—

JVC France SAS vārdā — F. Gogēls [F. Goguel] un F. Fukols [F. Foucault], avocats,

—

Francijas valdības vārdā — Ž. de Bergess [G. de Bergues] un A. L. Dirēna [A.-L. During], pārstāvji,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — Ž. P. Kepenns [J.-P. Keppenne] un S. Šēnbergs [S. Schønberg], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz apakšpozīciju 85254091 un 85254099 interpretāciju Kombinētajā nomenklatūrā, kas ir ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 1998. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2261/98 (OV L 292, 1. lpp.), Komisijas 1999. gada 12. oktobra Regulu (EK) Nr. 2204/1999 (OV L 278, 1. lpp.), Komisijas 2000. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 2388/2000 (OV L 264, 1. lpp., un kļūdas labojums — OV L 276, 92. lpp.) un Komisijas 2001. gada 6. augusta Regulu (EK) Nr. 2031/2001 (OV L 279, 1. lpp.; turpmāk tekstā — “KN”), kā arī uz tiesisko režīmu, kas piemērojams Eiropas Kopienu Kombinētās nomenklatūras paskaidrojumiem (turpmāk tekstā — “paskaidrojumi”), ko publicē saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp sabiedrību JVC France SAS (turpmāk tekstā — “JVC”) un Francijas muitas administrāciju [Administration des douanes] par muitas nodokļiem, ko minētā administrācija prasa samaksāt JVC un kas attiecas uz digitālo videokameru importu no Japānas un Singapūras.

3

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.; turpmāk tekstā — “Muitas kodekss”) 220. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Ja muitas parāda rezultātā radusies muitas nodokļa summa nav iegrāmatota saskaņā ar 218. un 219. pantu vai iegrāmatota zemākā apjomā nekā ir pēc likuma uzliekamā muitas nodokļa summa, tad nodokļa summa, kas jāsedz vai kas paliek vēl nesegta, iegrāmatojama divu dienu laikā pēc dienas, kurā muitas dienesti ir noskaidrojuši lietas apstākļus un ir gatavi aprēķināt pēc likuma maksājamo muitas nodokļa summu un noteikt parādnieku (vēlāka iegrāmatošana). Šis termiņš var tikt pagarināts saskaņā ar 219. pantu.”

4

Šā paša kodeksa 239. pantā ir precizēts:

“1.   Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus var atmaksāt vai atlaist 236., 237. un 238. pantā neminētos gadījumos:

2.   Nodokļus atmaksā vai atlaiž 1. punktā minēto iemeslu dēļ, ja attiecīgajā muitas iestādē saņemts iesniegums divpadsmit mēnešu laikā no dienas, kurā muitas nodokļu summa darīta zināma parādniekam.

Tomēr attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos muitas dienesti šo termiņu var pagarināt.”

5

KN, kas ieviesta ar Regulu Nr. 2658/87, ir balstīta uz pasaules preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētu sistēmu (turpmāk tekstā — “HS”), kuru izstrādājusi Muitas sadarbības padome, kas vēlāk kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju, un kura izveidota ar 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgtu starptautisku konvenciju, kas Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV L 198, 1. lpp.). KN pārņem no HS sešu ciparu pozīcijas un apakšpozīcijas, un vienīgi septītais un astotais cipars veido tai īpašas apakšgrupas.

6

KN otrā daļa ietver XVI sadaļu, kurā ir 85. nodaļa ar nosaukumu “Elektriski aparāti un iekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi”.

7

Pozīcijā 852540 ar nosaukumu “Nekustīga attēla videokameras un citādi videokameru magnetofoni [videokameras]; ciparu kameras” ir ietverta apakšpozīcija 85254091 ar nosaukumu “citādi videokameru magnetofoni [videokameras]: kas spēj ierakstīt tikai ar televīzijas kameru uzņemtu skaņu un attēlus” un apakšpozīcija 85254099 ar nosaukumu “citādi videokameru magnetofoni [videokameras]: citādi”.

8

Jāprecizē, ka apakšpozīciju 85254091 un 85254099 formulējums Regulās Nr. 2261/98, Nr. 2204/1999, Nr. 2263/2000 un Nr. 2031/2001 ir vienāds.

9

Apakšpozīcijā 85254091 klasificētas videokameras tiek apliktas ar 4,9 % muitas nodokli, kamēr apakšpozīcijā 85254099 klasificētām videokamerām nodokļa likme ir 14 %.

10

Eiropas Kopienu Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī regulāri publicē KN paskaidrojumus.

11

Paskaidrojumos, kas pieņemti 1998. gada 15. septembrī (OV C 287, 1. lpp.) un 2000. gada 13. jūlijā (OV C 199, 1. lpp.), attiecībā uz apakšpozīciju 85254099 bija precizēts:

“citādi

Šajā apakšpozīcijā ietilpst kombinēti aparāti [franču valodā saukti “caméscopes”], kas sastāv no videokameras un video atskaņošanas vai reproducēšanas aparāta, lai ierakstītu ne tikai ar videokameru uzfilmēto attēlu, bet arī televīzijas programmas. Tādā veidā ierakstītos attēlus var reproducēt ar ārēja televīzijas uztvērēja palīdzību.

Savukārt kombinētie aparāti [caméscopes], ar kuru palīdzību tikai ar videokameru uzfilmēto attēlu var ierakstīt un reproducēt ar ārēja televīzijas uztvērēja palīdzību, ietilpst apakšpozīcijā 85254091.”

12

Paskaidrojumi tika grozīti pēc Komisijas 2001. gada 6. jūlija paziņojuma (OV C 190, 10. lpp.). Attiecībā uz apakšpozīciju 85254099 tika pārņemts iepriekšējais formulējums, kas papildināts ar otro daļu:

“Šajā apakšpozīcijā ietilpst arī aparāti [“caméscopes”], kuros ieejošais videosignāls tiek aizsargāts ar plātni vai citā veidā vai kuros video saskarne vēlāk var tikt aktivizēta kā video ieeja ar programmlīdzekļu palīdzību, ja šie aparāti ir paredzēti televīzijas programmu un citu no ārienes nākošu videosignālu ierakstīšanai.”

13

Pēc Komisijas 2002. gada 23. oktobra paziņojuma (OV C 256, 1. lpp.) šā teksta pēdējais teikums tikai nedaudz grozīts:

“[..] televīzijas programmu vai citu no ārienes nākošu videosignālu [ierakstīšanai]”.

14

Pēc attiecīgās izmeklēšanas muitas administrācija apstrīdēja tarifa klasifikāciju, ko JVC izmantoja, importējot divu kategoriju digitālās videokameras no Japānas un Singapūras.

15

Ar pirmo 2002. gada 11. oktobra protokolu muitas darbinieki konstatēja, ka laikposmā no 1999. gada 29. jūnija līdz 2001. gada 23. jūlijam JVC bija importējusi videokameras, kas aprīkotas ar aktivizētu ieejas un izejas adapteru “DV-in/out”. Šī veida videokameras ļauj ne tikai uztvert attēlus un skaņu, bet arī ierakstīt ārēju signālu, izmantojot īpašu savienojumu. Videokameru var tieši savienot ar datoru vai televizoru, lai uz to pārsūtītu uzņemtos digitālos videoierakstus (funkcija DV-out), un savukārt videokamera var ierakstīt jebkādas izcelsmes digitālās datnes, kas apstrādātas datorā (funkcija DV-in).

16

Muitas darbinieki uzskatīja, ka pareiza tarifa klasifikācija bija apakšpozīcija 85254099, nevis klasifikācija, ko izmantoja JVC, proti, apakšpozīcija 85254091.

17

JVC nav apstrīdējusi šo klasifikāciju un ir samaksājusi nodokļu summu, no kuras maksāšanas tā bija izvairījusies. Tomēr tā lūdza piešķirt nodokļu atbrīvojumu atbilstoši Muitas kodeksa 239. pantam, norādot, ka kļūda bija saistīta ar izmaiņām Kopienu praksē. Šis lūgums tika noraidīts ar pirmo 2004. gada 16. decembra lēmumu.

18

Ar otro 2002. gada 11. oktobra protokolu muitas darbinieki konstatēja, ka laikposmā no 1999. gada 22. jūnija līdz 2002. gada 28. augustamJVC bija importējusi videokameras, kurām bija aktivizēta tikai funkcija DV-out un kurām funkcija DV-in varēja tikt aktivizēta pēc atmuitošanas.

19

Arī šajā gadījumā muitas darbinieki uzskatīja, ka pareiza tarifa klasifikācija bija apakšpozīcija 85254099, nevis klasifikācija, ko izmantoja JVC, proti, apakšpozīcija 85254091, un 2004. gada 6. janvārī viņi izdeva rīkojumu par nodokļa piedziņu. JVC, pirmkārt, apstrīdēja šo rīkojumu un, otrkārt, lūdza piešķirt nodokļu atbrīvojumu. Ar otro 2004. gada 16. decembra lēmumu šis pēdējais lūgums tika noraidīts.

20

Līdz ar to JVC cēla divas prasības Tribunal d’instance du XIe arrondissement de Paris [Parīzes XI iecirkņa pirmās instances tiesā].

21

Ar pirmo prasību, kas iesniegta 2005. gada 7. martā, JVC lūdza atcelt 2004. gada 6. janvāra rīkojumu par piedziņu, norādot, ka šīs videokameras būtu bijis jāklasificē apakšpozīcijā 85254091.

22

Ar otro prasību, kas iesniegta 2006. gada 2. februārī, JVC lūdza atcelt divus 2004. gada 16. decembra lēmumus, ar kuriem noraidīti lūgumi piešķirt nodokļu atbrīvojumu. JVC uzskatīja, ka iemesls piedziņai bija izmaiņas Kopienu praksē saistībā ar KN paskaidrojumu grozījumu publicēšanu. Šīs izmaiņas tātad esot īpašais apstāklis Muitas kodeksa 239. panta izpratnē.

23

Tiesā JVC apgalvoja, ka pirms 2001. gada importētāji un muitas iestādes apakšpozīcijā 85254091 klasificēja videokameras, kurām importēšanas brīdī bija aktivizēta tikai funkcija DV-out. Muitas prakse mainījās tikai pēc paskaidrojumu grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2001. gada 6. jūlija paziņojumu. JVC norāda, ka, kaut arī Vācijas vai Apvienotās Karalistes muitas iestādes ir nolēmušas piemērot šo jauno interpretāciju tikai attiecībā uz importu pēc 2001. gada 6. jūlija, Francijas muitas iestādes ir nolēmušas piemērot šo interpretāciju ar atpakaļejošu spēku, kas esot pretrunā Muitas kodeksam.

24

Šajos apstākļos Tribunal d’instance du XIe arrondissement de Paris apvienoja abas prasības un nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

25

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai videokameru klasificēšanā var ņemt vērā vai ir jāņem vērā iespēja aktivizēt funkciju DV-in, ja šāda aktivizēšana nav veikta muitošanas brīdī, bet to var izdarīt vēlāk, veicot manipulācijas vai pievienojot programmatūru. Tā turklāt vēlas noskaidrot, vai ir kāda nozīme tam, ka ražotājs nav ne darījis zināmu, ne atbalstījis šādu iespēju muitošanas brīdī.

26

2007. gada 27. septembra spriedumā apvienotajās lietās C-208/06 un C-209/06 Medion un Canon Deutschland (Krājums, I-7963. lpp.) Tiesa ir atbildējusi uz prejudiciālo jautājumu, kas ir identisks tam, ko Tiesai uzdevusi iesniedzējtiesa. Tādējādi uz šo jautājumu ir jāsniedz tāda pati atbilde.

27

Līdz ar to uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka videokameru KN apakšpozīcijā 85254099 var klasificēt tikai tad, ja attēla un skaņas, kas nāk no citiem avotiem, nevis no integrētas kameras vai mikrofona, ieraksta funkcija ir aktīva muitošanas brīdī, vai tad, ja pat gadījumos, kad ražotājs šādu īpašību iepriekš nav paredzējis, minēto funkciju var aktivizēt vēlāk, lietotājam bez īpašām zināšanām un bez videokameras materiālas pārveidošanas veicot vienkāršu aparāta manipulāciju. Gadījumā, ja aktivizēšana tiek veikta vēlāk, tāpat ir nepieciešams, pirmkārt, ka, tiklīdz aktivizācija ir veikta, videokamera funkcionē analogi tādai videokamerai, kurai attēla un skaņas, kas nāk no citiem avotiem, nevis no integrētas kameras vai mikrofona, ieraksta funkcija ir aktīva muitošanas brīdī un, otrkārt, ka tā funkcionē autonomi. Iespējai pārbaudīt šo nosacījumu esamību ir jāpastāv muitošanas brīdī. Valsts tiesai ir jānovērtē, vai šie nosacījumi ir izpildīti. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, minētā videokamera ir jāklasificē KN apakšpozīcijā 85254091.

28

Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, kāda ir tiesiskā iedarbība KN paskaidrojumu grozījumiem, it īpaši attiecībā uz pamata lietā aplūkojamo preču klasifikāciju, un vai Komisijai drīzāk nebūtu bijis jāpieņem jauna klasifikācijas regula tā vietā, lai interpretētu esošo regulu.

29

Komisija uzskata, ka šis jautājums nav pieņemams, jo tas ir hipotētisks un nav noderīgs, lai atrisinātu pamata prāvu. Tā norāda, ka KN paskaidrojumu grozījumi nemaina iepriekšējo tiesisko stāvokli. Šiem paskaidrojumiem nav tiesiskās iedarbības kā tādas. Tātad to grozīšana neietekmē uzņēmēju tiesības. Visbeidzot, lēmumā par prejudiciālo jautājumu uzdošanu nepietiek faktiskās informācijas, lai Tiesa varētu izskatīt šo jautājumu un, iespējams, to pārformulēt.

30

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tikai valsts tiesa, kura iztiesā prāvu un kurai jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpatnības, var noteikt, cik lielā mērā ir vajadzīgs prejudiciālais nolēmums, lai šī tiesa taisītu spriedumu, un cik atbilstīgi ir Tiesai uzdotie jautājumi (skat. cita starpā 1995. gada 15. decembra spriedumu lietā C-415/93 Bosman, Recueil, I-4921. lpp., 59. punkts, un 2006. gada 15. jūnija spriedumu lietā C-466/04 Acereda Herrera, Krājums, I-5341. lpp., 47. punkts).

31

Tiesa var noraidīt valsts tiesas lūgumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka valsts tiesas lūgtajai Kopienas normas interpretācijai vai spēkā esamības novērtējumam nav nekāda sakara ar pamata prāvas faktisko situāciju vai priekšmetu vai ka problēma ir hipotētiska (skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Bosman, 61. punkts, un lietā Acereda Herrera, 48. punkts).

32

Aplūkojamajā pamata lietā iesniedzējtiesa izskata prasību par muitas nodokļu atbrīvojumu atbilstoši Muitas kodeksa 239. panta 1. punktam, un tai šajā sakarā ir jāidentificē fakti, kas var veidot īpašu situāciju, kuru radījuši apstākļi, kādos JVC nevar saistīt ar krāpšanu vai klaju nolaidību. Šajā kontekstā jautājums par KN paskaidrojumiem piemērojamo tiesisko režīmu šķiet atbilstīgs. Līdz ar to jautājums ir pieņemams.

33

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai nodrošinātu tiesisko drošību un atvieglotu kontroli, noteicošais kritērijs preču tarifu klasifikācijai vispārējā veidā ir to objektīvās īpašības un pazīmes, kas definētas attiecīgās KN pozīcijas un sadaļas vai nodaļas piezīmju tekstā (skat. cita starpā 2000. gada 26. septembra spriedumu lietā C-42/99 Eru Portuguesa, Recueil, I-7691. lpp., 13. punkts; 2005. gada 15. septembra spriedumu lietā C-495/03 Intermodal Transports, Krājums, I-8151. lpp., 47. punkts; 2005. gada 8. decembra spriedumu lietā C-445/04 Possehl Erzkontor, Krājums, I-10721. lpp., 19. punkts, un 2006. gada 16. februāra spriedumu lietā C-500/04 Proxxon, Krājums, I-1545. lpp., 21. punkts).

34

Tiesa arī ir nospriedusi, ka KN, kā arī HS paskaidrojumiem ir būtiska nozīme dažādu tarifu pozīciju piemērošanas jomas interpretācijā, tomēr tām nav obligāta juridiska spēka. Līdz ar to minēto piezīmju saturam ir jābūt saderīgam ar KN normām un tās nevar grozīt šo normu piemērošanas jomu (iepriekš minētie spriedumi lietā Intermodal Transports, 48. punkts; lietā Possehl Erzkontor, 20. punkts, un lietā Proxxon, 22. punkts). Ja izrādās, ka tie ir pretrunā KN pozīciju un sadaļas vai nodaļas piezīmju tekstam, KN paskaidrojumi nav jāņem vērā (skat. 2007. gada 19. aprīļa spriedumu lietā C-229/06 Sunshine Deutschland Handelsgesellschaft, Krājums, I-3251. lpp., 31. punkts).

35

Attiecībā uz pamata lietā aplūkojamajām KN apakšpozīcijām ir jāatzīmē, ka apakšpozīcijas 85254099 tekstā ir tikai vārds “citādi”. Tātad šī apakšpozīcija aptver visas videokameras, izņemot tās, kuras “spēj ierakstīt tikai ar televīzijas kameru uzņemtu skaņu un attēlus” (funkcija DV-out) un ietilpst apakšpozīcijā 85254091. Līdz ar to Komisijai nācās KN paskaidrojumos interpretēt apakšpozīcijas 85254099 saturu. Kopš 1998. gada 15. septembra šajos paskaidrojumos bija norādīts, ka apakšpozīcijā 85254099 ietilpstošās videokameras ir tās, kurām ir funkcija DV-in un funkcija DV-out. 2001. gada 6. jūlijā Komisija vēlreiz grozīja KN paskaidrojumus, precizējot, ka apakšpozīcijā 85254099 ietilpst arī videokameras, kurās funkcija DV-in ir paredzēta, bet nav aktivizēta muitošanas brīdī.

36

Ir jākonstatē, ka, ņemot vērā apakšpozīciju 85254091 un 85254099 attiecīgos tekstus, KN paskaidrojumi attiecībā uz pēdējo apakšpozīciju atbilst KN normām un negroza to piemērošanas jomu.

37

No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka uz otro jautājumu ir jāatbild, ka KN paskaidrojumiem attiecībā uz apakšpozīciju 85254099, kas publicēti 2001. gada 6. jūlijā un 2002. gada 23. oktobrī, ir interpretējošs raksturs un nav obligāta juridiska spēka. Tie atbilst KN tekstam un negroza tās piemērošanas jomu. Līdz ar to nebija jāpieņem jaunā klasifikācijas regula.

38

Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež: