1

2000. gada 21. septembrīProdis Inc. Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “PAGESJAUNES.COM”.

3

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 16. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “iespieddarbi, laikraksti, periodika, adrešu grāmatas”.

4

Ar 2002. gada 21. februāra vēstuli pārbaudītājs informēja Prodis, ka konkrēto apzīmējumu nevar atļaut reģistrēt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo tam nav atšķirtspējas. Faktiski pārbaudītājs uzskatīja, ka konkrētā sabiedrības daļa šo apzīmējumu uztvers kā atsevišķu uzņēmēju, kas tirgo profesionālās adrešu grāmatas, elektronisko adresi.

5

Par pārbaudītāja iebildumiem netika iesniegti apsvērumi, un ar 2002. gada 4. jūnija lēmumu pārbaudītājs noraidīja reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

6

2002. gada 3. jūlijāProdis saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par atteikumu reģistrēt preču zīmi “PAGESJAUNES.COM”.

7

Pēc pagaidu labojumu veikšanas saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 60. pantu pārbaudītājs ar 2002. gada 4. oktobra vēstuli informēja Prodis, ka, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, tās reģistrācijas pieteikums ir akceptēts, lai to publicētu.

8

Šis pieteikums tika publicēts 2002. gada 14. oktobraBulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 81/2002.

9

2003. gada 6. janvārī persona, kas iestājusies lietā, — Pages jaunes SA, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju. Iebildumi bija pamatoti, pirmkārt, ar sabiedrības nosaukumu (firmu) un komercapzīmējumu Pages jaunes un, otrkārt, ar grafiskas preču zīmes “LES PAGES JAUNES” reģistrāciju Francijā 1999. gada 2. aprīlī (Nr. 99800903) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 35., 38., 41. un 42. klasē, un ir attēlota šādi:

10

Iebildumi bija vērsti pret visām preču zīmes “PAGESJAUNES.COM” reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm. Tie bija pamatoti ar visām precēm un pakalpojumiem, ko aptver agrākā preču zīme, it īpaši “iespieddarbi, laikraksti, periodika, adrešu grāmatas”, kas ietilpst 16. klasē.

11

Iebildumi balstījās uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 4. punktā paredzētajiem pamatojumiem. Kā pamatojums tika norādīta arī agrākās preču zīmes pazīstamība, firma un komercapzīmējums, pamatojoties uz to intensīvu un senu izmantošanu, it īpaši lai apzīmētu adrešu grāmatas un publikācijas.

12

Ar 2005. gada 28. aprīļa lēmumu Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tā uzskatīja, ka pastāv sajaukšanas iespēja, ņemot vērā attiecīgo preču identiskumu, konfliktējošo preču zīmju spēcīgo fonētisko un konceptuālo līdzību un agrākās preču zīmes pazīstamību Francijā. Tā arī uzskatīja, ka, pat ja vairākās valstīs un zināmā mērā Francijā izteicienu“pages jaunes” var uzskatīt par ierastu, Prodis nav iesniegusi pierādījumu, ka agrākā preču zīme būtu kļuvusi par parastu personas dēļ, kas iestājusies lietā.

13

2005. gada 16. jūnijāProdis saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.

14

Ar 2006. gada 15. februāra lēmumu (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome noraidīja apelācijas sūdzību. Tā uzskatīja, ka nav ņemamas vērā Prodis iespējamās agrākās tiesības, proti, domēna nosaukums “pagesjaunes.com”, ka ITSB nav jālemj par starptautisko preču zīmju spēkā neesamību un ka lietas materiālos nav nekāda pamatojuma argumentam, saskaņā ar kuru Francijas patērētājam izteiciens “pages jaunes” nav atšķirtspējīgs vai ir publikācijas, it īpaši telefonu grāmatas, aprakstošs. Apelāciju padome uzskatīja, ka — gluži pretēji — šim izteicienam piemīt “parasta atšķirtspēja”, jo šī izteiciena attēlā izmantotā krāsa ir patvaļīga un minētais izteiciens nav kļuvis par sugas vārdu. Apelāciju padome norādīja, ka abu konfliktējošo preču zīmju dominējošo elementu veido viens un tas pats izteiciens “pages jaunes” un ka minēto preču zīmju līdzība ir uzkrītoša. Noslēgumā tā uzskatīja, ka, ņemot vērā konkrēto preču identiskumu, Francijā pastāv sajaukšanas iespēja tādēļ, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme tikšot uztverta kā papīra formāta adrešu grāmatas, kas apzīmēta ar preču zīmi “LES PAGES JAUNES”, interneta versija un ka konkrētās preces tāpēc tikšot uzskatītas par tādām, ko piedāvā viens un tas pats uzņēmums.

15

Preču zīmes “PAGESJAUNES.COM” reģistrācijas pieteikums tika nodots prasītājai — Xentral LLC. Šī nodošana ir reģistrēta Kopienas preču zīmju reģistrā 2006. gada 2. maijā.

16

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

17

ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

18

Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

19

Tiesas sēdē prasītāja atteicās no savu prasījumu otrās daļas, par ko Pirmās instances tiesa izdarīja atzīmi protokolā. Turklāt prasītāja precizēja, ka tās prasījumu trešā daļa ir jāsaprot tādējādi, ka tiek lūgts piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, par ko Pirmās instances tiesa arī izdarīja atzīmi protokolā.

20

Tiesas sēdē persona, kas iestājusies lietā, atteicās no savu prasījumu otrās daļas, par ko Pirmās instances tiesa izdarīja atzīmi protokolā.

21

Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka prasības pieteikuma 51.–53., 77. un 78. pielikums ir jauni dokumenti, jo tie netika iesniegti ITSB. Tādēļ šie dokumenti ir nepieņemami.

22

Prasības pieteikuma 51.–53. un 77. pielikums (52. pielikums ir identisks 77. pielikumam) ir izraksti no 1887., 1886. un 1891. gada Annuaire — Almanach du commerce, de l’industrie, de la magistrature et de l’administration [Adrešu grāmatas — Tirdzniecības, rūpniecības, tiesu un pārvaldes iestāžu almanaha] (Didot-Bottin), kas neesot ietverti administratīvās lietas materiālos procesā ITSB. 78. pielikumā ietverti izraksti no Institut national de la propriété industrielle (INPI) [Valsts rūpnieciskā īpašuma institūta] reģistra attiecībā uz preču zīmēm, kas iesniegtas reģistrācijai Francijā un ietver vārdisku elementu “pages jaunes”, un šie izraksti vispār nav bijuši iesniegti ITSB.

23

Tādēļ šos dokumentus, kas pirmo reizi iesniegti Pirmās instances tiesā, nevar ņemt vērā. Prasības izskatīšanas Pirmās instances tiesā mērķis ir pārbaudīt ITSB apelāciju padomju lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 40/94 63. panta nozīmē, tādēļ Pirmās instances tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kurus tai iesniedz pirmo reizi. Tāpēc iepriekš minētie dokumenti ir jānoraida, nepārbaudot to pierādījumu spēku (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 24. novembra spriedumu lietā T-346/04 Sadas/ITSB — LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), Krājums, II-4891. lpp., 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

24

ITSB uzskata, ka prasītājas argumenti attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu ir nepieņemami un katrā ziņā tiem nav nozīmes, jo Iebildumu nodaļa ir apmierinājusi iebildumus, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, nepārbaudot šīs pašas regulas 8. panta 4. punkta piemērošanas nosacījumus. Tā kā šo iepriekš minēto juridisko pamatojumu nepārbaudīja arī Apelāciju padome, Pirmās instances tiesa var kontrolēt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, vienīgi pamatojoties uz 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

25

Ir jānorāda, ka prasītāja izvirza argumentus par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 4. punkta piemērošanu. Savukārt Iebildumu nodaļa un Apelāciju padome iebildumus ir apmierinājusi, pamatojoties uz minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, secinot, ka pastāv reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās preču zīmes sajaukšanas iespēja, kā rezultātā tika noraidīts preču zīmes “PAGESJAUNES.COM” reģistrācijas pieteikums. Ne Iebildumu nodaļa, ne Apelāciju padome nesalīdzināja reģistrācijai pieteikto preču zīmi ar personas, kas iestājusies lietā, firmu vai komercapzīmējumu, uz kuru tā atsaucas, pamatojot savus iebildumus ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu, jo, lai apmierinātu iebildumus, pietiek ar relatīva atteikuma pamatojuma esamību.

26

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Pirmās instances tiesā celtās prasības mērķis ir Apelāciju padomes pieņemtā lēmuma tiesiskuma kontrole. Šī kontrole tādējādi attiecas uz tiesību jautājumiem, kas tikuši izvirzīti [Apelāciju padomē] (Pirmās instances tiesas 2006. gada 7. septembra spriedums lietā T-133/05 Meric/ITSB — Arbora & Ausonia (“PAM-PIM’S BABY-PROP”), Krājums, II-2737. lpp., 22. punkts, un 2007. gada 22. marta spriedums lietā T-364/05 Saint-Gobain Pam/ITSB — Propamsa (“PAM PLUVIAL”), Krājums, II-757. lpp., 83. punkts).

27

Tādējādi Pirmās instances tiesai, kura nevar aizstāt ITSB attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā paredzēta relatīva atteikuma pamatojuma izvērtēšanu, ir jāpārbauda, neņemot vērā firmu un komercapzīmējumu, uz ko persona, kas iestājusies lietā, norāda savos iebildumos, vai Apelāciju padome pamatoti secinājusi, ka pastāv reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās preču zīmes sajaukšanas iespēja, pamatojoties uz minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tādēļ ir jāizvērtē vienīgi pamatojums saistībā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

28

Turklāt ITSB atzīmē, ka prasītājas argumenti, kas izvirzīti, lai noliegtu agrākās preču zīmes pazīstamības esamību, šīs tiesvedības kontekstā nav atbilstoši. Ņemot vērā, ka Apelāciju padome esot apstiprinājusi sajaukšanas iespējas esamību, atsaucoties uz agrākās preču zīmes “parastu atšķirtspēju”, tā neesot ne pārbaudījusi tās pazīstamību, kas, kā procesā ITSB apgalvoja persona, kas iestājusies lietā, iegūta tās izmantošanas rezultātā, ne pamatoja savu lēmumu ar minēto pazīstamību.

29

Ir jānorāda —, ņemot vērā, ka Iebildumu nodaļa savā lēmumā konstatēja, ka persona, kas iestājusies lietā, bija pierādījusi, ka tās preču zīme bija pazīstama Francijā, ko prasītāja apstrīdēja savā apelācijas sūdzībā procesā Apelāciju padomē, jautājums par pazīstamību bija daļa no strīda priekšmeta procesā Apelāciju padomē. Tādēļ argumenti, ko prasītāja izvirza šajā sakarā, ir pieņemami.

30

Prasītāja uzskata, ka tai piederošais domēna nosaukums “pagejaunes.com” ir uzskatāms par agrākām tiesībām, kas pretstatāmas agrākajai preču zīmei. Turklāt agrākajai preču zīmei piemītot vāja atšķirtspēja un tā pat esot sugas vārds. Turklāt reģistrācijai pieteiktā preču zīme neesot prettiesiska agrākās preču zīmes imitācija. Visbeidzot, persona, kas iestājusies lietā, nevarot norādīt nekādu agrākajai preču zīmei piemītošu pazīstamību.

31

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka Apelāciju padome ir pamatoti secinājusi, ka pastāv sajaukšanas iespēja.

32

Pirmkārt, ir jāpārbauda prasītājas arguments, ka domēna nosaukums “pagesjaunes.com” esot uzskatāms par agrākām tiesībām, kas pretstatāmas personas, kas iestājusies lietā, agrākajai preču zīmei.

33

Prasītāja norāda, ka domēna nosaukums, tāpat kā preču zīme, veido atšķirtspējīgu apzīmējumu un ir tas, kas rada agrākās tiesības. Domēna nosaukums “pagesjaunes.com” esot reģistrēts 1996. gada 9. aprīlī, krietni pirms agrākās preču zīmes, ar kuru persona, kas iestājusies lietā, pamato savus iebildumus, jo tās preču zīme ir reģistrēta 1999. gada 2. aprīlī.

34

Prasītāja uzskata, ka Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Administratīvā komisija ar 2000. gada 21. augusta lēmumu apstiprināja prasītājas tiesības uz domēna nosaukumu “pagesjaunes.com” un noraidīja sabiedrības France Télécom, kas šajā laikā bija Francijas grafisko preču zīmju “PAGES JAUNES” (pieteikumi iesniegti 1977. gadā) īpašniece, pieteikumus.

35

Šajā sakarā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 10. punktā uzskatīja, ka šis arguments ir jānoraida, jo “pārbaude, ko [ITSB] ir jāveic, pamatojoties uz [Regulas Nr. 40/94] 8. panta 1. punktu, ir ierobežota ar jautājumu par konfliktu starp reģistrācijai pieteikto Kopienas preču zīmi un norādītajām agrākajām tiesībām”.

36

Šis secinājums ir jāapstiprina, nelemjot par jautājumu, vai domēna nosaukumu var uzskatīt par pretstatāmām tiesībām. Valsts preču zīmes, kas šajā gadījumā pieder personai, kas iestājusies lietā, spēkā esamība nevar tikt apstrīdēta Kopienas preču zīmes reģistrācijas ietvaros, bet tikai attiecīgajā dalībvalstī uzsākta atcelšanas procesa ietvaros (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T-6/01 Matratzen Concord/ITSB — Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II-4335. lpp., 55. punkts). Turklāt, ja ITSB ir pienākums pārbaudīt, pamatojoties uz pierādījumiem, kas jāiesniedz iebildumu iesniedzējam, vai pastāv valsts preču zīme, ar kuru pamato iebildumus, tam nav jārisina konflikts starp šo preču zīmi un citu preču zīmi valsts līmenī; šis konflikts ietilpst valsts iestāžu kompetencē (Pirmās instances tiesas 2005. gada 21. aprīļa spriedums lietā T-269/02 Intersnack Knabber-Gebäck (“RUFFLES”), Krājums, II-1341. lpp., 26. punkts; šajā sakarā skat. arī Pirmās instances tiesas 2005. gada 25. maija spriedumu lietā T-288/03 TeleTech Holdings/ITSB — Teletech International (“TELETECH GLOBAL VENTURES”), Krājums, II-1767. lpp., 29. punkts).

37

Tādēļ tik ilgi, kamēr valsts agrākā preču zīme ir faktiski aizsargāta, tam, ka eksistē valsts agrāka reģistrācija vai citas šai preču zīmei piekrītošas tiesības, nav nozīmes iebildumu procesā, kas uzsākts pret Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pat ja reģistrācijai pieteiktā Kopienas preču zīme ir identiska prasītājam piederošai valsts agrākajai preču zīmei vai citām pretstatītajai preču zīmei piekrītošām agrākām tiesībām (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 1. marta spriedumu lietā T-185/03 Fusco/ITSB — Fusco International (“ENZO FUSCO”), Krājums, II-715. lpp., 63. punkts). Tāpat, ja pieļauj, ka agrākās tiesības uz domēna nosaukumu var pielīdzināt valsts agrākai reģistrācijai, katrā ziņā Pirmās instances tiesai nav jālemj par konfliktu starp valsts agrāku preču zīmi un agrākām tiesībām uz domēna nosaukumu, jo šāds konflikts neietilpst Pirmās instances tiesas kompetencē.

38

Izskatāmajā lietā ir jānorāda, ka prasītāja faktiski, pamatojoties uz savu domēna nosaukumu “pagesjaunes.com”, centās panākt valsts kompetentajās iestādēs vairāku preču zīmju “PAGES JAUNES”, kuru īpašniece ir persona, kas iestājusies lietā, atzīšanu par spēkā neesošu. Tomēr saskaņā ar Parīzes Tribunal de grande instance (Francija) 2003. gada 14. maija lēmumu un Parīzes Apelāciju tiesas (Cour d’appel de Paris) (Francija) 2005. gada 30. marta lēmumu tās pieteikums par atzīšanu par spēkā neesošu tika noraidīts. Turklāt, tā kā abos šajos lēmumos netika pārbaudītas izskatāmajā lietā aplūkotās agrākās preču zīmes spēkā esamība, bet citu preču zīmju “PAGES JAUNES”, kuru īpašniece ir persona, kas iestājusies lietā, spēkā esamība, minētajām preču zīmēm nav nozīmes izskatāmajā lietā, jo agrākā preču zīme joprojām ir spēkā.

39

Turklāt attiecībā uz WIPO Administratīvās komisijas lēmumu ir jānorāda, ka tajā tiek risināts vienīgi jautājums par domēna nosaukuma “pagesjaunes.com” un “pagesjaunes.net” iespējamo nodošanu France Télécom, nevis par “pagesjaunes.com” un “LES PAGES JAUNES” sajaukšanas iespēju, tādējādi tam nav nozīmes izskatāmajā lietā. Turklāt WIPO arī neizlēma jautājumu par agrākās preču zīmes spēkā esamību.

40

Līdz ar to prasītāja izskatāmajā lietā nevar atsaukties uz savām šķietamajām agrākajām tiesībām, pamatojoties uz domēna nosaukumu “pagesjaunes.com”.

41

Līdzīgi ir jāpārbauda, vai Apelāciju padome izskatāmajā lietā pareizi piemērojusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

42

Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi]. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu agrākas preču zīmes ir dalībvalstī reģistrētas preču zīmes, kuru reģistrācijas datums ir agrāks par to, kad ir iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums.

43

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.

44

Atbilstoši šai pašai judikatūrai sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T-162/01 Laboratorios RTB/ITSB — Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II-2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).

45

Izskatāmajā lietā preču zīme, ar kuru pamatoti iebildumi, ir Francijā reģistrēta valsts preču zīme. Tādējādi sajaukšanas iespējas analīzes nolūkā atbilstošā teritorija ir Francijas teritorija.

46

Ņemot vērā to, ka attiecīgās preces ir plaša patēriņa preces, konkrētā sabiedrības daļa ir franču vidusmēra patērētājs, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs.

47

Netiek apstrīdēts tas, ka preces, kuras aptver abas konfliktējošās preču zīmes, ir identiskas. Faktiski šīs abas preču zīmes aptver “iespieddarbus, laikrakstus, periodiku, adrešu grāmatas”, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 16. klasē. Lai gan iebildumi bija pamatoti arī ar precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst citās klasēs (9., 35., 38., 41. un 42. klase), attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, nav pamata tos pārbaudīt, ņemot vērā, ka apstrīdētais lēmums ir pamatots vienīgi ar 16. klasē ietilpstošām precēm.

48

Tāpat arī, kā tas izriet no pastāvīgās judikatūras, attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošus elementus (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T-292/01 Phillips-Van Heusen/ITSB — Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II-4335. lpp., 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

49

Prasītāja uzskata, ka konfliktējošie apzīmējumi nav līdzīgi, turpretim ITSB un persona, kas iestājusies lietā, secina, ka tie ir līdzīgi.

50

Salīdzināmie apzīmējumi ir šādi:

51

Prasītāja apgalvo, ka, pirms veikt konfliktējošo preču zīmju salīdzināšanu, vispirms šīs preču zīmes ir jāvērtē kopumā un jāizvērtē to raksturīgie vai atšķirtspējīgie elementi. Agrākajai preču zīmei ir raksturīgs īpašs grafiskais attēls, ko veido izteiciens “pages jaunes”, kurš esot aprakstošs, parasts un sugas vārds.

52

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru kombinētu preču zīmi un citu preču zīmi, kas ir identiska vai līdzīga vienam no kombinētās preču zīmes elementiem, var uzskatīt par līdzīgām, ja šis elements ir dominējošais elements kombinētās preču zīmes radītajā kopējā iespaidā. Tā tas ir gadījumā, kad šis elements viens pats var dominēt šīs preču zīmes radītajā attēlā, kas palicis konkrētās sabiedrības daļas atmiņā tādējādi, ka šīs preču zīmes radītajā kopējā iespaidā visi pārējie tās elementi ir nenozīmīgi (iepriekš minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “MATRATZEN”, 33. punkts; 2006. gada 13. jūnija spriedums lietā T-153/03 Inex/ITSB — Wiseman (Govs ādas attēls), Krājums, II-1677. lpp., 27. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “PAM PLUVIAL”, 97. punkts).

53

Izskatāmajā lietā ir jānorāda, ka izteiciens “pages jaunes” ir agrākās preču zīmes dominējošais elements. Tas acīmredzami izriet no agrākās preču zīmes kopumā, no burtu, ar kuriem atveidots šis izteiciens, izmēra un no tā izvietojuma preču zīmē. Turklāt vārdu “les pages jaunes” grafiskais attēls, kas atveidots ar baltiem burtiem uz melna fona, nav, kā to pamatoti konstatēja ITSB, nekas oriģināls un tātad ir uzskatāms par nenozīmīgu elementu šīs preču zīmes radītajā iespaidā pretēji tam, ko apgalvo prasītāja. Turklāt artikuls “les” ir atveidots ar mazākiem burtiem, kas mazina tā vizuālo nozīmi. Tādēļ vārdiskais elements “pages jaunes” ir dominējošais salīdzinājumā ar agrākās preču zīmes vizuālo iespaidu, jo šīs preču zīmes pārējās sastāvdaļas ir nenozīmīgas.

54

Šo secinājumu nevar atspēkot prasītājas arguments, ka izteicienam “pages jaunes” nepiemīt atšķirtspēja, jo tas ir aprakstošs, parasts un sugas vārds. Kombinētās preču zīmes viena elementa iespējamā vājā atšķirtspēja noteikti nenozīmē, ka tas nevar būt dominējošais elements tādēļ, ka, it īpaši sakarā ar tā izvietojumu apzīmējumā vai tā izmēru, tas var atstāt iespaidu uz patērētāja uztveri un palikt tā atmiņā (iepriekš minētais spriedums lietā “Govs ādas attēlojums”, 32. punkts; šajā sakarā skat. arī Pirmās instances tiesas 2004. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-115/02 AVEX/ITSB — Ahlers (“a”), Krājums, II-2907. lpp., 20. punkts).

55

Līdz ar to šajā pārbaudes stadijā nav pamata lemt par izteiciena “pages jaunes” iespējamo vājo atšķirtspēju, jo, ņemot vērā iepriekš 53. punktā minētos apsvērumus, ir acīmredzams, ka šis izteiciens var atstāt iespaidu uz patērētāja uztveri un palikt tā atmiņā.

56

Attiecībā uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi “PAGESJAUNES.COM”, kas ir tīri vārdiska preču zīme, ir jānorāda, ka tā sastāv no divām daļām. Elements “pagesjaunes”, ņemot vērā tā izvietojumu un tā garumu, ir dominējošais elements. Beigu daļai “.com” ir tikai sekundāra nozīme, jo tā vienkārši sniedz norādi uz elektronisko adresi internetā.

57

Konfliktējošo apzīmējumu vizuālā salīdzinājuma kontekstā prasītāja norāda, ka agrākā preču zīme sastāv no trim vārdiem, kam kopā ir piecas zilbes, turpretim reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv tikai no divām zilbēm. Prasītāja uzskata, ka līdzība, ko rada vāji atšķirtspējīgais vārdiskais elements “pages jaunes”, ir jāuztver relatīvi, koncentrējoties uz elementiem, kas ļauj veikt nošķiršanu, proti, uz preču zīmju ortogrāfiju, kā arī, pirmkārt, uz artikula “les” esamību un, otrkārt, uz beigu daļas “.com” esamību. Tādējādi vizuālajā ziņā pastāv ievērojamas atšķirības.

58

Šādai argumentācijai nevar piekrist. Pat ja reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē vārdi “pages” un “jaunes” ir izvietoti cieši blakus, turpretim agrākajā preču zīmē šie abi vārdi šķiet izvietoti ar grūti uztveramu atstarpi, ir jāuzsver, ka šo abu preču zīmju dominējošais elements sakrīt. Turklāt agrākās preču zīmes vārdiskais elements “les” un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskais elements “.com” neļauj nošķirt šīs preču zīmes, jo tām ir tikai sekundāra nozīme, kā tas izriet no iepriekš 53. un 56. punkta. Līdzīgi arī agrākās preču zīmes grafiskais attēls nav tāds, kas padarītu preču zīmes vizuāli atšķirīgas.

59

Tādēļ ir jākonstatē, ka konfliktējošās preču zīmes vizuālajā ziņā ir līdzīgas.

60

Saistībā ar konfliktējošo apzīmējumu fonētisko salīdzinājumu prasītāja norāda, ka starp abām preču zīmēm pastāv arī stipras atšķirības, jo agrāko preču zīmi izrunā “paj-jo-ne”, turpretim reģistrācijai pieteikto preču zīmi izrunā “paj-jo-ne-point-com”.

61

Šādu argumentāciju nevar pieņemt. Pietiek, ja norāda, ka vienīgi ar to, ka pastāv atšķirības starp elementiem “les” un “.com”, kuri ir sekundāri, nepietiek, lai izslēgtu fonētisko līdzību, kas piemīt vārdu “pages” un “jaunes” attēlam, proti, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošajam elementam. Tāpat ir jāatzīmē, ka artikuls noteikti netiek izrunāts, uz ko netieši norāda pati prasītāja, jo tā par to nav neko minējusi savos apgalvojumos attiecībā uz konkrēto preču zīmju fonētisko salīdzinājumu.

62

Attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju konceptuālo salīdzinājumu prasītāja uzskata, ka nepastāv nekāda līdzība, jo agrākā preču zīme nenoliedzami liek domāt par adrešu grāmatām papīra formātā, kurām ir dzeltenas lappuses, turpretim reģistrācijai pieteiktā preču zīme liek domāt par internetu un adrešu meklēšanas sistēmu internetā.

63

Arī šī prasītājas argumentācija ir jānoraida. Abas preču zīmes sniedz norādi uz dzeltenas krāsas lappusēm. Tas, ka agrākajā preču zīmē ir vārdiskais elements “les”, nekādi nemaina tās konceptuālo saturu, ņemot vērā, ka tas veic vienkāršu artikula funkciju. Vienīgā atšķirība attiecas uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes beigu daļu“.com”. Tomēr šī beigu daļa nemaina izteiciena “pages jaunes” jēgu, jo tā aprobežojas ar to, ka rosina domu, ka preces, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, var apskatīt vai nopirkt internetā.

64

Līdz ar to ir pamats secināt, ka konkrētās preču zīmes ir līdzīgas un ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 20. punktā pamatoti konstatēja, ka līdzība starp preču zīmēm ir uzkrītoša gan vizuālajā un fonētiskajā, gan konceptuālajā ziņā.

65

Vēl ir visaptveroši jāizvērtē, vai pastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja.

66

Apelāciju padomes viedoklis attiecībā uz sajaukšanas iespēju apstrīdētā lēmuma 21. punktā ir izklāstīts šādi:

“Ja papildus [konfliktējošo precu zīmju uzkrītošajai līdzībai] piebilst, ka tās tiek izmantotas attiecībā uz identiskām precēm, piedāvātas vienai un tai pašai sabiedrībai, kas dzīvo vienā un tajā pašā teritorijā, sajaukšanas iespēja ir ne tikai iespējama, bet droša. Francijas patērētāji domās, ka “PAGESJAUNES.COM” ir adrešu grāmatas papīra formātā, kas apzīmēta ar preču zīmi “LES PAGES JAUNES”, interneta versija un ka, protams, abas preces piedāvā viens un tas pats uzņēmums.”

67

Prasītāja norāda, ka agrākā preču zīme, ņemot vērā tās ļoti nenozīmīgo atšķirtspēju, sava rakstura dēļ vien var saņemt samazinātu aizsardzību, kas ir vienkārši aizliegums veikt tās tiešu reproducēšanu, nekādā ziņā nepastāvot tiesībām piešķirt personai, kas iestājusies lietā, ekskluzīvas tiesības uz izteicienu “pages jaunes”. Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome, veicot konkrēto preču zīmju salīdzināšanu, neņēma vērā šo ļoti vājo atšķirtspēju.

68

Šajā sakarā ir jānorāda, ka no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelāciju padome ir atzinusi, ka agrākajai preču zīmei piemīt “parasta atšķirtspēja”.

69

Nepārbaudot dažādos prasītājas argumentus attiecībā uz agrākās preču zīmes vājo atšķirtspēju, pietiek ar konstatējumu, ka, pat ja uzskatītu, ka Apelāciju padome kļūdaini atzina, ka agrākajai preču zīmei piemīt “parasta atšķirtspēja”, šāda kļūda nevar būt pamats apstrīdētā lēmuma atcelšanai.

70

Agrākās preču zīmes vājas atšķirtspējas atzīšana neliedz konstatēt, ka izskatāmajā lietā pastāv sajaukšanas iespēja. Lai gan sajaukšanas iespējas vērtējumā ir jāņem vērā agrākās preču zīmes atšķirtspēja (pēc analoģijas skat. Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C-39/97 Canon, Recueil, I-5507. lpp., 24. punkts), tomēr tā ir tikai viens no šajā vērtējumā iesaistītajiem elementiem. Turklāt, pat ja agrākajai preču zīmei ir vāja atšķirtspēja, sajaukšanas iespēja var pastāvēt, it īpaši apzīmējumu un preču un pakalpojumu, kurus tie aptver, līdzības dēļ (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 16. marta spriedumu lietā T-112/03 L’Oréal/ITSB — Revlon (“FLEXI AIR”), Krājums, II-949. lpp., 61. punkts).

71

Turklāt tēzei, ko šajā sakarā aizstāv prasītāja, būtu tāda iedarbība, kas neitralizētu faktoru saistībā ar preču zīmju līdzību, dodot priekšroku faktoram, kas pamatots ar valsts agrākās preču zīmes atšķirtspēju, kam esot piešķirta pārmērīga nozīme. No tā izrietētu, ka tādēļ, ka valsts agrākajai preču zīmei piemīt tikai vāja atšķirtspēja, sajaukšanas iespēja pastāvētu vienīgi gadījumā, ja reģistrācijai pieteiktā preču zīme būtu tās pilnīga reprodukcija neatkarīgi no tā, kāda būtu konkrēto apzīmējumu līdzības pakāpe (Tiesas 2006. gada 27. aprīļa rīkojums lietā C-235/05 P L’Oréal/ITSB, Krājumā nav publicēts — Krājums, I-57.* lpp., 45. punkts). Šāds rezultāts tomēr neatbilstu sajaukšanas iespējas visaptveroša vērtējuma, kas kompetentajām iestādēm ir jāveic saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, raksturam (Tiesas 2007. gada 15. marta spriedums lietā C-171/06 P T.I.M.E. ART/Devinlec un ITSB, Krājumā nav publicēts — Krājums, I-41.* lpp., 41. punkts).

72

Tādēļ ir pamats nospriest, ka izskatāmajā lietā pastāv sajaukšanas iespēja, ņemot vērā konkrēto preču identiskumu un konfliktējošo apzīmējumu līdzību. Kā to apstrīdētā lēmuma 21. punkta pamatoti konstatēja Apelāciju padome, Francijas patērētāji varētu domāt, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme “PAGESJAUNES.COM” ir adrešu grāmatas papīra formātā, kas apzīmēta ar preču zīmi “LES PAGES JAUNES”, interneta versija un ka attiecīgi abas preces piedāvā viens un tas pats uzņēmums.

73

Pastāvot šādiem apstākļiem, ir jānoraida arī apgalvojums par agrākās preču zīmes pazīstamības neesamību. Ņemot vērā, ka Apelāciju padome nepamatoja savu lēmumu ar agrākās preču zīmes pazīstamību un ka tā pamatoti secināja par sajaukšanas iespējas pastāvēšanu, iespējamā pazīstamības neesamība nekādi neietekmētu apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.

74

No visa iepriekš minētā izriet, ka prasība ir jānoraida.

75

Atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)

nospriež: