Prasība, kas celta 2006. gada 10. aprīlī — Fjord Seafood Norway un citi pret Padomi

(Lieta T-113/06)

(2006/C 131/87)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Fjord Seafood Norway AS (Oslo, Norvēģija), Fjord Seafood Scotland Farming Ltd (Isle of Lewis, Apvienotā Karaliste), Alsaker Fjordbruk AS (Onarheim, Norvēģija) (pārstāvji — J. Juuhl-Langseth un P. Dyrberg, juristi)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji vai nu izved saimniecībās izaudzētos lašus no Norvēģijas uz Kopienu vai arī ražo tos Kopienā. Apstrīdētā regula nosaka antidempinga maksājumus par saimniecībās audzētiem Norvēģijas izcelsmes lašiem.

Sava prasības pieteikuma pamatojumam prasītāji, pirmkārt, norāda, ka apstrīdētajā regulā ir nepareizi definēts un piemērots jēdziens “Kopienas ražošanas nozare”. Prasītāji uzskata, ka apstrīdētā regula definēja Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus tādā veidā, ka tie attiecās uz mazāk par 5 % no kopējās Kopienas ražošanas, it īpaši pamatojoties uz to, ka citi Kopienas ražotāji ir Norvēģijas īpašumā vai ir ar to saistīti. Viņi uzskata, ka tādēļ apstrīdētā regula pārkāpa EEZ līgumu, it īpaši uzņēmējdarbības brīvības, kapitāla brīvas aprites un nediskriminācijas pilsonības dēļ principus, pamatregulu (1) un [EKL] 253. pantu.

Turklāt prasītāji apstrīd, ka saskaņā ar definīciju apstrīdētajā regulā Kopienas ražošanas nozare ietver tikai saimniecībās audzētu lašu ražotājus. Viņi norāda, ka pārstrādes rūpniecība arī bija jāiekļauj definīcijā, jo minētie laši tiek arī pārstrādāti, un, nosakot maksājumus, bija jāņem vērā pārstrādes izmaksas.

Prasītāji arī norāda, ka apstrīdētā regula nepareizi novērtēja dempingu un zaudējumus, pamatojoties uz datiem par 25 ES dalībvalstīm, lai gan lielākajā daļā izmeklēšanas laika ES sastāvēja no 15 dalībvalstīm. Norvēģijas eksportētāju tirgus rīcība desmit jauno dalībvalstu tirgos, kurām nav saimniecībās audzētu lašu ražošanas, pirms 2004. gada 1. maija nevar tikt uzskatīta par dempingu ar sekām, kas rada zaudējumus Kopienas ražošanai.

Turklāt prasītāji arī uzskata, ka sūdzību iesniedzēju un Norvēģijas eksportētāju iesniegtie paraugi, kas tika izmantoti, nav raksturotspējīgi, ka apstrīdētā regula nepierādīja cēloņsakarības pastāvēšanu starp Norvēģijas importu un zaudējumiem un neizvērtēja, vai ASV un Kanādas importa radītie zaudējumi netika piedēvēti Norvēģijas importam. Tie arī uzskata, ka apstrīdētā regula nepareizi zaudēto Kopienas ražošanas tirgus daļu automātiski identificēja kā zaudējumu, ka nodokļu maksājumu aprēķināšanai izmantotie valūtas apmaiņas kursi bija kļūdaini, ka fileju importa cenu bāze ir kļūdaina un ka atruna šajā sakarā bija nepietiekama. Visbeidzot, tie apgalvo, tika nepareizi noteiktas prasītāja Fjord Seafood Norway ražošanas izmaksas.

(1)  Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 1. lpp.)