1. Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība, kas faktiski attiecas uz līgumiska rakstura strīdu – Prasības pārkvalificēšana – Nosacījumi
(EKL 230. un 238. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
2. Tiesvedība – Vēršanās Vispārējā tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu – Līgumi, kas noslēgti saskaņā ar īpašu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas programmu – Līgumus reglamentējošo principu piemērošana Komisijai – Paziņojumu par parādu samaksa – Sekas
(EKL 238. pants)
3. Tiesvedība – Vēršanās Vispārējā tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu – Līgumi, kas noslēgti saskaņā ar īpašu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas programmu – Tiesības tikt uzklausītam revīzijas procedūras gaitā – Apliecinošu dokumentu izņemšana, ko veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai – Ietekmes uz šīm tiesībām neesamība – Šo tiesību neievērošana – Sekas
(EKL 238. pants)
4. Tiesvedība – Vēršanās Vispārējā tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu – Līgumi, kas noslēgti saskaņā ar īpašu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas programmu – Lūgumi izraudzīties ekspertu – Pārbaude Kopienu tiesā saskaņā ar procesuālo tiesību normām, kas attiecas uz pierādījumu savākšanas pasākumiem
(EKL 238. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 65.–67. pants)
5. Tiesvedība – Vēršanās Vispārējā tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu – Līgumi, kas noslēgti saskaņā ar īpašu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas programmu – Smagi finanšu pārkāpumi
(EKL 238. pants)
1. Ja Vispārējā tiesā ir iesniegta prasība atcelt tiesību aktu vai prasība par zaudējumu atlīdzību, kaut gan runa patiesībā ir par līgumiska rakstura strīdu, tā prasību pārkvalificē, ja ir izpildīti šādai pārkvalificēšanai izvirzītie nosacījumi. Izskatot līgumiska rakstura strīdu, Vispārējā tiesa uzskata, ka tā nespēj pārkvalificēt prasību atcelt tiesību aktu vai nu tad, ja skaidra prasītāja griba nepamatot savu lūgumu ar EKL 238. pantu nepieļauj šādu pārkvalificēšanu, vai arī tad, ja prasība nav pamatota ne ar vienu pamatu, kas attiecas uz tādu tiesību normu pārkāpumu, kuras reglamentē attiecīgās līgumattiecības, neatkarīgi no tā, vai runa ir par līgumā iekļautiem noteikumiem vai līgumā norādīta valsts tiesību akta noteikumiem.
Pietiek ar to, ka viens no pamatiem, kas ir raksturīgs prasībai, kura ir pamatota ar EKL 238. pantu, ir norādīts prasības pieteikumā atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta noteikumiem, lai minēto prasību varētu pārkvalificēt, neapdraudot atbildētājas iestādes tiesības uz aizstāvību.
(sal. ar 57., 59. un 61. punktu)
2. Ar līgumiem saistītās lietās Komisijai ir jāievēro principi, kas reglamentē līgumus. Principā tai šajā ziņā nav tiesību pieņemt vienpusējus aktus. Līdz ar to Komisija nevar attiecīgajam līgumslēdzējam adresēt aktu, kam piemīt lēmuma raksturs, lai tas izpildītu savas finanšu līgumsaistības, bet tai attiecīgā gadījumā ir jāvēršas kompetentajā tiesā ar prasību veikt samaksu.
Turklāt to, ka otra līgumslēdzēja puse ir samaksājusi paziņojumus par parādu, kaut arī tiem nebija lēmuma rakstura, nevar uzskatīt par atteikšanos no savām iespējamām tiesībām uz attiecīgo summu samaksu. Tikai minētās puses atteikšanās no šīm tiesībām vai šo tiesību izbeigšanās varētu radīt šķēršļus tās prasībām veikt samaksu, ja tās ir pamatotas ar līgumu noteikumiem.
(sal. ar 68. un 70. punktu)
3. Tas, ka līgumslēdzēja rīcībā esošos apliecinošos dokumentus Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai bija izņēmis un ka uz tiem attiecas izņēmumi no Regulā Nr. 1049/2001 paredzētajām tiesībām piekļūt dokumentiem, nevar pamatot šī līgumslēdzēja tiesību tikt uzklausītam revīzijas procedūras gaitā saskaņā ar attiecīgo līgumu II pielikuma 26. panta 3. punktu noliegšanu.
Tomēr attiecībā uz juridiskajām sekām, ko izraisa tas, ka nav ievērotas minētā līgumslēdzēja tiesības tikt uzklausītam saistībā ar prasību sakarā ar līgumisko atbildību, šāds pārkāpums pats par sevi nevar pamatot iespējamu rīkojumu Komisijai samaksāt prasītājai summas, ko tā pieprasa. Saistībā ar prasībām, kas pamatotas ar EKL 238. pantu, Komisijas līgumiskā atbildība ir jānovērtē, ņemot vērā visus atbilstošos attiecīgo līgumu noteikumus, uz kuriem ir atsaukušies lietas dalībnieki, un pamatojoties uz visiem pierādījumiem, kas ir pieejami Vispārējā tiesā, ievērojot sacīkstes principu un tiesības uz aizstāvību.
(sal. ar 89. un 90. punktu)
4. Saskaņā ar tiesībām, atbilstoši kurām ikviena tiesa piemēro savas procesuālo tiesību normas, pakārtotie lūgumi izraudzīties ekspertu Vispārējai tiesai ir jāizskata, ņemot vērā Reglamenta 65.–67. panta noteikumus, kas attiecas uz pierādījumu savākšanas pasākumiem.
(sal. ar 108. punktu)
5. Krāpšanas vai smagu finanšu pārkāpumu gadījumā, kas ir konstatēti revīzijā, attiecīgo līgumu II pielikuma 3. panta 5. punktā Komisijai ir paredzēta iespēja atgūt visas Eiropas Savienības izmaksātās finanšu iemaksas, un tādējādi tam ir preventīvs mērķis.
Tomēr II pielikuma 3. panta 5. punktā izvirzītais mērķis atturēt no krāpšanas vai smagiem finanšu pārkāpumiem neļauj Komisijai atkāpties no principa par līgumu labticīgu izpildi un no aizlieguma ļaunprātīgi piemērot līguma noteikumus, piesavinoties rīcības brīvību šo noteikumu interpretācijā un īstenošanā.
Ņemot vērā acīmredzamo to finanšu pārkāpumu apmēru un smagumu, kas konstatēti revīzijā un ko apstiprina kriminālizmeklēšanas dokumenti, kurus šajā gadījumā ir apsprieduši lietas dalībnieki, to, ka Komisija ir atguvusi visas finanšu iemaksas, kas izmaksātas saskaņā ar attiecīgajiem līgumiem, nevar uzskatīt par ļaunprātīgu minēto 3. panta 5. punkta noteikumu piemērošanu. Šī atgūšana tādējādi nav nesamērīga, ņemot vērā mērķus, kas ir izvirzīti atbilstošajos attiecīgo līgumu noteikumos.
(sal. ar 128., 129. un 140. punktu)