|
16.5.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 113/14 |
Tiesas (astotā palāta) 2009. gada 19. februāra rīkojums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — LSG-Gesellschaft zur Wahrnehmung von Leistungsschutzrechten GmbH/Tele2 Telecommunication GmbH
(Lieta C-557/07) (1)
(Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkts - Informācijas sabiedrība - Autortiesības un blakustiesības - Noteiktas informācijas par datu plūsmu saglabāšana un izpaušana - Elektronisko sakaru konfidencialitātes aizsardzība - “Starpnieka” jēdziens Direktīvas 2001/29/EK 8. panta 3. punkta izpratnē)
2009/C 113/28
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Oberster Gerichtshof
Lietas dalībnieki
Prasītāja: LSG-Gesellschaft zur Wahrnehmung von Leistungsschutzrechten GmbH
Atbildētāja: Tele2 Telecommunication GmbH
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberster Gerichtshof (Austrija) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 8. panta 3. punkta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 45. lpp.) 8. panta 3. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Privātās dzīves un elektronisko komunikāciju direktīva) (OV L 201, 37. lpp.) 6. un 15. panta interpretācija — Interneta pieslēguma nodrošinātāja kvalificēšana par “starpnieku” — Valsts tiesību akti, kuros starpniekiem noteikts pienākums sniegt informāciju, kas vajadzīga civillietu ierosināšanai, privātām trešām personām to autortiesību pārkāpuma gadījumā — Datnes koplietošanas sistēmas dalībnieku uzvārdu un adrešu paziņošana autortiesību aizsardzības organizācijai
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Kopienu tiesības, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 8. panta 3. punkts kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Privātās dzīves un elektronisko komunikāciju direktīva) 15. panta 1. punktu, neliedz dalībvalstīm noteikt pienākumu nodot privātām trešām personām personu datus par datu plūsmu, lai ļautu tām civiltiesiskā kārtībā ierosināt lietas par autortiesību pārkāpumiem. Tomēr Kopienu tiesībās ir prasīts, lai dalībvalstis, transponējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību), Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, kā arī Direktīvu 2002/58 un Direktīvu 2004/48, pamatotos uz tādu to interpretāciju, kas ļauj nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp dažādām iesaistītajām pamattiesībām. Turklāt dalībvalstu iestādēm un tiesām, īstenojot minēto direktīvu transpozīcijas pasākumus, ir ne vien jāinterpretē to valsts tiesības atbilstoši šīm direktīvām, bet arī jāraugās, lai tās nepamatotos uz tādu šo direktīvu interpretāciju, kas būtu pretrunā pamattiesībām vai citiem Kopienu tiesību vispārīgajiem principiem, piemēram, samērīguma principam; |
|
2) |
pieslēguma nodrošinātājs, kas lietotājiem nodrošina tikai interneta pieslēgumu, nepiedāvājot citus pakalpojumus, piemēram, elektronisko pastu, lejuplādēšanu vai datnes koplietošanu, kā arī ne juridiski, ne faktiski nekontrolē izmantoto pakalpojumu, ir jāuzskata par “starpnieku” Direktīvas 2001/29 8. panta 3. punkta izpratnē. |