Starptautiskie līgumi – EEK un Turcijas Asociācijas līgums – Ar EEK un Turcijas Asociācijas līgumu izveidotā Asociācijas padome – Lēmums attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos – Ģimenes apvienošanās
(EEK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmās daļas pirmais ievilkums)
EEK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmās daļas pirmais ievilkums ir interpretējams tādējādi, ka:
– šī tiesību norma nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ģimenes loceklis, kam attiecīgi ir atļauts pievienoties emigrējušam Turcijas izcelsmes darba ņēmējam, kurš jau ir likumīgi nodarbināts šīs valsts darba tirgū, zaudē tiesības, kas pamatotas ar ģimenes apvienošanos saskaņā ar to pašu tiesību normu, tikai tāpēc, ka pēc pilngadības sasniegšanas noslēdz laulību, kaut arī turpina dzīvot kopā ar šo darba ņēmēju pirmos trīs gadus, kamēr uzturas uzņemošajā dalībvalstī;
– Turcijas pilsonim, uz kuru attiecas minētā tiesību norma, ir pamats pieprasīt uzturēšanās tiesības uzņemošajā dalībvalstī, pamatojoties uz šo tiesību normu, lai gan viņš ir apprecējies pirms minētās pirmās daļas pirmajā ievilkumā paredzētā trīs gadu laika posma beigām, ja visā šajā laika posmā viņš faktiski ir dzīvojis kopā ar emigrējušo Turcijas izcelsmes darba ņēmēju, ar kura starpniecību viņam tika ļauts iebraukt un uzturēties šīs dalībvalsts teritorijā saistībā ar ģimenes apvienošanos.
Gan no Savienības tiesību pārākuma pār dalībvalsts iekšējām tiesībām, gan no tādas tiesību normas kā Lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmās daļas tiešās iedarbības izriet, ka dalībvalstij nav atļauts vienpusēji grozīt Turcijas pilsoņu pakāpeniskas integrācijas uzņemošajā dalībvalstī sistēmas apjomu un tādējādi tām vairs nav iespējas veikt pasākumus, kas varētu apdraudēt tiesisko statusu, kurš šādiem pilsoņiem skaidri atzīts tiesību aktos par EEK un Turcijas asociāciju. Tādējādi Turcijas izcelsmes darba ņēmēja ģimenes loceklis, kas izpilda Lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmajā daļā paredzētos nosacījumus, tiesības, kas viņam ir atzītas šajā tiesību normā, var zaudēt tikai divos gadījumos, proti, vai nu tad, ja emigrējušā Turcijas pilsoņa klātbūtne uzņemošās dalībvalsts teritorijā viņa personīgās uzvedības dēļ rada reālu un būtisku apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai veselībai tā paša lēmuma 14. panta 1. punkta nozīmē, vai arī tad, ja ieinteresētā persona uz ilgāku laiku un bez leģitīma iemesla ir atstājusi šīs valsts teritoriju.
(sal. ar 56., 62. un 66. punktu un rezolutīvo daļu)