CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS
2007. gada 21. novembrī
Lieta F‑98/07 R
Nicole Petrilli
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Pagaidu noregulējums – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu un pagaidu pasākumu noteikšanu – Steidzamība – Neesamība
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 242. pantu, EKL 243. pantu, EAEKL 157. pantu un EAEKL 158. pantu un ar ko Petrilli lūdz, pirmkārt, apturēt Komisijas 2007. gada 20. jūlija lēmuma, ar kuru ir noraidīts viņas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu iesniegtais lūgums pagarināt ar viņu noslēgto līgumdarbinieka līgumu, piemērošanu un, otrkārt, noteikt pagaidu pasākumus
Nolēmums Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
Kopsavilkums
1. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Steidzamība – Kumulatīvs raksturs
(EKL 242. un 243. pants; Pirmās instances tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)
2. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums
(EKL 242. un 243. pants; Pirmās instances tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)
3. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums
(EKL 242. un 243. pants; Pirmās instances tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)
1. Pagaidu pasākumu noteikšanas nosacījumi attiecībā uz steidzamību un fumus boni juris ir kumulatīvi, tādējādi, ja viens no tiem nav izpildīts, pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida.
Visas šīs pārbaudes gaitā pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša rīcības brīvība un tiesības, ņemot vērā lietas īpatnības, brīvi noteikt veidu, kādā šo dažādo nosacījumu izpilde ir jāpārbauda, kā arī šīs pārbaudes kārtību, jo neviena Kopienu tiesību norma viņam neparedz iepriekš noteiktu analīzes shēmu, lai izvērtētu nepieciešamību pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumiem.
(skat. 19. un 20. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2001. gada 9. augusts, T‑120/01 R De Nicola/EIB, Recueil FP, I‑A‑171. un II‑783. lpp., 12. un 13. punkts.
2. Pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nevis nodrošināt kaitējuma atlīdzināšanu, bet gan nodrošināt pilnīgu sprieduma pēc būtības efektivitāti. Lai sasniegtu šo pēdējo mērķi, prasītajiem pasākumiem ir jābūt steidzamiem tādā nozīmē, ka, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu prasītāja interesēm, tie ir jānosaka un to iedarbībai jāizpaužas pirms lēmuma pamata tiesvedībā. Lietas dalībniekam, kas iesniedz pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, ir jāiesniedz pierādījumi, ka tas nevar gaidīt pamata tiesvedības iznākumu, neciešot šāda veida kaitējumu.
(skat. 29. un 33. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1999. gada 25. marts, C‑65/99 P(R) Willeme/Komisija, Recueil, I‑1857. lpp., 62. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1999. gada 10. septembris, T‑173/99 R Elkaïm un Mazuel/Komisija, Recueil FP, I‑A‑155. un II‑811. lpp., 25. punkts; 2002. gada 19. decembris, T‑320/02 R Esch‑Leonhardt u.c./ECB, Recueil FP, I‑A‑325. un II‑1555. lpp., 27. punkts.
3. Iespējas ieņemt amatu Kopienu iestādē zaudēšana ir mantisks zaudējums, nevis morāls kaitējums.
Kaitējums, kuram ir tikai finansiāls raksturs, principā nevar tikt uzskatīts par neatgriezenisku vai kaut vai grūti labojamu, jo tas vēlāk var tikt finansiāli kompensēts.
(skat. 35. un 36. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1993. gada 30. novembris, T‑549/93 R D./Komisija, Recueil, II‑1347. lpp., 45. punkts; 2006. gada 6. jūnijs, T‑10/02 Girardot/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑129. un II‑A‑2‑609. lpp., 56. punkts un tajā minētā judikatūra.