18.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 346/5

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais jēdziens “taisnīga atlīdzība” ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, kurš ir jāinterpretē vienveidīgi visās dalībvalstīs, kas paredzējušas izņēmumu saistībā ar kopiju personiskai lietošanai, neatkarīgi no tām piešķirtās iespējas Savienības tiesībās un tostarp minētajā direktīvā paredzētajās robežās noteikt taisnīgas atlīdzības maksāšanas veidu, finansējuma mehānismu un iekasēšanu, kā arī tās apjomu;

2)

Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka rodamais attiecīgo personu interešu “taisnīgais līdzsvars” nozīmē, ka taisnīgā atlīdzība ir jāaprēķina, obligāti pamatojoties uz kritēriju par kaitējumu aizsargāto darbu autoriem, kas radīts, ieviešot izņēmumu saistībā ar kopiju personiskai lietošanai. Minētā “taisnīgā līdzsvara” prasībām atbilst, ka taisnīga atlīdzība ir jāfinansē personām, kurām ir digitālās reproducēšanas iekārtas, ierīces un datu nesēji un kuras šādi — juridiski vai faktiski — minētās iekārtas nodod privātpersonu rīcībā vai sniedz tām reproducēšanas pakalpojumus, ja šīm personām ir iespēja pārnest faktisko finansējuma pienākumu uz lietotājiem — privātpersonām;

3)

Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka jāpastāv saiknei starp taisnīgas atlīdzības finansēšanai paredzētās nodevas piemērošanu digitālās reproducēšanas iekārtām, ierīcēm un datu nesējiem un to prezumēto izmantošanu reproducēšanai privātām vajadzībām. Līdz ar to nodevas par kopiju privātām vajadzībām vienveidīga piemērošana digitālās reproducēšanas iekārtām, ierīcēm un datu nesējiem, kuri nav nodoti citu personu lietošanā un acīmredzami ir paredzēti citiem mērķiem nekā kopiju personiskai lietošanai izgatavošana, nav saderīga ar Direktīvu 2001/29.