Lieta C-529/07

Chocoladenfabriken Lindt & Sprüngli AG

pret

Franz Hauswirth GmbH

(Oberster Gerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Kopienas trīsdimensiju preču zīmes — Regula (EK) Nr. 40/94 — 51. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Atbilstošie kritēriji, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja “ļaunticību”, iesniedzot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu”

Ģenerāladvokātes Eleanoras Šarpstones [Eleanor Sharpston] secinājumi, sniegti 2009. gada 12. martā   I ‐ 4896

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 11. jūnija spriedums   I ‐ 4918

Sprieduma kopsavilkums

Kopienas preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati

(Padomes Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

Lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja ļaunticības [ļaunprātības] pastāvēšanu Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 51. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, valsts tiesai ir jāņem vērā visi faktori, kuriem ir nozīme izskatāmajā lietā un kuri pastāvēja it īpaši brīdī, kad tika iesniegts pieteikums par apzīmējuma reģistrāciju par Kopienas preču zīmi:

apstāklis, ka pieteikuma iesniedzējs zināja vai tam bija jāzina, ka trešā persona vismaz vienā dalībvalstī izmanto identisku vai līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz identisku vai līdzīgu preci, kas var izraisīt sajaukšanas iespēju ar apzīmējumu, kura reģistrācija tiek lūgta;

pieteikuma iesniedzēja nodoms liegt šai trešai personai turpināt izmantot šādu apzīmējumu;

juridiskās aizsardzības apmērs, kāds ir trešās personas apzīmējumam un apzīmējumam, kura reģistrācija tiek lūgta.

Prezumpcija, ka pieteikuma iesniedzējs ir zinājis par to, ka trešā persona izmanto identisku vai līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz identisku vai līdzīgu preci, kas var izraisīt sajaukšanas iespēju ar apzīmējumu, kura reģistrācija tiek lūgta, cita starpā var izrietēt no tā, ka attiecīgajā ekonomikas nozarē par šādu izmantošanu ir vispārzināms un ka šādu zināšanu cita starpā var secināt no šādas izmantošanas ilguma. Faktiski, jo senāka ir šāda izmantošana, jo lielāka ticamība, ka pieteikuma iesniedzējam brīdī, kad tas iesniedza reģistrācijas pieteikumu, ir par to bijis zināms. Tomēr ar šādu prezumpciju pašu par sevi nepietiek, lai varētu konstatēt pieteikuma iesniedzēja ļaunticību.

Pieteikuma iesniedzēja nodoms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī ir subjektīvs elements, kas ir jānosaka, atsaucoties uz izskatāmās lietas objektīvajiem apstākļiem. Attiecīgi nodoms liegt trešām personām tirgot preci noteiktos apstākļos var raksturot pieteikuma iesniedzēja ļaunticību, it īpaši gadījumā, ja viņam nav nodoma to izmantot, bet vienīgi vēlas liegt trešām personām iekļūt tirgū.

Tāpat apstāklis, ka trešā persona jau ilgu laiku izmantojusi apzīmējumu attiecībā uz identisku vai līdzīgu preci, kas var izraisīt sajaukšanas iespēju ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un ka šim apzīmējumam ir noteikta apmēra juridiskā aizsardzība, ir viens no faktoriem, kas ir atbilstošs, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja ļaunticību. Šādā gadījumā pieteikuma iesniedzējs tiesības, ko piešķir Kopienas preču zīme, varētu izmantot tikai, lai negodīgi konkurētu ar konkurentu, kas izmanto apzīmējumu, kurš tā īpašo iezīmju dēļ jau ir ieguvis noteikta apmēra juridisko aizsardzību. Tomēr pat šādā gadījumā un it īpaši ja tirgū vairāki ražotāji izmanto identiskus vai līdzīgus apzīmējumus attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm, kas var izraisīt sajaukšanas iespēju ar apzīmējumu, kura reģistrācija tiek lūgta, nevar izslēgt, ka pieteikuma iesniedzējs ar šī apzīmējuma reģistrāciju tiecas uz likumīga mērķa sasniegšanu. Tas tā it īpaši var būt gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī zina, ka trešā persona, kas ir nesens tirgus dalībnieks, cenšas gūt labumu no minētā apzīmējuma, kopējot tā noformējumu, kā rezultātā pieteikuma iesniedzējs reģistrē apzīmējumu, lai liegtu izmantot šo noformējumu.

Turklāt pieteiktās preču zīmes raksturam arī var būt nozīme, novērtējot pieteikuma iesniedzēja ļaunticību. Faktiski gadījumā, kad attiecīgais apzīmējums sastāv no preces kopējās formas un noformējuma, pieteikuma iesniedzēja ļaunticību varētu konstatēt vieglāk, ja konkurentu izvēles brīvību attiecībā uz preces formu un noformējumu ierobežotu tehniska vai komerciāla rakstura apsvērumi tā, ka preču zīmes īpašnieks var saviem konkurentiem liegt ne tikai izmantot identisku vai līdzīgu preču zīmi, bet arī tirgot līdzvērtīgas preces.

Tādējādi, lai konstatētu, vai pieteikuma iesniedzējs rīkojies ļaunticīgi, var ņemt vērā, cik plaša reputācija ir apzīmējumam brīdī, kad tiek iesniegts reģistrācijas pieteikums ar mērķi reģistrēt to kā Kopienas preču zīmi. Faktiski šāda apmēra reputācija tieši varētu attaisnot pieteikuma iesniedzēja interesi nodrošināt plašāku sava apzīmējuma juridisko aizsardzību.

(sal. ar 39.–44., 46.–52. punktu un rezolutīvo daļu)