Lieta C-511/06 P
Archer Daniels Midland Co.
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
“Apelācija — Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Citronskābes tirgus — Naudas soda apmēra noteikšana — Aizsācēja loma — Tiesības uz aizstāvību — Pierādījumi, kas iegūti trešā valstī īstenotā procedūrā — Konkrētā tirgus noteikšana — Atbildību mīkstinoši apstākļi”
Ģenerāladvokāta Paolo Mengoci [Paolo Mengozzi] secinājumi, sniegti 2008. gada 6. novembrī I ‐ 5848
Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 9. jūlija spriedums I ‐ 5912
Sprieduma kopsavilkums
Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piemērošanas joma – Pienākums norādīt apstākļus, kas ļauj pierādīt aizliegtas vienošanās aizsācēja lomu
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 96/C 207/04 B iedaļas e) punkts un Paziņojuma 98/C 9/03 2. punkts)
Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkts)
Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Sadarbības apstākļu vērtējums galīgā lēmuma pieņemšanas brīdī
(Padomes Regula Nr. 17; Komisijas Paziņojuma 96/C 207/04 E iedaļa)
Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Konkrētā ietekme uz tirgu
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkta pirmā daļa)
Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Apsūdzētā uzņēmuma sadarbības ar Komisiju ņemšana vērā – “Pirmā uzņēmuma”, kas sniedzis izšķirošu informāciju, jēdziens
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 96/C 207/04 B sadaļas b) punkts)
Aizliegtas vienošanās aizsācēja kvalifikācija būtiski ietekmē šādi kvalificējamam uzņēmumam piemērojamā naudas soda apmēru. Tādējādi saskaņā ar Pamatnostādņu [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 2. punktu runa ir par atbildību pastiprinošu apstākli, kas ir pamats naudas soda pamatsummas būtiskam palielinājumam. Tāpat arī saskaņā ar paziņojuma par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās, kas skar aizliegtas vienošanās, B iedaļas e) punktu šāda kvalifikācija jau sākotnēji izslēdz ļoti liela samazinājuma piemērošanu naudas sodam, kaut arī uzņēmums, kas kvalificēts kā aizliegtas vienošanās aizsācējs, būtu izpildījis visus tajā minētos nosacījumus, lai varētu saņemt šādu samazinājumu.
Tādējādi Komisijai paziņojumā par iebildumiem ir jānorāda apstākļi, ko tā uzskata par atbilstošiem, lai apsūdzētais uzņēmums, ko var kvalificēt kā aizliegtas vienošanās aizsācēju, varētu atbildēt uz šādu iebildumu. Tomēr, ņemot vērā, ka šāds paziņojums ir viens no posmiem galīgā lēmuma pieņemšanā un ka tādējādi tas nav atzīstams par Komisijas galīgo nostāju, nevar prasīt, lai Komisija jau šajā stadijā veiktu to apstākļu juridisko kvalifikāciju, ar kuriem tā pamato savu galīgo lēmumu, lai uzņēmumu kvalificētu kā aizliegtas vienošanās aizsācēju. Paziņojumā par iebildumiem Komisijai nav jānorāda veids, kādā tā izmanto faktiskos apstākļus, lai noteiktu naudas soda apmēru, ne arī īpaši tas, vai tā, pamatojoties uz šiem faktiem, ir paredzējusi kādu uzņēmumu kvalificēt kā aizliegtas vienošanās aizsācēju. Komisijai tomēr vismaz ir jānorāda šie faktiskie apstākļi. Ja dokumentus un pierādījumus, no kuriem ir iegūti fakti, ar kuriem ir pamatota aizliegtas vienošanās aizsācēja kvalifikācija, veido liecības, ko sniegušas personas, kuru rīcība apšaubīta pārkāpuma procedūrā, un tādējādi tām piemīt subjektīvs aspekts, tas, ka šie dokumenti ir pievienoti paziņojumam par iebildumiem, šos faktus tieši neminot pašā paziņojuma tekstā, neļauj attiecīgajam uzņēmumam ne novērtēt ticamību, ko Komisija piešķir katram no apstākļiem, kas ir darīts zināms minētajos dokumentos, ne tos apstrīdēt, ne arī pienācīgi aizstāvēt savas tiesības. Tādējādi šādā situācijā, uzņēmumu kvalificējot par aizliegtas vienošanās aizsācēju, pamatojoties uz apstākļiem, kas ir norādīti paziņojuma par iebildumiem pielikumā, bet kas nav minēti šajā paziņojumā, Komisija pārkāpj šī uzņēmuma tiesības uz aizstāvību un tādējādi nevar pamatoties uz šiem apstākļiem, lai to kvalificētu kā aizliegtas vienošanās aizsācēju. Paziņojumā par iebildumiem, nepastāvot citiem apstākļiem, kas ļauj izdarīt šādu kvalifikāciju, Komisija nevar nepiemērot paziņojuma par sadarbību B iedaļu tāpēc, ka uzņēmumam bija aizliegtas vienošanās aizsācēja loma.
(sal. ar 70.–72., 80., 89., 90., 93.–95., 112., 133. un 136. punktu)
Tas, vai tiek atzīts, ka var samazināt naudas soda pamatsummu atbilstoši Pamatnostādņu [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punktam, noteikti ir saistīts ar attiecīgās lietas apstākļiem, jo attiecīgā pārkāpuma izbeigšana automātiski neizraisa naudas soda pamatsummas samazināšanu.
Ja atbildību mīkstinoša apstākļa piemērošana tiktu atzīta situācijās, kurās uzņēmums ir tādas acīmredzami prettiesiskas vienošanās dalībnieks, par kuru tas zināja vai nevarēja nezināt, ka tā ir pārkāpums, tas varētu mudināt uzņēmumus turpināt būt slepenās vienošanās dalībniekiem tik ilgi, cik iespējams, cerot, ka to rīcība nekad netiks atklāta, tomēr apzinoties, ka, ja to rīcība tiktu atklāta, pārtraucot pārkāpumu, tie varētu panākt naudas soda samazinājumu. Šāds atzinums liegtu jebkādu uzliktā naudas soda preventīvo iedarbību un apdraudētu EKL 81. panta 1. punkta lietderīgo iedarbību.
Līdz ar to Komisijai nevar būt pienākums uzņēmumam piemērot naudas soda pamatsummas samazinājumu tāpēc, ka tas bija izbeidzis savu prettiesisko rīcību pēc pirmās trešās valsts konkurences iestāžu iejaukšanās.
(sal. ar 100., 102., 105. un 106. punktu)
Saskaņā ar paziņojuma par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās, kas skar aizliegtas vienošanās, E iedaļu tikai brīdī, kad Komisija pieņem galīgo lēmumu, tā vērtē, vai ir izpildīti minētā paziņojuma B, C vai D iedaļā minētie nosacījumi. Tādējādi Komisija nevar uzņēmumam sniegt nekādas precīzas garantijas attiecībā uz jebkāda naudas soda samazinājuma piemērošanu kādā procedūras stadijā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.
(sal. ar 118. punktu)
Kaut arī pārkāpuma konkrētā ietekme uz tirgu ir apstāklis, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu minētā pārkāpuma smagumu, runa ir par vienu no kritērijiem, un pārējie kritēriji ir pārkāpuma raksturs un ģeogrāfiskā tirgus izmērs. Tāpat arī Pamatnostādnēs [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, ir precizēts, ka šī konkrētā ietekme uz tirgu ir jāņem vērā tikai tad, ja tā ir nosakāma.
(sal. ar 125. punktu)
Pašā paziņojuma par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās, kas skar aizliegtas vienošanās, B iedaļas b) punkta tekstā nav paredzēts, ka “pirmajam” uzņēmumam ir jāsniedz visa informācija, kas pierāda aizliegtas vienošanās darbības visos sīkumos. Saskaņā ar šo tiesību normu, lai uzņēmumu varētu uzskatīt pa “pirmo” uzņēmumu, pietiek, ka tas sniedz izšķirošu “informāciju”, lai pierādītu aizliegtas vienošanās pastāvēšanu. Šajā tekstā arī nav paredzēts, ka sniegtajai informācijai pašai par sevi jābūt pietiekošai, lai sagatavotu paziņojumu par iebildumiem vai pat pieņemtu galīgo lēmumu, kurā konstatēta pārkāpuma esamība. Tomēr, kaut arī minētajā B iedaļas b) punktā paredzētajai informācijai pašai par sevi ne vienmēr ir jābūt pietiekamai, lai pierādītu aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, tai tomēr ir jābūt izšķirošai šajā sakarā. Līdz ar to informācijai ir jābūt ne tikai avotam, kas ļauj vadīt izmeklēšanu, kura jāveic Komisijai, bet tādai informācijai, kas var tikt izmantota tieši kā galvenais pierādījumu avots, lai pieņemtu lēmumu, kurā ir konstatēts pārkāpums.
Saskaņā ar minēto B iedaļas b) punktu nav nozīmes tam, ka izšķiroša informācija ir sniegta mutvārdos. Turklāt tam, ka informācija neizriet no tiešām liecībām vai ka tā vēlāk tika papildināta vai precizēta, nav nozīmes, lai novērtētu tās izšķirošo raksturu.
Komisijai ir zināma rīcības brīvība, lai novērtētu, vai uzņēmuma sadarbība ir bijusi “izšķiroša” šīs tiesību normas nozīmē, lai konstatētu pārkāpuma esamību un lai to izbeigtu, līdz ar to Kopienu tiesa var aizliegt tikai acīmredzami pārmērīgu šīs rīcības brīvības izmantošanu.
(sal. ar 150.–152. un 161.–163. punktu)