1. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piekļuve lietas materiāliem – Piemērojamība – Dokumenta nepaziņošana – Sekas
(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. panta 1. punkts)
2. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Atbilžu uz konkrēto paziņojumu par iebildumiem paziņošana – Apstākļi – Ierobežojumi
(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. panta 1. punkts)
3. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Pārkāpuma pierādīšana – Sabiedrības, kas iesaistīta pārkāpumā, darbinieku rakstveida liecības – Pierādījuma spēks – Novērtēšana
(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)
4. Kopienu tiesības – Principi – Pamattiesības – Nevainīguma prezumpcija – Tiesvedība konkurences lietā
(LES 6. panta 2. punkts; EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. panta 1. punkts)
5. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumu veids – Prasība par pierādījumu kopumu
(EKL 81. panta 1. punkts)
6. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Pārkāpuma pierādīšana – Dažādu pierādījumu pierādījuma vērtības izvērtēšana – Kritēriji
(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. pants)
7. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu
(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)
8. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību
(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 21. punkts)
9. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Konkurences apdraudējums – Novērtējuma kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams konstatējums
(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. panta 1. punkts)
10. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Jēdziens – Uzņēmumu, kas ir pārkāpuma līdzdalībnieki, personiskā atbildība par visu minēto pārkāpumu – Nosacījumi
(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. panta 1. punkts)
11. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums
(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Preventīvs raksturs
(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)
1. Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem kā tiesību uz aizstāvību neatņemama daļa administratīvā procesa ietvaros saistībā ar konkurences noteikumu piemērošanu nozīmē, ka Komisijai ir jādod attiecīgajam uzņēmumam iespēja pārbaudīt visus lietas materiālu dokumentus, kas varētu būt nozīmīgi aizstāvībai. Pie šiem dokumentiem pieder gan apsūdzošie, gan attaisnojošie dokumenti, izņemot citu uzņēmumu komercnoslēpumus ietverošus dokumentus, Komisijas iekšējus dokumentus un citu konfidenciālu informāciju
Tāda dokumenta nepaziņošana, uz kuru Komisija ir pamatojusies, lai apsūdzētu uzņēmumu, ir tiesību uz aizstāvību pārkāpums vienīgi tad, ja attiecīgais uzņēmums pierāda, ka rezultāts, pie kura nonākusi Komisija savā lēmumā, būtu bijis citādāks, ja nepaziņotais dokuments būtu bijis jānoraida kā apsūdzošs pierādījums.
Attaisnojoša dokumenta nepaziņošanas gadījumā attiecīgajam uzņēmumam ir tikai jāpierāda, ka nepaziņošana varēja tam nelabvēlīgi ietekmēt procesa norisi un Komisijas lēmuma saturu. Pietiek, ja uzņēmums pierāda, ka tas minēto attaisnojošo dokumentu būtu varējis izmantot savai aizstāvībai tādējādi, ka, ja uzņēmums to būtu varējis izmantot administratīvajā procesā, tas būtu varējis atsaukties uz pierādījumiem, kuri nesaskan ar secinājumiem, ko šajā stadijā izdarīja Komisija, un tādēļ kaut kādā veidā ietekmēt tās lēmumā ietvertos vērtējumus vismaz attiecībā uz tam pārmestās rīcības smagumu un ilgumu un tādējādi naudas soda apmēru.
(sal. ar 31., 36. un 37. punktu)
2. Saistībā ar konkurences noteikumu pārkāpumu uzsākta procesa ietvaros tikai administratīvā posma, kurš balstīts uz sacīkstes principu, sākumā attiecīgais uzņēmums ar paziņojumu par iebildumiem tiek informēts par visiem būtiskajiem faktiem, uz kuriem Komisija balstās šajā procesa stadijā, un šim uzņēmumam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, lai nodrošinātu savu tiesību uz aizstāvību efektīvu īstenošanu. Līdz ar to citu uzņēmumu, kas esot bijuši aizliegtās vienošanās dalībnieki, atbilde uz paziņojumu par iebildumiem principā netiek ietverta to izmeklēšanas lietas materiālu dokumentu kopumā, ar kuriem var iepazīties lietas dalībnieki.
Tomēr, ja Komisija vēlas pamatoties uz izvilkumu no atbildes uz paziņojumu par iebildumiem vai uz kādu dokumentu, kas ir pievienots šādai atbildei, lai pierādītu pārkāpumu EKL 81. panta 1. punkta piemērošanas procedūrā, pārējiem šajā procedūrā iesaistītajiem uzņēmumiem ir jānodrošina iespēja izteikt savu viedokli par šādu pierādījumu. Šādos apstākļos attiecīgais izvilkums no atbildes uz paziņojumu par iebildumiem vai no tai pievienotā dokumenta faktiski ir apsūdzošs pierādījums pret dažādiem uzņēmumiem, kas esot piedalījušies pārkāpumā.
Pēc analoģijas, ja izvilkums no atbildes uz paziņojumu par iebildumiem vai uz dokumentu, kas ir pievienots šādai atbildei, var būt nozīmīgs uzņēmuma aizstāvībai, jo tas ļauj izvirzīt apstākļus, kas neatbilst secinājumiem, kurus šajā stadijā veikusi Komisija, tas ir attaisnojošs pierādījums. Šādā gadījumā attiecīgajam uzņēmumam ir jāļauj izvērtēt attiecīgo izvilkumu vai dokumentu un par to izteikties.
(sal. ar 32.–34. punktu)
3. Sabiedrības darbinieku rakstveida liecības, kas sagatavotas tās kontrolē un ko tā iesniegusi savai aizstāvībai Komisijas īstenotā administratīvā procesa ietvaros, principā nevar tikt kvalificētas kā no šīs pašas sabiedrības atšķirīgi un neatkarīgi pierādījumi. Proti, parasti sabiedrības nostāja attiecībā uz to faktu patiesumu, kurus tai pārmet Komisija, vispirms ir balstīta uz tās darbinieku un vadītāju zināšanām un viedokļiem.
Sabiedrības, kas bijusi aizliegtās vienošanās dalībniece, darbinieku un bijušā darbinieka liecības nav pierādījumi, kas būtu atsevišķi un neatkarīgi no šīs sabiedrības paziņojumiem, jo liecinieki ir liecinājuši Komisijā pēc šīs sabiedrības iniciatīvas un saistībā ar tās sadarbības pienākumu sakarā ar paziņojumu par sadarbību, tajā visā piedaloties attiecīgās sabiedrības ārējam padomdevējam. Līdz ar to attiecīgās liecības nevar apstiprināt minētās sabiedrības paziņojumus. Tās drīzāk papildina minētos paziņojumus, kuru saturu tās var precizēt un konkretizēt. Tāpēc šie paziņojumi arī ir jāapstiprina ar citiem pierādījumiem.
(sal. ar 48. un 129. punktu)
4. Tiesas šaubām ir jābūt vērstām par labu uzņēmumam – lēmuma, ar kuru konstatēts EKL 81. panta 1. punkta pārkāpums, adresātam. Tādējādi tiesa nevar secināt, ka Komisija no tiesību viedokļa ir pietiekami pierādījusi attiecīgā pārkāpuma esamību, ja par šo jautājumu tai vēl ir šaubas, it īpaši attiecībā uz prasību atcelt lēmumu par naudas soda uzlikšanu.
Šajā pēdējā situācijā ir jāņem vērā nevainīguma prezumpcijas princips, kas tieši izriet no Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 2. punkta un kas ir viena no pamattiesībām, kuras ir Kopienu tiesību vispārējie principi. Ņemot vērā attiecīgo pārkāpumu raksturu, kā arī ar tiem saistīto sodu raksturu un smagumu, nevainīguma prezumpcijas princips ir piemērojams it īpaši procesos par tādu uzņēmumiem piemērojamu konkurences tiesību normu pārkāpumiem, kuru rezultātā var tikt noteikts naudas sods vai kavējuma nauda.
(sal. ar 58. un 59. punktu)
5. Konkurences jomā Komisijai ir jāiesniedz precīzi un saskaņoti pierādījumi, lai pierādītu pārkāpuma pastāvēšanu. Tomēr katram Komisijas iesniegtajam pierādījumam par katru pārkāpuma aspektu nav noteikti jāatbilst šiem kritērijiem. Pietiek, ka vispārēji novērtēts norāžu kopums, uz kuru atsaucas iestāde, atbilst šai prasībai. Tādējādi darbības vai nolīguma, kas ir vērsti pret konkurenci, pastāvēšanu var secināt no virknes sakritību un norāžu, kas, izvērtētas kopā, var tikt uzskatītas par pierādījumu konkurences noteikumu pārkāpumam, ja nav cita loģiska izskaidrojuma.
Tomēr, ja Komisija, lai konstatētu, ka ir izdarīts pārkāpums, atsaucas tikai uz attiecīgo uzņēmumu rīcību tirgū, ir pietiekami, ja šie uzņēmumi pierāda, ka pastāv apstākļi, kas sniedz citu skaidrojumu Komisijas konstatētajiem faktiem un kas tātad ļauj faktu izskaidrojumu, ko Komisija izmantojusi, lai secinātu konkurences tiesību normu pārkāpuma esamību, aizstāt ar citu ticamu izskaidrojumu.
Šis noteikums nav piemērojams visos gadījumos, kad pārkāpums ir pierādīts vienīgi ar nedokumentāriem pierādījumiem. Saistībā ar pierādījumiem, ko var sniegt, lai pierādītu EKL 81. panta pārkāpumu, ir jāņem vērā, Kopienu tiesībās prevalē pieradījumu brīvas novērtēšanas princips.
Tādējādi, pat ja dokumentāru pierādījumu trūkums varētu būt nozīmīgs Komisijas izvirzīto norāžu kopuma visaptverošā izvērtēšanā, šis trūkums pats par sevi neļauj attiecīgajam uzņēmumam atspēkot Komisijas apgalvojumus, sniedzot faktu alternatīvu izskaidrojumu. Tā tas ir vienīgi tad, ja Komisijas iesniegtie pierādījumi neļauj viennozīmīgi konstatēt pārkāpuma pastāvēšanu un ja nav nepieciešams veikt interpretāciju.
Šī paša iemesla dēļ, pat trūkstot dokumentāriem pierādījumiem, Komisijai nav jāveic neatkarīga izmeklēšana, lai pārbaudītu faktus.
(sal. ar 60.–66. punktu)
6. EKL 81. panta pārkāpuma procesa ietvaros attiecībā uz dažādu pierādījumu pierādījuma spēku vienīgais atbilstošais kritērijs iesniegto pierādījumu novērtēšanai ir to ticamība. Saskaņā ar vispārējiem noteikumiem pierādījumu jomā dokumenta ticamība un līdz ar to tā pierādījuma spēks ir atkarīgs no tā izcelsmes, tā izstrādāšanas apstākļiem, tā adresāta un tā satura.
Saistībā ar paziņojumiem ir jānorāda, ka īpaši liels pierādījuma spēks var turklāt tikt atzīts tādiem paziņojumiem, kas, pirmkārt, ir ticami, otrkārt, ir sniegti uzņēmuma vārdā, treškārt, nāk no personas, kurai ir profesionāls pienākums rīkoties šī uzņēmuma interesēs, ceturtkārt, ir pretēji paziņojuma sniedzēja interesēm, piektkārt, nāk no paziņojumā izklāstīto apstākļu aculiecinieka un, sestkārt, ir iesniegti rakstveidā, apzināti un pēc rūpīgas apdomāšanas.
Savukārt tāda uzņēmuma paziņojumu, kas apsūdzēts par to, ka ir bijis tādas aizliegtas vienošanās dalībnieks, kuras pareizību savukārt apstrīd vairāki pārējie iesaistītie uzņēmumi, nevar uzskatīt par pietiekamu šo uzņēmumu izdarītā pārkāpuma pierādījumu, ja to neapliecina arī citi pierādījumi, bet nepieciešamās apstiprināšanas apmērs var būt neliels sakarā ar attiecīgo paziņojumu ticamību.
(sal. ar 68.–71. punktu)
7. Lai arī zināma neuzticēšanās prettiesiskas aizliegtas vienošanās galveno dalībnieku brīvprātīgi sniegtajiem materiāliem ir atbilstoša, ievērojot iespēju, ka šie dalībnieki centīsies samazināt sava un palielināt citu dalībnieku ieguldījuma nozīmi pārkāpuma izdarīšanā, tomēr tas, ka ir izteikts lūgums piemērot paziņojumā par sadarbību paredzētās priekšrocības, lai saņemtu atbrīvojumu no naudas soda vai tā samazinājumu, ne vienmēr rada mudinājumu sniegt sagrozītus pierādījumus par citu aizliegtās vienošanās dalībnieku rīcību. Faktiski ikviens mēģinājums maldināt Komisiju var radīt šaubas par šāda lūguma iesniedzēja godīgumu, kā arī sadarbības pilnību un apdraudēt tā iespēju saņemt visas paziņojumā par sadarbību paredzētās priekšrocības.
Saistībā ar liecinieku individuālo motivāciju, protams, ir iespējams, ka šāda uzņēmuma darbiniekiem, kuriem ir jārīkojas tā interesēs, ir kopīga vēlme iesniegt tik daudz apsūdzošu pierādījumu, cik iespējams, jo arī viņu sadarbībai procedūrā var būt pozitīva ietekme uz viņu profesionālajām nākotnes izredzēm. Tomēr, ja tas tā ir, attiecīgie darbinieki arī zina par potenciāli negatīvajām sekām, kādas var būt neprecīzu pierādījumu iesniegšanai un kuras ir vēl ievērojamākas, ņemot vērā prasību, prasību, lai notiktu apstiprināšana ar citiem pierādījumiem.
(sal. ar 72. un 130. punktu)
8. Lai Komisija saskaņā ar paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos 21. punktu varētu samazināt naudas sodu, attiecīgajiem pierādījumiem ir jābūt ar ievērojamu pierādījuma spēku salīdzinājumā ar Komisijas rīcībā jau esošajiem pierādījumiem. Tāpēc apžēlošanas pieteikumā, kas iesniegts pēc atbildes uz paziņojumu par iebildumiem, uzņēmums, kurš vēlas saņemt naudas soda samazinājumu, var likumīgi koncentrēties uz pierādījumiem, kas, tāprāt, līdz šim vēl nav bijuši juridiski pietiekami pierādīti, lai sniegtu ievērojamu pievienoto vērtību. Šis apstāklis ļauj izskaidrot to, kādēļ attiecīgais uzņēmums neapskata pierādījumus, kurus tas uzskata par apstiprinātiem, nepastāvot nekādām šaubām, ar iepriekš iesniegtiem pierādījumiem.
Turklāt, ņemot vērā paziņojuma par sadarbību 21. punkta formulējumu, nevar izslēgt, ka pierādījumu, kuriem ir zināms pierādījuma spēks, bet kuri jau ir apstiprināti ar citiem pierādījumiem, iesniegšana neizraisa nekādu samazināšanu.
(sal. ar 178.–180. punktu)
9. Lai pastāvētu nolīgums EKL 81. panta 1. punkta un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līguma 53. panta 1. punkta nozīmē, pietiek ar to, ka konkrētie uzņēmumi ir izteikuši kopīgu gribu darboties tirgū noteiktā veidā. Nav jāņem vērā nolīguma faktiskās sekas, ja ir acīmredzams, ka tā mērķis ir ierobežot, traucēt vai kropļot konkurenci. Šajā ziņā savstarpējas apņemšanās pastāvēšana obligāti ietver kopīgas gribas pastāvēšanu, pat neesot pierādījumiem, kas ļauj precīzi noteikt laiku, kad šī griba ir tikusi izteikta, vai pierādījumiem, kas apstiprina tās izteikšanu.
(sal. ar 268. un 269. punktu)
10. Nolīgumiem un saskaņotām darbībām EKL 81. panta 1. punkta un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līguma 53. panta 1. punkta nozīmē obligāti jāizriet no vairāku uzņēmumu savstarpējas sadarbības, kuri visi ir pārkāpuma līdzdalībnieki, bet kuru līdzdarbība var notikt dažādās formās atkarībā no attiecīgā tirgus īpatnībām un no katra konkrētā uzņēmuma stāvokļa attiecīgajā tirgū, īstenojamiem mērķiem un izvēlētā vai paredzētā īstenošanas veida. Tomēr tas vien, ka katra uzņēmuma dalība pārkāpumā notiek tam atbilstošā formā, nav pietiekami, lai izslēgtu tā atbildību par visu pārkāpumu kopumā, tostarp par rīcību, kuru pēc būtības ir īstenojuši citi iesaistītie uzņēmumi, bet kurai ir tie paši pret konkurenci vērstie mērķi vai sekas.
Tādējādi uzņēmums, kas ir piedalījies pārkāpumā ar savu rīcību, kura atbilst nolīguma vai saskaņotu darbību ar pret konkurenci vērstu mērķi jēdzienam EKL 81. panta 1. punkta vai EEZ līguma 53. panta 1. punkta izpratnē un ir vērsta uz pārkāpuma īstenošanu kopumā, tāpat ir atbildīgs par citu uzņēmumu rīcību šī paša pārkāpuma ietvaros attiecībā uz visu savu piedalīšanās minētajā pārkāpumā laiku, ja tiek konstatēts, ka minētais uzņēmums ir zinājis par citu uzņēmumu prettiesisko rīcību vai varēja to loģiski paredzēt un bija gatavs uzņemties risku.
Tāds ir tāda trešās valsts uzņēmuma gadījums, kuram bijusi tikai pasīva loma attiecībā uz konkrētu projektu piešķiršanu Eiropas ražotājiem EEZ tirgū, šim u zņēmumam apņemoties nesaņemt šādus projektus, jo tam bija zināma attiecīgā vienošanās un šī pasīvā loma nebija pašu izvēle, bet gan to piedalīšanās forma nolīgumā par EEZ tirgu, un šī piedalīšanās bija priekšnosacījums, lai varētu notikt projektu piešķiršana EEZ starp Eiropas ražotājiem.
(sal. ar 287.–290. punktu)
11. Ja EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu ir izdarījuši vairāki uzņēmumi, ir jāizvērtē katra uzņēmuma piedalīšanās relatīvais smagums. Tādējādi tas, ka uzņēmums nav piedalījies visos aizliegtu vienošanos veidojošajos elementos, vai tas, ka tam ir bijusi nebūtiska loma tajos aspektos, kuros tas ir piedalījies, ir jāņem vērā, izvērtējot pārkāpuma smagumu un nosakot naudas sodu.
Attiecībā tieši uz nolīgumu, kura ietvaros trešās valsts uzņēmumi apņēmās neienākt Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) tirgū, Eiropas uzņēmumiem, savukārt, ar pozitīvu koluzīvu darbību palīdzību sadalot dažādus projektus šajā pašā tirgū, trešo valstu uzņēmumu rīcības smagums ir pielīdzināms Eiropas uzņēmumu rīcības smagumam, jo tas, ka tie nepiedalījās projektu piešķiršanā EEZ, nebija atkarīgs no to izvēles, bet vienkārši sekas to dalības attiecīgajā vienošanās veidam.
(sal. ar 312. un 314.–316. punktu)
12. Saistībā ar recidīvu – prevencija ir naudas soda mērķis. Turklāt, vajadzība nodrošināt naudas soda preventīvu ietekmi ir vispārēja prasība, kas Komisijai ir jāņem vērā ikvienā naudas soda aprēķināšanas posmā un kas neparedz, ka visu ar šāda mērķa sasniegšanu saistīto apstākļu visaptverošam vērtējumam aprēķinos obligāti ir jāvelta atsevišķa stadija.
Tādēļ Komisija, nepieļaujot kļūdu, var ņemt vērā šo elementu nevis preventīvo faktoru noteikšanas laikā, bet atbildību pastiprinošo apstākļu izvērtēšanā.
(sal. ar 353. punktu)