Lieta C-158/07

Jacqueline Förster

pret

Hoofddirectie van de Informatie Beheer Groep

(Centrale Raad van Beroep lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Personu brīva pārvietošanās — Vienas dalībvalsts pilsonis students, kas ieradies citā dalībvalstī, lai tur mācītos — Studentu iztikas stipendija — Eiropas Savienības pilsonība — EKL 12. pants — Tiesiskā drošība”

Ģenerāladvokāta Jana Mazaka [Ján Mazák] secinājumi, sniegti 2008. gada 10. jūlijā   I ‐ 8511

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 18. novembra spriedums   I ‐ 8547

Sprieduma kopsavilkums

  1. Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Tiesības palikt kādā dalībvalstī pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās

    (Komisijas Regulas Nr. 1251/70 1., 2. un 7. pants)

  2. Kopienu tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Diskriminācija pilsonības dēļ

    (EKL 12. panta pirmā daļa)

  3. Kopienu tiesības – Principi – Tiesiskā drošība – Jēdziens

  1.  Students, kas ir vienas dalībvalsts pilsonis, kas ir devies uz citu dalībvalsti, lai tur studētu, un attiecīgajā laika posmā ir pārtraucis profesionālo darbību, lai studētu, neatsakoties no savas ieceres karjeru veidot šajā pēdējā dalībvalstī, kur turpina uzturēties, nevar, lai saņemtu iztikas stipendiju, pamatoties uz Regulas Nr. 1251/70 par darba ņēmēju tiesībām palikt kādā dalībvalstī pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās, 7. pantu, kurā ir noteikts, ka darba ņēmējs, kas ir kādas dalībvalsts pilsonis, citu dalībvalstu teritorijā bauda “tādas pašas sociālās un nodokļu priekšrocības, kā attiecīgās valsts darba ņēmēji”.

    Nosacījumi tam, lai darba ņēmējam rastos tiesības palikt uzņemošajā dalībvalstī, ierobežojošā veidā ir uzskaitīti Regulas Nr. 1251/70 2. pantā. Tā kā attiecīgā studenta situācija neattiecas ne uz vienu no šajā pantā minētajām situācijām, šādu studentu nevar uzskatīt par “kādas dalībvalsts [pilsoni], kas ir [strādājis] kā [algots darba ņēmējs] citā dalībvalstī”, Regulas Nr. 1251/70 1. panta izpratnē, tāpēc minētā regula šajā lietā nav piemērojama.

    (sal. ar 27., 29.–33. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

  2.  Students, kas ir kādas dalībvalsts pilsonis, kas dodas uz citu dalībvalsti, lai tur studētu, var pamatoties uz EKL 12. panta pirmo daļu, lai saņemtu iztikas stipendiju, ja viņš uzņemošajā dalībvalstī ir uzturējies zināmu periodu. EKL 12. panta pirmā daļa neliedz citu dalībvalstu pilsoņiem piemērot nosacījumu, ka viņiem iepriekš dalībvalstī ir jāuzturas pieci gadi.

    Dalībvalstij ir leģitīmas tiesības atbalstu studentu uzturēšanās izdevumu maksāšanai piešķirt tikai tiem studentiem, kas ir pierādījuši zināmu integrācijas pakāpi minētās valsts sabiedrībā. Šajā sakarā zināmas integrācijas pakāpes pastāvēšanu var pamatot ar konstatējumu, ka attiecīgais students zināmu laiku ir uzturējies uzņemošajā dalībvalstī.

    Runājot precīzāk par piecu gadu nepārtrauktas uzturēšanās nosacījuma saderību ar Kopienu tiesībām, tas ir piemērots, lai nodrošinātu, ka attiecīgais iztikas stipendijas pieprasītājs ir integrējies uzņemošajā dalībvalstī. Turklāt nosacījumu par piecu gadu nepārtrauktu uzturēšanos nevar uzskatīt par pārmērīgu, it īpaši ņemot vērā prasības, kas noteiktas nepilsoņu integrācijas pakāpei uzņemošajā dalībvalstī. Lai uzturēšanās nosacījums būtu samērīgs, valsts iestādēm tas ir jāpiemēro, pamatojoties uz skaidriem un iepriekš zināmiem kritērijiem. Ļaujot ieinteresētajām personām skaidri zināt savas tiesības un pienākumus, apstrīdētajā valsts tiesiskajā regulējumā noteiktais uzturēšanās nosacījums pēc savas būtības ļauj nodrošināt augstu tiesiskās drošības un pārskatāmības līmeni iztikas stipendiju piešķiršanā studentiem. Tāpēc minētajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētais piecu gadu uzturēšanās nosacījums nav plašāks nekā vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kas paredz nodrošināt zināmu citu dalībvalstu studentu integrāciju uzņemošajā dalībvalstī. Šis atzinums neietekmē dalībvalstu tiesības piešķirt iztikas stipendijas tādiem citu dalībvalstu studentiem, kas neizpilda piecu gadu uzturēšanās nosacījumu, ja tās to vēlas darīt.

    (sal. ar 43., 49.–52., 54., 56.–60. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

  3.  Tiesiskās drošības princips, kas ir viens no vispārējiem Kopienu tiesību principiem, it īpaši pieprasa, lai tiesību noteikumi būtu skaidri, precīzi un to sekas būtu paredzamas sevišķi tad, ja tie var radīt negatīvas sekas personām vai uzņēmumiem. Ja citu dalībvalstu studentu tiesību uz iztikas stipendiju pakļaušana uzturēšanās nosacījumam, kas ir šīs tiesības veidojošs elements, nerada negatīvas sekas ieinteresētajām personām, bet ieinteresētajām personām dod lielākas tiesības nekā tās, kādas tām bija saskaņā ar agrāko valsts režīmu, Kopienu tiesības, it īpaši tiesiskās drošības princips, neliedz piemērot šādu uzturēšanās nosacījumu, kas citu dalībvalstu studentu tiesības saņemt iztikas stipendiju padara atkarīgas no uzturēšanās periodu pabeigšanas pirms šī nosacījuma ieviešanas.

    (sal. ar 67., 69.–71. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)