1)

Apstākļi, kuros preces, kuras to pretlikumīgas ievešanas Kopienas muitas teritorijā brīdī vietējās muitas un nodokļu iestādes ir aizturējušas zonā, kurā atrodas pirmā muitas iestāde pie Kopienas ārējās robežas, un kuras minētās iestādes vienlaicīgi vai vēlāk ir iznīcinājušas, turklāt [preces] vienmēr ir palikušas [šo iestāžu] valdījumā, atbilst Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 955/1999, 233. panta pirmās daļas d) punktā minētajam jēdzienam “aizturētas un vienlaicīgi vai vēlāk konfiscētas” preces, un līdz ar to atbilstoši šai normai muitas parāds tiek dzēsts;

2)

Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību, kas grozīta ar Padomes 1996. gada 30. decembra Direktīvu 96/99/EK, 5. panta 1. punkta trešā daļa un 6. panta 1. punkts ir interpretējami tādējādi, ka preces, kuras vietējās muitas un nodokļu iestādes aizturējušas to ievešanas Kopienas teritorijā brīdī un kuras šīs iestādes vienlaicīgi vai vēlāk iznīcinājušas, turklāt [minētās preces] vienmēr ir palikušas [šo iestāžu] valdījumā, ir uzskatāmas par tādām, kuras nekad nav tikušas ievestas Kopienā, un līdz ar to darbība, par kuru saistībā ar šīm precēm ir jāmaksā akcīzes nodoklis, nav notikusi. Precēm, kuras ir aizturētas pēc to pretlikumīgas ievešanas šajā teritorijā, proti, no brīža, kad tās ir šķērsojušas zonu, kurā atrodas minētajā teritorijā esošā pirmā muitas iestāde, un kuras minētās iestādes vienlaicīgi vai vēlāk ir iznīcinājušas, turklāt [minētās preces] vienmēr ir palikušas [šo iestāžu] valdījumā, nevar piemērot “akcīzes nodokļa atlikšanas procedūru” atbilstoši minētās direktīvas 5. panta 2. punkta pirmajai daļai un 6. panta 1. punkta c) apakšpunktam, lasot tos kopsakarā ar Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 955/1999, 84. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 98. pantu, kā arī Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2913/92, kas grozīta ar Komisijas 1999. gada 28. jūlija Regulu (EK) Nr. 1662/1999, 867.a pantu, un līdz ar to akcīzes nodokli šīm precēm var uzlikt, un tādējādi akcīzes nodoklis par tām kļūst iekasējams;

3)

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 1999. gada 22. oktobra Direktīvu 1999/85/EK, 2. panta 2. punkts, 7. pants un 10. panta 3. punkts ir interpretējami tādējādi, ka preces, kuras vietējās muitas un nodokļu iestādes aizturējušas to ievešanas Kopienas teritorijā brīdī un kuras šīs iestādes vienlaicīgi vai vēlāk iznīcinājušas, turklāt [minētās preces] vienmēr ir palikušas [šo iestāžu] valdījumā, ir uzskatāmas par tādām, kuras nekad nav tikušas ievestas Kopienā, un līdz ar to darbība, par kuru saistībā ar šīm precēm jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, nav notikusi, un tādējādi šis nodoklis nav kļuvis iekasējams. Tomēr minētās direktīvas 10. panta 3. punkta otrās daļas un 16. panta l. punkta B daļas c) apakšpunkta normas, lasot tās kopsakarā ar Regulas Nr. 2454/93, kas grozīta ar Regulu Nr. 1662/1999, 867.a panta normām, ir interpretējamas tādējādi, ka saistībā ar precēm, kuras šīs iestādes aizturējušas pēc to ievešanas šajā teritorijā, proti, no brīža, kad tās ir šķērsojušas zonu, kurā atrodas minētajā teritorijā esošā pirmā muitas iestāde, un kuras minētās iestādes vienlaicīgi vai vēlāk ir iznīcinājušas, turklāt [minētās preces] vienmēr ir palikušas [šo iestāžu] valdījumā, darbība, par kuru jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, ir notikusi un šis nodoklis kļūst iekasējams pat tad, ja vēlāk šīm precēm ir piemērota procedūra glabāšanai muitas noliktavā;

4)

Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 955/1999, 202. pants, 215. panta 1. un 3. punkts un 217. pants, kā arī Sestās direktīvas 77/388, kas grozīta ar Direktīvu 1999/85, 7. panta 2. punkts un 10. panta 3. punkts ir interpretējami tādējādi, ka kompetentas piedzīt muitas parādu un pievienotās vērtības nodokli ir tās dalībvalsts iestādes, kura atrodas pie Kopienas ārējās robežas, kuru šķērsojot, preces ir pretlikumīgi ievestas Kopienas muitas teritorijā, turklāt tas tā ir pat tad, ja preces pēc tam ir pārvestas uz citu dalībvalsti, kurā tās ir atklātas un aizturētas. Direktīvas 92/12, kas grozīta ar Direktīvu 96/99, 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir interpretējami tādējādi, ka šīs pēdējās minētās dalībvalsts iestādes ir kompetentas piedzīt akcīzes nodokli, ja vien šīs preces tiek glabātas komerciāliem nolūkiem. Iesniedzējtiesai ir jānoskaidro, vai tajā izskatāmajā prāvā šis nosacījums ir izpildīts.