1

1996. gada 1. aprīlī prasītāja Frosch Touristik GmbH Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “FLUGBÖRSE”.

3

Preces un pakalpojumi, attiecībā uz ko tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 16., 39. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru klasi atbilst šādam aprakstam:

4

1998. gada 29. oktobrī prasītājas preču zīme “FLUGBÖRSE” tika reģistrēta kā Kopienas preču zīme attiecībā uz visām reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem.

5

2003. gada 8. aprīlīDSR touristik GmbH lūdza atzīt šo reģistrāciju par spēkā neesošu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu (tagad — Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts), jo uz to attiecas minētās regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā (tagad — Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts) paredzētie absolūtie atteikuma pamatojumi. Tā arī norādīja, ka gadījumā, ja apstrīdētā preču zīme nebūtu uzskatāma par tādu, kas apraksta ar to apzīmētās preces un pakalpojumus, tā tomēr ir jāatzīst par spēkā neesošu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, to aplūkojot kopā ar tās pašas regulas 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu (tagad — Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunkts), jo tā esot maldinoša.

6

Turklāt 2004. gada 7. aprīlīDSR touristik pakārtoti lūdza paziņot par Kopienas preču zīmes īpašnieces tiesību atcelšanu atbilstoši Regulas Nr. 40/94 50. panta 1. punkta b) apakšpunktam (tagad — Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta b) apakšpunkts), pamatojoties uz to, ka apstrīdētā preču zīmes esot kļuvusi par vispārēju apzīmējumu tirdzniecībā.

7

2004. gada 9. novembrī Anulēšanas nodaļa atzina apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu attiecībā uz visām ar to apzīmētajām precēm un pakalpojumiem, izņemot pakalpojumus “nodrošināšana ar pārtiku un dzērieniem” un “restorāni”, kas ietilpst 42. klasē.

8

Ar 2007. gada 22. marta lēmumu (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome noraidīja prasītājas apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

9

Apelāciju padome būtībā norādīja, ka:

10

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

11

ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

12

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus, kas saistīti, pirmkārt, ar Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu, otrkārt, ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu un, treškārt, ar šīs pašas regulas 51. panta 2. punkta pārkāpumu.

13

Saistībā ar pirmo pamatu ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka Kopienas preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, ja Kopienas preču zīme ir reģistrēta, pārkāpjot šīs pašas regulas 7. panta noteikumus.

14

Būtībā prasītāja pārmet Apelāciju padomei, ka tā esot pārkāpusi minēto normu, izvēloties preču zīmes reģistrācijas datumu (1998. gada 29. oktobris), lai izvērtētu iespējamu šīs preču zīmes neatbilstību Regulas Nr. 40/94 7. pantam. Prasītāja uzskata, ka vienīgais datums, kuram ir nozīme saistībā ar šo izvērtēšanu, ir preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums, t.i., aplūkojamajā lietā — . Šajā sakarā tā atsaucas uz Tiesas rīkojumu lietā C-192/03 P Alcon/ITSB (Krājums, I-8993. lpp.).

15

ITSB uzskata, ka Apelāciju padome bija pareizi pārbaudījusi, vai Kopienas preču zīme bija aprakstoša Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē tās reģistrācijas dienā, un ka līdz ar to Apelāciju padome neesot pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Tā būtībā apgalvo, ka, lai preču zīme varētu tikt pienācīgi reģistrēta, ne tikai visiem paredzētajiem nosacījumiem ir jābūt izpildītiem reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā, bet arī ir nepieciešams, lai tie paliktu izpildīti līdz preču zīmes reģistrācijas brīdim.

16

Ir jānorāda, ka no apstrīdētā lēmuma un it īpaši no tā 38.–46. punkta izriet, ka Apelāciju padome ir pamatojusies tikai uz tirgus apstākļiem, kas pastāvēja preču zīmes reģistrācijas dienā, 1998. gada 29. oktobrī, lai secinātu, ka apstrīdētā preču zīme bija aprakstoša attiecībā uz ar to apzīmētajām precēm un pakalpojumiem Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

17

Līdz ar to, izskatot šo pamatu, ir jānosaka, vai saistībā ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, kas pamatots ar Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, atbilstošais datums, lai pārbaudītu apstrīdētās preču zīmes atbilstību minētās regulas 7. panta noteikumiem, ir tikai reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums, kā apgalvo prasītāja, vai, gluži otrādi, šai atbilstībai reģistrācijas nosacījumiem ir jāpastāv līdz reģistrācijai, kā uzskata ITSB.

18

Lietā Alcon/ITSB, kurā izdots šā sprieduma 14. punktā minētais rīkojums, Tiesa, izskatot pamatu par spēkā neesamības atzīšanu, saskaņā ar kuru Pirmās instances tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neņemot vērā apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, lai novērtētu, vai tā bija ieguvusi ierasto raksturu un tātad ir atzīstama par spēkā neesošu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, uzskatīja, ka reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums ir atbilstošais datums šai pārbaudei. Turklāt Tiesa uzskatīja, ka Pirmās instances tiesa, nepieļaujot pretrunas pamatojumā un kļūdas tiesību piemērošanā, bija varējusi ņemt vērā elementus, kuri, kaut arī būdami vēlāki par pieteikuma iesniegšanas datumu, ļauj izdarīt secinājumus par situāciju, kāda tā bija šajā datumā (šā sprieduma 14. punktā minētais rīkojums lietā Alcon/ITSB, 40. un 41. punkts).

19

No tā izriet, ka prasītāja pareizi apgalvo, ka vienīgais atbilstošais datums pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu, kas pamatots ar Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pārbaudei ir apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums. Tas, ka judikatūra ļauj ņemt vērā apstākļus, kas ir vēlāki par šo datumu, nemaz neatspēko šo Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretāciju, bet gan to nostiprina, jo šī ņemšana vērā ir iespējama tikai ar nosacījumu, ka šie apstākļi attiecas uz situāciju preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā.

20

Turklāt šī Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija ir vienīgā interpretācija, kas ļauj novērst, ka preču zīmes atbilstības reģistrācijas nosacījumiem zuduma iespējamība kļūst lielāka līdz ar reģistrācijas procesa ilguma palielināšanos. Saskaņā ar interpretāciju, ko piedāvā ITSB šajā lietā, — gluži pretēji — preču zīmes reģistrācija būtu daļēji atkarīga no gadījuma rakstura notikuma, proti, no reģistrācijas procesa ilguma. Šajā sakarā ir jānorāda, ka šis apsvērums, kas saistīts ar reģistrācijas procesa ilgumu, ir viens no iemesliem, kāpēc Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkts (tagad — Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts) ticis interpretēts tādējādi, ka saskaņā ar šo normu atšķirtspējas iegūšanai izmantošanas rezultātā ir jānotiek pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas (Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedums lietā T-247/01 eCopy/ITSB (“ECOPY”), Recueil, II-5301. lpp., 36. un 39. punkts).

21

Dažādi ITSB argumenti nevar atspēkot šo secinājumu.

22

Pirmkārt, tiktāl, ciktāl ITSB argumentācija ir jāsaprot tādējādi, ka no paša Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta teksta izrietot, ka nozīme ir arī reģistrācijas datumam, tā ir kļūdaina šo normu interpretācija.

23

Izmantojot izteicienus “nereģistrē” Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā un “[preču zīme] ir reģistrēta” Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā, Kopienu likumdevējs nosaka situācijas, kurās ir jāatsaka vai jāatzīst par spēkā neesošu preču zīmes reģistrācija, nevis atbilstošu datumu absolūtu atteikuma pamatojumu vai absolūtu spēkā neesamības pamatu pārbaudei.

24

Otrkārt, ITSB norāda uz Regulas Nr. 40/94 41. panta 1. punktu (tagad — Regulas Nr. 207/2009 40. panta 1. punkts). Saskaņā ar šo normu “pēc Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas jebkura fiziska vai juridiska persona un grupa [..] var iesniegt [ITSB] rakstiskus apsvērumus, norādot pamatojumu atbilstoši 7. pantam, kādēļ preču zīmi nedrīkstētu reģistrēt ex officio”. Šajā pašā noteikumā ir precizēts, ka “minētās personas nav puses lietas izskatīšanā [ITSB]”. Būtībā ITSB apgalvo, ka, tā kā pēc trešo personu pieteikuma preču zīme, kas jau tikusi pārbaudīta, atzīta par atbilstošu reģistrācijas nosacījumiem un publicēta, ir atkārtoti jāpārbauda un tās reģistrācija var tikt atteikta pēc ITSB ierosmes, tas var ņemt vērā atbilstības reģistrācijas nosacījumiem zudumu, kas noticis pēc reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas.

25

Arī šis arguments ir jānoraida.

26

Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 41. panta 1. punktu ITSB pārbauda, vai, iespējams, būtu jāatsāk pārbaudes procedūra, lai pārbaudītu, vai norādītais absolūtais atteikuma pamatojums liedz reģistrēt pieteikto preču zīmi (Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. aprīļa spriedums lietā T-224/01 Durferrit/ITSB — Kolene (“NU-TRIDE”), Recueil, II-1589. lpp., 73. punkts). Tomēr, veicot šo atkārtoto pārbaudi — tāpat kā sākotnējā pārbaudē —, pārbaudītājs var ņemt vērā apstākļus, kas ir vēlāki par reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, tikai tad, ja tie ļauj izdarīt secinājumus par situāciju, kāda tā bija šajā datumā (skat. šā sprieduma 19. un 20. punktu).

27

Treškārt, ITSB norāda, ka tam, pārbaudot absolūtos atteikuma pamatojumus, ir jāņem vērā izmaiņas pēc reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas pat tad, ja tās ir tikai iespējamas, un atsaucas uz Tiesas 1999. gada 4. maija spriedumu apvienotajās lietās C-108/97 un C-109/97 Windsurfing Chiemsee (Recueil, I-2779. lpp., 37. punkts, pirmais ievilkums).

28

Šajā sakarā ir jānorāda, ka ir tiesa, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas ietvaros ir jāizvērtē, vai ieinteresēto personu ieskatā aprakstošs apzīmējums pašlaik veido saistību ar attiecīgo preču kategoriju vai var pamatoti paredzēt, kā nākotnē šāda saistība varētu izveidoties (skat. Pirmās instances tiesas 2001. gada 14. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T-357/99 un T-358/99 Telefon & Buch/ITSB (“UNIVERSALTELEFONBUCH” un “UNIVERSALKOMMUNIKATIONSVERZEICHNIS”), Recueil, II-1705. lpp., 29. punkts un tajā minētā judikatūra). Tomēr šis jautājums atšķiras no jautājuma par datuma noteikšanu, attiecībā uz kuru ir jāizskata vai — spēkā neesamības atzīšanas procesa gadījumā — jāpārbauda preču zīmes atbilstība Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam. Tas, ka izskatīšana attiecībā uz atbilstību Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam ir jāveic, pamatojoties uz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, neliedz veikt prognozes analīzi attiecībā uz preču zīmes aprakstošo raksturu, ja vien šī analīze ir balstīta uz apstākļiem, kas attiecas uz situāciju minētajā datumā.

29

No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome ir kļūdaini pamatojusies uz tirgus apstākļiem, kādi tie bija apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas dienā, 1998. gada 29. oktobrī, lai novērtētu, vai preču zīme ir aprakstoša attiecībā uz ar to apzīmētajām precēm un pakalpojumiem, kas būtu pamats preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu.

30

Tādējādi Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Līdz ar to ir jāapmierina pamats, kas saistīts ar šīs normas pārkāpumu, un Pirmās instances tiesai nav jālemj par citiem prasītājas izvirzītajiem pamatiem.

31

Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)

nospriež: