1

Ar prasības pieteikumu, kas ir iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2007. gada 17. decembrī, Hangzhou Duralamp Electronics Co., Ltd (turpmāk tekstā — “Hangzhou” vai “prasītāja”) cēla šo prasību atcelt Padomes Regulu (EK) Nr. 1205/2007, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, nosaka antidempinga maksājumus par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes integrētu, elektronisku, kompaktu, luminiscējošu spuldžu (CFL-i) importu un attiecina tos uz šā paša ražojuma importu no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islama Republikas un Filipīnu Republikas (OV L 272, 1. lpp.; turpmāk tekstā — “apstrīdētā regula”).

2

Ar prasības pieteikumu, kas ir iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2007. gada 21. decembrī, arī Philips Lighting Poland S.A. un Philips Lighting BV cēla prasību pret Eiropas Savienības Padomi atcelt apstrīdēto regulu (lieta T-469/07).

3

Ar Pirmās instances tiesas ceturtās palātas priekšsēdētāja 2008. gada 12. jūnija rīkojumu Osram GmbH tika atļauts iestāties šajā lietā Padomes prasījumu atbalstam. Osram iesniedza savu iestāšanās rakstu, par kuru Hangzhou iesniedza savus apsvērumus (turpmāk tekstā — “ apsvērumi”).

4

Ar Pirmās instances tiesas ceturtās palātas priekšsēdētāja 2008. gada 9. oktobra rīkojumu Hangzhou tika atļauts iestāties lietā T-469/07 Philips Lighting Poland un Philips Lighting prasījumu atbalstam. Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 116. panta 2. punktam Hangzhou tika paziņoti visi procesuālie dokumenti, kuri šajā lietā bija paziņoti lietas dalībniekiem, tostarp Padomes iesniegtais aizstāvības raksts.

5

2008. gada 24. novembra apsvērumu 29. punkta pēdējā teikumā Hangzhou, analizējot jautājumu par “Kopienu industriju”, norāda:

“Lai veicinātu diskusiju par šo punktu, prasītāja uzskata, ka atbilstošāk būtu atsaukties uz Kopienas industrijas aprakstu, kuru [Padome] sniedza sava [aizstāvības] raksta [lietā T-469/07] 27.–29. punktā (J3 pielikums), kurā [Padomes] secinājums atšķiras no [Osram] secinājuma.”

6

Ar vēstuli, kura tika iesniegta Pirmās instances tiesas kancelejā 2009. gada 15. janvārī, Padome lūdza, lai iepriekšējā punktā norādītais teikums, kā arī J3 pielikums, uz kuru tā norādīja, proti, tās lietā T-469/07 iesniegtais aizstāvības raksts, tiktu izslēgti no šīs lietas materiāliem. Sava lūguma pamatojumam Padome norāda, ka Hangzhou ir ļaunprātīgi izmantojusi tiesvedību, jo tā bez atļaujas izmantoja šo aizstāvības rakstu “citiem mērķiem, kas nesaistās ar tiesvedību [lietā T-469/07]”. Padome norāda, ka šī pēdējā lieta un pašreiz aplūkojamā lieta nav apvienotas un ka atbilstoši pastāvīgai judikatūrai lietas dalībnieki tiek aizsargāti pret neatbilstošu procesuālo dokumentu izmantošanu.

7

Ar vēstuli, kas tika iesniegta Pirmās instances tiesas kancelejā 2009. gada 11. februārī, Hangzhou par šo lūgumu iesniedza savus apsvērumus. Tā pēc būtības uzskatīja, ka šīs lūgums nav pamatots un ka tai nevar pārmest tiesvedības ļaunprātīgu izmantošanu. Runājot par šo pēdējo punktu, tā it īpaši uzsver, ka tai tika atļauts iestāties lietā T-469/07, ka minētajai lietai ir tāds pats priekšmets kā aplūkojamai lietai, un ka tādēļ tai bija likumīga pieeja procesuālajiem dokumentiem, kuri tika iesniegti šajā lietā, tostarp arī minētajam aizstāvības rakstam. Tāpat tā apgalvo, ka, ja Padomes lūgums tiktu apmierināts, tai nebūtu iespējas darīt zināmu Pirmās instances tiesai, ka paralēlajā lietā, kas vēl tiek izskatīta un kurā tā ir iestājusies, Padome ir ieņēmusi “kardināli pretēju nostāju ļoti svarīgā tiesību un faktu jautājumā”.

8

Pamatojoties uz Reglamenta 114. panta 1. punktu, jāapskata, vai lūgums svītrot no lietas materiāliem 2008. gada 24. novembra apsvērumu 29. punkta pēdējo teikumu, kā arī lūgums par šo apsvērumu J3 pielikuma izņemšanu no lietas materiāliem ir pamatoti. Saskaņā ar šo normu, ja lietas dalībnieks to lūdz, Pirmās instances tiesa var pieņemt lēmumu par procesa jautājumu, neaplūkojot lietu pēc būtības. Saskaņā ar šī paša panta 3. punktu pārējā procesa daļa notiek mutvārdos, ja vien Pirmās instances tiesa nelemj citādi. Šajā lietā Pirmās instances tiesa uzskata, ka lietas materiāli tai ir pietiekami skaidri un ka nav vajadzības uzsākt mutvārdu procesu.

9

Pirmkārt, runājot par Padomes lūgumu izņemt no šīs lietas materiāliem 2008. gada 24. novembra apsvērumu J3 pielikumu, tas ir jāapmierina.

10

J3 pielikums ir aizstāvības raksts, kuru Padome iesniedza lietā T-469/07 un kurš tika paziņots Hangzhou šīs pašas lietas ietvaros atbilstoši Reglamenta 116. panta 2. punktam. Tādējādi Hangzhou šajā lietā cenšas savai aizstāvībai izmantot procesuālu dokumentu, kuram tā piekļuva kā persona, kas iestājusies citā lietā.

11

Šāda rīcība nav pieļaujama.

12

Šajā sakarā, pirmkārt, jāatgādina, ka katrai lietai Pirmās instances tiesā ir savi lietas materiāli, kuros citu starpā ir procesuālie dokumenti un akti, kurus lietas dalībnieki ir iesnieguši konkrētajā lietā, un katrs no šiem lietas materiāliem ir pilnībā neatkarīgs. Šo pēdējo punktu ilustrē 2007. gada 5. jūlija Norādījumu Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas sekretāram (OV L 232, 1. lpp.) 5. panta 5. punkts, saskaņā ar kuru “kādā lietā iesniegtu dokumentu, kas iekļauts šīs lietas materiālos, nevar ņemt vērā citas lietas izspriešanai”.

13

Otrkārt, jānorāda, ka atbilstoši pastāvīgai judikatūrai saskaņā ar normām, kuras regulē dažādu lietu izskatīšanu Pirmās instances tiesā, lietas dalībnieki tiek aizsargāti pret neatbilstošu procesuālo dokumentu izmantošanu un ka līdz ar to pamata lietas dalībniekiem vai personām, kas ir iestājušās lietā, nav tiesību izmantot citu lietas dalībnieku procesuālos dokumentus, kuriem tiem ir piešķirta pieeja tikai ar mērķi sagatavot savu aizstāvību konkrētās lietas ietvaros (šajā nozīmē skat. Pirmās instances tiesas 1998. gada 17. jūnija spriedumu lietā T-174/95 Svenska Journalistförbundet/Padome, Recueil, II-2289. lpp., 135. un 137. punkts; Pirmās instances tiesas piektās palātas priekšsēdētāja rīkojumu lietā T-11/99 R Van Parys u.c./Komisija, Recueil, II-1355. lpp., 22. punkts; Pirmās instances tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja rīkojumu lietā T-168/01 Glaxo Wellcome/Komisija, Krājumā nav publicēts, 28. punkts, un Pirmās instances tiesas ceturtās palātas priekšsēdētāja rīkojumu lietā T-383/03 Hynix Semiconductor/Padome, Krājums, II-621. lpp., 47. punkts).

14

Protams, atbilstoši pastāvīgai judikatūrai lietas dalībnieki var brīvi izpaust savus procesuālos rakstus trešai personai ārpus šīs tiesvedības, izņemot gadījumus, kad dokumenta izpaušana varētu nelabvēlīgi ietekmēt pareizu tiesvedības norisi (Tiesas 2000. gada 3. aprīļa rīkojums lietā C-376/98 Vācija/Parlaments un Padome, Recueil, I-2247. lpp., 10. punkts). Šajā pašā nozīmē lietas dalībnieks procesā, ievērojot šo pašu izņēmumu, var sniegt piekrišanu tam, ka viņa šai procesā iesniegto rakstu izmanto cits šīs pašas lietas dalībnieks citas tiesvedības ietvaros. Tomēr šajā lietā nav strīda par to, ka Hangzhou pat nav lūgusi atļauju Padomei izmantot šajā tiesvedībā aizstāvības rakstu, ko šī pēdējā iesniedza lietā T-469/07.

15

Visbeidzot jānorāda, ka Pirmās instances tiesa, ja tā uzskata, ka šis aizstāvības raksts varētu būt lietderīgs pašreiz izskatāmās lietas risinājumam, varētu jebkurā gadījumā izdot rīkojumu to iesniegt atbilstoši Reglamenta 64. panta 3. punkta d) apakšpunktam vai 65. panta b) punktam.

16

Otrkārt, runājot par lūgumu svītrot no lietas materiāliem 2008. gada 24. novembra apsvērumu 29. punkta pēdējo teikumu, tas ir jānoraida, ņemot vērā, ka šajā teikumā ietvertais apgalvojums ir ļoti vispārīgs.

17

Lēmuma pieņemšana par tiesāšanas izdevumiem ir jāatliek.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)

nospriež: