Apvienotās lietas C-501/06 P, C-513/06 P, C-515/06 P un C-519/06 P

GlaxoSmithKline Services Unlimited, iepriekšējais nosaukums — Glaxo Wellcome plc

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

“Apelācijas — Aizliegtas vienošanās — Zāļu paralēlās tirdzniecības ierobežojums — EKL 81. panta 1. punkts — Mērķis ierobežot konkurenci — Valsts tiesiskais regulējums par cenu — Pamatojuma aizstāšana — EKL 81. panta 3. punkts — Ieguldījums tehniskās attīstības veicināšanā — Pārbaude — Pierādīšanas pienākums — Pamatojums — Interese celt prasību”

Ģenerāladvokātes V. Trstenjakas [V. Trstenjak] secinājumi, sniegti 2009. gada 30. jūnijā   I ‐ 9297

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 6. oktobra spriedums   I ‐ 9374

Sprieduma kopsavilkums

1. Apelācija – Interese celt prasību – Nosacījums

2. Apelācija – Pretapelācija – Priekšmets

   (Tiesas Reglamenta 116. pants)

3. Apelācija – Pretapelācija – Interese celt prasību – Nosacījums

4. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams konstatējums

   (EKL 81. panta 1. punkts)

5. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Vienošanās dalībnieku nodoms ierobežot konkurenci – Neobligāts kritērijs

   (EKL 81. panta 1. punkts)

6. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vienošanās ar mērķi ierobežot paralēlo tirdzniecību

   (EKL 81. pants)

7. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Atbrīvojums – Nosacījumi – Pierādīšanas pienākums

   (EKL 81. panta 3. punkts)

8. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Atbrīvojums – Nosacījumi – Sarežģīts ekonomisks vērtējums

   (EKL 81. panta 3. punkts)

9. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Atbrīvojums – Nosacījumi – Preču ražošanas vai izplatīšanas uzlabošana jeb ieguldījums tehniskajā vai ekonomiskajā attīstībā

   (EKL 81. panta 3. punkts)

1.  Apelācijas sūdzības iesniedzēja interese iesniegt apelācijas sūdzību paredz, ka lietas dalībniekam, kas to ir iesniedzis, apelācijas iznākums var dot labvēlīgu rezultātu. Ja apelācija ir vērsta pret sprieduma pamatojuma daļu un ar to Tiesai prasīts aizstāt pamatojumu, neapšaubot šī sprieduma rezolutīvo daļu, tā ir atzīstama par nepieņemamu, jo lietas dalībniekam, kas to ir iesniedzis, tās iznākums nevar dot labvēlīgu rezultātu, nedz arī ietekmēt minētā sprieduma rezolutīvo daļu.

   (sal. ar 23.–26. punktu)

2.  Gadījumā, ja prasītājs un atbildētājs pārsūdz Vispārējās tiesas spriedumu, no Tiesas Reglamenta 116. panta formulējuma nekādi neizriet, ka atbildētājs pirmajā instancē nevarētu vienlaicīgi iesniegt, pirmkārt, apelācijas sūdzību un, otrkārt, pretapelācijas sūdzību saistībā ar prasītāja pirmajā instancē iesniegto apelācijas sūdzību, un tas nav atkarīgs no tā, ka šis spriedums attiecas uz vairākām lietām un ka šīs lietas ir tikušas apvienotas. Lai gan lietas ir apvienotas, tās nezaudē savu patstāvīgo raksturu. Apelācijas sūdzības un pretapelācijas sūdzības vienlaicīgā iesniegšana nav uzskatāma par procesa ļaunprātīgu izmantošanu.

   Turklāt no minētā Reglamenta 116. panta 1. punkta formulējuma nekādi neizriet, ka atbildētājs pirmajā instancē, kas vienlaicīgi ir iesniedzis apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību, pretapelācijas sūdzības ietvaros nevarētu norādīt aizstāvības pamatus, lai atbildētu uz prasītāja pirmajā instancē apelācijas sūdzībā norādītajiem pamatiem. Ar apstākli, ka aizstāvības pamati ir norādīti atbildes raksta uz apelāciju daļā ar nosaukumu “pretapelācija”, šo secinājumu nevar apšaubīt. Nevar ņemt vērā tikai raksta daļas formālu nosaukumu, neievērojot šīs daļas saturu.

   (sal. ar 31., 36. un 38. punktu)

3.  Tāpat kā apelācijas gadījumā arī attiecībā uz pretapelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzēja interese iesniegt sūdzību paredz, ka lietas dalībniekam, kas to ir iesniedzis, minētās pretapelācijas iznākums var dot labvēlīgu rezultātu.

   (sal. ar 33. punktu)

4.  Vērtējumā, vai uz vienošanos attiecas EKL 81. panta 1. punktā paredzētais aizliegums, šīs vienošanās pret konkurenci vērstais mērķis un pret konkurenci vērstās sekas ir nevis kumulatīvi, bet gan alternatīvi nosacījumi. Šī nosacījuma alternatīvas raksturs, uz ko norāda saikļa “vai” lietojums, liek vispirms ņemt vērā vienošanās mērķi, ievērojot ekonomisko kontekstu, kurā tā ir piemērojama. Tomēr gadījumos, kad šīs vienošanās satura analīze neatklāj pietiekamu kaitējuma konkurencei pakāpi, ir jāpārbauda tās sekas un, lai uz vienošanos attiektos aizliegums, jābūt izpildītam nosacījumu kopumam, no kura izriet, ka konkurence reāli un nozīmīgi ir tikusi nepieļauta, ierobežota vai izkropļota. Ja ir noteikts, ka nolīgumam piemīt pret konkurenci vērsts mērķis, nav vajadzības izskatīt tā sekas.

   (sal. ar 55. punktu)

5.  Lai noteiktu, vai vienošanās ir vērsta pret konkurenci, ir jāņem vērā it īpaši tās noteikumu saturs, mērķi, ko ar to ir paredzēts sasniegt, kā arī šīs vienošanās ekonomiskais un juridiskais konteksts. Turklāt, pat ja pušu nodoms nav nepieciešamais vienošanās ierobežojošā rakstura noteikšanas elements, nekas neliedz Komisijai vai Kopienu tiesām šādu nodomu ņemt vērā.

   (sal. ar 58. punktu)

6.  Paralēlās tirdzniecības jomā vienošanās, kuru mērķis ir šādu tirdzniecību aizliegt vai ierobežot, principā ir uzskatāmas par tādām, kuru mērķis ir nepieļaut konkurenci. Nedz EKL 81. panta 1. punkta formulējums, nedz judikatūra neļauj apstiprināt apgalvojumu, ka, ja ir atzīts, ka vienošanās, kas noslēgta, lai ierobežotu paralēlo tirdzniecību, principā ir uzskatāma par tādu, kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, tas ir piemērojams tiktāl, ciktāl var prezumēt, ka galapatērētājiem ar to tiek atņemtas efektīvas konkurences priekšrocības piedāvājuma vai cenu ziņā. Pirmkārt, no EKL 81. panta 1. punkta nekādi neizriet, ka pret konkurenci vērsts mērķis raksturo tikai vienošanos, ar kuru patērētājiem tiek atņemtas zināmas priekšrocības. Otrkārt, EKL 81. pants, kā arī pārējie Līgumā iekļautie konkurences noteikumi ir paredzēti, ne vien lai aizsargātu konkurentu vai patērētāju intereses, bet arī lai aizsargātu tirgus struktūru un līdz ar to konkurenci pašu par sevi. Tādējādi vienošanās pret konkurenci vērsta mērķa konstatēšanu nevar pakārtot tam, ka galapatērētājiem tiktu atņemtas efektīvas konkurences priekšrocības piedāvājuma vai cenu ziņā. No tā izriet, ka, pret konkurenci vērsta mērķa esamību nevar padarīt atkarīgu no pierādījuma, ka vienošanās rada nelabvēlīgas sekas galapatērētājiem.

   Princips, saskaņā ar kuru vienošanās, kas noslēgta, lai ierobežotu paralēlo tirdzniecību, ir uzskatāma par “tādu, kuras mērķis ir ierobežot konkurenci”, ir piemērojams zāļu nozarei.

   (sal. ar 59., 60. un 62.–64. punktu)

7.  Personai, kas balstās uz EKL 81. panta 3. punktu, ar pārliecinošiem argumentiem un pierādījumiem ir jāpierāda, ka atbrīvojuma piešķiršanai prasītie nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi pierādīšanas pienākums ir uzņēmumam, kas lūdz piešķirt atbrīvojumu. Tomēr minētā uzņēmuma izvirzītie faktiskie apstākļi var likt otram lietas dalībniekam sniegt skaidrojumu vai pamatojumu, ko neizdarot, var secināt, ka pierādīšanas pienākums ir izpildīts.

   It īpaši vienošanās pārbaude, lai noteiktu, vai tā palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai ekonomisku attīstību un vai minētā vienošanās rada objektīvas, nozīmīgas priekšrocības, ir jāveic, ņemot vērā lūguma piešķirt atbrīvojumu atbilstoši EKL 81. panta 3. punktam ietvaros sniegtos argumentus par faktiem un pierādījumus. Lai veiktu šādu pārbaudi, var būt jāņem vērā ar vienošanos skartās nozares īpašības un iespējamās īpatnības, ja šīs īpašības un iespējamās īpatnības attiecībā uz pārbaudes rezultātiem ir noteicošas. Šāda ņemšana vērā nenozīmē, ka pierādīšanas pienākums būtu apgriezts, bet gan vienīgi nodrošina, ka lūguma piešķirt atbrīvojumu izskatīšana tiek veikta, ievērojot atbilstošos lūguma iesniedzēja sniegtos argumentus par faktiem un pierādījumus.

   (sal. ar 82., 83., 102. un 103. punktu)

8.  Izskatot prasījumu atcelt Komisijas lēmumu, kas pieņemts, atbildot uz lūgumu piešķirt atbrīvojumu atbilstoši EKL 81. panta 3. punktam, Kopienu tiesa veic materiālā ziņā ierobežotu pārbaudi. Veicot šādu pārbaudi, tā it īpaši var izskatīt, vai saistībā ar prasītāja lūguma piešķirt atbrīvojumu atbalstam sniegtajiem argumentiem par faktiem un pierādījumiem Komisija minēto lēmumu ir pietiekami pamatojusi. Ja Komisija nav norādījusi pamatojumu attiecībā uz vienu no EKL 81. panta 3. punkta nosacījumiem, tā pārbauda, vai Komisijas lēmuma, aplūkojot to kopumā, pamatojums attiecībā uz šādu nosacījumu ir pietiekams vai nav. Šāds risinājums pilnībā atbilst principam, ka kontrole, ko Kopienu tiesas veic attiecībā uz Komisijas veiktiem sarežģītiem ekonomiskiem vērtējumiem, ir katrā ziņā ierobežota ar pārbaudi par to, vai ir ievēroti procesuālie un pamatojuma noteikumi, vai fakti ir materiāli precīzi atspoguļoti, vai nav acīmredzamas kļūdas vērtējumā un vai pilnvaras nav izmantotas nepareizi. Kopienu tiesa nav tiesīga ar savu ekonomisko novērtējumu aizstāt lēmuma, kura tiesiskumu ir prasīts pārbaudīt, autora novērtējumu.

   (sal. ar 84.–86., 146.–148., 163. un 164. punktu)

9.  Attiecībā uz vienošanos piemēro atbrīvojumu saskaņā ar EKL 81. panta 3. punktu, ja tas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai ekonomisku attīstību. Par šādu uzlabojumu nav uzskatāms ikviens labums, ko vienošanās dalībuzņēmumi gūst no tās darbības, bet gan tikai objektīvas, nozīmīgas priekšrocības, kas var kompensēt konkurencei radītos trūkumus.

   Atbrīvojums, kas tiek piešķirts uz noteiktu laikposmu, var paredzēt uz nākotni vērstu analīzi par tādu priekšrocību gūšanu, kas ir saistītas ar vienošanos, un, lai prezumētu, ka vienošanās rada šādas priekšrocības, ir pietiekami, ka, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem, Komisija gūst pārliecību, ka objektīvu, nozīmīgu priekšrocību gūšana ir pietiekami iespējama.

   Tādējādi Komisijas pieeja var nozīmēt pārbaudi, vai, ņemot vērā iesniegtos argumentus par faktiem un pierādījumus, šķiet ticamāks, ka attiecīgā vienošanās ļauj vai neļauj gūt objektīvas, nozīmīgas priekšrocības.

   Turklāt objektīvu, nozīmīgu priekšrocību esamība obligāti nenozīmē, ka visi papildu finanšu līdzekļi tiek investēti pētniecībā un attīstībā.

   (sal. ar 92.–94. un 120. punktu)