1

2005. gada 14. septembrī prasītāja BORCO-Marken-Import Matthiesen GmbH& Co. KG Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

2

Pieteikums reģistrēt kā grafisku preču zīmi attiecās uz apzīmējumu:

3

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “alkoholiskie dzērieni, izņemot alu, vīnus, dzirkstošos vīnus un dzērienus, kuri satur vīnu”.

4

Ar 2006. gada 31. maija lēmumu pārbaudītājs reģistrācijas pieteikumu noraidīja, pamatojot ar to, ka pieteiktajam apzīmējumam nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Pārbaudītājs norādīja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir atbilstošs mazā grieķu alfabēta burta “α” atveidojums bez grafiskām izmaiņām un ka grieķiski runājošie pircēji šajā apzīmējumā nesaskatot preču zīmes reģistrācijas pieteikumā aptverto preču komerciālās izcelsmes norādi.

5

2006. gada 15. jūnijā prasītāja par šo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.

6

Ar ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 30. novembra lēmumu (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”) šī apelācijas sūdzība tika noraidīta, pamatojot ar to, ka reģistrācijai pieteiktajam apzīmējumam nebija Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā prasītās atšķirtspējas.

7

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

8

ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

9

Prasība Pirmās instances tiesā ir vērsta uz ITSB Apelāciju padomju lēmumu tiesiskuma kontroli Regulas Nr. 40/94 63. panta izpratnē. Tādējādi Pirmās instances tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi to pierādījumu kontekstā, kurus tai iesniedz pirmo reizi. Šādu pierādījumu pieļaušana būtu pretrunā Pirmās instances tiesas reglamenta 135. panta 4. punktam, saskaņā ar kuru lietas dalībnieki procesuālajā rakstā nevar mainīt Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu. No tā izriet, ka prasītājas pirmo reizi tiesas sēdē iesniegtie dokumenti ir nepieņemami (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 6. marta spriedumu lietā T-128/01 DaimlerChrysler/ITSB (Radiatora režģis), Recueil, II-701. lpp., 18. punkts).

10

Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza trīs pamatus, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 12. panta pārkāpumu.

11

Pirmā pamata kontekstā prasītāja apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktajam apzīmējumam ir Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā prasītā atšķirtspēja, jo tas ļauj identificēt attiecīgās 33. klasē ietilpstošās preces kā tādas, kuru izcelsme ir prasītājas uzņēmums, un līdz ar to atšķirt tās no citu uzņēmumu precēm.

12

Tā kā atbilstoši Regulas Nr. 40/94 4. pantam burti var veidot preču zīmi, noliedzot 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē to atšķirtspēju principā, tiek atņemta jēga 4. pantam.

13

Apelāciju padomes arguments, saskaņā ar kuru burtiem ir jāpaliek pieejamiem, esot neiedarbīgs. No vienas puses, pat krāsai var būt atšķirtspēja un tātad tā var tikt reģistrēta. No otras puses, vajadzība izvairīties no iespējas, ka noteikti burti tiek monopolizēti, neattiecoties uz jautājumu par to atšķirtspēju. Turklāt apzīmējuma izmantošana tikai aprakstošos nolūkos esot skaidri aplūkota Regulas Nr. 40/94 12. pantā.

14

Prasītāja norāda, ka, lai preču zīmēm piešķirtu aizsardzību, pietiek ar minimālu atšķirtspēju, neatkarīgi no tā, kurā kategorijā ietilpst apzīmējumi Regulas Nr. 40/94 4. panta izpratnē. Līdz ar to burtu atšķirtspēju nevar noliegt principā un nepārbaudot attiecīgās preces tikai tādēļ, ka tiem nav nekāda cita radoša papildinājuma, kurš tos individualizē.

15

Lai, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, noliegtu grafisku vai vārdisku preču zīmju burtu veidā atšķirtspēju, būtu jāizdara konkrēti secinājumi, kuri ļauj konstatēt, ka attiecīgā sabiedrības daļa konkrēto burtu neuztver kā ar to aptverto preču izcelsmes norādi. No apstrīdētā lēmuma neizrietot, ka Apelāciju padome būtu konkrēti pārbaudījusi, vai reģistrācijai pieteiktajam apzīmējumam nav atšķirtspējas, jo, ņemot vērā konkrētās preces, attiecīgās sabiedrības daļas izpratnē tam esot aprakstošs raksturs.

16

Apstrīdētajā lēmumā neesot pierādīts, ka attiecīgie grieķu valodā runājošie patērētāji mazo burtu “α” saistībā ar alkoholiskajiem dzērieniem izmanto vai saprot kā lieluma mērvienību, kategorijas norādi vai sugas vārdu.

17

ITSB apgalvo, ka prasībā ietverto prasījumu otrā daļa ir nepieņemama, jo tikai ITSB, nevis Pirmās instances tiesai varētu būt jāīsteno sekas, kādas izriet no iespējamā atceļošā sprieduma atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punktam.

18

Pēc būtības ITSB attiecībā uz pirmo pamatu uzskata, ka Apelāciju padome ir ņēmusi vērā, ka atšķirtspējas novērtēšanas kritēriji ir vieni un tie paši attiecībā uz visām preču zīmju kategorijām, lai gan saistībā ar dažām no tām atšķirtspējas konstatēšana var izrādīties grūta. Ja klasiskās vārdiskās, grafiskās vai trīsdimensiju preču zīmes var tieši tikt uztvertas kā ar tām aptverto preču komerciālās izcelsmes norāde, tas tā obligāti nav apzīmējumu gadījumā, kurus veido tikai viens burts. Tās var tikt uztvertas kā lieluma mērvienība, preču veida vai sugas vārda norāde, un tās arī tiekot izmantotas šādiem nolūkiem.

19

Apelāciju padomes viedoklis, saskaņā ar kuru atsevišķi burti netiekot uztverti kā ar tiem aptverto preču komerciālās izcelsmes norāde, nenozīmējot, ka nav iespējams reģistrēt preču zīmes, kuras veido atsevišķi burti. Apelāciju padome esot skaidri izklāstījusi, ka, lai gan Regulas Nr. 40/94 4. panta izpratnē atsevišķs burts var abstrakti veidot preču zīmi, tomēr no tā nevar izdarīt secinājumus attiecībā uz tā konkrēto atšķirtspēju.

20

Tātad, kā to pierāda Apelāciju padomes veiktā attiecīgā apzīmējuma atšķirtspējas konkrētā pārbaude, tā neesot pilnībā izslēgusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā prasīto atsevišķā burta atšķirtspēju.

21

Pēc Apelāciju padomes domām, apzīmējuma pieejamības saglabāšanas kontrole esot jāveic vienīgi, novērtējot tā aprakstošo raksturu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tomēr, kā uzsvēra Apelāciju padome, ir jāatsaucas uz Tiesas 2003. gada 6. maija spriedumu lietā C-104/01 Libertel (Recueil, I-3793. lpp.), kurā ir aplūkota apzīmējuma atšķirtspēja. Šajā spriedumā Tiesa patiešām esot nospriedusi, ka, ņemot vērā krāsu ierobežoto skaitu, to pieejamība nedrīkstētu tikt nepamatoti ierobežota. Tas pats attiecoties arī uz atsevišķiem burtiem, tādēļ izskatāmais gadījums esot līdzīgs.

22

Šajā gadījumā, veicot pārbaudi a priori un abstrahējoties no faktiskas apzīmējuma izmantošanas Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta nozīmē, būtu jānoskaidro, vai ir izslēgta iespēja, ka mērķa sabiedrībai tirdzniecībā, veicot savu izvēli, šis apzīmējums minētās sabiedrības vērtējumā var atšķirt ar to aptvertās preces no citas izcelsmes precēm.

23

Reģistrācijai pieteikto apzīmējumu veidojot burts, kas ir attēlots grafiska apzīmējuma veidā, bet kurš ietver tik nelielas izmaiņas, ka tas tiekot uztverts kā parasts burts. Tātad jautājums esot par to, vai konkrētā sabiedrības daļa, redzot šo apzīmējumu, kurš ierastajā rakstības lielumā ir izvietots uz attiecīgajām precēm vai jebkurā to ierastā iepakojuma vietā, uzskatītu, ka šo preču izcelsme ir konkrēts uzņēmums, proti, viens uz tas pats uzņēmums.

24

Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, ir dažādi līdzīgi skaitļi, burti un kombinācijas, kuri tiekot izmantoti uz attiecīgo preču iepakojumiem, pievienojot grieķu alfabēta burtus, lai aprakstītu konkrētas īpašības.

25

Konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteikto apzīmējumu uztverot kā vienkāršu burtu, kurš no citiem alfabēta burtiem atšķiras tikai ar nebūtisku niansi, proti, ka runa ir vienkārši par citu alfabēta burtu. Tātad šis apzīmējums neietverot nevienu uzkrītošu elementu vai elementu, kuru samērā uzmanīgs un informēts alkoholisko dzērienu vidusmēra patērētājs varētu uzskatīt par attiecīgo preču komerciālās izcelsmes norādi.

26

Ir grūti iedomāties, ka mērķauditorija atsevišķu burtu “α” neuzskata par tādu, kurš apzīmē preču veidu vai sortimentu, tostarp, ja tas uz preces nav izvietots īpaši uzmanību piesaistošā veidā. It īpaši alfabēta pirmais burts bieži tiekot izmantots kā preces pārākumu popularizējoša norāde, tostarp no kvalitātes viedokļa. Attiecīgais burts ir šādai izmantošanai vismaz piemērots, turklāt patērētājs vispārēji šādu nozīmi var piešķirt gan lielajam burtam, gan mazajam burtam.

27

Turklāt, kā to apstiprina angļu–grieķu vārdnīcā sniegtā informācija, grieķu valodā runājošs patērētājs strīdīgo apzīmējumu vispārēji izmantojot kā kvalitātes norādi. Burts “α” tajā esot attēlots kā skaitļu viens un tūkstotis simbols. Šāda reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma izpratne padara maz ticamu, ka konkrētā sabiedrības daļa to uztvers kā ar to aptverto preču komerciālās izcelsmes norādi.

28

Pēc tam, kad Apelāciju padome konstatēja, ka burts “α” var apzīmēt vispārēju kategoriju vai veidu un būt koda numurs vai īpaša izmēra norāde, tā pamatoti uzskatīja, ka sabiedrība šajā apzīmējumā nesaskatīs ar to aptverto preču komerciālo izcelsmi, tomēr nenoraidot strīdīgā apzīmējuma atšķirtspēju principā. Iespējamo citu faktisko apsvērumu neesamība nevar atspēkot apstrīdētā lēmuma pamatotību.

29

Regulas Nr. 40/94 4. pantā ar virsrakstu “Apzīmējumi, kas var būt Kopienas preču zīmes” ir paredzēts:

“Kopienas preču zīme var tikt izveidota no visiem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no vārdiem — tostarp personvārdiem — modeļiem, burtiem, cipariem, preču vai to iepakojuma formas, ar nosacījumu, ka tās ir atšķiramas starp dažādu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem [ka ar šo apzīmējumu palīdzību iespējams parādīt viena uzņēmuma preču un pakalpojumu atšķirību no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem].”

30

Šajā normā ir ietverts izsmeļošs saraksts ar apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski un kas var būt preču zīme, ja vien ar šo apzīmējumu palīdzību iespējams parādīt viena uzņēmuma preču atšķirību no citu uzņēmumu precēm, proti, veikt šo uz preču zīmi attiecināmo preču vai pakalpojumu izcelsmes identifikācijas funkciju (attiecībā uz Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), 2. pantu, kura normatīvais saturs būtībā ir vienāds ar Regulas Nr. 40/94 4. panta saturu, skat. Tiesas spriedumu lietā C-404/02 Nichols, Krājums, I-8499. lpp., 22. punkts).

31

Lai gan Regulas Nr. 40/94 4. pantā ir skaidra norāde uz burtiem, apstāklis, ka kāda apzīmējumu kategorija principā var būt preču zīme šīs tiesību normas izpratnē, tomēr nenozīmē, ka šiem apzīmējumiem noteikti piemīt atšķirtspēja 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē attiecībā uz konkrēto preci vai pakalpojumu (Pirmās instances tiesas 2002. gada 9. oktobra spriedums lietā T-173/00 KWS Saat/ITSB (Oranžās krāsas nianse), Recueil, II-3843. lpp., 26. punkts).

32

Šajā sakarā Regulas Nr. 40/94 7. panta, kurā uzskaitīti absolūti atteikuma pamatojumi, ko var pretstatīt apzīmējumu kā Kopienas preču zīmju reģistrācijai, 1. punktā ir precizēts:

“1.   Nereģistrē:

[..]

[..]”

33

Par šādiem apzīmējumiem ir jāuzskata apzīmējumi, kas nevar konkrēti identificēt ar to aptverto preču izcelsmi un ļaut patērētājam, kas iegādājas šīs preces, turpmākās iegādes gadījumā izdarīt tādu pašu izvēli, ja pieredze izrādās pozitīva, vai pretējā gadījumā izdarīt citu izvēli (Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedums lietā T-302/06 Hartmann/ITSB (“E”), Krājumā nav publicēts, kopsavilkums — Krājums, II-132.* lpp., 31. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā “Oranžās krāsas nianse”, 27. punkts).

34

Turklāt gadījumos, kad ir grūtāk novērtēt dažu konkrētu preču zīmju atšķirtspēju, tas nevar būt pamatojums pieņēmumam, ka šādām preču zīmēm a priori nav nekādas atšķirtspējas vai arī ka tādu ir iespējams iegūt tikai izmantošanas rezultātā, piemērojot Direktīvas 40/94 7. panta 3. punktu (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Nichols, 29. punkts).

35

Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā prasītā preču zīmes atšķirtspēja ir jānovērtē, no vienas puses, ņemot vērā preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir lūgta reģistrācija, un, no otras puses, ņemot vērā ieinteresēto personu loka, kuru veido šo preču vai pakalpojumu patērētāji, uztveri (attiecībā uz Direktīvas 89/104 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kura normatīvais saturs būtībā ir vienāds ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta saturu, skat. Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C-218/01 Henkel, Recueil, I-1725. lpp., 50. punkts).

36

Turklāt no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta, lasot tos kopā, izriet, ka preču zīmi nereģistrē, ja tai trūkst atšķirtspējas tikai kādā Kopienas daļā (Tiesas 2006. gada 22. jūnija spriedums lietā C-25/05 P Storck/ITSB, Krājums, I-5719. lpp., 81. punkts).

37

Šajā gadījumā prasītāja lūdza reģistrēt kā Kopienas preču zīmi apzīmējumu, kurš bija attēlots grafiski, bet attiecībā uz kuru lietas dalībnieki nav apstrīdējuši, ka, kā to konstatēja Apelāciju padome, tajā ir attēlots grieķu alfabēta burts alfa (“α”) formā, kas ir līdzīga tai, kādā šis pats burts tiek rakstīts Times New Roman standarta šriftā bez jebkādām grafiskām izmaiņām un grafiska elementa pievienošanas.

38

Tā kā reģistrācijai pieteiktā preču zīme aptver, kā to apstiprināja arī lietas dalībnieki tiesvedībā šajā instancē, gan alkoholiskos dzērienus, izņemot alu, vīnus, dzirkstošos vīnus un dzērienus, kuri satur vīnu, gan plaša patēriņa preces un to veido mazais grieķu alfabēta burts “α”, šīs preču zīmes atšķirtspējas novērtējums ir jāveic, ņemot vērā to, kā apzīmējumu uztver grieķu valodā runājošie vidusmēra patērētāji, kas ir samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi.

39

Tātad izskatāmajā lietā Apelāciju padomei, veicot konkrētu reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma potenciālo spēju pārbaudi, esot bijis jānoskaidro, vai ir izslēgts tas, ka šis apzīmējums no grieķu valodā runājošo vidusmēra patērētāju viedokļa var atšķirt attiecīgās prasītājas preces no citas izcelsmes precēm (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2001. gada 5. aprīļa spriedumu lietā T-87/00 Bank für Arbeit und Wirtschaft/ITSB (“EASYBANK”), Recueil, II-1259. lpp., 40. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā “E”, 35. punkts), apzinoties, ka minimāla atšķirtspēja ir pietiekama, lai būtu šķērslis Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā absolūta atteikuma pamatojuma piemērošanai (Pirmās instances tiesas spriedums lietā T-88/00 Mag Instrument/ITSB (Kabatas lukturīša forma), Recueil, II-467. lpp., 34. punkts).

40

Lai veiktu šādu novērtējumu ITSB Pirmās instances tiesas pārraudzībā ir jāņem vērā visi fakti un apstākļi, kam ir nozīme lietā.

41

Pirmkārt, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 17. un 20. punktā norādīja, ka atsevišķiem burtiem un līdz ar to strīdīgajam mazajam burtam “α” tiktāl, ciktāl tiem nav pievienoti grafiski attēloti elementi, kopumā radot grafisku efektu, nav atšķirtspējas, jo apzīmējums ir “kaut kas uztverams, kas palīdz saglabāt atmiņā un atpazīt”.

42

Tādējādi a priori izsecinot reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma atšķirtspējas neesamību, sakarā ar to, ka tajā nav grafisku izmaiņu vai ornamentu, Apelāciju padome, pārkāpjot Regulas Nr. 40/94 4. pantu, netieši, bet noteikti uzskatīja, ka attiecīgajam burtam pašam par sevi nepiemīt 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā minimālā atšķirtspējīguma pakāpe, lai to varētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi.

43

Lai gan no Regulas Nr. 40/94 4. panta izriet, ka burti var veidot kopienas preču zīmes ar nosacījumu, ka ar šo apzīmējumu palīdzību iespējams parādīt viena uzņēmuma preču un pakalpojumu atšķirību no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem (iepriekš minētais spriedums lietā “E”, 38. punkts; šajā sakarā skat. arī Pirmās instances tiesas 2007. gada 13. jūnija spriedumu lietā T-441/05 IVG Immobilien/ITSB (“I”), Krājums, II-1937. lpp., 47. punkts), apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrācija nav pakļauta konstatējumam par pieteicēja zināmu mākslinieciskās izdomas vai iztēles līmeni (Tiesas spriedums lietā C-329/02 P SAT.1/ITSB, Krājums, I-8137. lpp., 41. punkts), bet apzīmējuma spējai individualizēt [preču zīmes reģistrācijas] pieteicēja preces salīdzinājumā ar viņa konkurentu piedāvātajām precēm (Pirmās instances tiesas spriedums lietā T-79/00 Rewe-Zentral/ITSB (“LITE”), Recueil, II-705. lpp., 30. punkts). Apelāciju padome nav veikusi konkrētu strīdīgā apzīmējuma pārbaudi šajā sakarā.

44

Otrkārt, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā uzskatīja, ka tādas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācijas, saskaņā ar kuru atsevišķam burtam ir atšķirtspēja, rezultātā tiktu izslēgts jebkāds apzīmējuma burtu jomā atšķirtspējas neesamības gadījums, kas šai normai atņemtu jēgu.

45

Principiāla atteikšanās atzīt, ka atsevišķiem burtiem ir jebkāda atšķirtspēja, kas izteikta bez nosacījumiem un neveicot iepriekš 39. punktā atgādināto konkrēto pārbaudi, ir pretrunā ar pašu Regulas Nr. 40/94 4. panta tekstu, kurā burti ir norādīti starp tiem apzīmējumiem, kurus var attēlot grafiski un kuri var būt preču zīmes, ja vien ar šo apzīmējumu palīdzību iespējams parādīt viena uzņēmuma preču un pakalpojumu atšķirību no citu uzņēmumu piedāvātajām precēm un pakalpojumiem.

46

Turklāt no judikatūras izriet, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā netiek nošķirti dažāda rakstura apzīmējumi un ka kritēriji, pēc kuriem ir jānovērtē preču zīmes, ko veido atsevišķs burts, atšķirtspēja, ir tādi paši kā tie, kas piemērojami citām preču zīmju kategorijām (iepriekš minētais spriedums lietā “E”, 34. punkts).

47

Lai reģistrācijai pieteiktajam apzīmējumam piemistu šajā normā prasītā minimālā atšķirtspēja, tam vienīgi a priori ir jāspēj ļaut konkrētajai sabiedrības daļai identificēt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču vai pakalpojumu izcelsmi un bez sajaukšanas iespējas atšķirt tos no citu uzņēmumu izcelsmes precēm vai pakalpojumiem (iepriekš minētais spriedums lietā “I”, 55. punkts).

48

Treškārt, Apelāciju padome, pamatojoties uz iepriekš minēto spriedumu lietā Libertel, apstrīdētā lēmuma 23. punktā uzskatīja, ka, tāpat kā krāsām un atsevišķiem cipariem, atsevišķiem burtiem kā pamatelementiem ir jāsaglabājas pieejamiem visiem kā “pamata rezervei” identificēšanai, aprakstam vai citas izmantošanas nolūkā.

49

Kā tas ir atgādināts iepriekš, šāds lēmuma motīvs, ar kuru principā tiek norādīts, ka atsevišķu burtu nav iespējams reģistrēt kā preču zīmi, neveicot konkrētu strīdīgā apzīmējuma spējas atšķirt attiecīgās preces no citu uzņēmumu precēm pārbaudi, ir pretrunā Regulas Nr. 40/94 4. pantam.

50

Turklāt attiecībā uz iepriekš minēto spriedumu lietā Libertel, kurš ir minēts apstrīdētajā lēmumā un uz kuru norādīja ITSB, ir taisnība, ka Tiesa nosprieda, ka Kopienas preču zīmju tiesību jomā ir jāatzīst vispārīgās intereses, lai nepamatoti neierobežotu krāsu pieejamību uzņēmējiem, kuru piedāvāto preču vai pakalpojumu veids atbilst tām precēm vai pakalpojumiem, par kuriem iesniegts reģistrācijas pieteikums (iepriekš minētais spriedums lietā Libertel, 60. punkts).

51

Tiesa tomēr uzskatīja, ka atšķirtspēju krāsai var atzīt ar nosacījumu, ka konkrētās sabiedrības daļas uztverē tā spēj identificēt preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītās preces vai pakalpojumus un atšķirt tos no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem (iepriekš minētais spriedums lietā Libertel, 69. punkts). Šī novērtējuma nozīmīgums šīs prāvas ietvaros netiek atspēkots ar šajā pašā spriedumā ietverto normu, saskaņā ar kuru atšķirtspēja pirms izmantošanas var piemist tikai ārkārtas apstākļos (iepriekš minētais spriedums lietā Libertel, 66. punkts), jo šis nosacījums tika minēts, ņemot vērā iepriekš Tiesas norādīto faktu, ka konkrētās sabiedrības daļas uztvere nav obligāti viena uz tā pati gadījumā, kad apzīmējumu veido krāsa pati par sevi, un gadījumā, kad to veido vārdiska vai grafiska preču zīme, kuru kā izskatāmajā lietā veido apzīmējums, kurš ir neatkarīgs no ar to aptverto preču aspekta (iepriekš minētais spriedums lietā Libertel, 65. punkts).

52

Tātad Apelāciju padomei nebija tiesību pret burta “α” reģistrāciju izvirzīt argumentu, kurš saistīts ar apzīmējumu pieejamību, jo šis apsvērums nekādi neizriet no konkrētās reģistrācijai pieteiktās preču zīmes spējas identificēt preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru pieteikta reģistrācija, kā tādu, ko piedāvā konkrēts uzņēmums, un tātad atšķirt šo preci vai šo pakalpojumu no citu uzņēmumu preces vai pakalpojuma, pārbaudes.

53

Ceturtkārt, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 25. punktā uzskatīja, ka mērķauditorija burtu “α”, “iespējams”, uztver kā atsauci uz tādu alkoholisko dzērienu kvalitāti (“A” kvalitāte), norādi uz izmēru vai veida vai sugas apzīmējumu, kas aptverti ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi.

54

ITSB nevar apgalvot, ka, šādi nolemjot, Apelāciju padome ir veikusi konkrētu attiecīgā apzīmējuma atšķirtspējas pārbaudi. Šis lēmuma motīvs ir ne tikai apšaubāma rakstura, kas tam atņem jebkādu jēgu, tajā nav arī atsauces ne uz vienu konkrētu faktu, kurš varētu attaisnot secinājumu, ka konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteikto preču zīmi saistībā ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm uztverot kā atsauci uz kvalitāti, norādi uz izmēru vai veida vai sugas apzīmējumu (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “E”, 44. punkts). No tā izriet, ka Apelāciju padome nav pierādījusi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas neesamību.

55

Pat uzskatot, ka tie ir pieņemami, jaunie ITSB atbildes raksta pielikumos B1 un B2 iesniegtie dokumenti, lai pierādītu, ka konkrētā sabiedrības daļa burta alfa lielo burtu “Α” uztver kā vīnu kvalitātes norādi, izskatāmajā lietā tiem nav pierādījuma spēka, jo, kā to ITSB atzina tiesas sēdē, tie ietver elementus, kuri ir saistīti tikai ar vīniem, nevis attiecīgajiem alkoholiskajiem dzērieniem, un ka burti, kuri ir redzami uz pielikumā esošajiem vīna pudeļu attēliem, vai nu nav burts “α”, vai tam ir pievienots cits burts, vai arī tie veido vīna tirgotāja sabiedrības nosaukuma sastāvdaļu.

56

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka, izsecinot reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma atšķirtspējas neesamību, tikai sakarā ar to, ka tajā, salīdzinot ar Times New Roman standarta šriftu, nav grafisku izmaiņu vai ornamentu, neveicot tā no mērķauditorijas viedokļa spējas atšķirt attiecīgās preces no precēm, kuru izcelsme ir no prasītājas konkurentiem, konkrētu pārbaudi, Apelāciju padome ir kļūdaini piemērojusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

57

Līdz ar to pirmais pamats ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums jāatceļ bez vajadzības izvērtēt abus pārējos prasītājas izvirzītos pamatus.

58

Piemērojot Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punktu, ITSB ir jāpārskata prasītājas iesniegtais Kopienas [preču zīmes] reģistrācijas pieteikums, ņemot vērā šī sprieduma motīvus.

59

Tātad nav jāizskata nedz prasītājas prasījumu otrā daļa, nedz līdz ar to arī ITSB pret prasītāju izvirzītā iebilde par nepieņemamību.

60

Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

61

Tā kā ITSB spriedums nav labvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus pašam, kā arī atlīdzināt tos tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājai atbilstoši tās izvirzītajiem prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (sestā palāta)

nospriež: