|
17.4.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 100/4 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 25. februāra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Firma Brita GmbH/Hauptzollamt Hamburg-Hafen
(Lieta C-386/08) (1)
(EK un Izraēlas asociācijas nolīgums - Teritoriālā piemērojamība - EK un PAO asociācijas nolīgums - Atteikums piemērot Izraēlas izcelsmes precēm piešķirto preferenciāla tarifa režīmu precēm no Jordānas Rietumkrasta - Šaubas par preču izcelsmi - Apstiprināts eksportētājs - Faktūras deklarācijas vēlāka pārbaude, ko veic importētājvalsts muitas iestādes - Vīnes Konvencija par starptautiskajām līgumtiesībām - Līgumu relatīvās iedarbības princips)
2010/C 100/06
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Finanzgericht Hamburg
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Firma Brita GmbH
Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg-Hafen
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — 1995. gada 20. novembrī Briselē parakstītā Eiropas un Vidusjūras valstu nolīguma, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (OV L 147, 3. lpp.) un it īpaši tā 32. un 33. panta un 4. protokola interpretācija, kā arī 1997. gada 24. februārī Briselē parakstītā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīguma par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PAO), kas darbojas Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldes vārdā, no otras puses (OV L 187, 3. lpp.) interpretācija — Atteikšanās piemērot Izraēlas izcelsmes produktiem piešķirto preferenču režīmu produktiem, kuru izcelsme ir Jordānas Rietumu krastā — Valsts muitas iestāžu pilnvaras kontrolēt importa licences vēlāk, ja nav cita veida šaubu par attiecīgo preču izcelsmi, izņemot šaubas, kuras izriet no EK-Izraēlas apvienības nolīgumā minētā jēdziena “Izraēlas Valsts teritorija” atšķirīgās interpretācijas un ja nav piemērota strīdu atrisināšanas procedūra, kas paredzēta minētā nolīguma 4. protokola 33. pantā
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
importētājdalībvalsts muitas iestādes var atteikties piešķirt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, kas parakstīts Briselē 1995. gada 20. novembrī, paredzēto atvieglojumu režīmu, ja attiecīgajām precēm ir Jordānas Rietumkrasta izcelsme. Turklāt importētājdalībvalsts muitas iestādes nevar uzsākt kvalifikāciju konkursu, atstājot neatbildētu jautājumu par to, kurš no apskatāmajiem nolīgumiem, proti, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīgums par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PAO), kas darbojas Jordānas Rietumkrasta un Gazas joslas Palestīniešu pašpārvaldes vārdā, no otras puses, kas parakstīts Briselē 1997. gada 24. februārī, šajā gadījumā ir piemērojams un vai izcelsmes pierādījums ir jāizsniedz Izraēlas, vai Palestīnas iestādēm; |
|
2) |
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, pielikumā pievienotā 4. protokola 32. pantā paredzētās procedūras ietvaros importētājvalsts muitas iestādēm nav saistoši eksportētājvalsts muitas iestāžu iesniegtie izcelsmes pierādījumi un to atbilde, ja minētā atbilde neietver pietiekamu informāciju šā protokola 32. panta 6. punkta izpratnē, lai noteiktu preču patieso izcelsmi. Turklāt importētājvalsts muitas iestādēm nav pienākuma vērsties Muitas sadarbības komitejā, kas izveidota ar minētā protokola 39. pantu, lai atrisinātu strīdu par minētā nolīguma teritoriālās piemērošanas jomas interpretāciju. |