|
4.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 328/2 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 6. oktobra spriedums (Grondwettelijk Hof (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Base NV, Euphony Benelux NV, Mobistar SA, Uninet International NV, T2 Belgium NV, KPN Belgium NV/Ministerraad
(Lieta C-389/08) (1)
(Elektroniskās komunikācijas - Direktīva 2002/21/EK (pamatdirektīva) - 2. panta g) punkts un 3. un 4. pants - Valsts regulatīvā iestāde - Valsts likumdevējs, kas rīkojas valsts regulatīvās iestādes statusā - Direktīva 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) - Tīkli un pakalpojumi - 12. pants - Universālā pakalpojuma saistību izmaksu aprēķināšana - Universālā pakalpojuma sociālā sastāvdaļa - 13. pants - Universālā pakalpojuma saistību finansēšana - Netaisnīga apgrūtinājuma noteikšana)
2010/C 328/03
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Grondwettelijk Hof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājas: Base NV, Euphony Benelux NV, Mobistar SA, Uninet International NV, T2 Belgium NV, KPN Belgium NV
Atbildētāja: Ministerraad
Piedaloties: Belgacom NV
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Grondwettelijk Hof — Beļģija — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 51. lpp.), 12. panta interpretācija — Universālā pakalpojuma saistību izmaksu aprēķināšana — Neizvērtēšana katrā atsevišķā gadījumā
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
pašā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) principā tiek pieļauts, ka valsts likumdevējs rīkojas valsts regulatīvās iestādes statusā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) izpratnē, ja vien, pildot šo funkciju, tas atbilst minētajās direktīvās paredzētajiem kompetences, neatkarības, objektivitātes un pārskatāmības nosacījumiem un lēmumus, ko tas pieņem saistībā ar šo funkciju, ir iespēja iedarbīgi pārsūdzēt no iesaistītajām pusēm neatkarīgā iestādē; to pārbaudīt ir Grondwettelijk Hof ziņā; |
|
2) |
Direktīvas 2002/22 12. pantā tiek pieļauts, ka valsts regulatīvā iestāde vispārīgi un pamatojoties uz universālā pakalpojuma sniedzēja, kas agrāk bijis vienīgais šā pakalpojuma sniedzējs, neto izmaksu aprēķinu nosaka, ka minētā pakalpojuma sniegšana var būt netaisnīgs apgrūtinājums universālā pakalpojuma sniegšanai tagad izraudzītajiem uzņēmumiem; |
|
3) |
Direktīvas 2002/22 13. pantā netiek pieļauts, ka minētā iestāde, iepriekš īpaši neizvērtējusi katra uzņēmuma situāciju, tādā pašā veidā un pamatojoties uz to pašu aprēķinu konstatē, ka šā pakalpojuma sniegšanas dēļ šie uzņēmumi faktiski ir netaisnīgi apgrūtināti. |