|
21.2.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 44/12 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums (Cour d'appel de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — État belge — SPF Finances/Truck Center SA
(Lieta C-282/07) (1)
(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - EK līguma 52. pants (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem, EKL 43. pants) un EK līguma 58. pants (jaunajā redakcijā, EKL 48. pants) - Kapitāla brīva aprite - EK līguma 73.B un 73.D pants (jaunajā redakcijā attiecīgi EKL 56. un 58. pants) - Juridisku personu aplikšana ar nodokļiem - Ienākumi no kapitāla un kustamas mantas - Nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā - Kustamas mantas priekšnodoklis - Kustamas mantas priekšnodokļa iekasēšana par sabiedrībām nerezidentēm pārskaitītiem procentiem - Kustamas mantas priekšnodokļa neiekasēšana par sabiedrībām rezidentēm pārskaitītiem procentiem - Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu - Ierobežojums - Neesamība)
(2009/C 44/19)
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Cour d'appel de Liège
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: État belge — SPF Finances
Atbildētāja: Truck Center SA
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour d'appel de Liège (Beļģija) — EKL 56. un EKL 58. panta interpretācija — Kapitāla brīva aprite — Juridisku personu aplikšana ar nodokļiem — Kustamas mantas priekšnodoklis, ko dalībvalsts nodokļu iestādes ietur par ienākumiem no kapitāla, kurus šajā valstī reģistrēta sabiedrība izmaksā citā dalībvalstī reģistrētai sabiedrībai — Priekšnodokļa neiekasēšana, ja minētos ienākumus saņem šajā pašā dalībvalstī reģistrēta sabiedrība — Nepamatoti atšķirīga attieksme vai atšķirīga situācija, kas pamato atšķirīgu attieksmi — Divpusējās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ietekme šajā sakarā
Rezolutīvā daļa:
EK līguma 52. pants (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 43. pants), EK līguma 58. pants (jaunajā redakcijā — EKL 48. pants), EK līguma 73.B pants un EK līguma 73.D pants (jaunajā redakcijā attiecīgi — EKL 56. un 58. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums nodokļu jomā, kāds ir pamata tiesvedībā, kurā ir paredzēts ieturēt nodokli ienākumu gūšanas vietā no procentiem, kurus sabiedrība, kas ir šīs valsts rezidente, ir pārskaitījusi sabiedrībai, kas ir citas dalībvalsts rezidente, vienlaikus šādu ieturējumu nepiemērojot procentiem, kas ir pārskaitīti sabiedrībai, kura ir pirmās dalībvalsts rezidente un kuras ienākumiem pēdējā minētajā dalībvalstī tiek piemērots sabiedrību ienākumu nodoklis.