Lieta C-295/07 P

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Département du Loiret

“Apelācija — Valsts atbalsts — Izdevīgāka zemes gabala cena — Komisijas lēmums — Ar kopējo tirgu nesaderīga atbalsta atgūšana — Atbalsta aktualizēta vērtība — Salikta procentu likme — Pamatojuma nesniegšana — Atcelšana pilnā apmērā — Pieļaujamība”

Ģenerāladvokāta Paolo Mengoci [Paolo Mengozzi] secinājumi, sniegti 2008. gada 5. jūnijā   I ‐ 9366

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 11. decembra spriedums   I ‐ 9387

Sprieduma kopsavilkums

1. Iestāžu tiesību akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums, kas atbilst iepriekš pieņemtajiem lēmumiem

   (EKL 253. pants)

2. Apelācija – Pamati – Kritika par Pirmās instances tiesas secinājumiem, ko tā izdarījusi no izskatāmo prasības pamatu tiesiskā risinājuma – Pieņemamība

   (Tiesas Statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 113. pants)

3. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Piemērojamība – Lēmuma, ar kuru uzlikts pienākums atgūt valsts atbalstu, atcelšana pilnā apmērā, pamatojoties uz tādiem secinājumiem, kas attiecas vienīgi uz saliktās procentu likmes piemērošanas pamatojumu – Nepieļaujamība

   (EKL 224. panta sestā daļa, 230. pants un 231. panta pirmā daļa)

1.  Lai arī Komisijas lēmumu, kas atbilst tās pastāvīgajai lēmumu pieņemšanas praksei, ir iespējams pamatot kopsavilkuma veidā, tostarp, paredzot atsauci uz šo praksi, gadījumā, ja lēmums būtiski pārsniedz iepriekš pieņemtajos lēmumos noteikto, Komisijai ir jāsniedz detalizēts pamatojums. Tā tas ir arī tāda lēmuma gadījumā, ar kuru uzlikts pienākums atgūt valsts atbalstu, kurā paredzēta saliktās procentu likmes izmantošana un kura pieņemšanas brīdī nedz Kopienu tiesību aktos, nedz arī Tiesas vai Pirmās instances tiesas judikatūrā nebija precizēts, ka atgūstamajam atbalstam piemērojamie procenti ir aprēķināmi, izmantojot salikto procentu metodi, bet tieši pretēji — saliktās procentu likmes piemērošana šajā gadījumā bija pirmā reize, kad tika piemērota jauna un nozīmīga Komisijas politika.

   (sal. ar 44., 46. un 49. punktu)

2.  Tā kā apelācijas tiesvedības ietvaros Tiesa ir kompetenta izvērtēt tiesisko risinājumu, kas sniegts attiecībā uz Pirmās instances tiesā izvirzītajiem prasības pamatiem, tai ir jābūt arī tiesībām izvērtēt tiesiskās konsekvences, kas atbilstoši Pirmās instances tiesas secinājumiem izriet no šī risinājuma, kas arī ir atzīstamas par tiesību jautājumu un kuras lietas dalībnieki Pirmās instances tiesā notiekošajā tiesvedībā ne vienmēr var iepriekš paredzēt; pretējā gadījumā apelācijas tiesvedība lielā mērā zaudētu savu nozīmi. No iepriekš minētā izriet, ka apelācijas tiesvedībā izvirzītu pamatu, kurš vērsts pret tiesiskajām konsekvencēm, kas atbilstoši Pirmās instances tiesas secinājumiem izriet no attiecīgā tiesiskā risinājuma, ko tā sniegusi attiecībā uz tajā izskatīto prasības pamatu, nevar uzskatīt par tādu, ar kuru tiek grozīts Pirmās instances tiesā izskatītā strīda priekšmets Tiesas Reglamenta 113. panta 2. punkta izpratnē.

   Tā tas ir arī tāda pamata gadījumā, kuru izvirzījusi Komisija un kurš attiecas uz to, ka Pirmās instances tiesa, pretrunā samērīguma principam, pamatojoties uz secinājumu, kas attiecas vienīgi uz procentu likmes aprēķināšanu, ir pilnā apmērā atcēlusi lēmumu par valsts atbalsta atgūšanu. Šāds pamats nav atzīstams arī par jaunu prasījumu, kas atbilstoši Reglamenta 113. panta 1. punkta otrajam ievilkumam ir nepieņemams, jo Pirmās instances tiesā izvirzītais Komisijas lūgums noraidīt pret iepriekš minēto lēmumu celto prasību ietver arī šaurāku lūgumu noraidīt attiecīgo prasību tikai daļēji.

   (sal. ar 96.–101. punktu)

3.  Tas vien, ka Pirmās instances tiesa ir atzinusi par pamatotu kādu prasības pamatu, ko prasītājs izvirzījis savas prasības atcelt tiesību aktu atbalstam, neļauj tai uzreiz atcelt apstrīdēto tiesību aktu pilnā apmērā. Aktu pilnā apmērā nevar atcelt, ja ir acīmredzams, ka attiecīgais prasības pamats, kas attiecas vienīgi uz kādu konkrētu apstrīdētā tiesību akta aspektu, ir tāds, kas var būt par pamatu tikai daļējai atcelšanai, jo tas attiecas uz noteikumiem, kurus ir iespējams nodalīt no pārējās akta daļas.

   No tā izriet, ka, pilnā apmērā atceļot lēmumu, ar kuru uzlikts pienākums atgūt valsts atbalstu, pamatojoties uz tādiem secinājumiem, kas attiecas vienīgi uz atbalsta sākotnējās summas aktualizācijas, izmantojot salikto procentu likmi, pamatojumu, Pirmās instances tiesa pieļauj kļūdu tiesību piemērošanā. Jautājums par to, vai atbalsta sākotnējā summa ir aktualizējama, izmantojot vienkāršo procentu likmi vai arī salikto procentu likmi, neietekmē apstrīdētajā lēmumā ietverto secinājumu par to, ka atbalsts ir nesaderīgs ar kopējo tirgu un ir atgūstams. Savukārt Pirmās instances tiesai nevar pārmest, ka tā nav nodalījusi jautājumu par saliktās un vienkāršās procentu likmes izmantošanu, jo tā nevarēja aizstāt atbalsta sākotnējās summas aktualizēšanu, izmantojot salikto procentu likmi, ar vienkāršās procentu likmes izmantošanu, tādējādi neizmainot apstrīdētā lēmuma būtību.

   (sal. ar 104., 105., 107., 109. un 110. punktu)