—

Itālijas valdības vārdā — I. M. Bragulja [I. M. Braguglia], pārstāvis, kam palīdz Dž. Ajello [G. Aiello], avvocato dello Stato,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — K. Katabriga [C. Cattabriga], pārstāve,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 1997. gada 20. maija Regulas (EK) Nr. 950/97 par lauksaimniecības struktūru efektivitātes uzlabošanu (OV L 142, 1. lpp.) 17. un 18. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts prāvā starp D. Valvo [D. Valvo] un Ispettorato Provinciale dell’Agricoltura di Enna (Ennas provinces Lauksaimniecības inspekcijas dienests), Assessorato all’agricoltura e foreste della Regione Sicilia (Sicīlijas reģiona Lauksaimniecības un mežsaimniecības reģionālā ministrija), kā arī Sicīlijas reģionu par to, ka minētais inspekcijas dienests ir noraidījis viņa lūgumus piešķirt kompensācijas pabalstu par 1996.–1998. gadu.

3

Laikposmā no 1996. līdz 1998. gadam kompensācijas pabalsta lauksaimniecībai nelabvēlīgos apgabalos samaksa tika regulēta vispirms ar Padomes 1991. gada 15. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2328/91 par lauksaimniecības struktūru efektivitātes uzlabošanu (OV L 218, 1. lpp.), kas ir grozīta ar Padomes 1993. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3669/93 (OV L 338, 26. lpp.; turpmāk tekstā — “Regula Nr. 2328/91”), pēc tam — ar Regulu Nr. 950/97, kura atceļ un aizstāj Regulu Nr. 2328/91.

4

Regulas Nr. 950/97 17.–19. pantā, kas ir iekļauti IX nodaļas ar nosaukumu “Atbalsts lauksaimniecībai nelabvēlīgiem apgabaliem” I apakšnodaļā “Kompensācijas pabalsts”, būtībā ir pārņemtas Regulas Nr. 2328/91 17. un 18. panta normas. Minētajās tiesību normās ir noteikts:

“17. pants

1.   Lai nodrošinātu lauksaimnieciskas darbības turpināšanu un tādējādi — minimālās apdzīvotības un dabiskās vides saglabāšanu noteiktos lauksaimniecībai nelabvēlīgos apgabalos, kuru saraksts ir pieņemts saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru, dalībvalstis var ieviest atbalsta režīmu, lai veicinātu lauksaimniecību un palielinātu lauksaimnieku ieņēmumus šajos apgabalos.

Piemērojot šajā režīmā paredzētos pasākumus, ir jāņem vērā katra apgabala situācija un tā attīstības mērķi.

2.   1. punktā norādītajos apgabalos dalībvalstis var piešķirt ikgadēju kompensācijas pabalstu lauksaimniecībai, kas ir noteikts atkarībā no pastāvīgajiem nelabvēlīgajiem dabas apstākļiem.

18. pants

1.   Dalībvalstis var piešķirt kompensācijas pabalstu lauksaimniekiem, kas apstrādā vismaz trīs hektārus lauksaimniecībā izmantojamas zemes (LIZ) un apņemas turpināt nodarboties ar lauksaimniecību atbilstoši 17. pantā noteiktajiem mērķiem vismaz piecus gadus, sākot no pirmā kompensācijas pabalsta maksājuma. Lauksaimnieku var atbrīvot no šīm saistībām, ja viņš beidz nodarboties ar lauksaimniecību un ja ir nodrošināta turpmāka attiecīgo platību apstrādāšana; šīs saistības viņu nesaista nepārvaramas varas gadījumā un it īpaši konfiskācijas vai atsavināšanas sabiedrības vajadzībām gadījumā; tāpat arī tad, ja viņš saņem pensiju atbilstoši pensiju vai priekšlaicīgu pensiju sistēmai.

Tomēr Itālijas Mecodžorno [Mezzogiorno] reģionā, ietverot tajā salas, Francijas Aizjūras departamentos un Spānijas, Grieķijas un Portugāles reģionos minimālā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir noteikta 2 hektāri.

2.   Dalībvalstis var paredzēt papildu vai ierobežojošus nosacījumus kompensācijas pabalsta piešķiršanai, tajā skaitā, par labu praksēm, kas atbilst vides aizsardzības un dabiskās vides saglabāšanas prasībām.

19. pants

[..]

3.   Izdevumi, kas saistīti ar kompensācijas pabalstu, nedod pamatu [Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju] Fonda līdzfinansējumam, ja lauksaimnieks priekšlaicīgi saņem pensiju atbilstoši pensiju vai priekšlaicīgu pensiju sistēmai.

Ir aizliegts piešķirt kompensācijas pabalstu, kas pārsniedz [noteiktās] robežas vai novirzoties no šajā nodaļā paredzētajiem noteikumiem.

[..]” [Neoficiāls tulkojums]

5

Kopienu tiesību normas kompensācijas pabalstu jomā ir transponētas multifondu operatīvajā programmā (POP 2) (Journal officiel de la Région de Sicile, 1996. gada 13. janvāris; turpmāk tekstā — “Operatīvā programma”), kas ir Sicīlijas reģionā piemērojamas tiesību normas.

6

Operatīvajā programmā ir noteikts, ka minēto pabalstu saņēmēji ir lauksaimnieki, kas apstrādā vismaz divus hektārus lauksaimniecībā izmantojamas zemes un apņemas turpināt nodarboties ar lauksaimniecību vismaz piecus gadus no pirmā lūguma iesniegšanas un atbalsta piešķiršanas un kas nesaņem vecuma pensiju vai priekšlaicīgu vecuma pensiju.

7

Saskaņā ar Operatīvo programmu no iepriekšējā punktā minētā piecu gadu pienākuma var tikt atbrīvoti lauksaimnieki, kuri:

8

Valvo, agrākais bankas darbinieks, aizgāja no darba 44 gadu vecumā, lai nodarbotos ar lauksaimniecību. Kopš aiziešanas no darba viņš saņēma sociālo izdienas pensiju, ko piešķīra viņa agrākā darba devēja pensiju fonds, kuru veidoja darba devēju iemaksas.

9

Valvo lūdza kompensācijas pabalstu par 1994.–1998. gadu. Viņš to saņēma par 1994. un 1995. gadu, bet šis atbalsts viņam tika atteikts nākamajiem trim gadiem. Ar 1999. gada 4. jūnija lēmumu Ispettorato Provinciale dell’Agricoltura di Enna noraidīja viņa lūgumu piešķirt kompensācijas pabalstu par trim gadiem, t.i., 1996.–1998. gadu, pamatojot ar to, ka Valvo saņem priekšlaicīgu vecuma pensiju.

10

Valvo iesniedza Tribunale amministrativo regionale per la Sicilia [Sicīlijas Reģionālā administratīvā tiesa] prasību atcelt šo lēmumu, kura apmierināja viņa prasību. Šī tiesa nolēma, ka Valvo saņemtā izdienas pensija nav pielīdzināma vecuma pensijai vai priekšlaicīgai vecuma pensijai un ka viņš atbilst visiem nosacījumiem, lai saņemtu kompensācijas pabalstu. Ispettorato Provinciale dell’Agricoltura di Enna, Assessorato all’agricoltura e foreste della regione Sicilia un Sicīlijas reģions pārsūdzēja šo pirmās instances tiesas spriedumu iesniedzējtiesā.

11

Tā kā pastāvēja šaubas par Regulas Nr. 950/97 17. un 18. panta interpretāciju, Consiglio di Giustizia amministrativa per la Regione siciliana nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai var atteikt kompensācijas pabalstu lauksaimniekam, ja viņš saņem arī pensiju un tostarp izdienas pensiju?”

12

Attiecīgā laikposma daļā uz pamata prāvas faktiem attiecas Regula Nr. 950/97 un pārējā daļā — Regula Nr. 2328/91. Tomēr, tā kā šo abu regulu atbilstošās normas būtībā ir vienādas un iesniedzējtiesa, Itālijas valdība, kā arī Eiropas Kopienu Komisija atsaucas tikai uz Regulu Nr. 950/97, pietiek atbildēt uz uzdoto jautājumu, pamatojoties tikai uz šīs regulas normām.

13

Gan Itālijas valdība, gan Komisija uzskata, ka ar Regulu Nr. 950/97 dalībvalstīm ir piešķirtas tiesības maksāt kompensācijas pabalstu lauksaimniekam, kas saņem cita starpā vecuma pensiju vai citu sociālo pabalstu.

14

Tomēr Itālijas valdība apgalvo, ka gadījumā, ja attiecīgā dalībvalsts ir izvēlējusies nepiešķirt kompensācijas pabalstu tad, ja lauksaimnieks saņem vecuma pensiju vai priekšlaicīgu vecuma pensiju, šī pabalsta samaksa ir izslēgta, ja lauksaimnieks saņem pensiju, tostarp izdienas pensiju. Savukārt, Komisija uzskata, ka minētā regula neliedz dalībvalstij piešķirt kompensācijas pabalstu lauksaimniekam, kurš, turpinot nodarboties ar lauksaimniecību, vienlaicīgi saņem pensiju, tostarp izdienas pensiju.

15

Atbilstoši Regulas Nr. 950/97 17. pantam dalībvalstis var noteikt atbalsta režīmu kompensācijas pabalstu veidā, lai veicinātu lauksaimniecību un palielinātu lauksaimnieku ieņēmumus noteiktos nelabvēlīgos apgabalos.

16

Minētās regulas 18. panta 1. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis var piešķirt šo kompensācijas pabalstu lauksaimniekiem, ja tie atbilst diviem nosacījumiem, t.i., pirmkārt, tie izmanto minimālu lauksaimniecībā izmantojamas zemes platību, kas Itālijas Mecodžorno reģionā, ietverot salas, ir divi hektāri, un, otrkārt, viņi apņemas vismaz piecus gadus turpināt nodarboties ar lauksaimniecību atbilstoši šīs pašas direktīvas 17. panta mērķiem.

17

No 17. un 18. panta teksta tieši izriet, it īpaši tāpēc, ka tajos ir vairākkārt lietots darbības vārds “varēt”, ka dalībvalstis ir tiesīgas piešķirt kompensācijas pabalstu lauksaimniekiem, kas atbilst minētajos pantos paredzētajiem nosacījumiem. Cita starpā Regulas Nr. 950/97 18. panta 2. punkts tieši atļauj dalībvalstīm paredzēt papildu vai ierobežojošus nosacījumus šīs kompensācijas piešķiršanai. Tātad Kopienu likumdevējs tām ir piešķīris rīcības brīvību šajā jomā (skat. 1998. gada 22. oktobra spriedumu apvienotajās lietās C-9/97 un C-118/97 Jokela un Pitkäranta, Recueil, I-6267. lpp., 36. un 37. punkts).

18

Turklāt Regulas Nr. 950/97 18. panta 1. punkta pirmajā daļā un 19. panta 3. punkta pirmajā daļā ir ietverti īpaši noteikumi attiecībā uz to, ka lauksaimnieks saņem vecuma vai priekšlaicīgu vecuma pensiju. Ja viņš saņem šādu pensiju, lauksaimnieks ir atbrīvots no savām saistībām turpināt nodarboties ar lauksaimniecību piecus gadus. Turklāt kompensējošajam pabalstam nav iespējams nekāds Kopienu līdzfinansējums.

19

Minētās tiesību normas neregulē dalībvalstu tiesības piešķirt kompensācijas pabalstu, ja lauksaimnieks saņem vecuma vai priekšlaicīgu vecuma pensiju, bet tikai šādas saņemšanas sekas gan lauksaimniekam, gan Eiropas Kopienai.

20

No minētā izriet, ka dalībvalstīm ir tiesības piešķirt vai nepiešķirt kompensācijas pabalstu gadījumā, ja lauksaimnieks saņem pensiju saskaņā ar vecuma pensiju vai priekšlaicīgu vecuma pensiju sistēmu. Šis apsvērums attiecas arī uz situāciju, ja šis lauksaimnieks saņem citus sociālus pabalstus, kā, piemēram, izdienas pensiju, attiecībā uz kuriem Regulā Nr. 950/97 nav noteikta īpaša kārtība un uz kuriem tāpēc attiecas šīs regulas 17. un 18. pantā noteiktā kārtība. Rezultātā, ja lauksaimnieks saņem cita veida pabalstus, kā, piemēram, izdienas pensiju, dalībvalstis saglabā tiesības viņam piešķirt vai nepiešķirt kompensācijas pabalstu.

21

No valsts tiesiskā regulējuma, ar kuru ir iepazīstināta Tiesa, izriet, ka kompensācijas pabalsts netiek piešķirts, ja lauksaimnieks saņem vecuma vai priekšlaicīgu vecuma pensiju. Turpretim nešķiet, ka šī izslēgšana attiecas uz gadījumu, kad šis lauksaimnieks saņem izdienas pensiju, kā tas ir pamata prāvā.

22

Tomēr Tiesai nav kompetences lemt par valsts tiesību normu saturu, šis uzdevums ir jāveic iesniedzējtiesai. Tādējādi tai ir jāpārbauda, vai valsts likumdevējs, kurš ir izmantojis tiesības piešķirt lauksaimniekiem, kuri atbilst šī sprieduma 16. punktā noteiktajiem nosacījumiem, kompensācijas pabalstu un iespēju noteikt papildu nosacījumus šī pabalsta samaksai, ir izslēdzis tā piešķiršanu ne tikai vecuma vai priekšlaicīgas vecuma pensijas saņemšanas gadījumā, bet arī izdienas pensijas saņemšanas gadījumā.

23

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 950/97 17. un 18. pantā dalībvalstīm ir noteiktas tiesības piešķirt lauksaimniekiem, kuri atbilst šajos divos pantos noteiktajiem nosacījumiem, kompensācijas pabalstu. Tomēr tie neliedz dalībvalstij atteikties maksāt šādu pabalstu, ja lauksaimnieks saņem pensiju, tostarp izdienas pensiju.

24

Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:

Padomes 1997. gada 20. maija Regulas (EK) Nr. 950/97 par lauksaimniecības struktūru efektivitātes uzlabošanu 17. un 18. pantā dalībvalstīm ir noteiktas tiesības piešķirt lauksaimniekiem, kuri atbilst šajos divos pantos noteiktajiem nosacījumiem, kompensācijas pabalstu. Tomēr tie neliedz dalībvalstij atteikties maksāt šādu pabalstu, ja lauksaimnieks saņem pensiju, tostarp izdienas pensiju.