CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2007. gada 25. aprīlī
Lieta F‑71/06
Maddalena Lebedef‑Caponi
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Ierēdņi – Novērtēšana – Karjeras attīstības ziņojums – 2004. gada novērtējums – Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgie īstenošanas noteikumi – Civildienesta noteikumu 26. pants
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, ar ko Lebedef‑Caponi lūdz atcelt viņas karjeras attīstības ziņojumu par laika posmu no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi
(Civildienesta noteikumu 25., 43. pants un 90. panta 2. punkts)
2. Ierēdņi – Novērtēšana – Karjeras attīstības ziņojums – Pieņemšana – Ierēdņi, kas pilda personāla pārstāvības pienākumus
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
3. Ierēdņi – Novērtēšana – Karjeras attīstības ziņojums – Novērtējuma pasliktināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo novērtējumu
(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa un 43. pants)
4. Ierēdņi – Novērtēšana – Tiesību uz aizstāvību ievērošana
(Civildienesta noteikumu 26. panta pirmā un otrā daļa un 43. pants)
5. Ierēdņi – Novērtēšana – Karjeras attīstības ziņojums
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
1. Lai lēmums būtu pienācīgi paziņots Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē, nepietiek ar to vien, lai tas būtu paziņots tā adresātam, bet nepieciešams arī, lai adresāts būtu varējis iepazīties ar tā saturu. Tādējādi vērtētajam ierēdnim elektroniski paziņota informācija par to, ka ir ticis pieņemts galīgs lēmums par viņa novērtējuma ziņojumu un ka tas ir pieejams iestādes informatizētajā sistēmā, nav pietiekama, lai iestātos termiņš sūdzības iesniegšanai.
Ja nav dokumenta, kas apstiprina attiecīgās ziņas saņemšanu vai tās atvēršanu ierēdņa elektroniskā pasta kastītē, fakts, ka viņš atrodas savā darba vietā, neļauj pietiekami noteikti secināt – un tādējādi nav arī pielīdzināms pierādījumam –, ka ierēdnis tik tiešām varēja iepazīties ar strīdīgo lēmumu.
(skat. 29.–31. un 34. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1976. gada 15. jūnijs, 5/76 Jänsch/Komisija, Recueil, 1027. lpp., 10. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2001. gada 17. janvāris, T‑14/99 Kraus/Komisija, Recueil FP, I‑A‑7. un II‑39. lpp., 22. punkts; 2005. gada 23. novembris, T‑507/04 Ruiz Bravo‑Villasante/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑361. un II‑1609. lpp., 29. punkts; 2006. gada 19. oktobris, T‑311/04 Buendía Sierra/Komisija, Krājums, II‑4137. lpp., 121. punkts.
2. No Komisijas pieņemto Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu 6. panta 3. punkta c) apakšpunkta izriet, ka arī personāla pārstāvības darbības, pat attiecībā uz ierēdņiem, kuri nestrādā pilnu laiku, ir jāņem vērā novērtēšanas ietvaros, iepriekš konsultējoties ar ad hoc grupu un pārsūdzības gadījumā – ar Apvienoto novērtējuma komiteju.
Konsultēšanās ar ad hoc grupu mērķis ir sniegt vērtētājam vajadzīgo informāciju to funkciju vērtēšanai, ko ierēdnis veic kā personāla pārstāvis, jo šīs funkcijas ir uzskatāmas par daļu no pienākumiem, kas šādam ierēdnim ir jāveic savā iestādē. Turklāt saskaņā ar minēto vispārīgo īstenošanas noteikumu 6. panta 3. punkta c) apakšpunktu vērtētājam ir jākonsultējas ar ad hoc grupu pirms pirmā karjeras attīstības ziņojuma sagatavošanas.
No tā izriet, ka vērtētājam ir jāņem vērā ad hoc grupas viedoklis, pieņemot karjeras attīstības ziņojumu par ierēdni, kas veic personāla pārstāvības pienākumus. Tomēr viņam šim viedoklim nav jāpiekrīt. Ja vērtētājs tam nepiekrīt, viņam ir jāpaskaidro iemesli, kas viņu mudinājuši no tā atkāpties. Faktiski viedokļa vienkārša pievienošana karjeras attīstības ziņojumam nav pietiekama, lai šajā sakarā par izpildītām uzskatītu attiecīgā pamatojuma prasības.
Ja vērtētāja pieļauto kļūdu pārskatīšanas stadijā labo apstiprinātājs, tad galīgais karjeras attīstības ziņojums nav uzskatāms par prettiesisku.
(skat. 43.–46. un 48. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2003. gada 5. novembris, T‑326/01 Lebedef/Komisija, Recueil FP, I‑A‑273. un II‑1317. lpp., 53.–55. un 61. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑43/04 Fardoom un Reinard/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑329. un II‑1465. lpp., 90. punkts.
3. Karjeras attīstības ziņojuma pamatojumu nevar uzskatīt par būtiski un acīmredzami nesaskaņotu tā, ka prasītājs nevar izvērtēt apskatāmās paziņošanas pamatotību un tiesa nevar pārbaudīt minētā ziņojuma tiesiskumu, ja pilnīgi saskanīgs nav kopsavilkums un vērtējums, bet ja, ņemot vērā vērtētāja visus komentārus, ierēdnis ir varējis saprast iemeslu vērtējuma un kopējās atzīmes pasliktinājumam salīdzinājumā ar iepriekšējo karjeras attīstības ziņojumu.
(skat. 64.–66. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 1992. gada 21. oktobris, T‑23/91 Maurissen/Revīzijas palāta, Recueil, II‑2377. lpp., 47. punkts.
4. Tiesību uz aizstāvību pamatprincipu Eiropas Kopienu personāla vērtēšanas jomā nevar interpretēt kā tādu, kas nosaka, ka pirms procedūras uzsākšanas, kuras beigās tiek pieņemts šāds novērtējums, pastāv iepriekšējas informēšanas pienākums. Šo secinājumu neietekmē Civildienesta noteikumu 26. panta pirmā un otrā daļa, atbilstoši kurai ierēdnis var iebilst pret ikvienu ziņojumu par viņa spējām, efektivitāti un uzvedību attiecībā uz tā paziņošanu ieinteresētajai personai pirms to iekļaušanas viņa personīgajā lietā. Faktiski atbilstošās normas, kuru mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ievērotas ierēdņa tiesības uz aizstāvību, attiecas uz jau esošiem dokumentiem. Saskaņā ar tām nav pieļaujams, ka novērtēšanas procedūras laikā šādi dokumenti tiek izmantoti pret vērtējamo ierēdni, ja tie pirms šo dokumentu iekļaušanas viņa personīgajā lietā nav tikuši viņam paziņoti. Šīs normas nenosaka, ka iepriekš ir jāsagatavo dokumenti, ar kuriem formāli tiek apstiprināti pārmetumi ieinteresētajai personai.
Tā vērtētājs nav pārkāpis ne tiesības uz aizstāvību, ne arī Civildienesta noteikumu 26. pantu, ja viņš novērtējuma ziņojumā ir saglabājis vērtējamam ierēdnim nelabvēlīgus faktus, pat ja viņa personīgajā lietā nav neviena dokumenta, kurā šādi fakti ir ietverti.
(skat. 71.–74. punktu)
Atsauce
Tiesa: 2006. gada 9. novembris, C‑344/05 P Komisija/De Bry, Krājums, I‑10915. lpp., 39., 40. un 41. punkts un tajos minētā judikatūra.
5. Komisijā ieviestās personāla novērtēšanas sistēmas ietvaros, saskaņā ar kuru ikviens no vērtētāja noteiktajiem mērķiem, kam piekrīt vērtējamais ierēdnis, ir spēju novērtējuma atskaites punkts, vērtētājam ir jāņem vērā ierēdņa atteikšanās veikt noteiktus vajadzīgus uzdevumus, lai izpildītu kādu no šiem mērķiem, pat tad, ja tie nav atrodami karjeras attīstības ziņojuma ierēdņa darba aprakstā, ja ierēdnis nav apstrīdējis – ko viņš var darīt – šo vērtētāja noteikto mērķi un attiecīgais mērķis atbilst uzdevumiem, kuri parasti tiek uzticēti tādas pašas pakāpes ierēdņiem kā prasītājs.
(skat. 77.–79. punktu)