1

1999. gada 1. jūnijā Marija del Pilara Peresa Albenisa Iglesiasa [Ma del Pilar Pérez Albéniz Iglesias] Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (turpmāk tekstā — “Birojs”) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:

3

Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, ietilpst 32., 33. un 39. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru klasi atbilst šādam aprakstam:

4

Birojā notikušā procesa laikā preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika nodots personai, kas iestājusies lietā, — Bodegas Peñalba Lopez, SL. Šī sabiedrība ierobežoja reģistrācijas pieteikumu, attiecinot to uz precēm, kas ietilpst 33. klasē, un pakalpojumiem, kas ietilpst 39. klasē.

5

2000. gada 11. septembrī reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 72/00.

6

2000. gada 11. decembrī prasītāja Miguel Torres, SA iesniedza iebildumus pret Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

7

Iebildumu pamatā bija šādas agrāk reģistrētas preču zīmes:

—	Kopienas grafiska preču zīme Nr. 2783, kas reģistrēta 1999. gada 1. februārī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“alkoholiskie dzērieni (izņemot alu)”), un attēlota šādi:

—	Kopienas grafiska preču zīme Nr. 376681, kas reģistrēta 1999. gada 27. septembrī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“alkoholiskie dzērieni (izņemot alu)”), un attēlota šādi:

—	Kopienas grafiska preču zīme Nr. 376947, kas reģistrēta 1999. gada 14. septembrī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“alkoholiskie dzērieni (izņemot alu)”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 2234398, kas reģistrēta 1999. gada 20. septembrī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“alkoholiskie dzērieni (izņemot alu)”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 18132, kas reģistrēta 1911. gada 7. janvārī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“vīni”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 35802, kas reģistrēta 1920. gada 8. aprīlī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“brendiji, dzīvības ūdens [degvīns] un liķieri (izņemot vīnus)”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 149441, kas reģistrēta 1947. gada 13. oktobrī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 30., 32. un 33. klasē (“vīni, enoloģija, misas, alus un vīna etiķi”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 1677345, kas reģistrēta 1992. gada 5. oktobrī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“alkoholiskie dzērieni (izņemot vīnus) un it īpaši brendijs”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 1751690, kas reģistrēta 1993. gada 20. jūlijā attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“alkoholiskie dzērieni (izņemot alu) un it īpaši brendijs”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 1677346, kas reģistrēta 1995. gada 3. martā attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“alkoholiskie dzērieni (izņemot alu) un it īpaši brendijs”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 1718386, kas reģistrēta 1994. gada 5. aprīlī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“brendijs”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 1787982, kas reģistrēta 1996. gada 3. aprīlī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“alkoholiskie dzērieni (izņemot alu)”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 397808, kas reģistrēta 1963. gada 11. maijā attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 1., 30., 32. un 33. klasē (“dzirkstošie vīni, enoloģija, vīni, misas, alus, vīna etiķis un maize vīnu apstrādei”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 400056, kas reģistrēta 1963. gada 17. janvārī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“jebkāda veida vīni, izņemot īpaši sausos baltos galda vīnus, kam ir līdzīgas īpašības kā Reinas vīniem”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 529931, kas reģistrēta 1968. gada 2. septembrī un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 592542, kas reģistrēta 1971. gada 21. septembrī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“vīni”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 592543, kas reģistrēta 1972. gada 8. janvārī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“vīni”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 1119998, kas reģistrēta 1986. gada 20. jūnijā attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“alkoholiskie dzērieni (izņemot alu”)), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 1119999, kas reģistrēta 1987. gada 5. februārī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“vīni”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 1172809, kas reģistrēta 1989. gada 5. janvārī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“alkoholiskie dzērieni (izņemot alu)”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 1938607, kas reģistrēta 1996. gada 5. martā attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“alkoholiskie dzērieni (izņemot alu) un it īpaši brendijs”), un attēlota šādi:

—	Spānijas grafiska preču zīme Nr. 715533, kas reģistrēta 1976. gada 11. novembrī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“spirtotie dzērieni un liķieri”), un attēlota šādi:

—	Lielbritānijas grafiska preču zīme Nr. B 857391, kas reģistrēta 1963. gada 3. decembrī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“vīni”), un attēlota šādi:

—	Īrijas grafiska preču zīme Nr. B 87182, kas reģistrēta 1974. gada 17. jūlijā attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“vīni”), un attēlota šādi:

—	Zviedrijas grafiska preču zīme Nr. 238430, kas reģistrēta 1992. gada 31. jūlijā attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“jebkādas preces, it īpaši vīni, dzirkstošie vīni, brendijs un liķieri”), un attēlota šādi:

—	Somijas grafiska preču zīme Nr. 33633, kas reģistrēta 1977. gada 22. augustā attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“vīni, alkoholiskie dzērieni un liķieri”), un attēlota šādi:

—	Lielbritānijas grafiska preču zīme Nr. 113347, kas reģistrēta 1995. gada 17. oktobrī un attēlota šādi:

—	Dānijas grafiska preču zīme Nr. 1373, kas reģistrēta 1964. gada 11. aprīlī un attēlota šādi:

8

Iebildumu pamatā bija visas preces, ko aptver agrākās tiesības, un tie bija vērsti vienīgi pret 33. klasē ietilpstošajām precēm “vīni”, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme.

9

Ar 2004. gada 18. maija lēmumu un, pamatojoties uz salīdzinājumu, kas veikts, salīdzinot reģistrācijai pieteikto preču zīmi un Kopienas agrāko grafisko preču zīmi “TORRES” Nr. 2783 (turpmāk tekstā — “agrākā preču zīme”), Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus, uzskatot, ka ir konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja sakarā ar šo preču zīmju aptverto preču identiskumu, konkrētām vizuālām līdzībām (viena torņa attēls un vārds “torres”) un fonētiskām līdzībām (zilbes “to” un “rre”), un agrākās preču zīmes pazīstamību.

10

2004. gada 16. jūlijā persona, kas iestājusies lietā, iesniedza apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

11

Ar 2006. gada 27. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju otrā padome atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu, motivējot ar to, ka nav īstenojies nosacījums par konfliktējošo preču zīmju līdzību un attiecīgi nav to sajaukšanas iespējas.

12

Šajā ziņā Apelāciju padome it īpaši uzskatīja, ka fakts, ka vārds “torre” ir izvietots reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sākumā, nepiešķir tam dominējošo raksturu attiecība uz citiem minētās preču zīmes elementiem. Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēja izrietot no loģiskās un konceptuālās vienības, ko veido divu vārdu — “torre” un “albéniz” — savienojums, un vārds “albéniz” izceļot torni, kam tādējādi minētajā preču zīmē ir dominējošais raksturs (apstrīdētā lēmuma 28. un 29. punkts). Apelāciju padome uzskatīja arī, ka, ja agrākās preču zīmes pazīstamība nodrošina tās atšķirtspēju, tā nekādi nepastiprina kombinētās preču zīmes identiskā vai līdzīgā elementa atšķirtspēju tā, lai šī sastāvdaļa kļūtu dominējošā kopējā iespaidā, ko rada minētā preču zīme, gadījumā, kad šis elements kopā ar citām sastāvdaļām veido neatdalāmu loģisku un konceptuālu vienību, kas ir pilnībā atšķirama un nevis asociējama ar agrāko preču zīmi, kura ir pazīstama (apstrīdētā lēmuma 30. punkts). Turpinājumā Apelāciju padome uzskatīja, ka konfliktējošās preču zīmes rada atšķirīgu kopējo iespaidu, ka elementa “torre” sakritību vizuālajā ziņā kompensē elements “albéniz” un ka konceptuālajā ziņā konkrētās sabiedrības daļas uztvere mainīsies atkarībā no tā, vai tā zina vai nezina vārda “torre” nozīmi. Tiem, kas saprot šī vārda nozīmi, esot konceptuālā atšķirība, turpretim tiem, kas neuztver nekādu vārda “torre” nozīmi, konceptuālā līdzība esot maznozīmīga (apstrīdētā lēmuma 35.–37. punkts).

13

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

14

Biroja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

15

Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

16

Pamatojot savu prasījumu, prasītāja izvirza tikai vienu pamatu, kas ir Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

17

Prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi trīs kļūdas, piemērojot judikatūrā iedibinātos noteikumus saistībā ar šīs normas piemērošanu. Pirmkārt, vērtējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu un sajaukšanas iespēju, tā neesot ņēmusi vērā agrāko preču zīmju pazīstamību. Otrkārt, tā neesot veikusi šo vērtējumu, pamatojoties uz konkrētās sabiedrības daļas (Eiropas Savienības vidusmēra patērētājs) uztveri, bet vienīgi pamatojoties uz patērētāju mazākuma daļas (spāņu, itāļu un portugāļu patērētāji) uztveri. Treškārt, tā neesot ņēmusi vērā faktu, ka prasītājas preču zīmes ir “preču zīmju saimes” jeb “preču zīmju sērijas” daļa.

18

Šajā pamatā ir ietvertas četras premisas. Pirmkārt, apzīmējuma “TORRES” pazīstamība visā [Eiropas] Savienībā pastiprinot konfliktējošo apzīmējumu kopīgā elementa atšķirtspēju, kas kļūstot dominējošais. Otrkārt, ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus, konfliktējošiem apzīmējumiem esot fonētiskās un vizuālās atšķirības un līdzības. Treškārt, apzīmējuma “TORRES” pazīstamība papildus preču identiskumam pastiprinot agrāko preču zīmju ius prohibendi sajaukšanas iespējas vērtējumā. Ceturtkārt, “preču zīmju saimes”, kas ietver vārdisko elementu “torres” un viena vai vairāku torņu attēlu, esamība palielinot sajaukšanas iespēju.

19

Attiecībā uz pirmo premisu prasītāja, pirmkārt, norāda, ka, ņemot vērā apzīmējuma “TORRES” pazīstamību un izplatību visā [Eiropas] Savienībā, konkrētais patērētājs uztver reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementu “torre” kā dominējošo elementu šīs preču zīmes radītajā kopējā iespaidā.

20

Prasītāja, pamatojoties uz judikatūru un Spānijas doktrīnu, apgalvo, ka, lai gan agrākās preču zīmes pazīstamība pastiprina tās aizsardzību un tās atšķirtspēju, tā pastiprina arī reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, kas ir kombinēta preču zīme, identiskā vai līdzīgā elementa atšķirtspēju.

21

Otrkārt, prasītāja uzskata, ka Apelāciju padomes apgalvojumam, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir neatdalāma loģiska un konceptuāla vienība, ir nozīme vienīgi Spānijā, Portugālē vai Itālijā — vietās, kur konfliktējošo preču zīmju nozīme ir vai var būt saprotama. Citās valstīs, kurās arī ir reģistrēta preču zīme “TORRES”, vārdiem “torre” un “albéniz” neesot nekādas īpašas nozīmes un attiecīgi tos varot viegli uzskatīt par tādiem, kas veido reālu loģisku un konceptuālu vienību.

22

Šajā sakarā prasītāja uzsver, ka Apelāciju padomes nostāja attiecībā uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes loģisko un konceptuālo vienību ir pretrunā nostājai, ko tā pauda apstrīdētā lēmuma 29. punktā, kurā teikts, ka vārds “albéniz” ir tas, kas izceļ šajā preču zīmē attēloto torni un kurš tādēļ reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir dominējošais un atšķirtspējīgais. Konkrēto patērētāju vairākums nesaprotot šī vārda nozīmi un nesaistot to ar spāņu mūziķi Albenisu [Albéniz].

23

Treškārt, prasītāja norāda, ka arguments, saskaņā ar kuru agrākā preču zīme nav identiska elementam “torre” tādēļ, ka šajā elementā nav burta “s”, ir vājš arguments, jo burts “s” norāda uz daudzskaitli, taču nekādi nemaina lietvārda nozīmi.

24

Visbeidzot, tā uzskata, ka viena no diviem kombinētās preču zīmes elementiem izvietojums nav izšķirošais kritērijs, lai noteiktu dominējošo elementu, izvietojumam jebkurā gadījumā ir nozīme to patērētāju vērtējumā, kuri zina vārdu “torres” vai kuriem tas ir pazīstams. Šiem patērētājiem esot tieksme saīsināt reģistrācijai pieteikto preču zīmi un pievērst uzmanību galvenokārt vārdam “torre”. Agrāko preču zīmju “TORRES” pazīstamība un vārda “torre” izvietojums reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sākumā vedinot konkrēto patērētāju piešķirt īpašu uzmanību šim vārdam (“torre”).

25

Otrās premisas ietvaros prasītāja faktiski salīdzina konfliktējošos apzīmējumus, procesuālās ekonomijas nolūkā pamatojoties uz salīdzinājumiem, ko savos attiecīgajos lēmumos veikusi Iebildumu nodaļa un Apelāciju padome, un no tiem secina, ka konfliktējošiem apzīmējumiem piemīt fonētiskās līdzības un vizuālās atšķirības, bet nav konceptuālu atšķirību, kas tās var neitralizēt.

26

Vizuālajā ziņā prasītāja norāda, ka vīnu īpašās dabas dēļ šī produkta preču zīmju kopējo iespaidu nosaka to vārdiskie elementi, grafiskos elementus atstājot otrajā plānā. Līdz ar to reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskais elements (torņa attēls) nevarot neitralizēt konfliktējošo apzīmējumu līdzību, kas izriet no kopīgā vārdiskā elementa “torre(s)”. Šajā ziņā prasītāja pamatojas uz Pirmās instances tiesas judikatūru, lai konstatētu, ka gandrīz visas tirgū pārstāvēto dzērienu, kas ietilpst 33. klasē, etiķetes ietver dekoratīvos elementus, kurus ir grūti atcerēties, pasūtot preci.

27

Visbeidzot tā norāda, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē esošais torņa attēls ir visās prasītājas agrākajās preču zīmēs, dažās no kurām, tāpat kā reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, ir attēlots tikai viens tornis. Turklāt prasītāja atgādina, ka grafiskais elements, atveidojot torņa attēlu, pats par sevi pastiprina kopīgo vārdisko elementu (“torre(s)”).

28

Fonētiskajā ziņā prasītāja norāda, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver gandrīz visu agrāko preču zīmi un vienīgā atšķirība ir beigu burts “s”. Tā apgalvo, ka zilbju “to” un “rre(s)” sakritība, ko akcentē to izvietojums abu konfliktējošo preču zīmju sākumā, piešķir tām lielāku spēju piesaistīt uzmanību nekā zilbes “al”, “bé” un “niz”. Turklāt zilbes “to” un “rre(s)” esot tās, ko vidusmēra patērētājam esot visgrūtāk izrunāt dubulta “r” dēļ, un attiecīgi tās loģiski visvairāk piesaistot tā uzmanību.

29

Prasītāja norāda, ka konceptuālā atšķirība nav tāda, kas neitralizē fonētiskās līdzības un vēl jo mazāk vizuālās līdzības, kas eksistē starp konfliktējošām preču zīmēm. Tā kā konkrēto patērētāju vairākums (austrieši, vācieši, nīderlandieši, angļi, beļģi, dāņi, franči u.c.) nezina vārda “torre” vai tā daudzskaitļa formas “torres” nozīmi, apzīmējumu konceptuālajam salīdzinājumam ir nebūtiska nozīme. Vienīgā konfliktējošo apzīmējumu konceptuālā atsaukšana atmiņā, kas ir iespējama šajās teritorijās, attiecoties uz agrāko preču zīmi, un tas ir sakarā ar tās izplatību, pazīstamību un esamību šajās konkrētajās teritorijās un tādēļ, ka runa esot par vārdu, kas norāda attiecīgo preču komerciālo izcelsmi.

30

Sakarā ar šo prasītāja piebilst, ka, ja ir skaidrs, ka spāņu, itāļu un portugāļu patērētājiem konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumā konceptuālais elements ir nozīmīgs faktors, šīs patērētāju grupas uztvere, lai kāda tā būtu, neietekmē to, kā preču zīmes uztver lielākā patērētāju daļa. Pamatojoties uz Pirmās instances tiesas judikatūru, tā norāda, ka, lai varētu piemērot Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, principā pietiek ar to, ka sajaukšanas iespēja ir vienā Eiropas Kopienas daļā.

31

Visbeidzot, prasītāja, pamatojoties uz Pirmās instances tiesas judikatūru, lai apgalvotu, ka gadījumā, ja viens no diviem vārdisku preču zīmi veidojošiem vārdiem ir fonētiski un vizuāli identisks ar vienīgo vārdu, kas veido agrāko preču zīmi, un ja šiem vārdiem, aplūkojot tos kopumā vai atsevišķi, no konkrētās sabiedrības viedokļa konceptuāli nav nekādas nozīmes, attiecīgās preču zīmes, aplūkojot katru no tām kopumā, parasti ir uzskatāmas par līdzīgām Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

32

Attiecībā uz sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu prasītāja uzskata, pirmkārt, ka apzīmējuma “TORRES” pazīstamības atzīšana visā [Eiropas] Savienībā nozīmē stiprāku aizsardzību un preču zīmju “TORRES” stiprāku atšķirtspēju, lielāku sajaukšanas iespēju un lielāku rūpību, veicot agrākās preču zīmes salīdzināšanu ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi.

33

Otrkārt, ar konfliktējošiem apzīmējumiem aptverto preču identiskums pastiprinot secinājumu par konfliktējošo preču zīmju līdzību un atšķirīgumu, jo šīs preču zīmes ir pārstāvētas vienā un tajā pašā ražošanas, tirdzniecības un patēriņa nozarē.

34

Turklāt prasītāja norāda, ka nevarot apgalvot, kā to dara Apelāciju padome, ka vīna patērētājs ir specializējies patērētājs, kas bez piepūles var atšķirt preču zīmes, jo vīns ir produkts, ko patērē personas, kas ietilpst visos sociālajos slāņos un dažādos kultūras līmeņos. Specializējušies patērētāji eksistējot, taču pārējie pērkot vīnu tādēļ, ka tiem ir pazīstama tā preču zīme.

35

Tāpat Apelāciju padome nevarot pilnībā noliegt Spānijas tiesu judikatūras, kas attiecas uz izskatāmajai lietai līdzīgām lietām, piemērojamību.

36

Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka analogā lietā, kurā radās jautājums par preču zīmju “TORRES” un izcelsmes norādes, ko veido vārdu salikums “torres vedras”, līdzāspastāvēšanas iespēju, tika atzīts, ka Kopienas līmenī eksistē reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un prasītājas pazīstamo preču zīmju sajaukšanas iespēja.

37

Turklāt un neatkarīgi no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrāko preču zīmju salīdzinājuma rezultātiem prasītāja norāda, ka “preču zīmju saimes” vai “preču zīmju sērijas”, kas ietver vārdisko elementu “torres” un viena vai vairāku torņu attēlu, eksistence palielina konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēju.

38

Faktiski visas šīs preču zīmes esot veidotas no diviem kopīgiem elementiem: vārda “torres” un viena vai vairāku torņu attēla; dažas no tām ietverot arī papildu elementu, lai identificētu konkrēto preci. Prasītāja tādējādi norāda uz faktu, ka elements “torres” un viena vai vairāku torņu attēls dabiski vedina patērētāju uzskatīt šo preču zīmi kā tādu, kas ietilpst prasītājas preču zīmju saimē.

39

Pamatojoties uz Pirmās instances tiesas 2006. gada 23. februāra spriedumu lietā T-194/03 Il Ponte Finanziaria/ITSB — Marine Enterprise Projects (“BAINBRIDGE”) (Krājums, II-445. lpp.), prasītāja uzskata, ka ir pierādījusi divus nosacījumus, kas vajadzīgi, lai atzītu preču zīmju saimes esamības ietekmi uz sajaukšanas iespēju, proti, pirmkārt, visu saimē ietilpstošo preču zīmju, ar kurām pamatoti iebildumi, izmantošana un esamība tirgū un, otrkārt, fakts, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir pamata elements, kas identificē preču zīmju saimi.

40

Birojs un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

41

Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties uz agrākas preču zīmes īpašnieka iebildumiem, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ ir iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, ir to sajaukšanas iespēja; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi].

42

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka konkrētā sabiedrības daļa varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk [ir] no viena uzņēmuma vai attiecīgā gadījumā no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā (Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C-342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I-3819. lpp., 17. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedums lietā T-162/01 Laboratorios RTB/ITSB — Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II-2821. lpp., 30. un 31. punkts).

43

Šajā visaptverošajā vērtējumā it īpaši jāņem vērā preču zīmes pazīstamība tirgū, kā arī preču zīmju un ar tām aptverto preču un pakalpojumu līdzība. Šajā ziņā tas nozīmē vērā ņemamo faktoru noteiktu savstarpējo atkarību tādējādi, ka aptverto preču vai pakalpojumu nenozīmīgu līdzību var kompensēt preču zīmju augsta līdzības pakāpe un otrādi (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C-39/97 Canon, Recueil, I-5507. lpp., 17. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 19. punkts).

44

Turklāt sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā izšķiroša nozīme ir preču zīmes uztverei no attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētāja viedokļa. Vidusmēra patērētājs parasti preču zīmi uztver kopumā un neanalizē tās dažādās detaļas (iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 25. punkts). Šī visaptverošā vērtējuma mērķiem tiek pieņemts, ka attiecīgo preču vidusmēra patērētājs ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 26. punkts).

45

Izskatāmajā lietā konkrēto sabiedrības daļu veido dalībvalstu, kurās agrākais apzīmējums tiek aizsargāts, vidusmēra patērētāji.

46

Lietas dalībnieki nav apstrīdējuši attiecīgo preču identiskumu.

47

No judikatūras izriet, ka konfliktējošo preču zīmju vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības visaptverošais vērtējums ir jāpamato ar šo preču zīmju radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus (skat. Pirmās instances tiesas 2006. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-247/03 Torres/ITSB — Bodegas Muga (“Torre Muga”), Krājumā nav publicēts, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

48

Tāpat saskaņā ar pastāvīgo judikatūru kombinēto preču zīmi un citu preču zīmi, kas ir identiska vai līdzīga vienam no kombinētās preču zīmes elementiem, var uzskatīt par līdzīgām tikai tad, ja šis elements ir dominējošais kombinētās preču zīmes radītajā kopējā iespaidā. Tā tas ir gadījumā, kad šis elements viens pats var dominēt šīs preču zīmes attēlā, kas palicis konkrētās sabiedrības daļas atmiņā tādējādi, ka visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas būs nenozīmīgas tās radītajā kopējā iespaidā (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “Torre Muga”, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

49

Tomēr tas nenozīmē, ka var ņemt vērā tikai kādu vienu kombinētās preču zīmes elementu un salīdzināt to ar citu preču zīmi. Gluži pretēji, šāds salīdzinājums ir jāveic, pārbaudot attiecīgās preču zīmes un aplūkojot katru no tām kopumā (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “Torre Muga”, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

50

Izskatāmajā lietā agrāko preču zīmi veido vārds “torres”, kas ir rakstīts ar lielajiem burtiem un atrodas virs ģerboņa, uz kura attēloti trīs torņi, turpretim reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido viena torņa attēls, zem kura ir izteiciens “torre albéniz”, kas ir rakstīts slīprakstā un īpašā fontā.

51

Konfliktējošo apzīmējumu salīdzināšanas nolūkā prasītāja izvirza dažādus argumentus ar mērķi atzīt, ka vārds “torre” ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošais elements. Ņemot vērā šī jautājuma ietekmi uz apzīmējumu līdzības novērtējumu, šie argumenti ir jāpārbauda pirms konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājuma veikšanas.

52

Saistībā ar ietekmi, kas apzīmējuma “TORRES” pazīstamības atzīšanai varētu būt attiecībā uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošā elementa noteikšanu un līdz ar to attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju līdzību, ir jāuzskata, ka agrākās preču zīmes pazīstamība var atkarībā no situācijas pastiprināt kombinētās preču zīmes identiskā vai līdzīgā elementa atšķirtspēju tādējādi, ka tas kļūst par šī preču zīmes dominējošo elementu.

53

Tomēr šajā gadījumā tas tā nav.

54

Attiecībā uz, pirmkārt, prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru agrāko preču zīmju “TORRES” pazīstamība visā [Eiropas] Savienībā, kā arī vārda “torre” atrašanās reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sākumā liktu konkrētajam patērētājam pievērst īpašu uzmanību šim vārdam un neievērot pārējos reģistrācijai pieteikto preču zīmi veidojošos elementus, ir jānorāda, ka, lai izvērtētu kombinētās preču zīmes viena vai vairāku dominējošo elementu raksturu, papildus var ņemt vērā dažādu sastāvdaļu attiecīgo izvietojumu šajā preču zīmē (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T-6/01 Matratzen Concord/ITSB — Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II-4335. lpp., 35. punkts), katrā ziņā šis attiecīgais izvietojums nepiešķir preču zīmes elementam dominējošo lomu, padarot pārējās šīs preču zīmes sastāvdaļas par nenozīmīgām kopējā iespaidā (iepriekš minētais spriedums lietā “Torre Muga”, 50. punkts).

55

Izskatāmajā lietā ir pamats uzskatīt, ka fakts, ka vārds “torre”, kas ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pirmais vārds, nepadara vārdu, kas ir otrais, proti, vārdu “albéniz”, par nenozīmīgu šīs preču zīmes radītajā kopējā iespaidā, it īpaši fonētiskajā un konceptuālajā ziņā. Gluži pretēji, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēja pilnīgi noteikti izriet no vārdu “torre” un “albéniz” savienojuma, šie vārdi kopā veido specifisku loģisku un konceptuālu vienību. Attiecīgi, pat ja agrākā preču zīme gūst priekšrocību no pazīstamības, nevar noliegt pārējo elementu, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, esamību.

56

Ir jākonstatē, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs sistemātiski neņems vērā vārdiskas preču zīmes elementa otro daļu tik ļoti, ka atcerēsies vienīgi pirmo daļu, kā to uzsver prasītāja.

57

It īpaši tas tā ir alkoholisko dzērienu nozarē, kurā patērētāji ir pieraduši pie tā, ka produktus bieži apzīmē ar preču zīmēm, kas ietver vairākus vārdiskus elementus (iepriekš minētais spriedums lietā “Torre Muga”, 52. un 53. punkts).

58

Izskatāmajā lietā ir jānorāda, ka agrākā pazīstamā preču zīme “TORRES” nav identiska ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementu “torre” tā iemesla dēļ, ka minētais elements nebeidzas ar burtu “s”. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka, pirmkārt, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskais elements “torre” tiek bieži izmantots, lai apzīmētu attiecīgās preces un, otrkārt, šis vārds ir apvienots ar elementu “albéniz” tādējādi, ka kopā ar šo elementu veido loģisko un konceptuālo vienību, kas ir noteicošā, vērtējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes spēju atšķirt ar to aptvertās preces. Šie apstākļi neļauj uzskatīt, ka vārds “torre” padara pārējos kombinētās preču zīmes elementus par nenozīmīgiem tās radītajā kopējā iespaidā, pat ja šim elementam ir zināma līdzības pakāpe ar apzīmējumu “TORRES”, kam ir stipra atšķirtspēja (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “Torre Muga”, 57. punkts).

59

Visbeidzot attiecībā uz šķietamo pretrunu starp, pirmkārt, Apelāciju padomes konstatējumu, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ietvertais izteiciens veido specifisku loģisko un konceptuālo vienību un, otrkārt, konstatējumu saskaņā ar kuru vārdam “albéniz” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir dominējošā un atšķirtspējīgā pozīcija, ir pamats uzskatīt, ka konkrētā sabiedrības daļa uztvers reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā sintaktisku vienību, neatkarīgi no šīs sintagmas izpratnes. Ir iespējams, ka daļai no šīs sabiedrības, konkrētāk, spāņiem, portugāļiem vai itāļiem, kas saprot šo vārdu vai izteicienu nozīmi, vārds “torre” ir mazāk nozīmīgs un ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes otrā daļa, kas rada savdabīgumu un atsauc atmiņā vietu vai personu, ir vairāk dominējošs.

60

Ievērojot visu iepriekš minēto, konfliktējošo apzīmējumu salīdzināšanas nolūkā ir pamats uzskatīt, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nenorādot, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes radītajā iespaidā vārds “torre” ir dominējošais elements.

61

No vizuālā viedokļa, ja konfliktējošo apzīmējumu salīdzināšana atklāj, ka apzīmējuma “TORRES” vienīgā elementa pieci burti pārklājas ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementu “torre”, var spriest, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka katrs no konfliktējošajiem apzīmējumiem rada pilnīgi atšķirīgu vizuālo iespaidu.

62

Vispirms ir jākonstatē, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elements “torre” nav identisks ar apzīmējumu “TORRES”, jo iepriekš minētais apzīmējums beidzas ar burtu “s”, kas norāda uz daudzskaitli.

63

Otrkārt, lai gan agrāko preču zīmi veido vārds “torres”, kas rakstīts ar lielajiem burtiem un atrodas virs ģerboņa, uz kura ir attēloti trīs torņi, reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido viena torņa attēls, zem kura atrodas izteiciens “torre albéniz”, kas rakstīts slīprakstā un īpašā fontā.

64

Ja var konstatēt, kā to arī apgalvo prasītāja, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē grafiskajam elementam ir pakārtots raksturs salīdzinājumā ar vārdisko elementu, kurš daudz labāk var nošķirt apzīmētās preces un piesaistīt patērētāja uzmanību, ir jānorāda, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vienīgais vārdiskais elements “torre albéniz” katrā gadījumā pietiekami atšķiras no apzīmējuma “TORRES”, lai patērētāja uztverē vizuālajā ziņā atšķirības pārspētu līdzīgos aspektus. Šo secinājumu negroza fakts, uz ko norāda prasītāja, ka sabiedrības uzmanība koncentrēsies uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskā elementa pirmo daļu ar vismaz tādu pašu intensitāti kā uz šī elementa otro daļu.

65

Fonētiskajā ziņā ir jānorāda, ka agrāko apzīmējums veido viens vārds, kas sastāv no divām zilbēm “to” un “rres”, turpretim reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver divus vārdus ar kopumā piecām zilbēm, proti, “to”, “rre”, “al”, “bé” un “niz”. Esot šādiem apstākļiem, fakts, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme gandrīz pilnībā ietver agrāko preču zīmi, izņemot vienīgi beigu burtu “s”, nevar pārspēt apzīmējumu fonētiskās atšķirības, katru no tiem aplūkojot kopumā. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka Apelāciju padome pamatoti secināja, ka konfliktējošie apzīmējumi fonētiskajā ziņā ir nepārprotami atšķirīgi.

66

Šo vērtējumu nevar atspēkot pārējie prasītājas argumenti saistībā ar šo jautājumu.

67

Pat ja nevar noliegt, ka abās konfliktējošajās preču zīmēs ir viena nepārprotami līdzīga daļa, tomēr nemainīgs ir fakts, ka šo apstākli neitralizē abu apzīmējumu acīmredzamās fonētiskās atšķirības gan izrunājamo zilbju skaita ziņā, gan vārda “albéniz” esamības dēļ.

68

Šajā ziņā ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru zilbju “to” un “rres(s)” sakritība, ko šķietami akcentē to atrašanās abu konfliktējošo preču zīmju sākumā, piešķir tām lielāku spēju piesaistīt uzmanību, ko vēl pastiprinot fakts, ka zilbes “to” un “rres(s)” ir grūtāk izrunāt nekā otru vārdu, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Tādējādi, kā tas ir norādīts iepriekš 55. punktā, vārdi “torre” un “albéniz” veido specifisku loģisko un konceptuālo vienību. Nav izvirzīts neviens arguments, kas var būt par pamatu secinājumam, ka šī vienība var ievērojami vājināties, to izrunājot. Turklāt prasītāja nekādi nav pamatojusi argumentu, saskaņā ar kuru konkrētajam patērētājam ir grūti izrunāt zilbes “to” un “rres(s)” dubultā “r” dēļ. Šajā ziņā ir jākonstatē, ka vairākumā no konkrētajām teritorijām vārdos ir sastopams dubultais “r” un attiecīgi nav konstatētas nekādas šīs fonēmas izrunāšanas grūtības. Tāpat ir jānorāda, ka zilbes “bé” izruna vārdā “albéniz” ir skaidri akcentēta un nevar palikt neievērota reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izrunas radītajā kopējā skanējumā. Tas pats attiecas uz pēdējo zilbi “niz”.

69

Attiecībā uz konceptuālo līdzību ir jānošķir iespaids, ko konfliktējošie apzīmējumi rada valstīs, kurās patērētāji zina vārda “torre” nozīmi, proti, Spānijā, Itālijā un Portugālē, un iespaids, ko tie rada citās valstīs.

70

Attiecībā uz valstīm, kurās patērētāji zina vārda “torre” nozīmi, Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka vārds “torre” un izteiciens “torre albéniz” rosina atšķirīgas domas. Lai gan vārds “torres” vismaz spāņu sabiedrībai rosina domu par torņiem daudzskaitlī, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes otrais vārds tiek saistīts ar ievērojamu spāņu mūziķi. Ja ir zināma līdzības pakāpe, vārda “torre” bieža izmantošana, apzīmējot konkrētās preces Spānijā, Itālijā un Portugālē, tomēr vedinās šo valstu patērētājus neignorēt reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ietverto elementu “albéniz” un attiecīgi uztvert arī abu konfliktējošo apzīmējumu konceptuālo atšķirību.

71

Savukārt valstīs, kurās vārda “torre” nozīme nav zināma, konceptuālajai līdzībai ir ierobežota nozīme, kā to arī norāda prasītāja un Birojs.

72

Šajā sakarā prasītāja norāda, ka lielākā Eiropas patērētāju daļa nesaprot vārda “torre” nozīmi un ka nevar, pamatojoties uz mērķa sabiedrības mazākumu, secināt, ka konfliktējošiem apzīmējumiem ir konceptuālas atšķirības. Tomēr ir jānorāda, ka fakts, ka konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumam no konceptuālā viedokļa ir ierobežota nozīme lielākajā [Eiropas] Savienības daļā, nav šķērslis, lai valstīs, kurās sabiedrībai ir zināma šī vārda nozīme, tiktu ņemtas vērā konkrēto apzīmējumu konceptuālās atšķirības.

73

Ievērojot iepriekš minēto, ir pamats uzskatīt, ka Apelāciju padome pamatoti secināja, ka visiem konkrētajiem patērētājiem konfliktējošo apzīmējumu atšķirības vizuālajā un fonētiskajā ziņā ir dominējošās, tāpat kā spāņu, itāļu un portugāļu sabiedrībai dominējošās ir konceptuālās atšķirības. No konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājuma izriet, ka tie rada atšķirīgu kopējo iespaidu. Vienīgā sakritība starp agrākā apzīmējuma pirmajiem pieciem burtiem un reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ietverto elementu “torre” negroza konstatējumu, saskaņā ar kuru kopējā iespaidā apzīmējumu atšķirības dominē pār nenozīmīgiem līdzības elementiem.

74

Ņemot vērā konfliktējošo apzīmējumu atšķirības, Apelāciju padome pamatoti konstatēja, ka, lai gan konkrētās preces ir identiskas, nav šo apzīmējumu sajaukšanas iespējas. Konkrēto preču zīmju visaptveroša vērtējuma ietvaros konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās un, iespējams, konceptuālās atšķirības ir pietiekamas, lai, neņemot vērā konkrēto preču identiskumu un to, ka tās ietilpst vienā un tajā pašā ražošanas un tirdzniecības sektorā, izslēgtu, ka konfliktējošo apzīmējumu līdzības konkrētā patērētāja apziņā rada sajaukšanas iespēju (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “Torre Muga”, 71. punkts un tajā minētā judikatūra).

75

Ir jākonstatē, ka apzīmējuma “TORRES” pazīstamība visā konkrētajā teritorijā nespēj atspēkot šo secinājumu. Lai gan saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir jo lielāka, jo nozīmīgāka izrādās agrākās preču zīmes atšķirtspēja, ir jāuzsver, ka sajaukšanas iespēja paredz apzīmējumu identiskumu vai līdzību. Tādējādi preču zīmes pazīstamība, kas ir elements, kurš pats par sevi ir visai tālu no tā, lai radītu sajaukšanas iespēju, ir ņemama vērā, lai izvērtētu, vai apzīmējumu vai preču un pakalpojumu līdzība ir pietiekama, lai radītu sajaukšanas iespēju (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “Torre Muga”, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).

76

Izskatāmajā lietā, lai gan Apelāciju padome atzina apzīmējuma “TORRES” pazīstamību Spānijā un tāpat arī citās dalībvalstīs, kurās tas ir aizsargāts, tomēr konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājums atklāja, ka kopējais iespaids, ko rada reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ievērojami atšķiras no tā, ko rada agrākā preču zīme. Esot šādiem apstākļiem, agrākās preču zīmes augstā atšķirtspēja vien, kas izriet no tā, ka tirgū sabiedrībai tā ir zināma, nevar atspēkot secinājumu, saskaņā ar kuru nav sajaukšanas iespējas.

77

Šo secinājumu vēl jo vairāk nevar atspēkot prasītājas arguments, ar kuru tā vērš uzmanību uz izteicienā “torres vedras” ietverto izcelsmes norādi un saskaņā ar kuru Kopienu likumdevējs esot it īpaši atzinis, ka nosaukumu, kas veidots no vārdiem “torres” un “vedras”, lai gan tajā ir otrs vārds “vedras”, var sajaukt ar preču zīmēm “TORRES” un ka šī iemesla dēļ tas esot papildinājis ar 23.a punktu Komisijas 1990. gada 16. oktobra Regulu (EEK) Nr. 3201/1990, ar kuru paredz detalizētus noteikumus par vīnu un rozīņu misas aprakstīšanu un noformēšanu (OV L 309, 1. lpp.), lai izvairītos no šādas iespējas. Šajā sakarā ir jākonstatē, ka tiesiskais regulējums, uz ko norāda prasītāja, ietver normas saistībā ar tādu šķirņu vīniem, kas ražoti noteiktos reģionos (v.q.p.r.d.), un tajās ir paredzēta vīnu aprakstīšana un noformēšana, precīzāk, etiķetes. Lai gan ir tiesa, ka Kopienu likumdevējs atzina konkrētu pazīstamu preču zīmju sajaukšanas iespējas varbūtību laikā, kad parādās jauns v.q.p.r.d. kategorijas šķirnes vīns un līdz ar to precizēja veidu, kādā uz etiķetes ir norādāms noteiktā reģiona nosaukums, tomēr prasītāja, izmantojot šo norādi, nav nopietni apgalvojusi, ka izskatāmajā lietā ir sajaukšanas iespēja un ka tādēļ ir jānoraida pieteiktās preču zīmes, kas ietver vārdu “torre”, reģistrācija.

78

Visbeidzot attiecībā uz prasītājas iebildumiem, saskaņā ar kuriem Apelāciju padome vispār neņēma vērā Spānijas tiesu spriedumus, ir jāatgādina, ka Apelāciju padomju lēmumu tiesiskums ir jāvērtē vienīgi uz Regulas Nr. 40/94 pamata, kā to interpretē Kopienu tiesas (Pirmās instances tiesas 2002. gada 9. oktobra spriedums lietā T-36/01 Glaverbel/ITSB (Stikla plāksnes virsma), Recueil, II-3887. lpp., 34. punkts).

79

Saistībā ar prasītājas argumentu, ar ko tiek apgalvots, ka tās agrākās preču zīmes veido “preču zīmju saimi” vai “preču zīmju sēriju”, kas var palielināt sajaukšanas iespēju, ņemot vērā reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ir jāatgādina, ka šāda hipotēze ir atzīta iepriekš minētajā spriedumā lietā “BAINBRIDGE” un apstiprināta ar Tiesas 2007. gada 13. septembra spriedumu lietā C-234/06 P Il Ponte Finanziaria (Krājums, I-7333. lpp.).

80

Saskaņā ar šo judikatūru preču zīmju “sērijai” vai “saimei” it īpaši ir raksturīgs tas, ka šīs agrākās preču zīmes pilnībā atveido vienu un to pašu atšķirtspējīgo elementu, kam ir pievienots cits grafisks vai vārdisks elements, kurš tās atšķir vienu no otras, vai tām ir raksturīga viena un tā paša, no galvenās preču zīmes atvasināta priedēkļa vai piedēkļa atkārtošanās (iepriekš minētais spriedums lietā “BAINBRIDGE”, 123. punkts). Šādā gadījumā sajaukšanas iespēju var izraisīt asociāciju iespēja starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrākajām preču zīmēm, kas ir sērijas daļa, ja reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei un minētajām preču zīmēm piemītošās līdzības var likt patērētājam domāt, ka tā [reģistrācijai pieteiktā preču zīme] ir tās pašas sērijas daļa un ka tādēļ tās aptvertajām precēm ir tāda pati komerciālā izcelsme kā precēm, ko aptver agrākās preču zīmes, vai radniecīga izcelsme. Šāda asociāciju iespēja starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrākajām sērijveida preču zīmēm, kas var likt maldīties attiecībā uz to preču komerciālo izcelsmi, ko apzīmē konfliktējošie apzīmējumi, var pastāvēt pat tad, kad, salīdzinot reģistrācijai pieteikto preču zīmi ar agrākajām preču zīmēm (katru atsevišķi), nevar konstatēt tiešas sajaukšanas iespējas esamību (iepriekš minētais spriedums lietā “BAINBRIDGE”, 124. punkts). Ja ir preču zīmju “saime” vai “sērija”, sajaukšanas iespēja īpaši izriet no iespējas, ka patērētājs var kļūdīties attiecībā uz to preču vai pakalpojumu, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, izcelsmi un kļūdaini uzskatīt, ka tā ir šīs preču zīmes “saimes” vai “sērijas” daļa (iepriekš minētais spriedums lietā Il Ponte Finanziaria, 63. punkts).

81

Tomēr saskaņā ar iepriekš minēto judikatūru sajaukšanas iespēja, kam iemesls ir agrāko preču zīmju saimes esamība, ir iespējama tikai tad, ja ir kumulatīvi izpildīti divi nosacījumi. Pirmkārt, agrākajām preču zīmēm, kuras ir “saimes” vai “sērijas” daļa, obligāti ir jābūt pārstāvētām tirgū. Otrkārt, reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir jābūt ne vien līdzīgai preču zīmēm, kuras veido sēriju, bet tai arī jāpiemīt tādām īpašībām, kuras var to sasaistīt ar sēriju. Tas tā nevarētu būt gadījumā, kad, piemēram, agrāko sērijveida preču zīmju kopīgais elements reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē tiek izmantots atšķirīgā pozīcijā no tās, kurā tas parasti atrodas sērijā ietvertajās preču zīmēs, vai ar semantiski atšķirīgu saturu (iepriekš minētais spriedums lietā “BAINBRIDGE”, 125.–127. punkts).

82

Izskatāmajā lietā, pirmkārt, ir jānorāda, ka agrāko vārdisko un grafisko preču zīmju, ar kurām ir pamatoti iebildumi, kopīgo elementu veido vārds “torres” un/vai dažādos veidos attēloti vairāki torņi, kuru skaits gandrīz visos gadījumos — kā to tiesas sēdē apstiprināja arī prasītāja — ir trīs. No tā izriet, ka agrāko preču zīmju nemainīgais elements gan no vārdiskā, gan no grafiskā aspekta ir vairāku torņu esamība.

83

Tāpat ir jākonstatē, ka, izņemot vārdu “torres” daudzskaitļa formā un/vai trīs torņu attēlu, agrākajām preču zīmēm to konkrētajā un pastāvīgajā formā nepiemīt tādas īpašības, kas konkrētajam patērētājam var likt reģistrācijai pieteikto preču zīmi asociēt ar visām agrākajām preču zīmēm, kas uzskatāmas par preču zīmju “saimi” vai “sēriju”, un tādējādi kļūdīties attiecībā uz preču, ko tās aptver, izcelsmi. Gan no vārdiskā, gan no grafiskā aspekta apzīmējums “Torre Albéniz” atšķiras no agrākajām preču zīmēm ar tā iepriekš aprakstīto īpatnību un it īpaši ar īpatnējo pievienoto elementu “albéniz”.

84

Tādējādi, tā kā nav īstenojies iepriekš 81. punktā paredzētais otrais nosacījums, ir jānoraida prasītājas arguments par agrāko preču zīmju saimes esamību, šajā kontekstā nepārbaudot, vai agrākās preču zīmes ir pārstāvētas tirgū. No tā izriet, ka Apelāciju padome pamatoti atzina, ka nav pamata uzskatīt, ka konkrētais patērētājs varētu uztvert vārdu “torre” kā saistītu ar preču zīmju saimi “TORRES”.

85

No visa iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome nepieļāva kļūdu, secinot, ka nav konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespējas.

86

Līdz ar to prasība ir jānoraida.

87

Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Biroja un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (sestā palāta)

nospriež: