Lieta T‑44/07

Kaučuk a.s.

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Butadiēnkaučuka un emulsijas polimerizācijā iegūta butadiēnstirolkaučuka tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Dalība aizliegtajā vienošanās – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Naudas sodi – Pārkāpuma smagums un ilgums – Atbildību mīkstinoši apstākļi

Sprieduma kopsavilkums

Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Sniedzamie pierādījumi

(EKL 81. panta 1. punkts)

Saistībā ar pierādījumu sniegšanu par EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu Komisijai ir pienākums pierādīt tās konstatētos pārkāpumus un sniegt piemērotus pierādījumus, lai juridiski pietiekami pierādītu pārkāpumu veidojošo apstākļu esamību. Tādējādi Komisijai ir jāsniedz precīzi un saskanīgi pierādījumi, lai radītu stingru pārliecību, ka izdarīts pārkāpums.

Tiesas šaubām ir jābūt vērstām par labu uzņēmumam – lēmuma par pārkāpuma konstatēšanu adresātam. Tādējādi tiesa nevar secināt, ka Komisija ir juridiski pietiekamā veidā pierādījusi attiecīgā pārkāpuma esamību, ja par šo jautājumu tai vēl ir šaubas.

Turklāt parasti darbības, ko ietver pret konkurenci vērstas darbības un nolīgumi, notiek slepeni, sanāksmes notiek slepus un ar tām saistītā dokumentācija ir ierobežota līdz minimumam. No tā izriet, ka, pat ja Komisija atklāj pierādījumus, kas tieši apliecina prettiesisku saziņu starp tirgus dalībniekiem, tie parasti ir fragmentāri un izkaisīti un tādēļ noteiktas ziņas bieži vien jārekonstruē, izmantojot dedukciju. Tādēļ vairumā gadījumu pret konkurenci vērstas darbības vai nolīguma esamība jāizsecina no vairākām sakritībām un norādēm, kuras, vērtējot kopumā, var būt pierādījums konkurences tiesību normu pārkāpumam, ja nepastāv cits loģisks izskaidrojums.

Ja Komisijas izmantotie elementi, kaut arī tiem varētu būt zināma pierādījuma vērtība, nav pietiekami, lai pamatotu pārkāpuma esamības konstatēšanu attiecībā uz konkrēto uzņēmumu, ņemot vērā attiecīgajā Komisijas lēmumā esošās pretrunas, tostarp attiecībā uz aizliegtās vienošanās ietvaros rīkotajām sanāksmēm, un šaubas, kurām ir jābūt vērstām par labu attiecīgajam uzņēmumam, Komisijas lēmums ir jāatceļ.

(sal. ar 48., 49., 66. un 68. punktu)

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2011. gada 13. jūlijā (*)

Lieta T‑44/07

Kaučuk a.s., Kralupinadvltavu [Kralupy nad Vltavou] (Čehijas Republika), ko sākotnēji pārstāvēja M. Pauels [M. Powell] un K. Kuiks [K. Kuik], vēlāk – M. Pauels, solicitors,

prasītājs,

pret

Eiropas Komisiju, ko sākotnēji pārstāvēja M. Kellerbauers [M. Kellerbauer], V. Botka [V. Bottka] un O. Vēbers [O. Weber], vēlāk – M. Kellerbauers, V. Botka un V. Di Buči [V. Di Bucci], pārstāvji,

atbildētāja,

par prasību atcelt, ciktāl tas attiecas uz Kaučuk a.s., Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.638 – Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) vai, pakārtoti, atcelt vai samazināt Kaučuk uzlikto naudas sodu.

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: F. Deuss [F. Dehousse] (referents), kas veic priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska‑Białecka] un N. Vāls [N. Wahl],

sekretāre K. Poheca [K. Pocheć], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2009. gada 14. oktobra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Tiesvedības priekšvēsture

1 Ar 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija (Lieta COMP/F/38.638 – Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), Eiropas Kopienu Komisija ir konstatējusi, ka vairāki uzņēmumi ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 53. pantu, piedaloties aizliegtā vienošanās iepriekš minēto ražojumu tirgū.

2 Uzņēmumi, kam adresēts apstrīdētais lēmums, ir:

– Bayer AG, Lēverkūzene [Leverkusen] (Vācija);

– The Dow Chemical Company, Midlande [Midland], Mičigana (Amerikas Savienotās Valstis) (turpmāk tekstā – “Dow Chemical”);

– Dow Deutschland Inc., Švalbaha [Schwalbach] (Vācija);

– Dow Deutschland Anlagengesellschaft mbH (agrāk – Dow Deutschland GmbH & Co. OHG), Švalbaha;

– Dow Europe, Horgena [Horgen] (Šveice);

– Eni SpA, Roma (Itālija);

– Polimeri Europa SpA, Brindīzi [Brindisi] (Itālija) (turpmāk tekstā – “Polimeri”);

– Shell Petroleum NV, Hāga (Nīderlande);

– Shell Nederland BV, Hāga;

– Shell Nederland Chemie BV, Roterdama (Nīderlande);

– Unipetrol a.s., Prāga (Čehijas Republika);

– Kaučuk a.s., Kralupinadvltavu (Čehijas Republika);

– Trade‑Stomil sp. z o.o., Lodza [Łódź] (Polija) (turpmāk tekstā – “Stomil”).

3 Dow Chemical tieši vai netieši pilnībā kontrolē Dow Deutschland, Dow Deutschland Anlagengesellschaft un Dow Europe (turpmāk tekstā visi kopā – “Dow”) (apstrīdētā lēmuma preambulas16.–21. apsvērums).

4 Eni darbību saistībā ar attiecīgajiem ražojumiem sākotnēji nodrošināja EniChem Elastomeri Srl, kuru netieši kontrolēja Eni ar savas meitas sabiedrības EniChem SpA (turpmāk tekstā – “EniChem SpA”) starpniecību. 1997. gada 1. novembrī EniChem Elastomeri apvienojās ar EniChem SpA. Eni kontrolēja 99,97 % no EniChem SpA. 2002. gada 1. janvārī EniChem SpA nodeva savu stratēģisko ķīmijas darbību (tostarp darbību saistībā ar butadiēnkaučuku un emulsijas polimerizācijā iegūtu butadiēnstirolkaučuku) savai 100 % piederošai meitas sabiedrībai Polimeri. Kopš 2002. gada 21. oktobra Eni tieši un pilnībā kontrolē Polimeri. Kopš 2003. gada 1. maija EniChem SpA nomainīja savu nosaukumu uz Syndial SpA (apstrīdētā lēmuma preambulas 26.–32. apsvērums). Komisija apstrīdētajā lēmumā, atsaucoties uz jebkuru Eni piederošo sabiedrību (turpmāk tekstā – “EniChem”), lieto nosaukumu “EniChem” (apstrīdētā lēmuma preambulas 36. apsvērums).

5 Shell Nederland Chemie ir Shell Nederland meitas sabiedrība, savukārt Shell Nederland pilnībā pieder Shell Petroleum (apstrīdētā lēmuma preambulas 38.–40. apsvērums).

6 Kaučuk tika izveidots 1997. gadā, apvienojot Kaučuk Group a.s. un Chemopetrol Group a.s. 1997. gada 21. jūlijā Unipetrol pilnībā pārņēma visus apvienoto uzņēmumu aktīvus, tiesības un saistības. Unipetrol pieder 100 % daļu Kaučuk kapitālā (apstrīdētā lēmuma preambulas 45. un 46. apsvērums). Turklāt saskaņā ar apstrīdēto lēmumu no 1991. gada līdz 2003. gada 28. februārim Tavorex s.r.o. (turpmāk tekstā – “Tavorex”), kas reģistrēts Čehijas Republikā, pārstāvēja Kaučuk (un tā priekšteci Kaučuk Group) eksporta jautājumos. Tāpat saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Tavorex kopš 1996. gada pārstāvēja Kaučuk Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas sanāksmēs (apstrīdētā lēmuma preambulas 49. apsvērums).

7 Saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Stomil pārstāvēja Polijas ražotāju Chemical Company Dwory S.A. (turpmāk tekstā – “Dwory”) eksporta jomā jau aptuveni 30 gadus, vismaz līdz 2001. gadam. Turklāt saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Stomil no 1997. līdz 2000. gadam pārstāvēja Dwory Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas sanāksmēs (apstrīdētā lēmuma preambulas 51. apsvērums).

8 Pārkāpuma ilgumam noteiktais laika periods ir no 1996. gada 20. maija līdz 2002. gada 28. novembrim (Bayer, Eni un Polimeri), no 1996. gada 20. maija līdz 1999. gada 31. maijam (Shell Petroleum, Shell Nederland un Shell Nederland Chemie), no 1996. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 28. novembrim (Dow Chemical), no 1996. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 27. novembrim (Dow Deutschland), no 1999. gada 16. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim (Unipetrol un Kaučuk), no 1999. gada 16. novembra līdz 2000. gada 22. februārim (Stomil), no 2001. gada 22. februāra līdz 2002. gada 28. februārim (Dow Deutschland Anlagengesellschaft) un no 2001. gada 26. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim (Dow Europe) (apstrīdētā lēmuma preambulas 476.–485. apsvērums un rezolutīvās daļas 1. pants).

9 Butadiēnkaučuks (turpmāk tekstā – “BK”) un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks (turpmāk tekstā – “EPBK”) ir sintētiski kaučuki, kurus galvenokārt izmanto riepu ražošanā. Šie abi produkti ir aizvietojami savā starpā un ar citiem sintētiskajiem kaučukiem, kā arī ar dabisko kaučuku (apstrīdētā lēmuma preambulas 3.–6. apsvērums).

10 Papildus šā lēmuma adresātiem arī citi ražotāji, kas atrodas Āzijā un Austrumeiropā, ierobežotā daudzumā tirgoja BK un EPBK EEZ teritorijā. Turklāt ievērojamu daļu BK ražo tieši lielie riepu ražotāji (apstrīdētā lēmuma preambulas 54. apsvērums).

11 2002. gada 20. decembrī Bayer sazinājās ar Komisijas dienestiem un izteica vēlmi sadarboties atbilstoši Komisijas paziņojumam par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par sadarbību”) saistībā ar BK un EPBK. Attiecībā uz EPBK Bayer sniedza mutisku paziņojumu, kurā bija aprakstītas karteļa darbības. Šis mutiskais paziņojums ir ierakstīts kasetē (apstrīdētā lēmuma preambulas 67. apsvērums).

12 2003. gada 14. janvārī Bayer sniedza mutisku paziņojumu, kurā bija aprakstītas karteļa darbības saistībā ar BK. Šis mutiskais paziņojums ir ierakstīts kasetē. Bayer iesniedza arī Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas BK komitejas sanāksmju protokolus (apstrīdētā lēmuma preambulas 68. apsvērums).

13 2003. gada 5. februārī Komisija paziņoja Bayer savu lēmumu par šīs sabiedrības nosacītu atbrīvošanu no naudas soda (apstrīdētā lēmuma preambulas 69. apsvērums).

14 2003. gada 27. martā Komisija veica pārbaudes apmeklējumu saskaņā ar Padomes 1962. gada 6. februāra Regulas Nr. 17 – Pirmās regulas par [EKL 81.] un [82.] panta īstenošanu (OV 1962, 13, 204. lpp.) 14. panta 3. punktu Dow Deutschland & Co telpās (apstrīdētā lēmuma preambulas 70. apsvērums).

15 Laikā no 2003. gada septembra līdz 2006. gada jūlijam Komisija uzņēmumiem, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāti, ir nosūtījusi vairākus informācijas pieprasījumus atbilstoši Regulas Nr. 17 11. pantam un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [EKL] 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 18. pantam (apstrīdētā lēmuma preambulas 71. apsvērums).

16 2003. gada 16. oktobrī Dow Deutschland un Dow Deutschland & Co. tikās ar Komisijas dienestiem un izteica vēlmi sadarboties atbilstoši paziņojumam par sadarbību. Šīs tikšanās laikā tika sniegti mutvārdu paskaidrojumi par karteļa darbībām saistībā ar BK un EPBK. Šie mutvārdu paskaidrojumi tika ierakstīti. Tāpat tika iesniegti dokumenti saistībā ar karteli (apstrīdētā lēmuma preambulas 72. apsvērums).

17 2005. gada 4. martā Dow Deutschland tika informēts par Komisijas nodomu tam samazināt naudas sodu par 30–50 % (apstrīdētā lēmuma preambulas 73. apsvērums).

18 2005. gada 7. jūnijā Komisija uzsāka procesu un nosūtīja uzņēmumiem, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāti, izņemot Unipetrol, kā arī uzņēmumam Dwory pirmo paziņojumu par iebildumiem. Pirmais paziņojums par iebildumiem tika pieņemts arī attiecībā uz Tavorex, bet netika tam paziņots, ņemot vērā, ka kopš 2004. gada oktobra Tavorex ir bankrotējis. Līdz ar to process attiecībā uz Tavorex ir izbeigts (apstrīdētā lēmuma preambulas 49. un 74. apsvērums).

19 Iesaistītie uzņēmumi ir iesnieguši savus rakstveida apsvērumus saistībā ar šo pirmo paziņojumu par iebildumiem (apstrīdētā lēmuma preambulas 75. apsvērums). Tiem bija arī sniegta pieeja lietas materiāliem CD‑ROM formā, kā arī mutiskiem paziņojumiem un ar tiem saistītiem dokumentiem Komisijas telpās (apstrīdētā lēmuma preambulas 76. apsvērums).

20 2005. gada 3. novembrī Manufacture française des pneumatiques Michelin (turpmāk tekstā – “Michelin”) iesniedza lūgumu atļaut tam iestāties procesā. 2006. gada 13. janvārī tas iesniedza rakstveida apsvērumus (apstrīdētā lēmuma preambulas 78. apsvērums).

21 2006. gada 6. aprīlī Komisija pieņēma otro paziņojumu par iebildumiem, ko tā nosūtīja uzņēmumiem, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāti. Iesaistītie uzņēmumi iesniedza rakstveida apsvērumus saistībā ar minēto paziņojumu (apstrīdētā lēmuma preambulas 84. apsvērums).

22 2006. gada 12. maijā Michelin iesniedza sūdzību saskaņā ar Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regulas (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar [EKL] 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV L 123, 18. lpp.), 5. pantu (apstrīdētā lēmuma preambulas 85. apsvērums).

23 2006. gada 22. jūnijā uzņēmumi, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāti, izņemot Stomil, un uzņēmums Michelin piedalījās Komisijas rīkotā noklausīšanās (apstrīdētā lēmuma preambulas 86. apsvērums).

24 Iztrūkstot pietiekamiem pierādījumiem par Dwory dalību kartelī, Komisija pieņēma lēmumu izbeigt procesu pret to (apstrīdētā lēmuma preambulas 88. apsvērums). Līdzīgi Komisija pieņēma lēmumu izbeigt procesu arī pret Syndial (apstrīdētā lēmuma preambulas 89. apsvērums).

25 Turklāt, lai gan sākotnēji tika izmantoti divi dažādi lietu numuri (viens attiecībā uz BK un otrs attiecībā uz EPBK – COMP/E‑1/38.637 un COMP/E‑1/38.638), Komisija pēc pirmā paziņojuma par iebildumiem lieto vienotu numuru (COMP/F/38.638) (apstrīdētā lēmuma preambulas 90. un 91. apsvērums).

26 2006. gada 29. novembrī administratīvais process tika izbeigts ar apstrīdētā Komisijas lēmuma pieņemšanu.

27 Saskaņā ar apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 1. pantu turpmāk uzskaitītie uzņēmumi ir pārkāpuši EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu, norādītajos laika periodos piedaloties vienotā un turpinātā nolīgumā, kura ietvaros tie ir vienojušies par cenu mērķu noteikšanu, par klientu sadali, izmantojot līgumus par otras puses klientu nepiesaistīšanu, un par sensitīvas informācijas apmaiņu saistībā ar cenām, konkurentiem un klientiem BK un EPBK nozarē:

a) Bayer no 1996. gada 20. maija līdz 2002. gada 28. novembrim;

b) Dow Chemical no 1996. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 28. novembrim; Dow Deutschland no 1996. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 27. novembrim; Dow Deutschland Anlagengesellschaft no 2001. gada 22. februāra līdz 2002. gada 28. februārim; Dow Europe no 2001. gada 26. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim;

c) Eni no 1996. gada 20. maija līdz 2002. gada 28. novembrim; Polimeri no 1996. gada 20. maija līdz 2002. gada 28. novembrim;

d) Shell Petroleum no 1996. gada 20. maija līdz 1999. gada 31. maijam; Shell Nederland no 1996. gada 20. maija līdz 1999. gada 31. maijam; Shell Nederland Chemie no 1996. gada 20. maija līdz 1999. gada 31. maijam;

e) Unipetrol no 1999. gada 16. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim; Kaučuk no 1999. gada 16. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim;

f) Stomil no 1999. gada 16. novembra līdz 2000. gada 22. februārim.

28 Pamatojoties uz apstrīdētajā lēmumā konstatētajiem faktiem un veikto juridisko vērtējumu, Komisija attiecīgajiem uzņēmumiem uzlika naudas sodus, kuru summa tika aprēķināta, piemērojot metodiku, kas izklāstīta Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998, C 9, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”), kā arī paziņojumā par sadarbību.

29 Ar apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 2. pantu ir uzlikti šādi naudas sodi:

a) Bayer: EUR 0;

b) Dow Chemical: EUR 64,575 miljoni, no kuriem:

i) EUR 60,27 miljoni solidāri ar Dow Deutschland;

ii) EUR 47,355 miljoni solidāri ar Dow Deutschland Anlagengesellschaft un Dow Europe;

c) Eni un Polimeri solidāri: EUR 272,25 miljoni;

d) Shell Petroleum, Shell Nederland un Shell Nederland Chemie solidāri: EUR 160,875 miljoni;

e) Unipetrol un Kaučuk solidāri: EUR 17,55 miljoni;

f) Stomil: EUR 3,8 miljoni.

30 Ar apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 3. pantu 1. pantā minētajiem uzņēmumiem ir noteikts pienākums nekavējoties izbeigt, ja tie to vēl nav izdarījuši, šajā pantā minētos pārkāpumus un turpmāk atturēties no jebkādas 1. pantā minētās darbības vai rīcības, kā arī no visa veida pasākumiem, kuriem ir līdzvērtīgs mērķis vai sekas.

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

31 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas [tolaik – Pirmās instances tiesa] kancelejā iesniegts 2007. gada 16. februārī, Kaučuk cēla šo prasību.

32 Ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 2. aprīļa lēmumu N. Vāls tika norīkots par tiesnesi, lai papildinātu palātas sastāvu viena no tiesnešiem nespējas piedalīties dēļ.

33 Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (pirmā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu.

34 Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Vispārējā tiesa lūdza Komisiju tai nosūtīt noteiktus dokumentus. Komisija šo lūgumu izpildīja noteiktajā termiņā.

35 Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem tika uzklausīti 2009. gada 14. oktobra tiesas sēdē.

36 Kaučuk prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– pilnībā vai daļēji atcelt apstrīdētā lēmuma 1.–3. pantu tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Kaučuk;

– pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 2. pantu tiktāl, ciktāl ar to Kaučuk uzlikts naudas sods EUR 17,55 miljonu apmērā, un noteikt būtiski mazāku naudas sodu;

– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

37 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– noraidīt prasību;

– piespriest Kaučuk atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Juridiskais pamatojums

38 Kaučuk celtā prasība ir balstīta uz septiņiem pamatiem. Sava pirmā pamata ietvaros Kaučuk apgalvo, ka Komisija, atzīstot Kaučuk par atbildīgu par Tavorex rīcību, esot pieļāvusi kļūdu. Sava otrā pamata ietvaros Kaučuk uzskata, ka neesot pierādījumu par Tavorex dalību nolīgumos par cenu noteikšanu un tirgus sadali. Trešais pamats attiecas uz Komisijas acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz Tavorex dalību kartelī salīdzinājumā ar attiecībā uz Dwory pieņemto lēmumu. Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka attiecībā uz Tavorex un Kaučuk esot nepareizi piemērotas Kopienu konkurences tiesības. Sava piektā pamata ietvaros Kaučuk apgalvo, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un tiesību piemērošanā attiecībā uz Kaučuk piedalīšanos pārkāpumā saistībā ar BK. Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka pārkāpums neesot ticis izdarīts tīši vai nolaidības dēļ. Visbeidzot, ar savu septīto pamatu Kaučuk norāda uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un tiesību piemērošanā, piemērojot pamatnostādnes.

39 Vispirms ir jāizvērtē Kaučuk izvirzītais otrais pamats.

Par otro pamatu saistībā ar pierādījumu neesamību par Tavorex dalību nolīgumos par cenu noteikšanu un tirgus sadali

Lietas dalībnieku argumenti

– Kaučuk argumenti

40 Vispirms Kaučuk atgādina judikatūru, saskaņā ar kuru pierādīšanas pienākums gulstas uz Komisiju. It īpaši Kaučuk uzskata, ka esot piesardzīgi jāvērtē uzņēmumu liecības, ko sagatavojuši ārējie padomdevēji, paziņojuma par sadarbību ietvaros.

41 Turpinājumā Kaučuk norāda, pirmkārt, ka apstrīdētajā lēmumā esot ietverts maz precīzas informācijas par Tavorex dalību kartelī. It īpaši Kaučuk atsaucas uz apstrīdētā lēmuma preambulas 125., 141. un 155.–159. apsvērumu un norāda, ka tajos minētie paziņojumi ir neskaidri. Turklāt tajos esot pretrunas faktu izklāstā.

42 Otrkārt, Kaučuk apstrīd tiešu T. (Tavorex) iesaisti kartelī 1999. gada 15. un 16. novembrī. Īpaši tā apgalvo, ka skaitļi attiecībā uz Kaučuk, kuri minēti N. (Dow) rokraksta piezīmēs, ka arī Dow paziņojumā minētā informācija ir nepareizi. Iesniedzot šajā sakarā tabulu, Kaučuk tostarp uzsver nesakritības ar divu sabiedrību – Bridgestone un Michelin – reālajiem pārdošanas apjomiem 1999. un 2000. gadā. Tāpat esot lielas atšķirības attiecībā uz citiem klientiem. Kaučuk no minētā secina, ka šīs piezīmes visdrīzāk ataino N. personiskos novērtējumus. Turklāt Kaučuk norāda, ka pretēji Dow apgalvojumam lietas materiālos iekļautie pierādījumi liecina par to, ka 1999. gada 16. novembrī nav notikusi neviena neoficiāla sanāksme. Konkrēti, Kaučuk norāda, ka P. (Bayer) ir devies prom no Frankfurtes (Vācija) 1999. gada 16. novembrī plkst. 16.00. Kaučuk pieņem, ka, ja neoficiāla sanāksme būtu notikusi, tā tiktu organizēta 1999. gada 15. novembra vakarā. Neviens dokuments nepierādot T. klātbūtni šajā laikā. T. esot piedalījies tikai 1999. gada 16. novembra oficiālajā sanāksmē. Visbeidzot, Kaučuk uzsver, ka apstāklim, ka Bayer apstiprinājis Dow paziņojumu, neesot nekādas pierādījuma vērtības attiecībā pret Tavorex un tātad arī pašu Kaučuk.

43 Treškārt, Kaučuk apgalvo, ka nepastāv nekāds pierādījums par tā iesaisti vienotā un turpinātā pārkāpumā kopš 1999. gada 15. un 16. novembra. Šajā ziņā Kaučuk atgādina, ka Komisija pēc tam, kad norādīja uz 1999. gada novembra sanāksmes, ar kuru, kā uzskatīts, tika uzsākts pārkāpums attiecībā uz BK un EPBK, izšķirošu lomu, galvenokārt balstās uz trim sanāksmēm, kuras šķietami notikušas 2000. gadā, divām sanāksmēm 2001. gadā un divām sanāksmēm 2002. gadā. Tomēr saistībā ar 2000. gada 31. augusta un 1. septembra sanāksmi Prāgā, 2000. gada 30. novembra un 1. decembra sanāksmi Frankfurtē, 2001. gada 30. un 31. augusta sanāksmi Frankfurtē un 2001. gada 26. un 27. novembra sanāksmi Hamburgā (Vācija) Komisija neesot konstatējusi Kaučuk piedalīšanos prettiesiskajās apspriedēs. Attiecībā uz 2002. gada 2. un 3. septembra sanāksmi Prāgā Kaučuk norāda, ka, neskatoties uz Dwory piedalīšanos minētajā sanāksmē, Komisija nav konstatējusi Dwory dalību vienotā un turpinātā pārkāpumā (apstrīdētā lēmuma 161. zemsvītras piezīme). Kaučuk uzskata, ka Komisijai esot bijis jāizdara tāds pats secinājums attiecībā uz Kaučuk. Turklāt Dow darbinieku sniegtās atbildes esot neskaidras, pārprotamas un pat nesaderīgas ar pirmajiem, neatkarīgā veidā sniegtajiem paziņojumiem. Visbeidzot, 2002. gada 28. un 29. novembra sanāksmē Londonā (Apvienotā Karaliste) neesot tikusi noturēta neviena prettiesiska apspriede. Kaučuk no tā secina, ka Komisija nav pierādījusi Kaučuk iesaisti vienotā un turpinātā pārkāpumā laika periodā no 1999. gada novembra līdz 2002. gada novembrim. Pierādījumu kvalitāte esot pārāk zema, lai vainotu pārkāpumā Tavorex un līdz ar to Kaučuk.

– Komisijas argumenti

44 Vispirms Komisija sniedz savu interpretāciju par savu pierādīšanas pienākumu no judikatūras viedokļa un norāda, ka konkrētajā gadījumā visu elementu kopums pārliecinoši pierāda Tavorex/Kaučuk dalību kartelī apstrīdētajā lēmumā minētajā laika periodā. Īpaši Komisija uzsver, ka saistībā ar paziņojumu par sadarbību sniegtie uzņēmumu paziņojumi esot pārliecinoši pierādījumi.

45 Turklāt Komisija norāda, pirmkārt, uz to informāciju lietas materiālos, kas, pēc tās domām, apstiprina Tavorex/Kaučuk dalību minētajā pārkāpumā. Komisija īpaši atsaucas uz karteļa sanāksmēm, kas attiecas uz Kaučuk, kā arī 1999. gada 2. un 3. septembra sanāksmi Ričmondā pie Temzas [Richmond‑on‑Thames] (Apvienotā Karaliste). Izņemot vienkāršus Kaučuk izteiktos noliegumus, neviens pierādījums nenorādot uz to, ka Kaučuk nepiedalījās kartelī. Turklāt nekas nepierādot, ka Kaučuk būtu izstājies no karteļa. Kaučuk nenoliedzot, ka T. (Tavorex) ir piedalījies visās sektoru sanāksmēs no 1999. līdz 2002. gadam. Karteļa sanāksmes esot notikušas ārpus šīm oficiālajām sanāksmēm. Precīzāk, Komisija noraida Kaučuk izvirzītos argumentus saistībā ar apstrīdētā lēmuma preambulas 125., 141. un 155.–159. apsvērumu.

46 Otrkārt, saistībā ar tiešo T. (Tavorex) iesaisti 1999. gada 15. un 16. novembra neoficiālajā sanāksmē Komisija uzsver, ka Kaučuk savās atbildēs uz pirmo un otro paziņojumu par iebildumiem nav apstrīdējis vietu, kurā atradās T. Kaučuk nekad neesot apgalvojis, ka T. nevarēja piedalīties sanāksmē, kāda tā tiek aprakstīta apstrīdētajā lēmumā. Argumenti, ko Kaučuk izvirzījis Vispārējā tiesā, šajā daļā esot nepieņemami (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 8. marta spriedumu lietā T‑339/04 France Télécom/Komisija, Krājums, II‑521. lpp.). Runājot par [argumentu] būtību, Komisija atzīst, ka Dow paziņojumā iekļautā informācija par neoficiālās sanāksmes norises datumu (proti, saskaņā ar Dow iesniegto informāciju tā notika 1999. gada 16. novembra vakarā) nešķiet precīza. Tomēr lietas materiāli liecinot, ka neoficiālā sanāksme notikusi naktī no 1999. gada 15. uz 16. novembri. Turklāt Komisija apgalvo, ka vairāki pierādījumi norāda uz T. klātbūtni sanāksmē, pat ja P. (Bayer) izdevumu tāmē nemin T. starp [sanāksmes] dalībniekiem. Komisija arī uzsver, ka pats Kaučuk atzīstot, ka ir liela iespējamība, ka T. ir bijis Frankfurtē 1999. gada 16. novembra priekšvakarā, jo viņš no Prāgas vienmēr brauca ar savu privāto automašīnu. Papildus minētajam Komisija uzsver, ka Dow min T. starp šīs sanāksmes dalībniekiem. Tāpat Dow, kura apgalvojumus apstiprinājis Bayer, esot norādījis, ka visi dalībnieki, tajā skaitā T., ir izteikuši savu viedokli par cenām un paziņojuši noteiktus skaitļus. N. (Dow) rokraksta piezīmēs šie skaitļi ir ietverti ar virsrakstu “KRA” (kas apzīmē “Kralupy”, Kaučuk ražotņu atrašanās vietu). Komisija apstrīdētajā lēmumā neapgalvojot, ka norādītie skaitļi par pārdošanas apjomiem ir bijuši pareizi, bet katrā ziņā Dow un Bayer liecības, kā arī N. piezīmes pierādot, ka T. ir piedalījies prettiesiskajā sanāksmē 1999. gada 15. novembra vakarā.

47 Treškārt, attiecībā uz to, ka Kaučuk apstrīd vienota un turpināta pārkāpuma esamību, Komisija precizē, ka saistībā ar 2000. gada 21. un 22. februāra sanāksmi tā nav atradusi pierādījumus par prettiesiskiem nolīgumiem. Saistībā ar 2000. gada 31. augusta un 1. septembra sanāksmi Prāgā Komisija nepiedēvē Kaučuk dalību nolīgumā karteļa ietvaros saistībā ar minēto gadījumu, bet gan konstatē apstrīdētajā lēmumā, ka Dow ir apmainījies ar informāciju par cenām, tostarp attiecībā uz Kaučuk. Saistībā ar 2000. gada 30. novembra un 1. decembra sanāksmi Frankfurtē Bayer paziņojums tieši nenorādot uz Kaučuk kā [sanāksmes] dalībnieku. Tomēr karteļa darbība esot turpinājusies. Attiecībā uz 2001. gada 30. un 31. augusta sanāksmi Frankfurtē Komisija atzīst, ka nav tiešu norāžu par Kaučuk dalību tajā, bet tā uzsver, ka Dow paziņojums apstiprina vainojamību pārkāpumā un ka Kaučuk nenoliedzami piedalījās oficiālajā sanāksmē. Saistībā ar Hamburgā notikušo 2001. gada 26. un 27. novembra sanāksmi no I. (Dow) elektroniskās sarakstes izrietot, ka kartelis visumā turpinājās. Saistībā ar 2002. gada 2. un 3. septembra sanāksmi Prāgā Komisija norāda, ka visi Bayer darbinieki, kuru darbība bija saistīta ar EPBK, tieši un vienbalsīgi apsūdz T. (Tavorex) dalībā nolīgumos par cenām. Īpaši Bayer (P.) liecības balstoties uz iekšējo elektronisko saraksti, kura norādīta kā pierādījums apstrīdētajā lēmumā. Saistībā ar Londonā notikušo 2002. gada 28. un 29. novembra sanāksmi Komisija interpretē P. paziņojumu kā tādu, kas norāda arī uz T. dalību. Visbeidzot, nekas neliecinot, ka Kaučuk (vai Tavorex) skaidri būtu norobežojies no karteļa.

Vispārējās tiesas vērtējums

48 Ir jāatgādina, ka saistībā ar pierādījumu sniegšanu par EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu Komisijai ir pienākums pierādīt tās konstatētos pārkāpumus un sniegt piemērotus pierādījumus, lai juridiski pietiekami pierādītu pārkāpumu veidojošo apstākļu esamību (Tiesas 1998. gada 17. decembra spriedums lietā C‑185/95 P Baustahlgewebe/Komisija, Recueil, I‑8417. lpp., 58. punkts, un 1999. gada 8. jūlija spriedums lietā C‑49/92 P Komisija/Anic Partecipazioni, Recueil, I‑4125. lpp., 86. punkts). Tādējādi Komisijai ir jāsniedz precīzi un saskanīgi pierādījumi, lai radītu stingru pārliecību, ka izdarīts pārkāpums (skat. Vispārējās tiesas 2000. gada 6. jūlija spriedumu lietā T‑62/98 Volkswagen/Komisija, Recueil, II‑2707. lpp., 43. punkts un tajā minētā judikatūra). Vienlaikus ir jāatgādina, ka, lai varētu uzskatīt, ka pastāv nolīgums EKL 81. panta 1. punkta nozīmē, pietiek ar to, ka konkrētie uzņēmumi ir izteikuši kopīgu gribu rīkoties tirgū noteiktā veidā (Tiesas 1970. gada 15. jūlija spriedums lietā 41/69 ACF Chemiefarma/Komisija, Recueil, 661. lpp., 112. punkts, un 1980. gada 29. oktobra spriedums apvienotajās lietās no 209/78 līdz 215/78 un 218/78 van Landewyck u.c./Komisija, Recueil, 3125. lpp., 86. punkts; Vispārējās tiesas 1991. gada 17. decembra spriedums lietā T‑7/89 Hercules Chemicals/Komisija, Recueil, II‑1711. lpp., 256. punkts). Tiesas šaubām ir jābūt vērstām par labu uzņēmumam – lēmuma par pārkāpuma konstatēšanu adresātam. Tādējādi tiesa nevar secināt, ka Komisija ir juridiski pietiekamā veidā pierādījusi attiecīgā pārkāpuma esamību, ja par šo jautājumu tai vēl ir šaubas (Vispārējās tiesas 2005. gada 25. oktobra spriedums lietā T‑38/02 Groupe Danone/Komisija, Krājums, II‑4407. lpp., 215. punkts).

49 Turklāt parasti darbības, ko ietver pret konkurenci vērstā prakse un nolīgumi, notiek slepeni, sanāksmes notiek slepus un ar tām saistītā dokumentācija ir ierobežota līdz minimumam. No tā izriet, ka, pat ja Komisija atklāj pierādījumus, kas tieši apliecina prettiesisku saziņu starp tirgus dalībniekiem, tie parasti ir fragmentāri un izkaisīti un tādēļ noteiktas ziņas bieži vien jārekonstruē, izmantojot dedukciju. Tādēļ vairumā gadījumu pret konkurenci vērstas prakses vai nolīguma esamība jāizsecina no vairākām sakritībām un norādēm, kuras, vērtējot kopumā, var būt pierādījums konkurences tiesību normu pārkāpumam, ja nepastāv cits loģisks izskaidrojums (Tiesas 2004. gada 7. janvāra spriedums apvienotajās lietās C‑204/00 P, C‑205/00 P, C‑211/00 P, C‑213/00 P, C‑217/00 P un C‑219/00 P Aalborg Portland u.c./Komisija, Recueil, I‑123. lpp., 55.–57. punkts, un 2007. gada 25. janvāra spriedums apvienotajās lietās C‑403/04 P un C‑405/04 P Sumitomo Metal Industries un Nippon Steel/Komisija, Krājums, I‑729. lpp., 51 punkts).

50 Šajā lietā saistībā ar karteļa sanāksmēm (apstrīdētā lēmuma 4.3. iedaļa) Kaučuk, pirmkārt, apstrīd T. (Tavorex) dalību prettiesiskajā nolīgumā 1999. gada 15. un 16. novembrī Frankfurtē. Otrkārt, Kaučuk apstrīd to, ka Komisija tam piedēvē [dalību] pārkāpumā no 1999. gada 16. novembra līdz 2002. gada 28. novembrim.

51 Vispirms ir jānoraida Komisijas argumenti saistībā ar 1999. gada 2. un 3. septembra sanāksmi, kura notika Ričmondā pie Temzas (apstrīdētā lēmuma preambulas 189.–193. apsvērums), jo šī sanāksme neattiecas uz laika periodu, kurā Komisija piedēvē Kaučuk dalību pārkāpumā.

52 1999. gada 15. un 16. novembra sanāksmi Frankfurtē Komisija uzskata par ārpus Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas oficiālās sanāksmes notikušo karteļa sanāksmi, kura notika “1999. gada 16. novembra vakarā un naktī” (apstrīdētā lēmuma preambulas 212. apsvērums). Šajā prettiesiskajā sanāksmē esot piedalījušies P. (Bayer), F., N., V. (Dow), L. (Stomil), L. (EniChem) un T. (Tavorex). Iesaistītās personas vispirms esot satikušās kādas viesnīcas bārā un pēc tam noīrēja telpu sanāksmei (apstrīdētā lēmuma preambulas 202. apsvērums).

53 Šajā sakarā, pirmkārt, kā apgalvo Kaučuk, no lietas materiāliem izriet, ka P. (Bayer) 1999. gada 16. novembra vakarā neatradās Frankfurtē. Komisija atzīst šo faktu.

54 Otrkārt, ir jānorāda, ka apstrīdētajā lēmumā ir vairākas pretrunas saistībā ar precīzu konkrētās prettiesiskās sanāksmes norises laiku. Tādējādi Komisija, pamatojoties uz Dow paziņojumu, apstrīdētā lēmuma preambulas 212. apsvērumā atsaucas uz “1999. gada 16. novembra vakaru [..] un nakti”. Tāpat apstrīdētā lēmuma preambulas 297. apsvērumā Komisija atzīst, ka šī prettiesiskā sanāksme ir notikusi “naktī no 1999. gada 15. uz 16. novembri”. Turklāt apstrīdētā lēmuma 4.3.8. iedaļā ir norāde uz 1999. gada 15. un 16. novembri. Visbeidzot, apstrīdētā lēmuma rezolutīvajā daļā par pārkāpuma sākuma datumu attiecībā uz Kaučuk ir noteikts 1999. gada 16. novembris.

55 Treškārt, vairāki lietas materiāli norāda arī uz pretrunām saistībā ar pieņemto konkrētās prettiesiskās sanāksmes norises datumu un citiem Komisijas sniegtajiem iespējamiem paskaidrojumiem. Piemēram, P. (Bayer) izdevumu tāmē, kas tostarp attiecas uz maksājumu viesnīcas bārā DEM 84,5 apmērā, ir norādīts 1999. gada 15. novembris. Savukārt samaksa par sanāksmei paredzētās telpas īri DEM 436 apmērā ir reģistrēta 1999. gada 16. novembrī. Turklāt N. (Dow) rokraksta piezīmēs ir pieminēts tikai 1999. gada 16. novembris. Visbeidzot, Dow paziņojumā, kurš ir iztirzāts apstrīdētā lēmuma preambulas 202. apsvērumā, precizēts, ka prettiesiskā sanāksme notikusi pēc oficiālās Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas sanāksmes, kura notika 16. novembra rītā.

56 Ceturtkārt, kā norāda Kaučuk savos procesuālajos dokumentos, Komisija neapstrīd, ka T. (Tavorex) devās uz Eiropas sintētiskā kaučuka asociācijas sanāksmēm ar automašīnu (izņemot sanāksmes Apvienotajā Karalistē) un ka ceļā pavadītais laiks no Prāgas uz Frankfurti bija apmēram piecas stundas. Pat ja tas prasa īpašu piepūli, šajos apstākļos ir iespējams, ka T. ir ieradies tieši Frankfurtē 1999. gada 16. novembra rītā. Katrā ziņā neviens no lietas materiāliem nav pretrunā šim pieņēmumam. Saistībā ar Komisijas argumentu, saskaņā ar kuru Kaučuk apgalvojums, ka 15. novembra vakarā T. nebija Frankfurtē, neesot pieņemams, pietiek norādīt, ka Kaučuk tikai apstrīd pieņēmumu – kas ir jauns no apstrīdētā lēmuma preambulas 212. apsvēruma viedokļa –, saskaņā ar kuru prettiesiskā sanāksme varēja notikt 1999. gada 15. novembra vakarā. Komisijas argumenti tādējādi ir jānoraida.

57 Piektkārt, apstrīdētā lēmuma preambulas 202. apsvērumā iekļautais Dow paziņojums norāda uz to, ka P. (Bayer), F., N., V. (Dow), L. (Stomil), L. (EniChem) un T. (Tavorex) satikās viesnīcas bārā, pirms viņi noīrēja telpu sanāksmei. Tomēr P. izdevumu tāmē saistībā ar bārā veiktajiem maksājumiem nav iekļauts ieraksts par T. kā vienu no tikšanās viesnīcas bārā dalībniekiem.

58 Sestkārt, saistībā ar N. (Dow) rokraksta piezīmēm nav strīda par to, ka Komisija nav atzinusi Kaučuk par atbildīgu saistībā ar karteli par BK. Tātad N. rokraksta piezīmju daļai, kas attiecas uz BK, attiecībā uz Kaučuk nav pierādījuma spēka. Attiecībā uz N. rakstveida piezīmju daļu saistībā ar EPBK ir jāatzīst, ka papildus kartelī esošajiem ražotājiem kā noteiktu klientu piegādātāji ir pieminēti arī citi ražotāji, kuri nav karteļa dalībnieki. Šajos īpašajos apstākļos nevar tikt izslēgts, ka piegāžu novērtējumi tika veikti tikai starp atsevišķiem ražotājiem, tādējādi, ka, tostarp ņemot vērā pretrunas par pieņemto konkrētās prettiesiskās sanāksmes norises laiku, nav iespējams precīzi noteikt, vai starp tiem ir bijis arī Kaučuk (ar Tavorex starpniecību).

59 Ņemot vērā konkrētajai lietai raksturīgo apstākļu kopību, Vispārējā tiesa uzskata, ka pastāv šaubas par T. (Tavorex) dalību prettiesiskajā sanāksmē Frankfurtē 1999. gada 15. un 16. novembrī. Šīm šaubām jābūt vērstām par labu Kaučuk.

60 Nav iespējams droši apgalvot, ka Tavorex būtu tieši piedalījies kādā karteļa sanāksmē pēc 1999. gada novembra.

61 Komisija it īpaši nenosauc Tavorex starp uzņēmumiem, kuri noslēguši nolīgumu 2000. gada 31. augusta un 1. septembra sanāksmē Prāgā (apstrīdētā lēmuma preambulas 221. apsvērums). Attiecībā uz 2000. gada 30. novembra un 1. decembra sanāksmi Frankfurtē (apstrīdētā lēmuma preambulas 222.–225. apsvērums) ir šaubas par to, ka konkrētais nolīgums ar Tavorex varētu tikt noslēgts W. (Bayer) automašīnā, it īpaši ņemot vērā apstākli, ko Komisija neapstrīd, t.i., ka T. (Tavorex) uz sanāksmēm, kuras notika Frankfurtē, devās ar savu personisko automašīnu. Saistībā ar 2001. gada 30. un 31. augusta sanāksmi, kura arī notika Frankfurtē (apstrīdētā lēmuma preambulas 226.–230. apsvērums), uzņēmumu paziņojumos, kuri citēti apstrīdētajā lēmumā, nav skaidras norādes uz Tavorex vai Kaučuk. Attiecībā uz 2001. gada 26. un 27. novembra sanāksmi (apstrīdētā lēmuma preambulas 231.–237. apsvērums) Komisija neizdara secinājumu, ka ticis noslēgts kāds konkrēts nolīgums, bet gan secina, ka iepriekš noslēgtie nolīgumi tika īstenoti līdz šim brīdim.

62 Saistībā ar Prāgā notikušo 2002. gada 2. un 3. septembra sanāksmi (apstrīdētā lēmuma preambulas 238.–245. apsvērums) šķiet, ka ar Komisijas izvirzītajiem pierādījumiem ir sākotnēji šķietami pierādīts, ka prettiesiskie nolīgumi tikuši noslēgti. Tomēr pastāv šaubas par T. (Tavorex) piedalīšanos minētajā prettiesiskajā sanāksmē. Komisijas secinājums tiek īpaši pamatots ar Bayer paziņojumu, kurš citēts apstrīdētā lēmuma preambulas 240. apsvērumā un kurš pamatā balstās uz P. izteikumiem, saskaņā ar kuriem T. esot bijis tieši iesaistīts konkrētajā prettiesiskajā sanāksmē. Tomēr tāpat Bayer apstrīdētā lēmuma preambulas 156. apsvērumā citētā paziņojumā, kurš arī balstīts uz P. apgalvojumiem, norādīja, ka T. esot piedalījies neoficiālajās sanāksmēs ārpus oficiālajām sanāksmēm no 1996. gada novembra līdz “1999. gada beigām”. Tātad pastāv zināmas pretrunas starp abiem Bayer paziņojumiem. Šīs pretrunas rada šaubas par T. faktisku piedalīšanos 2002. gada 2. un 3. septembra prettiesiskajā sanāksmē Prāgā. Šīm šaubām jābūt vērstām par labu Kaučuk.

63 Visbeidzot, Komisija saistībā ar Londonā notikušo 2002. gada 28. un 29. novembra sanāksmi nekonstatē šajā laikā prettiesiska nolīguma noslēgšanu starp iesaistītajiem uzņēmumiem.

64 Ņemot vērā visu šo lietas apstākļu kopību, Vispārējā tiesa uzskata, ka apstrīdētā lēmuma daļā, kas attiecas uz karteļa sanāksmēm, citētā informācija tiktāl, ciktāl tā attiecas uz Tavorex (un tātad Kaučuk), nav pietiekama, lai secinātu, ka šis uzņēmums ir piedalījies attiecīgos prettiesiskos nolīgumos.

65 Apstrīdētā lēmuma daļā, kas attiecas uz karteļa aprakstu (apstrīdētā lēmuma 4.2. iedaļa), minētā informācija nevar likt apšaubīt šo secinājumu.

66 Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzskata, ka, lai gan dažiem apstrīdētā lēmuma 4.2. iedaļā minētajiem elementiem, tostarp apstrīdētā lēmuma preambulas 156. apsvērumā minētajam Bayer vispārīgajam paziņojumam, varētu būt zināma pierādījuma vērtība, tie, ņemot vērā iepriekš saistībā ar karteļa sanāksmēm minēto specifisko informāciju un šaubas, kuras tulkojamas par labu prasītājam, nav pietiekami, lai pamatotu pārkāpuma esamības konstatēšanu attiecībā uz Kaučuk.

67 Ievērojot visus iepriekš minētos apsvērumus un to visaptveroša izvērtējuma ietvaros, Vispārējā tiesa uzskata, ka Komisija, konstatējot Tavorex (un tātad Kaučuk) dalību kartelī, ir pieļāvusi kļūdu.

68 Līdz ar to apstrīdētais lēmums ir jāatceļ tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Kaučuk, un nav jāizskata citi prasības pamati un it īpaši jautājums par attiecībām starp pilnvarotājiem un starpniekiem konkurences tiesību normu pārkāpumu ietvaros.

Par tiesāšanās izdevumiem

69 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Kaučuk prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

1) atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.638 – Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Kaučuk a.s.;

2) Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Dehousse

Wiszniewska-Białecka

Wahl

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 13. jūlijā.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – angļu.