. 3665/87 3. panta 5. punkts atsaucas uz jebkādu informāciju, kas palīdz noteikt tiesību uz šādu kompensāciju, tajā skaitā uz tās diferencēto daļu, esamību vai neesamību. Diferencētās kompensācijas gadījumā šī informācija ietver norādi uz trešo valsti vai kādu no trešām valstīm, kam piemēro kompensāciju.

33	Šīs regulas 47. pantā savukārt paredzētas vienīgi administratīvas formalitātes, kas eksportētājam ir jāievēro kompensācijas samaksas saņemšanai.

Atsauces Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punkta otrās daļas otrajā teikumā uz informāciju, kas iesniegta, piemērojot šīs regulas 47. pantu, mērķis vai rezultāts nav tāds, lai grozītu ierobežoto un pilnībā procesuālo funkciju, kāda saskaņā ar šo regulu ir šīs regulas 47. panta 1. punktā paredzētajam maksājuma pieteikumam un šīs regulas 47. panta 2. punktā paredzētajam dokumentam, kas attiecas uz kompensācijas samaksu.

Diferencētās kompensācijas gadījumā šī atsauce ļauj ņemt vērā tikai iespējamās produkta daudzuma, svara un/vai mērķa izmaiņas, kas radušās eksporta laikā pēc eksporta deklarācijas pieņemšanas. Šīs izmaiņas ir jāņem vērā, lai noteiktu, vai eksportētājam ir jāpiemēro soda maksājums un, vajadzības gadījumā, lai aprēķinātu šī soda maksājuma summu.

36	Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punktā ir paredzēts piemērot soda maksājumu tirgus dalībniekam, kurš ar vai bez nodoma pieprasa augstāku kompensāciju nekā tā, ko piemēro faktiskajam eksportam.

Ja kompensācijas likme mainās atkarībā no galamērķa, atbildīgajām iestādēm ir jāpārbauda, ka attiecīgie produkti tiešām ir ievesti trešā valstī vai kādā no trešām valstīm, kam piemēro kompensāciju. Šajā sakarā tās var pamatoties uz dokumentu, kas attiecas uz kompensācijas samaksu, un, precīzāk, uz pierādījumiem par muitas formalitāšu nokārtošanu, nododot patēriņam. Šie dokumenti ļauj kompetentajām iestādēm noteikt arī kompensācijas summu, kas piemērojama faktiskajam eksportam.

Pat ja praktisku iemeslu dēļ, kā tas ir pamata lietā, eksporta deklarācija un maksājuma pieprasījums var tikt apvienoti, ir jāuzskata, ka diferencētā kompensācija, ieskaitot arī diferencēto daļu, ir “pieprasīta” Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punkta izpratnē, iesniedzot šīs regulas 3. panta 5. punktā paredzēto dokumentu.

39	Šāda Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punkta otrās daļas interpretācija turklāt atbilst ar šo regulu ieviestajai kompensācijas pieteikuma pārbaudes sistēmai un soda maksājumu sistēmai.

40	Pretējas interpretācijas sekas būtu tādas, ka, uzrādot maksājuma pieprasījumu vai dokumentu, kas attiecas uz kompensācijas samaksu, būtu iespējams likumīgi iesniegt kompensācijas pieprasījumu par jau eksportētiem un pat jau pārbaudītiem produktiem.

Šāda iespēja padarītu par lieku ne tikai Regulas Nr. 3665/87 3. pantu, bet arīdzan kompensāciju pieprasījumu pārbaudi. Produktu, par kuriem ir pieprasīta kompensācija, fiziskā kontrole ir svarīgs līdzeklis pārkāpumu un krāpšanas apkarošanai eksporta kompensāciju jomā. Tādējādi, lai pilnībā sasniegtu pārbaužu mērķi, vajadzīgs, lai kontrole tiktu veikta pēc tam, kad ir iesniegts eksportētājam saistošs kompensācijas pieteikums (šajā sakarā skat. iepriekš minēto 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā Käserei Champignon Hofmeister, 27. un 28. punkts).

Turklāt, ja kompensācija, ieskaitot diferencēto daļu, varētu tikt pieprasīta 12 mēnešu laikā no eksporta deklarācijas pieņemšanas dienas, eksportētājs pat pēc eksporta varētu pielāgot savu kompensācijas pieprasījumu atbilstoši savai vajadzībai vai atkarībā no iespējamās pārbaudes rezultātiem un tādējādi izvairīties no jebkādiem soda maksājumiem. Tādējādi Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punktā paredzēto sankciju (soda maksājumu) preventīvā iedarbība lielā mērā tiktu vājināta.

Ir tiesa, ka saskaņā ar Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punkta septīto daļu soda maksājumus, ko paredz šis punkts, nepiemēro tad, ja pieprasītā kompensācija ir lielāka par kompensāciju, kas piemērojama, ievērojot šīs regulas 20. panta 3. punktu. Šis pēdējais minētais noteikums paredz pirmās daļas b) punktā, ka, ja eksporta deklarācijā norādītais galamērķis, kas ietver iepriekš noteiktu kompensāciju, nav ievērots un ja kompensācijas likme, kas atbilst faktiskajam galamērķim, ir mazāka par likmi tam galamērķim, kas norādīts šajā licencē, maksājamā kompensācija ir tā, kas izriet no faktiskajam galamērķim atbilstošās samazinātās likmes piemērošanas, izņemot force majeure gadījumus, samazināta par 20% no starpības starp kompensāciju, kas pienākas šajā licencē norādītajam galamērķim, un kompensāciju faktiskajam galamērķim.

Tomēr, kā to norādīja arī Komisija, Regula Nr. 3665/87 neparedz īpašus noteikumus attiecībā uz tādu situāciju, par kādu ir pamata lieta, kad eksportētājs pierādīja, ka produkti ir izvesti no Kopienas muitas teritorijas, bet nepierādīja, ka tie ir nodoti patēriņam trešā valstī vai kādā no trešām valstīm, kam piemēro kompensāciju. Šādā situācijā, ja nav pierādījumu par attiecīgo produktu “faktisko galamērķi”, šīs regulas 20. panta 3. punkts nav piemērojams. Tādējādi, tā kā šādā gadījumā ir jāuzskata, ka eksportētājs ir pieprasījis lielāku kompensāciju, nekā tam pienāktos, ir jāpiemēro Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētais soda maksājums, ja vien nav izpildīts kāds no šī paša 1. punkta trešajā vai septītajā daļā izsmeļoši uzskaitītajiem atbrīvojuma nosacījumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo un trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 3665/87 11. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka diferencētās kompensācijas gadījumā kompensācijas diferencētā daļa ir pieprasīta, nevis iesniedzot Regulas Nr. 3665/87 47. panta 1. punktā paredzēto pieteikumu vai šīs regulas 47. panta 2. punktā paredzētos dokumentus, kuri attiecas uz kompensācijas samaksu, bet uzrādot šīs regulas 3. panta 5. punktā norādīto dokumentu. Informācijas, kas var radīt lielāku kompensāciju nekā piemērojamā kompensācija un kura izrādās nepareiza, iekļaušana šajā dokumentā tādējādi rada, izņemot šīs regulas 11. panta 1. punkta trešajā un septītajā daļā minētos gadījumus, šī 11. panta 1. punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētā soda piemērošanu.

46	Ņemot vērā sniegto atbildi uz pirmo un trešo jautājumu, nav jāatbild uz iesniedzējtiesas uzdoto otro un ceturto jautājumu.

Par tiesāšanās izdevumiem

47	Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 495/97, 11. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka diferencētās kompensācijas gadījumā kompensācijas diferencētā daļa ir pieprasīta, nevis iesniedzot Regulas Nr. 3665/87 47. panta 1. punktā paredzēto pieteikumu vai šīs regulas 47. panta 2. punktā paredzētos dokumentus, kuri attiecas uz kompensācijas samaksu, bet uzrādot šīs regulas 3. panta 5. punktā norādīto dokumentu. Informācijas, kas var radīt lielāku kompensāciju nekā piemērojamā kompensācija un kura izrādās nepareiza, iekļaušana šajā dokumentā tādējādi rada, izņemot šīs pašas regulas 11. panta 1. punkta trešajā un septītajā daļā minētos gadījumus, šī 11. panta 1. punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētā soda piemērošanu.

[Paraksti]

( *1 ) Tiesvedības valoda — vācu.